Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Metenī sunim uz cirvja kāta jādod gaļa un maize. Ja suns pirmo ņēmis maizi, tad bijis gaidāms auglīgs gads un otrādi.

Visu gadu naudu krāju
Metenīša vakaram:
Es māsiņas vizināšu
Metenīša vakarāi.

Vastlāvja dienā jāvizinās ar ragaviņām, jākož cūkas auss un jādzied:
“Cik no kalniņa nolaižos,
Tik no auss nokožos.”

Meteņam vīzes pinu,
Meteņam auklas viju;
Lai Lieldiena vazājās
Basajām kājiņām.

Meteni Meteni,
Kur liki ausi?
– Klētie skapie,
Tutens virsū.

Ja Meteņos vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties – būs laba raža.

Zirgi pirmo reiz jāiebrauc Metenī, tad tie vienmēr brangi un labi iet.

Ar Meteni noslēdzas ķekatu laiks, tāpēc Meteņos ļaudis devušies masku gājienos no sētas uz sētu, lai vairotu auglību, atbrīvotos no ļaunā, aizsargātu savu saimi no slimībām un nelaimēm, nestu svētību un vēlētu viens otram labu.

Viena no svarīgākajām tradīcijām Meteņos bija vizināšanās no kalna, vizinājās visi – mazi, lieli, veci, jauni. Braucot no kalna, skaļi sauca vēlējumus un lielījās, kuram būs garāki lini. Noteikti bija jāveļ arī sniega bumbas un kamoli, lai darbi nākamajā gadā apaļi, raiti un gludi sokas. Ticējumi vēsta – jo tālāk no kalna nobrauks, jo garāki lini augs un pašam būs spēks un veselība.

Mārtiņami zosi cepu,
Sausas liku pagalītes,
Lai zostiņu ātri ēda,
Kā sadega pagalītes.

Dietu dietu, saimenīce,
Mārtenīša rītiņā,
Lai telītes dietu gāja
Pavasaŗa rītiņā!

Tik dabūju grūdenīša
Kā svētkos, Meteņos;
Tik dabūju jaunu puišu
Kā kāzās, krustabās.

Meteņa dienā vajaga laisties no kalniņa, tad visu vasaru labi lini augs.

Metens brauca par Daugavu,
Cūkas ausis kulitē.
Brauc, meteni, Vidzemē,
Dabus’ pilnu kamaniņu.

Skrien, bitīte, istabā
Mārtenīša vakarā;
Ja tu pati neieskrien,
Ienes savu saldumiņu.

Ej projām, Metenīt,
Ar to miežu plācenīt’!
Man atnāks Lieldieniņa
Ar baltām(i) oliņām.

Atbrauca Mārtīņš, atrībināja,
Pakāra mēteli vārtstuburā.
Aizbrauca Mārtiņš norībēja,
Aiznesa mēteli zobena galā.

Mārtiņš bija labs vīriņš
Par visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.

Mārtiņš gāja ap istabu,
Balts kažoks mugurā;
Nāc, Mārtiņ, istabā,
Sēsties galda galiņā.

Labvakari, mājas māte,
Vai gaidīji Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni atnākuši,
Kājas, rokas nosaluš’.
Un, ja ir par patikšan’,
Lūdzu, durvis atdariet;
Un, ja nav par patikšan’,
Tad ar suņiem aizraidiet;
Un, ja iekšā nelaidīs,
Lielu skādi padarīs:
Bulli vaļā palaidīs,
Akā spaļus iebērīs.

Audziet man gari, lini,
Mirkstiet balti ezerā,
Es māsiņas vizinaju
Meteniša vakarā.

Meteni, meteni,
Kur liki pīragu?
– Klētī plauktā,
Krustiņš virsū.

Metenīša vakarā
Tāļu braucu pīrāgos;
Iedzēruse, līgojos,
Lai telītes raibas auga.

Metens sola saltas dienas,
Solās visu sasaldēt.
Krausim malku vezumā,
Vedisimi meteņam,
Lai sakur lielu guni,
Lai sasilda pasauliti.

Tik dabūju grūdenīša
Kā Meteņa vakarā;
Tik dabūju priecāties
Kā rudeni kāziņās.

Meteņos un Pelnu dienā sievišķi nevērpj un vīrišķi nekā neklauvē, jo citādi vējš plosīs ēkas un jumtus.

Meteņam putru viru
Deviņiem miezišiem:
Man deviņi bāleniņi
Miežu putras ēdajiņi.

Meteņos jādod bērniem cūkas šņukuru ēst, tad labi mācēs rakstīt.

Ej, Mārtiņ, nu uz Rīgu,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.

Visi saka, visi saka:
Mārtiņdiena, Mārtiņdiena;
Kad varētu Mārtiņdienu
Aiz ausīm noturēt!

Pērkonītis ducināja
Visu garu vasariņu,
Nu dūc manā istabiņā
Mārtiņdienas vakarāi.

Bagāts, bagāts Mārtiņtēvs:
Divi staļļi kumeliņu,
Vienā zviedza sirmi bēriņ,
Otrā zviedza melni brūni.

Meteņos brauca tālu ciemos, jo upes vēl bija aizsalušas. Līdzi ņēma pusi cūkas galvas cienastam. Jaunieši brauca ar ragavām no kalna un kurināja ugunskurus. Meitām bija jāņem līdzi cienasts (izvārītas cūkas kājiņas), ar ko maksāt puišiem par vizināšanu.

Mārtiņiem gaili kauj
Deviņiem cekuliem,
Lai aug mani rudzi mieži
Deviņām vārpiņām.

Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju – vasarā govis nebizo.

Bēdz projām, Vastalāvi,
Ar saviem pīrāgiem!
Man atnāca Lieldieniņas
Ar baltām oliņam.

Meteņami pieci dēli,
Visi pieci arajiņi;
Meteņami piecas meitas,
Visas meitas malejiņas.

Paldies Jums vedēji, kas ir mums tik tuvi cilvēki. Jūs esat teikuši tik daudz siltu un patīkami vārdu, ka sirds pukst straujāk. Mēs priecājamies jūs redzēt šodien mūsu svētkos. Jūs esat patiesi dārgi mums. Gaidīsim jūs visus mūsu sudraba kāzu gadadienā. Pacelsim glāzes un iedzersim par to!

Vijiet kopā dzīves audus
Zeltītiem ziediņiem.
Tā kā šodien visu mūžu
Roku rokā staigājiet.

Ko, bitīt, tu darīji
Visu garu vasariņu,
Ka Mārtiņu vakarā
Galdiņš medu nerdzēja?

Vien abi kopā
Jūs esat debesis,
Vien abi kopā
jūs esat strauts,
kam kristāla lāses
no pazemes dziļumiem
līdz jūrai vien divatā
aizšūpot ļauts.
Vien abi kopā
Jūs esat patvērums
viens otram,
kad dvēseles nestunda klāt-
Ar vīrieša spēku
un sievietes maigumu
Nav baiļu pret bargāko negaisu stāt.
/K.Apšukrūma/

Mārtiņam gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai aug labi rudzi mieži,
Lai zviedz labi kumeliņi.

Tillu tillu, Vastalāvi,
Cūkas kāja kulītē,
Cūkas kāja kulītē,
Pīrādziņi azotē;
Cik noskrēju no kalniņa,
Tik nokodu kumosiņu.

Lauzīsim vienu maizes šķēli uz pusēm,
Tad dalīsim visu
Rītu vakaru, bezmiega nakti uz pusēm.

Kad cilvēks pilnībā iegājis mīlestības valstībā, pasaule – lai cik nepilnīga tā būtu – kļūst bagāta un skaista, jo tā sastāv vienīgi no mīlestības. Sveicam kāzu jubilejā!

Bija meita koši skaista,
Puišu vidū skatīt laista.
Bija puisis skaists un drošs,
Meitu prātu mulsinošs.
Tikās skati, kusa sirdis,
Sākās kvēla mīlas pirts…
Nelīdz tur vairs zāles dot,
Atliek tikai saradot!
Skaties, kad tie kopā abi,
Tad tik mīļi, tad tik labi.
Ne vairs prātā mācības, ne maize,
Bango prieks un pazūd raizes.
Dzīve pasaka vien šķiet,-
Gribas dziedāt, lēkt un skriet.
Gars ceļ miesu zemei pāri,
Krūtīs dūc kā “samovāri”
Izzūd telpa, izzūd laiks,
Visu apņem mīlas tvaiks!
Neaizmirstiet- jaunīb’s laiks
Zūd kā ceros mestais tvaiks.
Kad būs vecums, zudīs prieki,
Prātā būs tikai sīkie nieki.
Izčākstēs tad sirds un miesa,
Sāpēs gūža, sāpēs liesa…

Tāpēc vēlreiz sakām – Rūgts!
Lai tiek saldais medus sūkts!

Saņem, mīļais, manu roku ciešāk
Un pa liepu laipu ved!
Es tev nešauboties līdzi iešu,
Kaut visapkārt zibens blāzmu met.
Saņem, mīļais, manu roku ciešāk,
Liepu laipa mums zem kājām zied,
Un caur trejdeviņiem liesmu lokiem
Mums pa to liek mīlestība iet.
/Ā. Elksne/

Jūsu papīra kāzās
Lai čaukst daudz naudas
Lai nāk klāt labklājība
Un iet prom visas nelaimes!

Laižiet iekšā Mārtiņbērnus,
Kājas, rokas nosalušas;
Ja jūs iekšā nelaidīsiet,
Lielus darbus darīsim:
Akā gružus iebērsim,
Gaiļam kaklu griezīsim.

Jaunam pārim lielas bēdas.
Kur lai bēdām galu rod?
Priekam varam atrast pēdas,
Ja vien otram mutes dod.

Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd.
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.
Saudzējat šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā, arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā
Mīla ceļu apgaismos.
Tas nekas, ka daudz vēl snigs,
Tas nekas, ka soļi sniegos stigs,
Sniegā spēka pietiek tam,
Kas tic saules stiprumam.

Apsveicam ar sudraba kāzām –
Divdesmit pieci brīnišķīgi ilgi gadi!
Viņi, tāpat kā filma, liekas noslēpumaini
Un ir vēlme atklāt Jūsu noslēpumu!

No sirds sveicu ģimenes dzīves 40. gadadienā ar brīnišķīgām rubīna kāzām! Lai kopā nodzīvotie gadi jums kļūst par rubīna lepnumu, lai jūsu turpmākā dzīve ir gaiša un pārtikusi. Novēlu jums veselību, draudzīgu un dzīvespriecīgu ģimeni, mājas komfortu un sirds siltumu!

Dārgie jaunlaulātie! Man būs vienkāršs un īss vēlējums. Es novēlu, lai Jūsu dzīvi vienmēr pavada četri sargeņģeļi – Ticība, Cerība, Mīlestība un Gudrība.

Tagad mēs abi
Līdzīgi saulēm
Starojam visā,
Zvaigznēs un zemē,
Zaigojam ziedos,
Zaigojam zālēs,
Kokos un kalnos,
Strautos un klajos,
Mirdzam uz visu,
Uzsmaidām visam,
Aptveram visu
Ar prieku un mīlu. Solos mīlēt un nekad neatlaist!

Laiks skrien. Šķiet, ka tikai vakar jūs bijāt bērni un rokās turējāt rotaļlietas. Bet tagad jūs jau esat kļuvuši par veselu ģimeni, apvienojušies skaistā un spēcīgā savienībā. Un mēs vēlamies jūs apsveikt ar šo neticamo un skaisto notikumu! Rūpējaties viens par otru, lolojiet un palīdziet, iemācieties laicīgi piedot, jo mīlestība ir ilgstošas ​​savienības pamats!

Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

Lai līgava būtu lieliska sieva, laba māte, visbrīnišķīgākā mīļākā un uzticamākais draugs! Par to arī iedzeram!

Meteņos daudz ēd un dzer, gatavo arī īpašus ēdienus. Galvenais ēdiens ir grūbu putra ar žāvētu speķi un ceptiem sīpoliem. Dažādos novados to gatavo citādi un arī dažādi sauc: grūdenis, zīdenis, koča, kūķis, ķūķis. Meteņos parasti cep arī pīrāgus.

Mīlestība ir pati dzīve; bet nevis nesaprātīga, ciešanu pilna un bojā ejoša, bet gan svētlaimīga un bezgalīga dzīve…Iedzersim, lai jaunajam pārim tā būtu bezgalīga!

Stāsta, ka mīlestība, ar kuru Dievs apvelta cilvēkus, meklē tos, tāpat kā cilvēks meklē mīlestību. Pacelsim glāzes par jaunlaulāto panākumiem šajā jomā, par viņu mīlestību!

Sargi tā kā acuraugu
Savu mīļo, labo draugu,
Jums viens kumeļš ilksīs jūdzams,
Vienas saules stariņš lūdzams,
Sadalīsiet vienu klaipu,
Aiziesit pa vienu laipu.
Vienā dārzā puķes plūksit,
Vienu Laimu sargos lūgsit.
Jums būs viena galodiņa,
Jums būs viena valodiņa.
/M.Bārbale/

Es gaidīju Mārtiņdienu
Tā kā lielu svētku dienu:
Mīksts plācenis muldiņā,
Zosu gaļa bļodiņā.

Mīlestība nav nekas cits, kā vēlēšanās, lai cits cilvēks būtu laimīgs. Esiet laimīgi!

Mainieties gredzeniem saulrietā.
Veidojiet pamatus mājvietā.
Gredzenā laime ir jāizbur.
Mājvietā pavards jums jāiekur.

Ilgu mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus valkājot
Laimes mātei nepagurt,
Jūsu laimi sargājot

Diemžēl ne visi var saprast
Kā sirsnīgi un mīļi dzīvot laulībā.
Mīlestībā spēt sniegt savai otrai pusei to
Ko vien mīlošs cilvēks var iedot!
Mēs cienām jūsu gudrību!
Šodien aprit 40 laulības gadi!
Apsveicam jubilejā!

To mīlas uguntiņu, kas jums sirdī krita
No visiem dzīves vējiem sargājiet,
Nekad lai nedziest tā, lai neiedegas cita,
Ja ceļš reiz sākts, tad kopā staigājiet!

Gribu Jums novēlēt, lai Jūs ceļā vienmēr līdzi ņemtu vecāku gudrību, mīlestību un dzīvotprasmi.

Sarunājas divi paziņas.
– Kā tu pavadi savu medusmēnesi?
– Kas tas tāds?
– Saproti, ģimenes dzīve ir kā liela muca ar darvu, kurai virspusē Dievs uzlējis plānu kārtiņu medus. Tā tad arī saucas ‘’medusmēnesis”.
– Dieviņ, tētīt! Tad jau es laikam būšu to mucu attaisījis no apakšgala!
Novēlēsim jaunlaulātajiem savu dzīves mucu attaisīt no pareizā gala un lai tajā iekšā būtu tikai medus!

Mīlestība – sudraba smilga
starp grīšļiem asiem,
mīlestība – dzintara priede
starp bezzaru mastiem,
mīlestība ir klusi smiekli
rēcošā barā…Lai Jūsu mīlestība vienmēr ir neuzveicama!

Laulības māksla ir prasme pāriet no mīlestības uz draudzību, turklāt neupurējot mīlestību.
Jo zem šī lieliski izkrāsotā mīlestības auduma ir vēl otrs, vienkāršāks, bet ar tik maigu, reti sastopamu nokrāsu, ka brīžiem šķiet vai gandrīz jaukāks par augšējo…un vienmēr jābūt gudriem.

Atej, atej, man’ māsiņa,
Meteniša vakarā;
Aizies’ rīt’ pelnu dienu,
Manu kūķu paēduse.

Labvakar, Mārtiņtēvs,
Vai saņemsi Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni nosaluši,
Aiz durvīm stāvēdami.

Mirkli padomājat, pirms kausus pilnus lejat,
Mirkli padomājat, pirms dzīvē tālāk ejat.
Tālāk – kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk – kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.

Zelta rudens zelta pārslas bārsta,
Zelta mīlas mūžs ar darbu vaiņagots,
Visiem mums no Jūsu dienu pūra
Ir pa kādai riekšaviņai dots!

Mīlestība nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet gan kopā skatīties vienā virzienā. Novēlam Jums vienmēr skatīties vienā virzienā!

Noliec galvu drauga klēpī,
Dzīves vēji skarbi pūš.
Sarmos koki, sarmos mati,
Diviem vieglāk kopā būs.

Piecdesmit gadi ir ļoti garš termiņš.
Jūs visu mūžu esat bijuši kopā.
No sirds novēlam jums šodien
Lai katra diena būtu kā jauns pārsteigums.
Jūs nestrīdaties un nedusmojaties,
Dzīvot kopā ilgu laiku.
Un pieņemt trūkumus
Tas vairs nav nekas neiespējams.
Novēlam pēc gada atkal tikties
Un nosvnēt jaunus svētkus!

Tosts par to, kā skudriņa gāja pāri sliedēm un brauca vilciens un viņai norāva dibenu, tad viņa gāja pakaļ dibenam un viņai norāva galvu un tad tosts ir par to, lai ģimenē saticība valda un dibena dēļ neviens nezaudētu galvu.

Nu vai nav brīnums – mēs,
Kas bijām divi, tagad tikai viens,
Viens vienīgs viens.
Līdz šim es domāju, tik divu trauku saturs
Var kopā salieties un kļūt kā viens,
Nu zinu: divas būtnes ar tā var
Kā dzīvsudrabs, kā ūdens kopā saplūst.
/Aleksands Čaks/

Mežā auga apse un blakus viņai bērzs. Viņi mīlēja viens otru un tiecās viens pēc otra, līdz pienāca brīdis, kad viņi savienoja savas zariņus un savijās kopā.
Un kāpēc gan lai mūsu jaunais pāris nebūt līdzīgs apsei un bērzam?
Novēlēsim viņiem, lai mīlestības zariņi nekad, nekad neatvītos vaļā un cieši, cieši turētos viens pie otra!

Ja Meteņos apgriež matiem galus, tad viņi aug gari.

Metens kaktā pliķējās,
Kaņepplāceņa gaidīdams.
Atnāks mūsu Metenītis
Ar kaņepju plācenīti;
Atnāks mūsu Lieldieniņa
Ar skaistām oliņām.

Novēlam līgavainim mīlēt automašīnas, sportu, alu, makšķerēšanu. Un līgavai, savukārt, aizrauties ar iepirkšanos, ēdienu gatavošanu, TV šovu skatīšanos. Tad jūsu dzīve būs perfekta!

Nu gads jau pagājis.
Nu gads jau pagājis kā viena diena.
Kā diena,kad gadalaiki steigā mainās,
Te sniegi snieg,te mīlestība atkal silda.
Pat negaisi,kas centās nomākt gaišo debess pļavu,
Krīt ceļos mīlestības smaida priekšā.
Nu gads jau pagājis,
Un liekas,vēl vakar stāvējām mēs Kristus priekšā,
Tai svētā klusumā kas skāva mūs.
Vai tās bij sveču liesmas?
Vai mīlestības patiess prieks?
Kas mirdzēja Tev asarā uz vaiga,
tai brīdī,kad mēs klusi teicām JĀ…
Lai mūžam nerimst mīlestība mūsu
Un solijums ko devām mēs…
Kā koku saknes sasien mezglā zeme,
Un zirneklītis savu tīklu auž,
Tā mūsu dzīves kopā saista
Mūsu mīlestības brīnums mazs…

Vakar Mārtiņš
No Rīgas laidās,
Šodien sētā
Ierībināja:
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Trīs simts sulaiņu
Bruņoti vīri.

Pa diviem ceļš ir tuvāks,
Pa diviem salds ir saldāks
Pa diviem jautrāk raudāt
Un balts top divreiz baltāks!

Svētkus svinot, jāsargās ienest no meža žagarus un zarus, citādi vasarā nebūšot glābiņa no tārpiem un kukaiņiem.

Apsveicam ar papīra kāzām un šajā dienā gribam teikt – novēlam jums abpusēju sapratni. Vienmēr atbalstiet viens otru! Sirsnīgi mīliet viens otru un gaidam bērneļus!

Meteņos kamanas ar ragavām bija jāsagatavo kārtībā, jānoņem ilksis un viņu vietā jāpiesien striķis, ar ko tās uzvilkt kalnā, jo
laisties gāja katrs, kuram vēl bija spēks kaulos. Ar zirgiem senie latvieši nekad nevizinājās. Laisties bija jāiet, ja gribēja citu gadu garus linus.

Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.

Šodien Jūsu kāzu dienā
Sveicam Jūs no sirds!
Lai Jums vienmēr tā kā šodien
Acis laimē mirdz.
Gaiša lai Jums dzīves taka,
dzīves ceļš lai jauks.
Vienmēr cieši ejiet blakus
un viens otram esiet draugs!

Zinu, zinu, ko es zinu,
Es zināju Mārtiņdienu;
Tāpēc savas treknas zosis
Mārtiņiem sabaroju.

Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts.
Par to kā vienā mirklī raizes,
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd,
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdī spīd.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemešs,
Tik mīlestība ir un būs.

Linu maigums un Saules gudrība
Lai Jūsu ģimenē vienmēr ir!
Rūpējieties viens par otru
Aizmirstot par sevi.
Lai mīlestība ir kā brīvs putns
Bet tam vienmēr ir vieta mājā.
Ar to tik viegli tiekties pēc sapņiem,
Ja tas nav iesprostots!

Lai dzīve ir viegla, kā lins!
Lai vīrs vienmēr ir iemīlējies tikai tevī,
Esi viņam uzticīga un ideāla sieva!
Mēs sveicam Jūs abus 4. kāzu gadadienā!

Meteņa dienā vīriešiem ar matiem jāplūcas, lai tiem gari lini aug.

Novēlu, lai jūsu rokas turas kopā saulainā draudzībā un sirdis bezgalīgā mīlestībā

Kad mūžs svētā solījumā saistās
Un vienoties ceļš jūs dziļāk tālēs ved,
Kā rozes ziedi uzplaukst dienas skaistas,
Ja sirdij sirds spēs visu upurēt…
/S.Kaldupe/

Jaunam pārim siltumiņu,
Gaišu mīlas uguntiņu,
Bet uz citu rudentiņu
Kādu mazu cilvēciņu.

Dzīves okeānā ģimene ir kuģis, kur vīrs ir buras, bet sieva – stūre. Novēlēsim līgavainim izturību un līgavai nekļūdīgi atrast pareizo ceļu. Ļaujiet savai ģimenei daudzus gadus burāt pa vētrainajiem dzīves okeāna viļņiem! Un ļaujiet, neskatoties uz laika apstākļiem, lai miers un mīlestība vienmēr valda uz jūsu ģimenes kuģa klāja!

Ej, laimīte, vedējos.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot.

Pacelsim glāzes par Jaunā pāra vedējiem. Lai Jaunlaulātie vienmēr būtu kopā ar viņiem gan priekos, gan bēdās.

Ai Mārtiņ, vecpuisīt,
Kam tu nāci rudenī?
Rudenī lieli dubļi,
Lietus dienas, tumšas naktis.

Veci ļaudis stāstīja, ka Meteņa dienā lietuvēns no istabas augšas metot dāvanas. Kad kāds gribēja lietuvēnu redzēt, tad viens
paslēpās istabas augšā ar ūdens spaini un meta bērniem šādus tādus niekus zemē, bet kādam pieaugušam cilvēkam, kas arī atnāca
skatīties, uzlēja ūdeni.

Jūs kopā pavadījāt pusgadsimtu
Uz stāvajiem dzīves ceļiem,
Jūs dalījāties priekos un bēdās.
Bija viss – karstums un aukstums, sāpes un pavasara dūmi.
Novēlam Jums vēl daudzus gadus kopā! Rūgts!

Lai jauns ir gads,
Lai jauna ir laime,
Bet vecais draugs
Lai paliek tas pats.

Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara
Darīt to, ko jāpadara!

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Es saku Tev paldies!
Par to, ka ienāci manā dzīvē.
Paldies par katru skūpstu.
Un glāstu , kas ļāva iemīlēties.
Paldies par katru smaidu un vārdu,
kas lika justies mīlētai.
Paldies ka biji un, ka esi man blakus.
Paldies!!!

Jaunā gadā, Jaunā gadā,
Siltu staru dzīves saulei,
Skaistu dienu nākotnei,
Un pa virsu tam – smaidu, prieku Pasaulei.

Paši skaistākie gadi
Ir tie kuros dzīvojam
Ne pagātne ne nākotne
Pati lielākā mīlestība
Ir tad kad atklājam
Ka bez šī cilvēka
Diena neuzaust
Kaut saule debesīs

Pūpolu pirkstus liegus
Kārkli jau saulītē silda.
Līčus, kas sakrāja sniegus,
Palu ūdeņi pilda.
Putniņš, klau, lemešus vīlē:
Drīzi gavilēs gani.
Sirdīm, kas ziedoni mīlē,
Gaisā skan Lieldienu zvani.
/K. Skalbe/

To,ko vecais gads ir devis,
Tagad zināms visiem mums,
Bet,ko Jaunais gads ir lēmis,
Tas vēl paliek noslēpums.
Lai Jaunais gads nes jaunas dienas,
Lai saltas,tumšas nav nevienas.
Lai spēka daudz,lai viss,ko dara,sokas,
Lai nepagurst ne sirds ne rokas!

Mīlestība ir lēnprātīga,
Mīlestība ir laipna,
Tā neskauž,
Mīlestība nelielās,
Tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas netikli,
Tā nemeklē savu labumu,
Tā neapskaišas,
Tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību,
Bet priecājas par taisnību.
Tā apklāj visu, tā tic visu,
Tā cerē visu,
Tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas.

Trulais cirvis

Dziedam kopā latvju dziesmas, visi kviec ble tā ka briesmas.
Galvā sakāpis ir spiediens – viss, šis būs pēdējais kvieciens
Apriebies šis balagās, jāizkar būs mežmaliņā krāns.
Cerams, ka tur negulēs piedzēries dekāns.

Lai Tev, vienmēr, būtu tīrs krekls, skaidra saprašana un pietiekami daudz naudas kabatā, lai nopirktu vēl vienu alu!

Jāņa dienas naktī vajaga noģērbties plikam, aiziet uz rudzu lauku un trīsdeviņas vārpas aizlauzt no dienvidiem uz ziemeļa pusi. Laužot var saimniekam novēlēt visādu nelaimi, sev atkal var prasīt kādu daļu no saimnieka rudziem. Kad rudzus nopļauj, tad viss notiek, kas novēlēts. Kad rudzu lauzējs iet pie saimnieka pirkt drusku rudzu, tad vēlāku visa novēlētā daļa pāriet pie lauzēja.

Stunda pēc stundas, kas aizrit bez Tevis,
ir laiks – kurš pavadīts bez sevis.
Ar cerībām par jaunu dienu,
Ar Tavu smaidu, ar Tavu acu skatu.

Aijā, Ancīt, aijā,
Saldā miedziņā,
Māsiņ` tevi šūpos
Vieglām rociņām.

Augs trejādas avis
Manam Ancīšām,
Strup un garastītes,
Sprogainītes ar.

Trejiem zirgiem brauca
Tavās krustībās.
Dievs, dod Ancīšami
Sešiem zirgiem braukt.

Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam,- derīgs visām slimībām.

Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu rītiņā:
Nevarēju tālu iet
Pelnīt siera gabaliņu.

Kad vakars klāt un diena tumst,
Sirds Vientulībā atkal skumst,
Pie Tevis manas domas klīst,
Un gribas redzēt Tavu Smaidu!!!

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Gadi ir dīvaini dārgumi, draugs,
Birst tā kā ziedi no ābeles salnā,
Nobirst kā ziedi un aizspurdz kā putni
Pagaistot zilajā kalnā.
Gadi ir dīvaini, dīvaini, draugs,
Brīžiem tie brāzmaini, žilbi un strauji
Aizdip kā kumeļi jaunības rītā,
Iekrīt kā zvaigznes mūžības klēpī.
Un šķiet – tev vēl sētuvē
Viņu tik daudz, ka vari tos kaisīt bez skaita.
Taču tie visi tev vienlīdz smeldz,
Kad steidzies tiem cauri atmiņu dzelts,
Un redzi, cik virtene īsa.

Tu mīļa, mīļa māmiņa,
Es Tevi mīlu kā nevienu.
Tu esi manim dārgāka,
Par saulīti un baltu dienu.

Gadu startam rītdien cits jau laukums,
Citas cerības un ceļus laiks nāks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums,
Lai arvien spēj sirdī pārziemot.

Tam varavīksnes krāsas,
Viņš krāso baltas māsas.
Un smaida baltā ola,
To zaķis krāsot sola.

Kāds darītājs, tāds i darbs.

Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.

Pārvarot kilometrus un attālumu, pie Tevis atlido mans apsveikums Starptautiskajā sieviešu dienā. Tu esi gudrākā, skaistākā un unikālākā sieviete uz Zemes.

Kaut ko klusiņām, klusiņām – kā krīt sniegs,
kaut ko viegliņām, viegliņām – kā tālu atmiņu.
Tu man nodziedi, viss vienalga no kurienes,
es tik tuvu Tev esmu, ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt, tas vienalga nav iespējams,
es tik tuvu Tev esmu, ka tāluma nemana,
viss, kas pastāv starp mums – tikai savieno –
tāda acurspīdīga var pasaule būt, kad ir laimīga,
tad var klusiņām, klusiņām – kā krīt sniegs –
Un tik viegliņām, viegliņām – kā tālu atmiņu
Nodziedāt pašu skumjāko,
bet būs priecīgi.
/O.Vācietis/

Kas Jāņu rītā pirms saules lēkta iet uz avotu mazgāties, tas kļūst skaists

Klusē ielas, pie debesīm zvaigznes
Mirgo tāles, kā sudraba sakts.
Un uz rītdienas tāli aiznes
Mūsu sapņus šī Jaungada nakts.

Šo dzīvi dzīvojot, man vienmēr šķitis
Ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, māt.
Vienalga – laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis tu man vienmēr esi klāt.

Viza viza kamaniņas
Metenīša vakarā;
Tā vizēja liniņam
Zelta poga galiņā.

Man izkrita zelta sakta,
Jāņa nakti līgojot;
Jauni puiši, pacēluši,
Pabučojši atdodiet!

Par kuru puisi jaungada naktī sapņo, tas apprecēs.

Mums nav iespējas izvēlēties vīramāti.
Bet, ja man būtu dota šāda izdevība, es izvēlētos tevi. Sveiciens sieviešu dienā!

Ja priekš Jurģiem pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, trīs reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva.

Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?
Kaņ’pes ēda sņiku šņaku,
Pupas strēba šļipu šļepu.

Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.

Lai Jūsu dzīvei salda liepziedu smarža,
Lai Jūsu dzīvei – ozola spēks un izturība!

Lai lopiem Jurģos jaunā vietā neķertos nekāds ļaunums, tad no vecās dzīves vietas jāpaņem gultas maiss un maisa salmi jāizkaisa jaunās dzīves vietas kūtī pa visiem kaktiem.

Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.

Ļauj gaismas straumei
Sirdij tecēt cauri,
Tam brīnumam,
ko jauna diena nes,
No mīlestības silto
Vārdu auras,
Lai atkal sasilst
Tava, tēti, dvēselit!

Rotaļas un spēles,
Dziesmas un dejas,
Šampis, krievu kaviārs
Un vēl rožu paviāns-
Visu vari sagaidīt,
Jo Tev Vārda diena rīt!

Kur divas sirdis satiekas
Mazs kalējiņš tur ierodas
Tas kaļ un kaļ un nerimstas
Līdz kamēr abas vienojas

Ūsiņu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam ar saimnieci: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā rodas kāda nelaime.

Palūdz pavasari,
Lai tas spēku aizdod.
Palūdz puteņiem,
Lai gadiem pēdas jauc.
Palūdz pašai sirdij- tā vislabāk zinās,
kādus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne, darbi veicas, gaišas dienas rit.
Lai gadi rit, tā tam ir jābūt
Un lai par tiem nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus gadus vēl.

Tici tam, ka divreizdivi – četri,
Tci tam, ka reizēm zvaigznes krīt,
Tci tam, ka pasaule ir mīļa,
Tci tam, ka Tevi mīlu es!

Mīzeļmute

Lepnas meitas sanākušas,
Cit` uz citas raudzījāsi,
It neviena nevarēja,
Jāņu dziesmu nodziedāti.

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.

Kad atnāk Jurģu diena, tad vajaga vistu izbāzt caur bikšu galu, tad vanags neaiztiek.

Kamerona Dieza – Kamēr Rūnim niez ble

Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj,
Skaļi saucu – Velns ar ārā!
Vārds tavs rakstīts kalendārā!

Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev makā
Vienmēr latiņš lieks.