Paldies Jums vedēji, kas ir mums tik tuvi cilvēki. Jūs esat teikuši tik daudz siltu un patīkami vārdu, ka sirds pukst straujāk. Mēs priecājamies jūs redzēt šodien mūsu svētkos. Jūs esat patiesi dārgi mums. Gaidīsim jūs visus mūsu sudraba kāzu gadadienā. Pacelsim glāzes un iedzersim par to!

Vijiet kopā dzīves audus
Zeltītiem ziediņiem.
Tā kā šodien visu mūžu
Roku rokā staigājiet.

Vien abi kopā
Jūs esat debesis,
Vien abi kopā
jūs esat strauts,
kam kristāla lāses
no pazemes dziļumiem
līdz jūrai vien divatā
aizšūpot ļauts.
Vien abi kopā
Jūs esat patvērums
viens otram,
kad dvēseles nestunda klāt-
Ar vīrieša spēku
un sievietes maigumu
Nav baiļu pret bargāko negaisu stāt.
/K.Apšukrūma/

Lauzīsim vienu maizes šķēli uz pusēm,
Tad dalīsim visu
Rītu vakaru, bezmiega nakti uz pusēm.

Kad cilvēks pilnībā iegājis mīlestības valstībā, pasaule – lai cik nepilnīga tā būtu – kļūst bagāta un skaista, jo tā sastāv vienīgi no mīlestības. Sveicam kāzu jubilejā!

Bija meita koši skaista,
Puišu vidū skatīt laista.
Bija puisis skaists un drošs,
Meitu prātu mulsinošs.
Tikās skati, kusa sirdis,
Sākās kvēla mīlas pirts…
Nelīdz tur vairs zāles dot,
Atliek tikai saradot!
Skaties, kad tie kopā abi,
Tad tik mīļi, tad tik labi.
Ne vairs prātā mācības, ne maize,
Bango prieks un pazūd raizes.
Dzīve pasaka vien šķiet,-
Gribas dziedāt, lēkt un skriet.
Gars ceļ miesu zemei pāri,
Krūtīs dūc kā “samovāri”
Izzūd telpa, izzūd laiks,
Visu apņem mīlas tvaiks!
Neaizmirstiet- jaunīb’s laiks
Zūd kā ceros mestais tvaiks.
Kad būs vecums, zudīs prieki,
Prātā būs tikai sīkie nieki.
Izčākstēs tad sirds un miesa,
Sāpēs gūža, sāpēs liesa…

Tāpēc vēlreiz sakām – Rūgts!
Lai tiek saldais medus sūkts!

Saņem, mīļais, manu roku ciešāk
Un pa liepu laipu ved!
Es tev nešauboties līdzi iešu,
Kaut visapkārt zibens blāzmu met.
Saņem, mīļais, manu roku ciešāk,
Liepu laipa mums zem kājām zied,
Un caur trejdeviņiem liesmu lokiem
Mums pa to liek mīlestība iet.
/Ā. Elksne/

Jūsu papīra kāzās
Lai čaukst daudz naudas
Lai nāk klāt labklājība
Un iet prom visas nelaimes!

Jaunam pārim lielas bēdas.
Kur lai bēdām galu rod?
Priekam varam atrast pēdas,
Ja vien otram mutes dod.

Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd.
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.
Saudzējat šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā, arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā
Mīla ceļu apgaismos.
Tas nekas, ka daudz vēl snigs,
Tas nekas, ka soļi sniegos stigs,
Sniegā spēka pietiek tam,
Kas tic saules stiprumam.

Apsveicam ar sudraba kāzām –
Divdesmit pieci brīnišķīgi ilgi gadi!
Viņi, tāpat kā filma, liekas noslēpumaini
Un ir vēlme atklāt Jūsu noslēpumu!

No sirds sveicu ģimenes dzīves 40. gadadienā ar brīnišķīgām rubīna kāzām! Lai kopā nodzīvotie gadi jums kļūst par rubīna lepnumu, lai jūsu turpmākā dzīve ir gaiša un pārtikusi. Novēlu jums veselību, draudzīgu un dzīvespriecīgu ģimeni, mājas komfortu un sirds siltumu!

Dārgie jaunlaulātie! Man būs vienkāršs un īss vēlējums. Es novēlu, lai Jūsu dzīvi vienmēr pavada četri sargeņģeļi – Ticība, Cerība, Mīlestība un Gudrība.

Tagad mēs abi
Līdzīgi saulēm
Starojam visā,
Zvaigznēs un zemē,
Zaigojam ziedos,
Zaigojam zālēs,
Kokos un kalnos,
Strautos un klajos,
Mirdzam uz visu,
Uzsmaidām visam,
Aptveram visu
Ar prieku un mīlu. Solos mīlēt un nekad neatlaist!

Laiks skrien. Šķiet, ka tikai vakar jūs bijāt bērni un rokās turējāt rotaļlietas. Bet tagad jūs jau esat kļuvuši par veselu ģimeni, apvienojušies skaistā un spēcīgā savienībā. Un mēs vēlamies jūs apsveikt ar šo neticamo un skaisto notikumu! Rūpējaties viens par otru, lolojiet un palīdziet, iemācieties laicīgi piedot, jo mīlestība ir ilgstošas ​​savienības pamats!

Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

Lai līgava būtu lieliska sieva, laba māte, visbrīnišķīgākā mīļākā un uzticamākais draugs! Par to arī iedzeram!

Mīlestība ir pati dzīve; bet nevis nesaprātīga, ciešanu pilna un bojā ejoša, bet gan svētlaimīga un bezgalīga dzīve…Iedzersim, lai jaunajam pārim tā būtu bezgalīga!

Stāsta, ka mīlestība, ar kuru Dievs apvelta cilvēkus, meklē tos, tāpat kā cilvēks meklē mīlestību. Pacelsim glāzes par jaunlaulāto panākumiem šajā jomā, par viņu mīlestību!

Sargi tā kā acuraugu
Savu mīļo, labo draugu,
Jums viens kumeļš ilksīs jūdzams,
Vienas saules stariņš lūdzams,
Sadalīsiet vienu klaipu,
Aiziesit pa vienu laipu.
Vienā dārzā puķes plūksit,
Vienu Laimu sargos lūgsit.
Jums būs viena galodiņa,
Jums būs viena valodiņa.
/M.Bārbale/

Mīlestība nav nekas cits, kā vēlēšanās, lai cits cilvēks būtu laimīgs. Esiet laimīgi!

Mainieties gredzeniem saulrietā.
Veidojiet pamatus mājvietā.
Gredzenā laime ir jāizbur.
Mājvietā pavards jums jāiekur.

Ilgu mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus valkājot
Laimes mātei nepagurt,
Jūsu laimi sargājot

Diemžēl ne visi var saprast
Kā sirsnīgi un mīļi dzīvot laulībā.
Mīlestībā spēt sniegt savai otrai pusei to
Ko vien mīlošs cilvēks var iedot!
Mēs cienām jūsu gudrību!
Šodien aprit 40 laulības gadi!
Apsveicam jubilejā!

To mīlas uguntiņu, kas jums sirdī krita
No visiem dzīves vējiem sargājiet,
Nekad lai nedziest tā, lai neiedegas cita,
Ja ceļš reiz sākts, tad kopā staigājiet!

Gribu Jums novēlēt, lai Jūs ceļā vienmēr līdzi ņemtu vecāku gudrību, mīlestību un dzīvotprasmi.

Sarunājas divi paziņas.
– Kā tu pavadi savu medusmēnesi?
– Kas tas tāds?
– Saproti, ģimenes dzīve ir kā liela muca ar darvu, kurai virspusē Dievs uzlējis plānu kārtiņu medus. Tā tad arī saucas ‘’medusmēnesis”.
– Dieviņ, tētīt! Tad jau es laikam būšu to mucu attaisījis no apakšgala!
Novēlēsim jaunlaulātajiem savu dzīves mucu attaisīt no pareizā gala un lai tajā iekšā būtu tikai medus!

Mīlestība – sudraba smilga
starp grīšļiem asiem,
mīlestība – dzintara priede
starp bezzaru mastiem,
mīlestība ir klusi smiekli
rēcošā barā…Lai Jūsu mīlestība vienmēr ir neuzveicama!

Laulības māksla ir prasme pāriet no mīlestības uz draudzību, turklāt neupurējot mīlestību.
Jo zem šī lieliski izkrāsotā mīlestības auduma ir vēl otrs, vienkāršāks, bet ar tik maigu, reti sastopamu nokrāsu, ka brīžiem šķiet vai gandrīz jaukāks par augšējo…un vienmēr jābūt gudriem.

Mirkli padomājat, pirms kausus pilnus lejat,
Mirkli padomājat, pirms dzīvē tālāk ejat.
Tālāk – kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk – kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.

Zelta rudens zelta pārslas bārsta,
Zelta mīlas mūžs ar darbu vaiņagots,
Visiem mums no Jūsu dienu pūra
Ir pa kādai riekšaviņai dots!

Mīlestība nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet gan kopā skatīties vienā virzienā. Novēlam Jums vienmēr skatīties vienā virzienā!

Noliec galvu drauga klēpī,
Dzīves vēji skarbi pūš.
Sarmos koki, sarmos mati,
Diviem vieglāk kopā būs.

Piecdesmit gadi ir ļoti garš termiņš.
Jūs visu mūžu esat bijuši kopā.
No sirds novēlam jums šodien
Lai katra diena būtu kā jauns pārsteigums.
Jūs nestrīdaties un nedusmojaties,
Dzīvot kopā ilgu laiku.
Un pieņemt trūkumus
Tas vairs nav nekas neiespējams.
Novēlam pēc gada atkal tikties
Un nosvnēt jaunus svētkus!

Tosts par to, kā skudriņa gāja pāri sliedēm un brauca vilciens un viņai norāva dibenu, tad viņa gāja pakaļ dibenam un viņai norāva galvu un tad tosts ir par to, lai ģimenē saticība valda un dibena dēļ neviens nezaudētu galvu.

Nu vai nav brīnums – mēs,
Kas bijām divi, tagad tikai viens,
Viens vienīgs viens.
Līdz šim es domāju, tik divu trauku saturs
Var kopā salieties un kļūt kā viens,
Nu zinu: divas būtnes ar tā var
Kā dzīvsudrabs, kā ūdens kopā saplūst.
/Aleksands Čaks/

Mežā auga apse un blakus viņai bērzs. Viņi mīlēja viens otru un tiecās viens pēc otra, līdz pienāca brīdis, kad viņi savienoja savas zariņus un savijās kopā.
Un kāpēc gan lai mūsu jaunais pāris nebūt līdzīgs apsei un bērzam?
Novēlēsim viņiem, lai mīlestības zariņi nekad, nekad neatvītos vaļā un cieši, cieši turētos viens pie otra!

Novēlam līgavainim mīlēt automašīnas, sportu, alu, makšķerēšanu. Un līgavai, savukārt, aizrauties ar iepirkšanos, ēdienu gatavošanu, TV šovu skatīšanos. Tad jūsu dzīve būs perfekta!

Nu gads jau pagājis.
Nu gads jau pagājis kā viena diena.
Kā diena,kad gadalaiki steigā mainās,
Te sniegi snieg,te mīlestība atkal silda.
Pat negaisi,kas centās nomākt gaišo debess pļavu,
Krīt ceļos mīlestības smaida priekšā.
Nu gads jau pagājis,
Un liekas,vēl vakar stāvējām mēs Kristus priekšā,
Tai svētā klusumā kas skāva mūs.
Vai tās bij sveču liesmas?
Vai mīlestības patiess prieks?
Kas mirdzēja Tev asarā uz vaiga,
tai brīdī,kad mēs klusi teicām JĀ…
Lai mūžam nerimst mīlestība mūsu
Un solijums ko devām mēs…
Kā koku saknes sasien mezglā zeme,
Un zirneklītis savu tīklu auž,
Tā mūsu dzīves kopā saista
Mūsu mīlestības brīnums mazs…

Pa diviem ceļš ir tuvāks,
Pa diviem salds ir saldāks
Pa diviem jautrāk raudāt
Un balts top divreiz baltāks!

Apsveicam ar papīra kāzām un šajā dienā gribam teikt – novēlam jums abpusēju sapratni. Vienmēr atbalstiet viens otru! Sirsnīgi mīliet viens otru un gaidam bērneļus!

Šodien Jūsu kāzu dienā
Sveicam Jūs no sirds!
Lai Jums vienmēr tā kā šodien
Acis laimē mirdz.
Gaiša lai Jums dzīves taka,
dzīves ceļš lai jauks.
Vienmēr cieši ejiet blakus
un viens otram esiet draugs!

Pa ceļu šodien divi aiziet,
Un sākas tūkstošgadīgs stāsts.
Par to kā vienā mirklī raizes,
Spēj aizdzīt mīļu roku glāsts.
Tie soļo blakus tuvu, tuvu,
Un mākoņi pār galvām slīd,
Ir neaptverams viņu guvums,
Ja saule tieši sirdī spīd.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Daudz lielāks un daudz skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemešs,
Tik mīlestība ir un būs.

Linu maigums un Saules gudrība
Lai Jūsu ģimenē vienmēr ir!
Rūpējieties viens par otru
Aizmirstot par sevi.
Lai mīlestība ir kā brīvs putns
Bet tam vienmēr ir vieta mājā.
Ar to tik viegli tiekties pēc sapņiem,
Ja tas nav iesprostots!

Lai dzīve ir viegla, kā lins!
Lai vīrs vienmēr ir iemīlējies tikai tevī,
Esi viņam uzticīga un ideāla sieva!
Mēs sveicam Jūs abus 4. kāzu gadadienā!

Novēlu, lai jūsu rokas turas kopā saulainā draudzībā un sirdis bezgalīgā mīlestībā

Kad mūžs svētā solījumā saistās
Un vienoties ceļš jūs dziļāk tālēs ved,
Kā rozes ziedi uzplaukst dienas skaistas,
Ja sirdij sirds spēs visu upurēt…
/S.Kaldupe/

Jaunam pārim siltumiņu,
Gaišu mīlas uguntiņu,
Bet uz citu rudentiņu
Kādu mazu cilvēciņu.

Dzīves okeānā ģimene ir kuģis, kur vīrs ir buras, bet sieva – stūre. Novēlēsim līgavainim izturību un līgavai nekļūdīgi atrast pareizo ceļu. Ļaujiet savai ģimenei daudzus gadus burāt pa vētrainajiem dzīves okeāna viļņiem! Un ļaujiet, neskatoties uz laika apstākļiem, lai miers un mīlestība vienmēr valda uz jūsu ģimenes kuģa klāja!

Ej, laimīte, vedējos.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot.

Pacelsim glāzes par Jaunā pāra vedējiem. Lai Jaunlaulātie vienmēr būtu kopā ar viņiem gan priekos, gan bēdās.

Jūs kopā pavadījāt pusgadsimtu
Uz stāvajiem dzīves ceļiem,
Jūs dalījāties priekos un bēdās.
Bija viss – karstums un aukstums, sāpes un pavasara dūmi.
Novēlam Jums vēl daudzus gadus kopā! Rūgts!

Lai jauns ir gads,
Lai jauna ir laime,
Bet vecais draugs
Lai paliek tas pats.

Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara
Darīt to, ko jāpadara!

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Es saku Tev paldies!
Par to, ka ienāci manā dzīvē.
Paldies par katru skūpstu.
Un glāstu , kas ļāva iemīlēties.
Paldies par katru smaidu un vārdu,
kas lika justies mīlētai.
Paldies ka biji un, ka esi man blakus.
Paldies!!!

Jaunā gadā, Jaunā gadā,
Siltu staru dzīves saulei,
Skaistu dienu nākotnei,
Un pa virsu tam – smaidu, prieku Pasaulei.

Paši skaistākie gadi
Ir tie kuros dzīvojam
Ne pagātne ne nākotne
Pati lielākā mīlestība
Ir tad kad atklājam
Ka bez šī cilvēka
Diena neuzaust
Kaut saule debesīs

Pūpolu pirkstus liegus
Kārkli jau saulītē silda.
Līčus, kas sakrāja sniegus,
Palu ūdeņi pilda.
Putniņš, klau, lemešus vīlē:
Drīzi gavilēs gani.
Sirdīm, kas ziedoni mīlē,
Gaisā skan Lieldienu zvani.
/K. Skalbe/

To,ko vecais gads ir devis,
Tagad zināms visiem mums,
Bet,ko Jaunais gads ir lēmis,
Tas vēl paliek noslēpums.
Lai Jaunais gads nes jaunas dienas,
Lai saltas,tumšas nav nevienas.
Lai spēka daudz,lai viss,ko dara,sokas,
Lai nepagurst ne sirds ne rokas!

Mīlestība ir lēnprātīga,
Mīlestība ir laipna,
Tā neskauž,
Mīlestība nelielās,
Tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas netikli,
Tā nemeklē savu labumu,
Tā neapskaišas,
Tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību,
Bet priecājas par taisnību.
Tā apklāj visu, tā tic visu,
Tā cerē visu,
Tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas.

Trulais cirvis

Dziedam kopā latvju dziesmas, visi kviec ble tā ka briesmas.
Galvā sakāpis ir spiediens – viss, šis būs pēdējais kvieciens
Apriebies šis balagās, jāizkar būs mežmaliņā krāns.
Cerams, ka tur negulēs piedzēries dekāns.

Lai Tev, vienmēr, būtu tīrs krekls, skaidra saprašana un pietiekami daudz naudas kabatā, lai nopirktu vēl vienu alu!

Jāņa dienas naktī vajaga noģērbties plikam, aiziet uz rudzu lauku un trīsdeviņas vārpas aizlauzt no dienvidiem uz ziemeļa pusi. Laužot var saimniekam novēlēt visādu nelaimi, sev atkal var prasīt kādu daļu no saimnieka rudziem. Kad rudzus nopļauj, tad viss notiek, kas novēlēts. Kad rudzu lauzējs iet pie saimnieka pirkt drusku rudzu, tad vēlāku visa novēlētā daļa pāriet pie lauzēja.

Stunda pēc stundas, kas aizrit bez Tevis,
ir laiks – kurš pavadīts bez sevis.
Ar cerībām par jaunu dienu,
Ar Tavu smaidu, ar Tavu acu skatu.

Aijā, Ancīt, aijā,
Saldā miedziņā,
Māsiņ` tevi šūpos
Vieglām rociņām.

Augs trejādas avis
Manam Ancīšām,
Strup un garastītes,
Sprogainītes ar.

Trejiem zirgiem brauca
Tavās krustībās.
Dievs, dod Ancīšami
Sešiem zirgiem braukt.

Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam,- derīgs visām slimībām.

Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu rītiņā:
Nevarēju tālu iet
Pelnīt siera gabaliņu.

Kad vakars klāt un diena tumst,
Sirds Vientulībā atkal skumst,
Pie Tevis manas domas klīst,
Un gribas redzēt Tavu Smaidu!!!

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Gadi ir dīvaini dārgumi, draugs,
Birst tā kā ziedi no ābeles salnā,
Nobirst kā ziedi un aizspurdz kā putni
Pagaistot zilajā kalnā.
Gadi ir dīvaini, dīvaini, draugs,
Brīžiem tie brāzmaini, žilbi un strauji
Aizdip kā kumeļi jaunības rītā,
Iekrīt kā zvaigznes mūžības klēpī.
Un šķiet – tev vēl sētuvē
Viņu tik daudz, ka vari tos kaisīt bez skaita.
Taču tie visi tev vienlīdz smeldz,
Kad steidzies tiem cauri atmiņu dzelts,
Un redzi, cik virtene īsa.

Tu mīļa, mīļa māmiņa,
Es Tevi mīlu kā nevienu.
Tu esi manim dārgāka,
Par saulīti un baltu dienu.

Gadu startam rītdien cits jau laukums,
Citas cerības un ceļus laiks nāks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums,
Lai arvien spēj sirdī pārziemot.

Tam varavīksnes krāsas,
Viņš krāso baltas māsas.
Un smaida baltā ola,
To zaķis krāsot sola.

Kāds darītājs, tāds i darbs.

Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.

Pārvarot kilometrus un attālumu, pie Tevis atlido mans apsveikums Starptautiskajā sieviešu dienā. Tu esi gudrākā, skaistākā un unikālākā sieviete uz Zemes.

Kaut ko klusiņām, klusiņām – kā krīt sniegs,
kaut ko viegliņām, viegliņām – kā tālu atmiņu.
Tu man nodziedi, viss vienalga no kurienes,
es tik tuvu Tev esmu, ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt, tas vienalga nav iespējams,
es tik tuvu Tev esmu, ka tāluma nemana,
viss, kas pastāv starp mums – tikai savieno –
tāda acurspīdīga var pasaule būt, kad ir laimīga,
tad var klusiņām, klusiņām – kā krīt sniegs –
Un tik viegliņām, viegliņām – kā tālu atmiņu
Nodziedāt pašu skumjāko,
bet būs priecīgi.
/O.Vācietis/

Kas Jāņu rītā pirms saules lēkta iet uz avotu mazgāties, tas kļūst skaists

Klusē ielas, pie debesīm zvaigznes
Mirgo tāles, kā sudraba sakts.
Un uz rītdienas tāli aiznes
Mūsu sapņus šī Jaungada nakts.

Šo dzīvi dzīvojot, man vienmēr šķitis
Ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, māt.
Vienalga – laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis tu man vienmēr esi klāt.

Man izkrita zelta sakta,
Jāņa nakti līgojot;
Jauni puiši, pacēluši,
Pabučojši atdodiet!

Par kuru puisi jaungada naktī sapņo, tas apprecēs.

Mums nav iespējas izvēlēties vīramāti.
Bet, ja man būtu dota šāda izdevība, es izvēlētos tevi. Sveiciens sieviešu dienā!

Ja priekš Jurģiem pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, trīs reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva.

Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?
Kaņ’pes ēda sņiku šņaku,
Pupas strēba šļipu šļepu.

Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.

Lai Jūsu dzīvei salda liepziedu smarža,
Lai Jūsu dzīvei – ozola spēks un izturība!

Lai lopiem Jurģos jaunā vietā neķertos nekāds ļaunums, tad no vecās dzīves vietas jāpaņem gultas maiss un maisa salmi jāizkaisa jaunās dzīves vietas kūtī pa visiem kaktiem.

Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.

Ļauj gaismas straumei
Sirdij tecēt cauri,
Tam brīnumam,
ko jauna diena nes,
No mīlestības silto
Vārdu auras,
Lai atkal sasilst
Tava, tēti, dvēselit!

Rotaļas un spēles,
Dziesmas un dejas,
Šampis, krievu kaviārs
Un vēl rožu paviāns-
Visu vari sagaidīt,
Jo Tev Vārda diena rīt!

Kur divas sirdis satiekas
Mazs kalējiņš tur ierodas
Tas kaļ un kaļ un nerimstas
Līdz kamēr abas vienojas

Ūsiņu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam ar saimnieci: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā rodas kāda nelaime.

Palūdz pavasari,
Lai tas spēku aizdod.
Palūdz puteņiem,
Lai gadiem pēdas jauc.
Palūdz pašai sirdij- tā vislabāk zinās,
kādus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne, darbi veicas, gaišas dienas rit.
Lai gadi rit, tā tam ir jābūt
Un lai par tiem nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus gadus vēl.

Tici tam, ka divreizdivi – četri,
Tci tam, ka reizēm zvaigznes krīt,
Tci tam, ka pasaule ir mīļa,
Tci tam, ka Tevi mīlu es!

Mīzeļmute

Lepnas meitas sanākušas,
Cit` uz citas raudzījāsi,
It neviena nevarēja,
Jāņu dziesmu nodziedāti.

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.

Kad atnāk Jurģu diena, tad vajaga vistu izbāzt caur bikšu galu, tad vanags neaiztiek.

Kamerona Dieza – Kamēr Rūnim niez ble

Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj,
Skaļi saucu – Velns ar ārā!
Vārds tavs rakstīts kalendārā!

Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev makā
Vienmēr latiņš lieks.

Šķībā pipelle

Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani rudzīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jāņīša nakti,
Lai mani pūrīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani miežiņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai manas auziņas
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani zirniņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani liniņi
Vilnī nekrīt.

Novēlu Tev spēku tikt galā ar lietām, kuras ir iespējams izmainīt.
Novēlu tev izturību samierināties ar apstākļiem, kurus Tu nevari ietekmēt.
Un gudrību-atšķirt vienu no otras.

Blīgzna

Jura dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.

Ir arī vienkāršas tradīcijas – piemēram, turi uz svētku galda sāli un maizi, tad Laime apmetas uz dzīvi.

Darbam sūras saknes, bet saldi augļi.

Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc
Un laimes, lai bezgala daudz!

Ja es būtu asara,
Es gribētu piedzimt Tavās acīs,
Dzīvot uz Tava vaiga un….
…..nomirt uz Tavām lūpām…..

Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.

Cik tūkstoš rasas pilienu ik rītu puķes slacina, tik tūkstoš mīļu bučiņu es tev no sevis nosūtu…

Jurģu rītā itin agri uz visām istabas durvīm jāsavelk lietuvēna krusti, un pēc tam tās stingri jānobultē. Staigāšanai jānotiek pa logiem. Pats Saimnieks kauj gaili un asinis tecina zirgu silēs. Visas zirgu lietas un sāls graudu novieto pagalmā uz stabiem un vadžiem. Deviņi vēji, kas šai rītā pūš, atnes svētību visai mājai, bet it sevišķi zirgiem un sāls graudam. Šo sāli var lietot pilnīgi zāļu vietā. Bet visa svētība zūd, ja šai laikā, kamēr vēl durvis aizbultētas un brokastis neieturētas, ierodas kāds svešinieks.

Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā, Tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku!

Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.

Visu garu ziemīnu
Plāceņus ēdu,
Nu nāca Lieldiena
Ar baltām olām.

Lielas dienas, Lielas dienas,
Cepiet raušus krāsnīnās;
Raudziet alu, vāriet olas,
Lai es varu priecāties!

Ai, Jāniti punduriti,
Ko ta tava sieva dara?
Pienu silda, sieru sēja,
Pa namiņu tekadama.

Sanācieti, Jāņa bērni,
Te ir laba līgošana
Te ziedēja dāboliņis
Deviņāmi lapiņām.

Lai ārsts, nekad, nevienu eiro no Tevis nenopelnītu!Iedzeram par Tavu jubileju!

Čomi gaida Jāņu dienu,
Meičas gan negaidīja.
Visa diena nostrādāta,
Tad krūmos izvārtīta.
Un vēl trakās čomu sievas,
Pierē iepidžina rievas!

Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.

Ko var ieraudzīt, ja skatīsies ūdens glāzē caur gredzenu Līgo vai Jāņu naktī?
(Līgavaini)

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
mūža garumā sadzirdēt ļauts.

Kad blakus tu man nostājies,
Es nejūtos vairs vientuļa.
Kad lūkojies uz mani tu,
Es nejūtu kā elpoju.
Tu iemācīji pasmaidīt
Tu iemācīji laimi gūt!
Šī pasaule tik skaista šķiet,
Ja līdzās vienmēr esi man.
Es lūdzos tevis…neaizej!
Bez tevis dzīvot neprotu.

Skaists ir plūkts lotosa zieds,
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.
/K. Skalbe/

Tavs vārds un Tu,
Jūs saderat – viens otru nesat un papildināt.
Tu neesi Tavs vārds,
Bet to tik skaisti nes.
Un viņš Tev pretī – iedvesmo un sedz!

Kad uz visas Zemeslodes
Tavu Vārda dienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!

Krānaziedis

Es vēlā vakarā
Ar meitām mielojos,
Viņas man plaudi deva
Es viņām asarēnu.

Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs!

Paldies Tev Mamm,
Par visu ko man dzīvē devi,
Par vārdiem kuri spēja mierināt..
Kad mīlestībā nebiju es saprasta
Un izmisumā sāpināta.
Bij dienas tad, kad trūka maizes
Un naudas nebija mums Mamm
..bet tu to vienmēr spēji atrast, es pat nesapratu, kā..!
Tu raki puķes, slotas sēji, ir neaprakstami amatu tev daudz,
Tu kautko pārdosi un atkal izlīdzēsi,
Lai pateiktu, ka darbs nav kauns.
Tu iemācīji man dzīvot, no bezizejas ceļu rast..
Tu iemācīji darbu mīlēt, un savām rokām daudz ko prast.
Es vēlos pateikt Mamm tev paldies
Un ziedus šos no sirds tev dot.
Un piedod, ja kāds vārds tev skarbāks pateikts un uzmanības mazāk dots.
Es mīlu tevi Mamm, tāpat kā agrāk
Kaut arī nesanāk man būt tev vienmēr klāt.

Bluzga

Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.

Pūpolsvētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem.

Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu svecītes kaut vienas
simt dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/

Es nezinu nevienu, kurš būtu nokļuvis virsotnē bez smaga darba. Tā ir recepte. Tā ne vienmēr uznesīs virsotnē.

Priekš kam Līgo un Jāņu naktī bija jāiet peldēties kailiem?
(Lai vairotu veselību un attīrītos no grēkiem)

Un tava sirds, tā dārgumu lāde visīstākā,
pasaulē vislielākā un vērtīgākā ,
tā pildīta ar visdārgākajām lietām,
ar zeltainiem smaidiem,
kas ziediem liek uzplaukt vēl un vēl,
ar maigiem glāstiem,
siltiem apskāvieniem,
kas dod drošības sajūtu, pat negaisa laikā.
Un tava balss, tā liek aizmirsties,
vārdi nomierina,
Tavi sirds puksti tie atdzīvina.
Blakus tev es esmu laimīga,
esmu droša un smaidīga.
Esot blakus tev šķiet laiks apstājies,
pasaule tik niecīga un sīka,
Blakus tev mīlestība ir bezgalīga.

Tu sirdij atslēdzi man visas durvis,
Man acis vaļā bij, es neredzēju,
Man mutē dziesmas bij, es nedziedāju,
Tu tos kā putnus izlaidi no slazda.

Pusnakts stundā ? gadu mijā ?
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!

Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jaunā gadā laimi gūt!

Lai jums palīdz četri velni:
Divi balti, divi melni.
Vīna glāzi rokā tveriet
un uz jauno gadu dzeriet!

Mazliet sniega, mazliet prieka,
Mazliet spēka, mazliet grēka!
Bet visvairāk mīlestības!

Vienu gaišu saules staru,
Vienu zaļu egles zaru,
Mīļus sveicienus no manis
Jaunais gads lai aiznes tev!

Dzimumdienā sirsnīgs sveiciens,
Un tam līdzi vecais teiciens,
Vieglu Tavu dzīves gaitu
Prieka dienām nejust skaitu!

Ak sieviete, ak sieviete –
Tu esi mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu!

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

Vienkārša, bet visiem zināma tradīcija ir pagatavot Jaungada galdam zivi, bet zivs zvīņas ielikt makos. Pastāv pārliecība, ka tas nesīs naudu un bagātību.

Dzīve ir raiba dzija,
Un tās gājiens grūts,bet skaists.
Neskaitīsim dienas kurās lija,
Mirkļus skaitīsim,ko žēl bij projām laist.

Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā!

Šodien zēnam vesels gads –
Mēneši pagāja ātri
No dienas, kad aploksnē
Jūs to atvedāt no slimnīcas.

Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.

Kā ūdens nemitīgs
no augstas klinšu kraujas
Laiks dziļā mūžībā
ar dzīves mirkļiem raujas.

Bet ir kāds lielāks spēks,
kas uzveic laika varu,
Ar nemirstību tas,
ar lauriem kronē garu.

Kā pērles gadi kļūst,
kad viņš tos satver rokā
Un rotā mirdzošā
sien beidzot vienā lokā.

Mēdz saukt to likteni,
kas spēcīgs, spožs un skarbs,
Bet tas mīt ikdienā,
un viņa vārds – ir darbs.
/J.Ziemeļnieks/

Ak, māt, Tev manā sirdī liela vieta,
To vārdods pateikt nezināju.
Kad Tevis pietrūkst, sirds kļūst cieta,
Nekur man nebūs miera māju.
/E.Zālīte/

Anālknaible

Sēdiet, radi, sēdiet, viesi,
Pie bagāta kāzu galda!
Lai netrūka maize, sāls,
Jauniem mūžu dzīvojot!

Nu radi, draugi glāzes celsim
Par viņu abu laimi dzersim!
Lai viss visapkārt priekā virmo
Līdz dibenam dzer glāzi pirmo!

Sava mūža Sarkano grāmatu
Ja par sevi Tu uzrakstītu.
Katra rinda mums pretī starotu
Bites čaklumu, ticību Debesīm.
Baltu lūgsnu un pīlādža spītu.
Katra rinda pretī mums dziedātu
Ziediem apvītu saules rītu.
Tava dzīve kā svētavots bijusi.
Mūsu dzimtas saknes ar dzīvību
Saules lāsēm lai padzirdītu.
/K. Apškrūma/

Lai Jaunais gads sirdī iemet baltu zvaigžņu klēpi,
Kas sniedz brīnumainu spēku.
Lai rokas un prāts gurst tīkamā darbā, bet spēkus
Lai atjauno tuvu un mīļu cilvēku klātbūtne.
Optimismu, gaišas domas, radošas ieceres un izdošanos Jaunajā gadā!

Lai Tava sirds, kur tik daudz jūtu-
šo zemi mīlēt nenobeidz!
Un vienmēr pasaule Tev būtu-
kā zieds, kas veras pirmo reiz!