Lai jauns ir gads,
Lai jauna ir laime,
Bet vecais draugs
Lai paliek tas pats.

Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara
Darīt to, ko jāpadara!

Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Es saku Tev paldies!
Par to, ka ienāci manā dzīvē.
Paldies par katru skūpstu.
Un glāstu , kas ļāva iemīlēties.
Paldies par katru smaidu un vārdu,
kas lika justies mīlētai.
Paldies ka biji un, ka esi man blakus.
Paldies!!!

Jaunā gadā, Jaunā gadā,
Siltu staru dzīves saulei,
Skaistu dienu nākotnei,
Un pa virsu tam – smaidu, prieku Pasaulei.

Paši skaistākie gadi
Ir tie kuros dzīvojam
Ne pagātne ne nākotne
Pati lielākā mīlestība
Ir tad kad atklājam
Ka bez šī cilvēka
Diena neuzaust
Kaut saule debesīs

Pūpolu pirkstus liegus
Kārkli jau saulītē silda.
Līčus, kas sakrāja sniegus,
Palu ūdeņi pilda.
Putniņš, klau, lemešus vīlē:
Drīzi gavilēs gani.
Sirdīm, kas ziedoni mīlē,
Gaisā skan Lieldienu zvani.
/K. Skalbe/

To,ko vecais gads ir devis,
Tagad zināms visiem mums,
Bet,ko Jaunais gads ir lēmis,
Tas vēl paliek noslēpums.
Lai Jaunais gads nes jaunas dienas,
Lai saltas,tumšas nav nevienas.
Lai spēka daudz,lai viss,ko dara,sokas,
Lai nepagurst ne sirds ne rokas!

Mīlestība ir lēnprātīga,
Mīlestība ir laipna,
Tā neskauž,
Mīlestība nelielās,
Tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas netikli,
Tā nemeklē savu labumu,
Tā neapskaišas,
Tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību,
Bet priecājas par taisnību.
Tā apklāj visu, tā tic visu,
Tā cerē visu,
Tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas.

Trulais cirvis

Dziedam kopā latvju dziesmas, visi kviec ble tā ka briesmas.
Galvā sakāpis ir spiediens – viss, šis būs pēdējais kvieciens
Apriebies šis balagās, jāizkar būs mežmaliņā krāns.
Cerams, ka tur negulēs piedzēries dekāns.

Lai Tev, vienmēr, būtu tīrs krekls, skaidra saprašana un pietiekami daudz naudas kabatā, lai nopirktu vēl vienu alu!

Jāņa dienas naktī vajaga noģērbties plikam, aiziet uz rudzu lauku un trīsdeviņas vārpas aizlauzt no dienvidiem uz ziemeļa pusi. Laužot var saimniekam novēlēt visādu nelaimi, sev atkal var prasīt kādu daļu no saimnieka rudziem. Kad rudzus nopļauj, tad viss notiek, kas novēlēts. Kad rudzu lauzējs iet pie saimnieka pirkt drusku rudzu, tad vēlāku visa novēlētā daļa pāriet pie lauzēja.

Stunda pēc stundas, kas aizrit bez Tevis,
ir laiks – kurš pavadīts bez sevis.
Ar cerībām par jaunu dienu,
Ar Tavu smaidu, ar Tavu acu skatu.

Aijā, Ancīt, aijā,
Saldā miedziņā,
Māsiņ` tevi šūpos
Vieglām rociņām.

Augs trejādas avis
Manam Ancīšām,
Strup un garastītes,
Sprogainītes ar.

Trejiem zirgiem brauca
Tavās krustībās.
Dievs, dod Ancīšami
Sešiem zirgiem braukt.

Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam,- derīgs visām slimībām.

Lietiņš lija Jāņu nakti,
Lietiņš Jāņu rītiņā:
Nevarēju tālu iet
Pelnīt siera gabaliņu.

Kad vakars klāt un diena tumst,
Sirds Vientulībā atkal skumst,
Pie Tevis manas domas klīst,
Un gribas redzēt Tavu Smaidu!!!

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Gadi ir dīvaini dārgumi, draugs,
Birst tā kā ziedi no ābeles salnā,
Nobirst kā ziedi un aizspurdz kā putni
Pagaistot zilajā kalnā.
Gadi ir dīvaini, dīvaini, draugs,
Brīžiem tie brāzmaini, žilbi un strauji
Aizdip kā kumeļi jaunības rītā,
Iekrīt kā zvaigznes mūžības klēpī.
Un šķiet – tev vēl sētuvē
Viņu tik daudz, ka vari tos kaisīt bez skaita.
Taču tie visi tev vienlīdz smeldz,
Kad steidzies tiem cauri atmiņu dzelts,
Un redzi, cik virtene īsa.

Tu mīļa, mīļa māmiņa,
Es Tevi mīlu kā nevienu.
Tu esi manim dārgāka,
Par saulīti un baltu dienu.

Gadu startam rītdien cits jau laukums,
Citas cerības un ceļus laiks nāks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums,
Lai arvien spēj sirdī pārziemot.

Tam varavīksnes krāsas,
Viņš krāso baltas māsas.
Un smaida baltā ola,
To zaķis krāsot sola.

Kāds darītājs, tāds i darbs.

Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.

Pārvarot kilometrus un attālumu, pie Tevis atlido mans apsveikums Starptautiskajā sieviešu dienā. Tu esi gudrākā, skaistākā un unikālākā sieviete uz Zemes.

Kaut ko klusiņām, klusiņām – kā krīt sniegs,
kaut ko viegliņām, viegliņām – kā tālu atmiņu.
Tu man nodziedi, viss vienalga no kurienes,
es tik tuvu Tev esmu, ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt, tas vienalga nav iespējams,
es tik tuvu Tev esmu, ka tāluma nemana,
viss, kas pastāv starp mums – tikai savieno –
tāda acurspīdīga var pasaule būt, kad ir laimīga,
tad var klusiņām, klusiņām – kā krīt sniegs –
Un tik viegliņām, viegliņām – kā tālu atmiņu
Nodziedāt pašu skumjāko,
bet būs priecīgi.
/O.Vācietis/

Kas Jāņu rītā pirms saules lēkta iet uz avotu mazgāties, tas kļūst skaists

Klusē ielas, pie debesīm zvaigznes
Mirgo tāles, kā sudraba sakts.
Un uz rītdienas tāli aiznes
Mūsu sapņus šī Jaungada nakts.

Šo dzīvi dzīvojot, man vienmēr šķitis
Ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, māt.
Vienalga – laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis tu man vienmēr esi klāt.

Man izkrita zelta sakta,
Jāņa nakti līgojot;
Jauni puiši, pacēluši,
Pabučojši atdodiet!

Par kuru puisi jaungada naktī sapņo, tas apprecēs.

Mums nav iespējas izvēlēties vīramāti.
Bet, ja man būtu dota šāda izdevība, es izvēlētos tevi. Sveiciens sieviešu dienā!

Ja priekš Jurģiem pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, trīs reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva.

Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja?
Kaņ’pes ēda sņiku šņaku,
Pupas strēba šļipu šļepu.

Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.
Ar tevi ir viegli solī iet,
Ar tevi var skumt un ar tevi var smiet.
Ar tevi prieki divkārši,
Bet bēda, kaut liela, tik pusbēda.
Nesaki nekā – paklusē,
Ir tik labi, ka esi šai pasaulē.

Lai Jūsu dzīvei salda liepziedu smarža,
Lai Jūsu dzīvei – ozola spēks un izturība!

Lai lopiem Jurģos jaunā vietā neķertos nekāds ļaunums, tad no vecās dzīves vietas jāpaņem gultas maiss un maisa salmi jāizkaisa jaunās dzīves vietas kūtī pa visiem kaktiem.

Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.

Ļauj gaismas straumei
Sirdij tecēt cauri,
Tam brīnumam,
ko jauna diena nes,
No mīlestības silto
Vārdu auras,
Lai atkal sasilst
Tava, tēti, dvēselit!

Rotaļas un spēles,
Dziesmas un dejas,
Šampis, krievu kaviārs
Un vēl rožu paviāns-
Visu vari sagaidīt,
Jo Tev Vārda diena rīt!

Kur divas sirdis satiekas
Mazs kalējiņš tur ierodas
Tas kaļ un kaļ un nerimstas
Līdz kamēr abas vienojas

Ūsiņu rītā vispirms jāuzceļas saimniekam ar saimnieci: ja kāds cits pirmais uzceļas, tad mājā rodas kāda nelaime.

Palūdz pavasari,
Lai tas spēku aizdod.
Palūdz puteņiem,
Lai gadiem pēdas jauc.
Palūdz pašai sirdij- tā vislabāk zinās,
kādus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne, darbi veicas, gaišas dienas rit.
Lai gadi rit, tā tam ir jābūt
Un lai par tiem nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus gadus vēl.

Tici tam, ka divreizdivi – četri,
Tci tam, ka reizēm zvaigznes krīt,
Tci tam, ka pasaule ir mīļa,
Tci tam, ka Tevi mīlu es!

Mīzeļmute

Lepnas meitas sanākušas,
Cit` uz citas raudzījāsi,
It neviena nevarēja,
Jāņu dziesmu nodziedāti.

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.

Kad atnāk Jurģu diena, tad vajaga vistu izbāzt caur bikšu galu, tad vanags neaiztiek.

Kamerona Dieza – Kamēr Rūnim niez ble

Acis platas rītā agrā,
Nemiers manu sirdi sagrābj,
Skaļi saucu – Velns ar ārā!
Vārds tavs rakstīts kalendārā!

Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Lai tev makā
Vienmēr latiņš lieks.

Šķībā pipelle

Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani rudzīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jāņīša nakti,
Lai mani pūrīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani miežiņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai manas auziņas
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani zirniņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani liniņi
Vilnī nekrīt.

Novēlu Tev spēku tikt galā ar lietām, kuras ir iespējams izmainīt.
Novēlu tev izturību samierināties ar apstākļiem, kurus Tu nevari ietekmēt.
Un gudrību-atšķirt vienu no otras.

Blīgzna

Jura dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.

Ir arī vienkāršas tradīcijas – piemēram, turi uz svētku galda sāli un maizi, tad Laime apmetas uz dzīvi.

Darbam sūras saknes, bet saldi augļi.

Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc
Un laimes, lai bezgala daudz!

Ja es būtu asara,
Es gribētu piedzimt Tavās acīs,
Dzīvot uz Tava vaiga un….
…..nomirt uz Tavām lūpām…..

Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.

Cik tūkstoš rasas pilienu ik rītu puķes slacina, tik tūkstoš mīļu bučiņu es tev no sevis nosūtu…

Jurģu rītā itin agri uz visām istabas durvīm jāsavelk lietuvēna krusti, un pēc tam tās stingri jānobultē. Staigāšanai jānotiek pa logiem. Pats Saimnieks kauj gaili un asinis tecina zirgu silēs. Visas zirgu lietas un sāls graudu novieto pagalmā uz stabiem un vadžiem. Deviņi vēji, kas šai rītā pūš, atnes svētību visai mājai, bet it sevišķi zirgiem un sāls graudam. Šo sāli var lietot pilnīgi zāļu vietā. Bet visa svētība zūd, ja šai laikā, kamēr vēl durvis aizbultētas un brokastis neieturētas, ierodas kāds svešinieks.

Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā, Tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku!

Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.

Visu garu ziemīnu
Plāceņus ēdu,
Nu nāca Lieldiena
Ar baltām olām.

Lielas dienas, Lielas dienas,
Cepiet raušus krāsnīnās;
Raudziet alu, vāriet olas,
Lai es varu priecāties!

Ai, Jāniti punduriti,
Ko ta tava sieva dara?
Pienu silda, sieru sēja,
Pa namiņu tekadama.

Sanācieti, Jāņa bērni,
Te ir laba līgošana
Te ziedēja dāboliņis
Deviņāmi lapiņām.

Lai ārsts, nekad, nevienu eiro no Tevis nenopelnītu!Iedzeram par Tavu jubileju!

Čomi gaida Jāņu dienu,
Meičas gan negaidīja.
Visa diena nostrādāta,
Tad krūmos izvārtīta.
Un vēl trakās čomu sievas,
Pierē iepidžina rievas!

Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.

Ko var ieraudzīt, ja skatīsies ūdens glāzē caur gredzenu Līgo vai Jāņu naktī?
(Līgavaini)

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
mūža garumā sadzirdēt ļauts.

Kad blakus tu man nostājies,
Es nejūtos vairs vientuļa.
Kad lūkojies uz mani tu,
Es nejūtu kā elpoju.
Tu iemācīji pasmaidīt
Tu iemācīji laimi gūt!
Šī pasaule tik skaista šķiet,
Ja līdzās vienmēr esi man.
Es lūdzos tevis…neaizej!
Bez tevis dzīvot neprotu.

Skaists ir plūkts lotosa zieds,
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.
/K. Skalbe/

Tavs vārds un Tu,
Jūs saderat – viens otru nesat un papildināt.
Tu neesi Tavs vārds,
Bet to tik skaisti nes.
Un viņš Tev pretī – iedvesmo un sedz!

Kad uz visas Zemeslodes
Tavu Vārda dienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!

Krānaziedis

Es vēlā vakarā
Ar meitām mielojos,
Viņas man plaudi deva
Es viņām asarēnu.

Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs!

Paldies Tev Mamm,
Par visu ko man dzīvē devi,
Par vārdiem kuri spēja mierināt..
Kad mīlestībā nebiju es saprasta
Un izmisumā sāpināta.
Bij dienas tad, kad trūka maizes
Un naudas nebija mums Mamm
..bet tu to vienmēr spēji atrast, es pat nesapratu, kā..!
Tu raki puķes, slotas sēji, ir neaprakstami amatu tev daudz,
Tu kautko pārdosi un atkal izlīdzēsi,
Lai pateiktu, ka darbs nav kauns.
Tu iemācīji man dzīvot, no bezizejas ceļu rast..
Tu iemācīji darbu mīlēt, un savām rokām daudz ko prast.
Es vēlos pateikt Mamm tev paldies
Un ziedus šos no sirds tev dot.
Un piedod, ja kāds vārds tev skarbāks pateikts un uzmanības mazāk dots.
Es mīlu tevi Mamm, tāpat kā agrāk
Kaut arī nesanāk man būt tev vienmēr klāt.

Bluzga

Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.

Pūpolsvētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem.

Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu svecītes kaut vienas
simt dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/

Es nezinu nevienu, kurš būtu nokļuvis virsotnē bez smaga darba. Tā ir recepte. Tā ne vienmēr uznesīs virsotnē.

Priekš kam Līgo un Jāņu naktī bija jāiet peldēties kailiem?
(Lai vairotu veselību un attīrītos no grēkiem)

Un tava sirds, tā dārgumu lāde visīstākā,
pasaulē vislielākā un vērtīgākā ,
tā pildīta ar visdārgākajām lietām,
ar zeltainiem smaidiem,
kas ziediem liek uzplaukt vēl un vēl,
ar maigiem glāstiem,
siltiem apskāvieniem,
kas dod drošības sajūtu, pat negaisa laikā.
Un tava balss, tā liek aizmirsties,
vārdi nomierina,
Tavi sirds puksti tie atdzīvina.
Blakus tev es esmu laimīga,
esmu droša un smaidīga.
Esot blakus tev šķiet laiks apstājies,
pasaule tik niecīga un sīka,
Blakus tev mīlestība ir bezgalīga.

Tu sirdij atslēdzi man visas durvis,
Man acis vaļā bij, es neredzēju,
Man mutē dziesmas bij, es nedziedāju,
Tu tos kā putnus izlaidi no slazda.

Pusnakts stundā ? gadu mijā ?
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!

Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jaunā gadā laimi gūt!

Lai jums palīdz četri velni:
Divi balti, divi melni.
Vīna glāzi rokā tveriet
un uz jauno gadu dzeriet!

Mazliet sniega, mazliet prieka,
Mazliet spēka, mazliet grēka!
Bet visvairāk mīlestības!

Vienu gaišu saules staru,
Vienu zaļu egles zaru,
Mīļus sveicienus no manis
Jaunais gads lai aiznes tev!

Dzimumdienā sirsnīgs sveiciens,
Un tam līdzi vecais teiciens,
Vieglu Tavu dzīves gaitu
Prieka dienām nejust skaitu!

Ak sieviete, ak sieviete –
Tu esi mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu!

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

Vienkārša, bet visiem zināma tradīcija ir pagatavot Jaungada galdam zivi, bet zivs zvīņas ielikt makos. Pastāv pārliecība, ka tas nesīs naudu un bagātību.

Dzīve ir raiba dzija,
Un tās gājiens grūts,bet skaists.
Neskaitīsim dienas kurās lija,
Mirkļus skaitīsim,ko žēl bij projām laist.

Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā!

Šodien zēnam vesels gads –
Mēneši pagāja ātri
No dienas, kad aploksnē
Jūs to atvedāt no slimnīcas.

Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.

Kā ūdens nemitīgs
no augstas klinšu kraujas
Laiks dziļā mūžībā
ar dzīves mirkļiem raujas.

Bet ir kāds lielāks spēks,
kas uzveic laika varu,
Ar nemirstību tas,
ar lauriem kronē garu.

Kā pērles gadi kļūst,
kad viņš tos satver rokā
Un rotā mirdzošā
sien beidzot vienā lokā.

Mēdz saukt to likteni,
kas spēcīgs, spožs un skarbs,
Bet tas mīt ikdienā,
un viņa vārds – ir darbs.
/J.Ziemeļnieks/

Ak, māt, Tev manā sirdī liela vieta,
To vārdods pateikt nezināju.
Kad Tevis pietrūkst, sirds kļūst cieta,
Nekur man nebūs miera māju.
/E.Zālīte/

Anālknaible

Sava mūža Sarkano grāmatu
Ja par sevi Tu uzrakstītu.
Katra rinda mums pretī starotu
Bites čaklumu, ticību Debesīm.
Baltu lūgsnu un pīlādža spītu.
Katra rinda pretī mums dziedātu
Ziediem apvītu saules rītu.
Tava dzīve kā svētavots bijusi.
Mūsu dzimtas saknes ar dzīvību
Saules lāsēm lai padzirdītu.
/K. Apškrūma/

Lai Jaunais gads sirdī iemet baltu zvaigžņu klēpi,
Kas sniedz brīnumainu spēku.
Lai rokas un prāts gurst tīkamā darbā, bet spēkus
Lai atjauno tuvu un mīļu cilvēku klātbūtne.
Optimismu, gaišas domas, radošas ieceres un izdošanos Jaunajā gadā!

Lai Tava sirds, kur tik daudz jūtu-
šo zemi mīlēt nenobeidz!
Un vienmēr pasaule Tev būtu-
kā zieds, kas veras pirmo reiz!

Dindālis

Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
/J. Poruks/

Novēlu tev dzīvot forši,
Un braukt ar mersi, poršu,
Vārdadienā nepiedzerties,
Visus izklaidēt un ģērbties forši.

Ko lai šajā dienā vēlam
Brašam mūsu zemes dēlam,
Autiņu ar šipiem kaltu
Un vēl tautumeitu baltu
Ko cits nesauktu par mauku.

Sētā gailis mina vistu. Iznāca saimnieks ar graudiem – barot vistas. Pēkšņi gailis “visu pameta” uz aizskrēja knābāt graudus.
Tad nu novēlam Tev, lai nekad Tevi nemocītu tāds izsalkums!

Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās –
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.

Teic, kā man tevi paijāt,
Cik mīļus vārdus teikt?
Kā maigā miegā aijāt,
Kā modināt un sveikt?
Man divas vien ir rokas,
Un sirds, – tā viena vien;
Bet mīlas saldās mokas
Aug augumā arvien.
/J. Jaunsudrabiņš/

Šodien……
Visi vēl Tev Laimi.
Ziedus …..
Klēpiem dāvāt steidz.
Arī es……
Tev gribu vēlēt,
Dzīvi mīlēt neizbeidz.
Droši ej….
Pa savu ceļu,
Pretī sapņiem steidz
Un lai nepietrūkst Tev spēka,
Dzīvē….
Sapņus īstenot.

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem – Cik laba Tu man.

Tāds darbs, kuru dzen bailes, ir mazvērtīgs. Tas bojā raksturu, bojā darba prieku, nosit interesi. /Greste/

Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā

Upe tek uz rietumiem Salavecis pāri brien,
maiss tam karās ūdenī, zuši tajā lien,
kad pie bērniem nonācis zutis ir jau nosprādzis
Bērni bailēs apmīžas un salavecis appļūtās.

Jāņu nakts
“Ai, baltā Jāņu nakts!
Kamdēļ tik ātri beidzies?
Tev visu gadu dziesmu kamols tīts.
Vēl tikko vakarā ir iesākts līgot,
Ar saules stariem līgot jāizbeidz.
Ai, baltā Jāņu nakts!
Ar rasas kurpēm ziedos,
Ar jāņuzālēm, pļavās plūktajām,
Tur naktsvijoles brīnišķīgi smaržo
Un putnu dziesmas atskan burvīgās.

Šodien svētkiem ir īpass iemesls
Šodien ir pareizi un svarīgi svētki.
Galu galā ir pasaules vīriešu diena
Tava diena, jo tu esi īsts vīrietis.

Visi vēlē šo un to.
Es Tev tikai labāko.
Pilnu punci pieēsties.
Rosolbļodā ievelties.

Jāņa dienā jālīgo, lai usnes neaugtu tīrumā.

Sniegpulkstenīte saka:
Mīļi sveicam tevi mēs.
Piesaulītē balta taka,
Katrs zieds Tev laimi nes.
Sniegpulkstenīte zvana,
Tava diena ziedēt sāk.
Prieka, laimes lai Tev gana,
Sniegpulkstenītes apsveikt nāk.

Kad stārķis mani atveda pie vecākiem, viņi ilgi smējās un sākumā gribēja stārķi paņemt, bet pēc tam pārdomāja un aizveda mani.

Dievs lai piedod visus grēkus,
Organismam jaunus spēkus,
Vairāk naudas, vairāk baudas,
Lieliem darbiem vairāk jaudas!

Dzirdot Tevi nākam, man galvā skan Tavs vārds.
Tas saplūdis ar Tevi,
Tu esi tas, tas Tevi skauj,
Neviens vairs nevar nošķirt Tevi
No vārda, ko tu nes.
Tas vienmēr ir ar Tevi,
Vienalga kur ved ceļi.

Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība – tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.

Sekminēs (Vasars svētki) parnes berzus, izpuškuo istabas.

Dirsknābis

Šodien ziņu Tev rakstu
Datoram pogas bakstu.
Gribu vārdadienā sveikt,
Kaut ko gudru arī teikt.
Lasi ziņu un smaidi
Un no citiem ziņu gaidi!

Dzymtās dīnas horoskops – Svari (Bazvyns)
Cīši gudri cylvāki a cyti otkol tikai smuki. Bīži vysu kū jūceigu izdūmoj. Ka smejās – vysa sāta skaņ. Labi guni kur i ēst taisa. A cyti daudz ād poši. Cīši draudzeigi, par tū ka leli dzāroji, bet ļūti lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Lai Dievs Tev dod daudzus gadus, ko dzīvot. Viņam būtu jāzin, ka uz Zemes ir pārāk maz eņģeļu, un, ka Debesis ir pārpildītas.

Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā Tev par prieku
Dāvinātu treknu slieku!

Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu – svinēt,
Rītdien – lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt – kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis…
Beidzot plānošanu šo –
Apsvērt balli nākošo.

Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos Tev es uzdāvināt.
/K. Apškrūma/

Šodien ir jaukas un burvīgas meitenes dzimšanas diena! Mēs sirsnīgi sveicam tevi svētkos un vēlam neticamu laimi, mūžīgu skaistumu un jaunību, prieku, laipnību, harmoniju tavā dvēselē un dzīvē. Esi vesela, aktīva, novērtē sevī skaisto un sasniedziet reibinošus augstumus! Ļauj visam strādāt tavā labā, un ļauj labam garastāvoklim nekad nepazust!

Nafig man tie Līgo svētki
vienu reizi vasarā!
Kad es gribu tad es dzeru,
kaut vai rītā vakarā!
Priecīgas Pohas
P.S Iedzer pats un izglāb draugu

Vēlos lai Tu mīli mani,
Izjust to kā skūpsti mani.
Tavās rokās aizmigt,
Sapnī tevi satikt,
Bet tad pamostos no rīta un sev vaicāju
Vai lai šīm iedomām ticu …

Salatēvs ar garu bārdu dāvanas man nenesīs,
Jo es sniega kupenā iečurāju viņa vārdu!

Lai ik dienas, lai ik stundas,
Laime, prieks un cerības Tev sirdī aust,
Un, lai Tavā vārda dienā,
Baltas laimes rozes plaukst!

Atcel vārtus, Jāņa māte,
Nu nes zāles Jāņa bērni!
Jāņa bērni nokusuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Padziedati, bāleliņi,
Ar savām māsiņām;
Ir bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā.

Devu, devu Ūsiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu gaili, sarkanseksti,
Ar visiem nadziņiem.

Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni.
Kad liekas – pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
/K.Apškrūma/

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Laimi tev litriem vēlu,
Mīlestību kubiņiem,
Bučiņas no karstām lūpām,
Tās bez mēra tūkstošiem!

Jeusenš zirga nùjódeja,
Pìguļnìku makládams.
Vai, Jeuseņ, nazinov,
Kur vacais guņkureits

Tavu domu apsargāta
Es kā valdiniece justos.
Nespētu neviena bēda
Manu gaišo ceļu krustot.
Ja tavs tumšo matu vilnis
Nebūs manām rokām skarams,
Pelēcīgā pulkā dienas
Blāvi aizslīdēs man garām.
Šalks ap mani rudzu druva,
Jūras tāle būs man dota,
Taču puse dzīves paliks
Man bez tevis nedzīvota.
/Ā. Elksne/

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Ko tik ilgi kavējies?
Savīst mani puķu kroņi
I rozītes izravētas.

Tie, kas dzīvo ar cerību – redz tālāk …
Tie, kas dzīvo ar mīlestību – redz dziļāk …
Tie, kas dzīvo ar ticību – redz citādāk …
Novēlu Tev ticību, cerību un mīlestību!

Sieviete, smaids Tavs tik mīksts,
es teiktu, pat pūkains
kā salnas rītā izšķīlies bezbēdīgs pūpols.
Smaids atmaidzē sirdi kā saulīte izkausē ledu.

Nākat droši, Jāņa bērni,
Nenākati bīdamies:
Jau vakari, aizvakari
Gaidīj’ mana māmuliņa.

Jo vairāk olu bija saimniecei Lieldienās, jo vairāk nākošā gadā vairojās lopi un deva pienu.

Jāņa dienas naktī jāņem gluži melns suns jeb teļš, jāiet ar to uz mežu, tur jāuzvāra lielā katlā ūdens, un tur jāiemet paņemtais kustonis tik ātri, ka suns nedabū kaukt jeb teļš bļaut. Katlam jāuzliek vāks un tikmēr jāvāra, kamēr gaļa atkrīt no kauliem. Kad tas izdarīts, tad jānodzēš uguns un jāņam kauli laukā. Nu ir jābāž kauli cits pēc cita mutē un jāprasa otram: “Vai tu mani redzi?” Kad otrs atbild: “Redzu”, tad jāņam atkal cits kauls, kamēr otrs saka, ka neredzot. Ja šādu kauliņu pie sevis turot, tad, lai ejot kur iedams, neviens kauliņa nesēju neredzēšot.

Riti laimes kamolīti
Vecā gada vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā !

Latvija, Tu esi mana Latvija.
Zeme kurā dzimu, dzīvoju, un dzīvošu.
Tā ir mana Tēvzeme, mans gods un lepnums.Valsts kas man spēku dod.
Zeme, kuras dēļ vērts asinis liet. Es savu Latviju dotu ikvienam,
Kas novērtēt to spētu.Mana Zeme Latvija
Zeme, kas ar asinīm iegūta.
Karos novājināta
Tomēr dzīva tā ir.Tā ir mana dārgā Latvija.

Piecdesmit gadi – tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss – gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.

Es jau sen šo dienu gaidu
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas dienā.

Dzirnaviņas raudajàs,
Ka nelika vaiņadziņa.
Neraudiet, dzirnaviņas,
Likšu Jāņa vakarâ.