Dzejoļi par Darbu

Kā ūdens nemitīgs
no augstas klinšu kraujas
Laiks dziļā mūžībā
ar dzīves mirkļiem raujas.

Bet ir kāds lielāks spēks,
kas uzveic laika varu,
Ar nemirstību tas,
ar lauriem kronē garu.

Kā pērles gadi kļūst,
kad viņš tos satver rokā
Un rotā mirdzošā
sien beidzot vienā lokā.

Mēdz saukt to likteni,
kas spēcīgs, spožs un skarbs,
Bet tas mīt ikdienā,
un viņa vārds – ir darbs.
/J.Ziemeļnieks/

Grūti darba smagumu nest,
Grūti nenest neko,
Grūti aizbēgt no pasaules,
Grūti satikt ar to,
Grūti mīlēt un grūti nemīlēt,
Vienatne grūta un divats grūts,
Grūti,ai,grūti bērnus izauklēt,
Grūti bez bērniem būt,
Grūti diženus darbus veikt,
Grūti izšķiesties niekos,
Grūti vienmēr taisnību teikt,
Grūti melot un liekuļot,
Jaunība grūta un vecums grūts,
Grūti nebrīvam,grūti brīvam,
Grūtums iezīsts no mātes krūts,-
Grūti-tas nozīmē-dzīvot.
/Ā.Elksne./

Darbs tevi dzen,
Darbs tevi dzeļ,
Darbs tavos nervu galos trīc.
Darbs, bērnam dzimstot, piedzimst līdz.
/I.Ziedonis/

Ir laimīgie, kas sevi atrod
Un darbu, kuru mīl un prot,
Bet cik vēl stundu dienā katrā
Kā mēslus ārdām negribot.

Meklēsim mieru sevī, jo pasaulē meklēt to ir velts darbs.
Meklēsim ticību sevī, jo citos to neatrast.
Meklēsim gaišumu sevī, jo dot var tikai to, kas ir mūsos…

Kas darbu nedara, tas par darbu runā.
Kas darbu nespēj, tas darbu kritizē.
Kas darbu dara, tas klusē,
Un darbs par viņu runā.
/Rainis/

Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/V.Toma/