Palūdz pavasari,
Lai tas spēku aizdod.
Palūdz puteņiem,
Lai gadiem pēdas jauc.
Palūdz pašai sirdij- tā vislabāk zinās,
kādus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne, darbi veicas, gaišas dienas rit.
Lai gadi rit, tā tam ir jābūt
Un lai par tiem nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus gadus vēl.

Lai Tavā dzīvē allaž jauns ceļš.
Lai Tavās burās pūš ceļa vējšs.
Lai saule silti apspīd Tevi
Un lai lietus, kas līst Tev virsū,
Ir veldzējošs un maigs!

To spēku, kas zaļajos zaros
Un līganos stiebros spīd,
To prieku un dzīvības ilgas,
Ik dienas sev paņem līdz!

Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!

Skrien gadi prom,
Tev dodot gadu skaitu.
Ir viņos dzīvots, strādāts, smiets,
Vien gadiem netici un sevi jaunu jūti,
Vēl jāveic daudz, kas dzīves kausā liets.

Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Dzimšansdienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!

Laimi, lai tā vienmēr blakus,
Sauli, lai tā vienmēr sirdī spīd,
Veselību, kas ir visiem mīļa
Dzīvesprieks lai garām neaizslīd.

Savos gados tu vari atļauties…..
– iedzert mazliet vairāk nekā drīkst
– dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas
-dziedāt mazliet skaļāk nekā citi
-un ja kļūst karstāk nekā vari izturēt…
droši izģērbies mazliet vairāk nekā vajag.

Lai gados nākamos iet garām visas bēdas,
Lai dziesma skanīga caur sniega vāliem brien.
Lai atmiņās uz sirdī paliek skaistā pēdas,
Kad dzīve dienas gadu kūļos sien.

Aizbrauc gadi žigliem kaijas spārniem,
Daudz kas pārdzīvots un gūts,
Tikai šajā dienā sirds bez liekiem vārdiem,
Visu aizvadīto tūkstoš krāsās vij.

Lai pagātne ar vēju aizšalc tālu
Un tagadne, kā saules stars lai mirdz.
Un dzīve lai Tev atnes visu, visu…
Pēc kā tik ļoti ilgojās Tev sirds!

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien.
Un tavā dzīves pavedienā,
Jubilejas mezglu jau sien.

Novēlu Tavā Jubilejā – smilšu graudā ieraudzīt pasauli,
Pļavu puķēs sakatīt debesis,
Plaukstās noturēt bezgalību
Un ticēt mūžībai!

Ar vēlējumu gaišu un draudzīgu,
Mēs nākam Tevi Jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazītu raižu
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!

Lai sirds iet tev kā pulkstenis
Un klausa rokas, kājas
Lai tava skaistā jaunība
Vēl ilgi saglabājas.

Tavai jubilejai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai jubilejai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā
Spilgtu rozi iesiesi arvien!

Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!
/A.Āre/

Šo dienu reizi gadā svinam
Un vēlam tāpēc laba daudz.
Mēs tikai cilvēki un zinām,
Ka laimes nevar būt par daudz!

Lai laika avotos
Tu neizsīksti.
Lai esi tā kā
mežezers arvien.
Kas viļņu dziesmai
dāvā sūpļa līksti.
Bet sevi ūdensrozes
sirdī sien!
/K. Apškrūma/

Dzīves straumēm krāsu ir daudz,
Dzīves dienām ceļu bez gala,
Vajag zināt, kur Tavējais sauc,
Kur Tavs sapnis un debesu mala.
Dzīves krācēm grūtuma daudz,
Savi spēki ir jāsadala,
Lai Tev nepieder pelēka sala,
Bet lai vienmēr kāds ceļš Tevi tālē
Pretī apvāršņu brīnumam sauc!

Lai saule spoži mirdzot it-kā saka:
“Daudz koku savā ceļā iestādiet”
Lai krāšņi plaukst Tava dzīves taka,
Lai tā pret kalnu zaļā lokā iet.

Kad biji bērns vēlējies būt tīnis.
Kad biji tīnis vēlējies būt pieaudzis.
Kad biji Pieaudzis, vēlējies tāds arī palikt.
Kad būsi vecs vēlēsies būt vienalga, vai bērns, tīnis vai pieaugušais…
Tad izbaudi savus gadus, kamēr vēl nēsi vecs…