Apsveikumi, Pantiņi un Dzejoļi Mammai Dzimšanas Dienā
Paši skaistākie gadi
Ir tie kuros dzīvojam
Ne pagātne ne nākotne
Pati lielākā mīlestība
Ir tad kad atklājam
Ka bez šī cilvēka
Diena neuzaust
Kaut saule debesīs
Dzīve ir raiba dzija,
Un tās gājiens grūts,bet skaists.
Neskaitīsim dienas kurās lija,
Mirkļus skaitīsim,ko žēl bij projām laist.
Šodien……
Visi vēl Tev Laimi.
Ziedus …..
Klēpiem dāvāt steidz.
Arī es……
Tev gribu vēlēt,
Dzīvi mīlēt neizbeidz.
Droši ej….
Pa savu ceļu,
Pretī sapņiem steidz
Un lai nepietrūkst Tev spēka,
Dzīvē….
Sapņus īstenot.
Lai tev ir tāds spēks,
Lai tev ir tāda vara:
Likt šūpoties savam mūžam
Pašā visgaišākā starā.
/A. Rancāne/
Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin!
Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad!
Kartiņu, kad atvērsi,
Apsveikumu lasīsi,
Zini, ka no visas sirds
Prieku, laimi vēlu tev!
Jālūdz atvasarai, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc.
Jālūdz paša sirdij – tā vislabāk zinās,
Kā tos trakos gadus atpakaļ lai sauc.
Ik rītu mosties
Ar saules gaismu acīs,
Ar ziedu smaidu sejā,
Ar putnu dziesmām ausīs,
Ar taureņu vieglumu domās,
Ar darāmiem darbiem rokās,
Ar dzīves mīlestību sirdī…
Ik rītu mostoties
Un esi laimīga.
Lai Tavā dzīvē allaž jauns ceļš.
Lai Tavās burās pūš ceļa vējšs.
Lai saule silti apspīd Tevi
Un lai lietus, kas līst Tev virsū,
Ir veldzējošs un maigs!
To spēku, kas zaļajos zaros
Un līganos stiebros spīd,
To prieku un dzīvības ilgas,
Ik dienas sev paņem līdz!
Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!
Skrien gadi prom,
Tev dodot gadu skaitu.
Ir viņos dzīvots, strādāts, smiets,
Vien gadiem netici un sevi jaunu jūti,
Vēl jāveic daudz, kas dzīves kausā liets.
Dzimšanas dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
“Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!”
Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl!
Lai prieks, ko tu esi sniegusi citiem šodien atgriežas pie tevis.
Novēlu tev ļoti laimīgu dzimšanas dienu.
Laimi, lai tā vienmēr blakus,
Sauli, lai tā vienmēr sirdī spīd,
Veselību, kas ir visiem mīļa
Dzīvesprieks lai garām neaizslīd.
Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm, bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem, bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem, bet ne pēc gadiem.
Novēlu Tev pārsteigumu, kas rada prieku,
Prieku, kas rada iedvesmu;
Iedvesmu, kas iepriecina draugus,
Draugus, kas sagādā pārsteigumus!
Tici zvaigznēm debess tālē,
Kas virs Tavas galvas mirdz,
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko saka sirds.
Lai gados nākamos iet garām visas bēdas,
Lai dziesma skanīga caur sniega vāliem brien.
Lai atmiņās uz sirdī paliek skaistā pēdas,
Kad dzīve dienas gadu kūļos sien.
Aizbrauc gadi žigliem kaijas spārniem,
Daudz kas pārdzīvots un gūts,
Tikai šajā dienā sirds bez liekiem vārdiem,
Visu aizvadīto tūkstoš krāsās vij.
Viens mazs prieks, lai Tev būtu katrā dienā!
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis!
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt,
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
Ar basām kājām dārzā skriet,
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!
Lai pagātne ar vēju aizšalc tālu
Un tagadne, kā saules stars lai mirdz.
Un dzīve lai Tev atnes visu, visu…
Pēc kā tik ļoti ilgojās Tev sirds!
Cik debesis zilas
Cik zvaigžņu tur mirdz
Tik laimes tev vēlu
No visas sirds!
Lai notiek tā, kā vēlas Tava sirds,
Lai atspīd saule tad, kad lietus līst,
Lai atskrien vējš, kas bēdas aiznes līdz,
Lai Tev ar smaidu, atnāk katras dienas rīts!
Gadi lieli, gadi smagie
Aiziet līdz ar gājputniem.
Baltās dienas, nebaltās dienas
Aiziet līdz ar gadiņiem.
Lai tavām acīm saules krāsa,
Kas dzidri, caurspīdīgi mirdz.
Kā dzidra sausa rasas lāse,
Lai tāda būtu tava sirds.
Debesīs tūkstoši zvaigzņu spīd,
Savu tur grūti saskatīt.
Meklē!
Roku pēc skaistākas zvaigznes sniedz.
Nebaidies, tieši sirdī to liec.
Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj?
/E. Veidenbaums/
Atnāk dienas,
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.
Es raugos tevī kā brīnumā,
Jo tava dvēsele silta un vienkārša zied.
Un liekas, ka laiks šajā jaukajā vakarā
Cauri vasaras ziedošām pļavām iet.
Es raugos tevī kā brīnumā-
Cik vienkārši un jauki tavi gadi zied.
Un ir tik mīļi, ka varam līdzās tiem iet
Un tavā ziedlapu rasā iemirdzēt.
/A. Āre/
Lai tev pieder visskaistākais sapnis
Rīts ko neaizmirst domu pagalvī likt,
Un ar viņu kā krāšņāko ziedu
Dienu pārsteigt un līdzi tai tikt!
Caur gadu daudzkrāsainiem toņiem,
Cau laika steigas trakiem joņiem,
Lai Tevī vienmēr plaukst kāds zieds
Un esi Tu kā ziedošs krasts.
Neskumsti, neskumsti
Dienas ko pašreiz tu vadi
Tās tavas skaistākās dienas ir
Tie tavi labākie gadi.
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!
Lai vienmēr pilns
ir Tavs dzīvības trauks
ar sauli
un debesu akām,
ar mīlestību-
tad dzīve Tev ļaus
vēl ilgi iet
jaunības takās!
Kas pūpolu laiku
pār dvēseli sedz,
kas nedzīvo acumirkļiem,
tas dzīves laivu
airēs arvien
ar laimes
un mūžības mirkļiem.
/K. Apškrūma/
Kad klinģeris smaržo
Un svecītes mirdz,
Daudz laimes tad vēlu
No visas sirds.
Lai vienmēr dvēsele tava
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā doma,
Kas dzintara pilna arvien!
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Es zinu, ka tumšie brīži ir katrā dzīvē,
Bet Tu esi gaismas stariņš, kas izgaismo visu.
Priecīgu dzimšanas dienu.
Ko šodien mēs tev sacīt varam,
kad balti sniegi zemi klāj,
kad tava mūža gadu kokam
ir zelta krāsas lapa klāt?
Tik klusa, rimta katru dienu,
tik nemanāma daudziem mums,
bet tevi satiekot, mēs jūtam-
nāk labestības strāvojums.
Un tādēļ mēs no sirds tev vēlam,
lai balta katra diena aust,
lai tavā dzīves zelta kausā
ir laimes, prieka, saules daudz.
/Lauma Daugiša/
Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!
Novēlu Tavā Jubilejā – smilšu graudā ieraudzīt pasauli,
Pļavu puķēs sakatīt debesis,
Plaukstās noturēt bezgalību
Un ticēt mūžībai!
Tev vēlam soļot skaistu taku,
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku, laimi, ziedus,
Bet skumjas, vilšanos Tev nepazīt nekad.
Ar vēlējumu gaišu un draudzīgu,
Mēs nākam Tevi Jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazītu raižu
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!
Lai vienmēr prieks
Tev silti sirdi silda,
Lai Tavā sejā plaukst pec smaida smaids,
Lai nezini Tu tādas skumjas dienas,
Kad sirdī zogas drūmu domu klaids!
Gadu startam rītdien cits jau laukums,
Citas cerības un ceļus laiks nāks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums,
Lai arvien spēj sirdī pārziemot.
Tavai jubilejai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai jubilejai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā
Spilgtu rozi iesiesi arvien!
Atvērt dvēseli priekam
Un zināt,ka laime sūrst,
Sevī nepalikt liekai
Un pasauli neatgrūst.
Skaistumam atvērt sirdi
Un atļaut asarām līt,
Čukstam likt modināt sirdi
Un skatienam sasildīt.
Neskaties atpakaļ!
Kas bijis, lai paliek kur ir
Laiks tevi no visa reiz šķir,
Neskaties atpakaļ!
… Tālumam tici!
Un neprasi grūtums lai saudz,
Iet būs vēl ilgi un daudz.
Tālumam tici!
Es gribu Tev dāvināt
saulītes maliņu –
ar mākoņiem kabatas pilnas.
Es gribu Tev novēlēt
sprīdi bezsvara telpas…
Es gribu Tev dāvināt
kafijas smaržu,
lai piejaucētu dzīvi- grēcīgi rūgtu.
Es gribu Tev novēlēt
tvanošu brendija glāzi,
kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
un pasaule citiem aizgājusi ciet.
Es gribu Tev dāvināt
medainu brītiņu laimes…
Es gribu Tev novēlēt mirkļus –
tos nenotveramos, tos izdzīvojamos,
tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
tos, kurus neplānojam, bet gaidām,
tos, kuri neuzprasās –
vien atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!
Lai domu spārni,
Smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca
Saules pilns rīts
Vērš nedienu
Zeltainā drīksnā.
Lai sveicina
Cīrulis mākoņos
Un purene kumeļa pēdā!
Lai Laima nes
Klēpjiem mīļumu
Un rieksta čaulā
Slēdz bēdas
Lai paliek tā,
Tavs gars lai nenoveco,
Lai arī gadi prom kā gulbji iet!
Lai pietiek spēka darbus pacelt plecam
Un gaišus ļaudis pulcēt vienuviet!
Šī diena lai tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai viena gadā aust,
Lai spēka pietiek katram dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Tik daudz siltu vārdu pasacīts,
Tik daudz mīlestības katram dots,
Grūtumam ir apkārt vieglums vīts,
Tāds, kas sauli uzdāvināt prot.
Lai laika avotos
Tu neizsīksti.
Lai esi tā kā
mežezers arvien.
Kas viļņu dziesmai
dāvā sūpļa līksti.
Bet sevi ūdensrozes
sirdī sien!
/K. Apškrūma/
Dzīves straumēm krāsu ir daudz,
Dzīves dienām ceļu bez gala,
Vajag zināt, kur Tavējais sauc,
Kur Tavs sapnis un debesu mala.
Dzīves krācēm grūtuma daudz,
Savi spēki ir jāsadala,
Lai Tev nepieder pelēka sala,
Bet lai vienmēr kāds ceļš Tevi tālē
Pretī apvāršņu brīnumam sauc!
Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien –
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz –
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!
Atļauj pieneņu
Pūkai dejot
Atļauj dvēseles
Asarai dzejot
Iemāci šodienai
Nesteigties beigties
Iemāci acu kaktiņam
Smieties
Iemāci domai
Kā apinim vīties
Iemācies ļauties
Un nebaidīties
Atrodi pieneņu
Pūkas sevī
Neplūc
Bet atļauj
Lai vējā tās
Dejo…
Aiz gada gads kā balta saule riet,
Bet atmiņas ar sapņiem blakus stājas.
Cik jaunu nodomu un ilgu krājas!
Sirds piemin jaunību un atkal dzied!
Vai tiešām labākais jau pagājis!?
NĒ…
Labākais vēl priekšā…
Drīz logā smiesies pavasara rīti,
Kas uzdāvinās
Prieka vizbulīti..
Vēl laiks tev atvēlējis daudz –
Teikt labus vārdus,
Smaidus dāvināt,
Un mīlestības varavīksnes krāt….
Lai saule spoži mirdzot it-kā saka:
“Daudz koku savā ceļā iestādiet”
Lai krāšņi plaukst Tava dzīves taka,
Lai tā pret kalnu zaļā lokā iet.
Ir katram ziedam sava rasas pērle,
Kas visās varavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvāt tev no visas sirds!
Gadu skrējiens nav apturams,
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks.
Dzīve ir kā samezglota dzija,
Kuras risinājums – grūts, bet skaists,
Neskaitīsim dienas, kurās lietus lija,
Mirkļus skaitīsim, ko žēl bij projām laist.
Gadi ir dīvaini dārgumi draugs,
Birst tie kā ziedi no ābeles kalnā.
Nobirst un aizspurdz kā putni
Rudens vizošā salnā.
Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vaj`g iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!
Par grūtībām nedrīkst domāt,
Tās vajag darīt un viss;
Var akmeņi būt tev somā
Un tās var būt debesis!
Un vecumu nedrīkst gaidīt;
Tas jau tāpat reiz nāks.
Ja vari par likstām smaidīt,
Tad laiks tevi nepanāks!
/G. Kraulere/
Dzīve gluži kā milzīga jūra,
Lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
Nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt!
Skrien gadi… Teikts ir:dzīve tikai viena,
Mums visiem tikai reizi dzīvot likts.
Lai laimīga ir katra jauna diena,
Lai izgaist viss, kas bijis ļauns un slikts.