Paši skaistākie gadi
Ir tie kuros dzīvojam
Ne pagātne ne nākotne
Pati lielākā mīlestība
Ir tad kad atklājam
Ka bez šī cilvēka
Diena neuzaust
Kaut saule debesīs

Lai Jūsu dzīvei salda liepziedu smarža,
Lai Jūsu dzīvei – ozola spēks un izturība!

Dzīve ir raiba dzija,
Un tās gājiens grūts,bet skaists.
Neskaitīsim dienas kurās lija,
Mirkļus skaitīsim,ko žēl bij projām laist.

Lai Tava sirds, kur tik daudz jūtu-
šo zemi mīlēt nenobeidz!
Un vienmēr pasaule Tev būtu-
kā zieds, kas veras pirmo reiz!

Šodien……
Visi vēl Tev Laimi.
Ziedus …..
Klēpiem dāvāt steidz.
Arī es……
Tev gribu vēlēt,
Dzīvi mīlēt neizbeidz.
Droši ej….
Pa savu ceļu,
Pretī sapņiem steidz
Un lai nepietrūkst Tev spēka,
Dzīvē….
Sapņus īstenot.

Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos Tev es uzdāvināt.
/K. Apškrūma/

Lai tev ir tāds spēks,
Lai tev ir tāda vara:
Likt šūpoties savam mūžam
Pašā visgaišākā starā.
/A. Rancāne/

Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin!

Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz…
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds…
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!

Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad!

Lai jums gadi skrien joņiem,
Jums būs stipras vēl delnas.
No ābeļu baltās rasas,
no pašu zemītes melnās,
kur sāta maizīte izaug,
kur brūni pumpuri veras..
Līdz mūža gājumam vēlam
šī svētība jāatdzeras.
/M. Bārbale/

Dzīve ir skaistums, apbrīno to.
Dzīve ir svētlaime, baudi to.
Dzīve ir sapnis, vērs to par īstenību.
Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī.
Dzīve ir pienākums, pildi to.
Dzīve ir spēle, spēlē to.
Dzīve ir vērtība, saudzē to.
Dzīve ir bagātība, taupi to.
Dzīve ir mīlestība, baudi to.
/Māte Terēze/

Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts –
Lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.
Novēlu tev visu to labāko
Un ar smaidu uz lūpam sagaidīt
Nākamo dzimšanas dieniņu!

Jālūdz atvasarai, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc.
Jālūdz paša sirdij – tā vislabāk zinās,
Kā tos trakos gadus atpakaļ lai sauc.

Ik rītu mosties
Ar saules gaismu acīs,
Ar ziedu smaidu sejā,
Ar putnu dziesmām ausīs,
Ar taureņu vieglumu domās,
Ar darāmiem darbiem rokās,
Ar dzīves mīlestību sirdī…
Ik rītu mostoties
Un esi laimīga.

Tu tikai ziedi. Nedomā neko, jo tevī gaisma tagad gaiši domās.
Tu tikai ziedi. Vairāk it neko. Un aizmirsti tās savas tukšās lomas.
Tu tikai dziedi. Nedomā neko, jo gaisma pati visu, visu zina.
Tu dziedi, uzticies, tik ļauj, tu tikai dziedi. Vairāk it neko.
/Māra Zālīte/

Lai Tavā dzīvē allaž jauns ceļš.
Lai Tavās burās pūš ceļa vējšs.
Lai saule silti apspīd Tevi
Un lai lietus, kas līst Tev virsū,
Ir veldzējošs un maigs!

To spēku, kas zaļajos zaros
Un līganos stiebros spīd,
To prieku un dzīvības ilgas,
Ik dienas sev paņem līdz!

Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!

Pieskaries zilajam
Debesu jumam
Ar domām, ar dvēseli
Tā, lai to jūti.
Lai katru dienu,
Nodzīvot nebūtu
Ne viegli, ne grūti-
Lai sirdī laimi gūsti.
Lai katrs mirklis
Gaismas piepildīts,
Mīlestībā ieskauts
Un sasildīts!

Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm, bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem, bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem, bet ne pēc gadiem.

Tici zvaigznēm debess tālē,
Kas virs Tavas galvas mirdz,
Tici nākotnei un dzīvei,
Tici tam, ko saka sirds.

Tici sapnim – tas piepildīsies
Ceri uz brīnumu – un tas nāks
Mīli! Un pasaule atsmaidīs pretīm daudz sisnīgāk.
Piedod tiem, kas pāri tev darījuši.
Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši.
Pasaki labu vārdu tiem, kas tevi nolieguši.
Atver durvis tiem, kas savējās tavā priekšā aizvēruši.

Lai gados nākamos iet garām visas bēdas,
Lai dziesma skanīga caur sniega vāliem brien.
Lai atmiņās uz sirdī paliek skaistā pēdas,
Kad dzīve dienas gadu kūļos sien.

Aizbrauc gadi žigliem kaijas spārniem,
Daudz kas pārdzīvots un gūts,
Tikai šajā dienā sirds bez liekiem vārdiem,
Visu aizvadīto tūkstoš krāsās vij.

Viens mazs prieks, lai Tev būtu katrā dienā!
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis!
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.

Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.

Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt,
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.

No rītiem pamosties aiz laimes,
Ar basām kājām dārzā skriet,
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!

Lai pagātne ar vēju aizšalc tālu
Un tagadne, kā saules stars lai mirdz.
Un dzīve lai Tev atnes visu, visu…
Pēc kā tik ļoti ilgojās Tev sirds!

Ja manos spēkos būtu īstenot kādu vēlējumu, man būtu grūti izvēlēties kādu dāvanu Tev sniegt, lai daritu Tevi laimīgu.
Skaistums ir bīstams, gudriba jānopelna, mīlestība paša izvēle, bet galu galā es tomer saprotu, ka vislabākā dāvana ir drosme, lai Tev tās dzīvē nekad nepietrūkst!

Lai notiek tā, kā vēlas Tava sirds,
Lai atspīd saule tad, kad lietus līst,
Lai atskrien vējš, kas bēdas aiznes līdz,
Lai Tev ar smaidu, atnāk katras dienas rīts!

Šai ziemas saltajā rītā
Gribu tev trīs rudzupuķes uzdāvāt,
Kuras šonakt sniegotā pļavā,
Tik silti smaidīja.

Pēc mirkļa jau plaukstās bija
Pļavas puķes vienkāršās,
Debess sūtītās.

Lai dvēselē vasaras siltums un gaisma ielītu
Un Tavās acīs zvaigznes mirdzētu ,
Un sirsniņu saulīte sildītu.

Ir skaistākas dienas par citām..
Dienas, kurās asaras pāraug
Prieka asarās, sāpes pāraug
Vieglos smieklos.
Dienas, kurās
Pat rudens saltais vējš silda..
Un šī ir viena no tām
īpašajām dienām – tā ir un būs
Tava diena, kad saule spīd
Spožāk par visām zvaigznēm
Debesīs…
Diena, kad Tavs vārds
Un Tu pati atspīd plašajā
Zvaigznājā…

Atnāk dienas,
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.

Es raugos tevī kā brīnumā,
Jo tava dvēsele silta un vienkārša zied.
Un liekas, ka laiks šajā jaukajā vakarā
Cauri vasaras ziedošām pļavām iet.
Es raugos tevī kā brīnumā-
Cik vienkārši un jauki tavi gadi zied.
Un ir tik mīļi, ka varam līdzās tiem iet
Un tavā ziedlapu rasā iemirdzēt.
/A. Āre/

Lai tev pieder visskaistākais sapnis
Rīts ko neaizmirst domu pagalvī likt,
Un ar viņu kā krāšņāko ziedu
Dienu pārsteigt un līdzi tai tikt!

Būt vijīgai un valdzinošai,
Būt savā patiesībā drošai.
Būt durstīgai, kā rozes zars.
Būt tādai – kuru nevar nodot,
Būt tādai – kura pieburt prot!

Lai pagātne ar vējiem aizplūst tālēs,
Tagadne kā saules stars lai mirdz,
Bet nākotne lai atnes visu tādu,
Pēc kā tik ļoti ilgojas Tev sirds!
Sveiciens svētkos!

Lai vienmēr pilns
ir Tavs dzīvības trauks
ar sauli
un debesu akām,
ar mīlestību-
tad dzīve Tev ļaus
vēl ilgi iet
jaunības takās!
Kas pūpolu laiku
pār dvēseli sedz,
kas nedzīvo acumirkļiem,
tas dzīves laivu
airēs arvien
ar laimes
un mūžības mirkļiem.
/K. Apškrūma/

Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc
Un laimes, lai bezgala daudz!

Atvēli laiku sapņiem,
Jo tie Tevi aiznesīs līdz pat zvaigznēm.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētam,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku, lai redzētu, kas notiek ap tevi,
Jo diena ir par īsu, lai ļautos savtībai.
Atvēli laiku smiekliem,
Jo smiekli ir dvēseles mūzika!

Tikai vienu zeltainu smaidu
paņem plaukstā un pasaulei dod,
Tikai vienu pūkainu domu
savā skarbajā ikdienā rodi.
Tikai vienu glāstošu vārdu
saki cilvēkam, lietus kad līst,
Tikai pilienu savējā prieka
neliedz draugam, kam dvēsele dzīst,
Tikai sapni un cerību staru
atstāj savējai sirdij – lai plaukst!

Kad klinģeris smaržo
Un svecītes mirdz,
Daudz laimes tad vēlu
No visas sirds.

Lai vienmēr dvēsele tava
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā doma,
Kas dzintara pilna arvien!
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.

Lai Jūs mīl un lai Jums ir ko mīlēt,
Lai Jūs gaida un lai Jums ir ko gaidīt,
Lai Jums ir ko darīt un lai ir, kas to novērtē,
Lai Jūs sargā no debesīm un saprot uz zemes!

Ko šodien mēs tev sacīt varam,
kad balti sniegi zemi klāj,
kad tava mūža gadu kokam
ir zelta krāsas lapa klāt?
Tik klusa, rimta katru dienu,
tik nemanāma daudziem mums,
bet tevi satiekot, mēs jūtam-
nāk labestības strāvojums.
Un tādēļ mēs no sirds tev vēlam,
lai balta katra diena aust,
lai tavā dzīves zelta kausā
ir laimes, prieka, saules daudz.
/Lauma Daugiša/

Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!

Tev vēlam soļot skaistu taku,
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku, laimi, ziedus,
Bet skumjas, vilšanos Tev nepazīt nekad.

Ar vēlējumu gaišu un draudzīgu,
Mēs nākam Tevi Jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazītu raižu
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!

Uz tevi, uz tevi šīs puķes iet,
Uz tevi šīs ziedošās domas –
Sirds saule tevī lai nenoriet!
To lūdz manas gaidošās domas.
Tev vēlu mirdzošās debesis,
Tev zaļos kalnus un lejas –
Lai tavās acīs šis vēlējums viss!
Kā daļa no mūžīgās dzejas.

Lai vienmēr prieks
Tev silti sirdi silda,
Lai Tavā sejā plaukst pec smaida smaids,
Lai nezini Tu tādas skumjas dienas,
Kad sirdī zogas drūmu domu klaids!

Šodien un vienmēr vēlu Tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt, aizmirst to, ko nav vērts atcerēties, lepoties ar to, kas ir lepnuma vērts, gūt atelpu arī steigas brīdī un uzcelt žogu starp sevi un raizēm. Un vēl – lai nesteidzīgs laiks Tavos laimes brīžos un lai ātri aizzib tās dienas, kas nav laipnas pret Tevi. /Džons Raskins/

Gadu startam rītdien cits jau laukums,
Citas cerības un ceļus laiks nāks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums,
Lai arvien spēj sirdī pārziemot.

Tavai jubilejai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai jubilejai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā
Spilgtu rozi iesiesi arvien!

Atvērt dvēseli priekam
Un zināt,ka laime sūrst,
Sevī nepalikt liekai
Un pasauli neatgrūst.
Skaistumam atvērt sirdi
Un atļaut asarām līt,
Čukstam likt modināt sirdi
Un skatienam sasildīt.

Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!
/A.Āre/

Dzīvot brīnumā un noturēties,
Šūpoles pār šķērskoku dzīt,
Lai tad aizturētā elpā spētu
Pasauli kā jaunu ieraudzīt.

Es gribu Tev dāvināt
saulītes maliņu –
ar mākoņiem kabatas pilnas.
Es gribu Tev novēlēt
sprīdi bezsvara telpas…
Es gribu Tev dāvināt
kafijas smaržu,
lai piejaucētu dzīvi- grēcīgi rūgtu.
Es gribu Tev novēlēt
tvanošu brendija glāzi,
kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
un pasaule citiem aizgājusi ciet.
Es gribu Tev dāvināt
medainu brītiņu laimes…
Es gribu Tev novēlēt mirkļus –
tos nenotveramos, tos izdzīvojamos,
tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
tos, kurus neplānojam, bet gaidām,
tos, kuri neuzprasās –
vien atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!

Lai domu spārni,
Smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca
Saules pilns rīts
Vērš nedienu
Zeltainā drīksnā.
Lai sveicina
Cīrulis mākoņos
Un purene kumeļa pēdā!
Lai Laima nes
Klēpjiem mīļumu
Un rieksta čaulā
Slēdz bēdas

Šī diena lai tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai viena gadā aust,
Lai spēka pietiek katram dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.

Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.

Lai laika avotos
Tu neizsīksti.
Lai esi tā kā
mežezers arvien.
Kas viļņu dziesmai
dāvā sūpļa līksti.
Bet sevi ūdensrozes
sirdī sien!
/K. Apškrūma/

Lai uzzinātu, cik iela nozīme ir vienam gadam,pajautā to studentam, kurš izkritis gala eksāmenā.
Ja gribi uzzināt cik vērtīgs ir viens mēnesis,pajautā māmiņai, kurai priekšlaikus piedzimis mazulis.
Lai zinātu cik vērtīga ir viena nedēļa, pajautā to nedēļas laikraksta izdevējam.
Lai uzzinātu cik vērtīga ir viena stunda, pajautā tiem kas iemīlējušies un gaida, lai viens otru ieraudzītu.
Lai uzzinātu cik vērta ir viena minūte,pajautā to kādam, kurš nokavējis savu vilcienu, autobusu vai lidmašīnu.
Lai zinātu vienas sekundes vērtību, pajautā to kādam kurš izdzīvojis nelaimes gadījumā.
Lai uzzinātu milisekundes vērtību, pajautā to kādam, kurš Olimiādē ieguvis sudraba medaļu.
Laiks nevienu negaida. Būs vērtīgi, ja krāsi katru momentu, kas Tev dots.Dalies tajā ar ipašiem cilvēkiem savā dzīvē, tad tas būs vērtīgāks!!!!

Dzīves straumēm krāsu ir daudz,
Dzīves dienām ceļu bez gala,
Vajag zināt, kur Tavējais sauc,
Kur Tavs sapnis un debesu mala.
Dzīves krācēm grūtuma daudz,
Savi spēki ir jāsadala,
Lai Tev nepieder pelēka sala,
Bet lai vienmēr kāds ceļš Tevi tālē
Pretī apvāršņu brīnumam sauc!

Lai visu Tavu istabu
Mēnestiņš pieber
Pilnu ar sudrabu
Pilnu ar zeltu.

Lai vizuļi, mirdzuļi
Veļas pa grīdu,
Kaktiņi spīd,
Šķirbiņas mirdz.

Lai mēnestiņš
Sudraba svārciņā
Tuvu pie vaidziņa čukst:
Sveicieniņš dzimšanas dieniņā!

Atļauj pieneņu
Pūkai dejot
Atļauj dvēseles
Asarai dzejot
Iemāci šodienai
Nesteigties beigties
Iemāci acu kaktiņam
Smieties
Iemāci domai
Kā apinim vīties
Iemācies ļauties
Un nebaidīties
Atrodi pieneņu
Pūkas sevī
Neplūc
Bet atļauj
Lai vējā tās
Dejo…

Aiz gada gads kā balta saule riet,
Bet atmiņas ar sapņiem blakus stājas.
Cik jaunu nodomu un ilgu krājas!
Sirds piemin jaunību un atkal dzied!

Vai tiešām labākais jau pagājis!?
NĒ…
Labākais vēl priekšā…
Drīz logā smiesies pavasara rīti,
Kas uzdāvinās
Prieka vizbulīti..
Vēl laiks tev atvēlējis daudz –
Teikt labus vārdus,
Smaidus dāvināt,
Un mīlestības varavīksnes krāt….

Lai saule spoži mirdzot it-kā saka:
“Daudz koku savā ceļā iestādiet”
Lai krāšņi plaukst Tava dzīves taka,
Lai tā pret kalnu zaļā lokā iet.

Ir katram ziedam sava rasas pērle,
Kas visās varavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvāt tev no visas sirds!

Dzīve ir kā samezglota dzija,
Kuras risinājums – grūts, bet skaists,
Neskaitīsim dienas, kurās lietus lija,
Mirkļus skaitīsim, ko žēl bij projām laist.

Gadi ir dīvaini dārgumi draugs,
Birst tie kā ziedi no ābeles kalnā.
Nobirst un aizspurdz kā putni
Rudens vizošā salnā.

Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vaj`g iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!

Par grūtībām nedrīkst domāt,
Tās vajag darīt un viss;
Var akmeņi būt tev somā
Un tās var būt debesis!

Un vecumu nedrīkst gaidīt;
Tas jau tāpat reiz nāks.
Ja vari par likstām smaidīt,
Tad laiks tevi nepanāks!
/G. Kraulere/

Dzīve gluži kā milzīga jūra,
Lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
Nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt!

Skrien gadi… Teikts ir:dzīve tikai viena,
Mums visiem tikai reizi dzīvot likts.
Lai laimīga ir katra jauna diena,
Lai izgaist viss, kas bijis ļauns un slikts.