Līgo lauki, līgo pļavas,
Savas dienas gaidīdami;
Kad atnāca Jāņu diena,
Visiem ziedu seģenītes.

Jānīts savu stīvu bībi
Ar dūrēm sadūrēja,
Kam rāmi negulēja
Melnajās biksītēs.

Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabalu vienā pusē ar sarkanu krāsu, aiziet pie upes un met viņu ūdenī, ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi, tad tā precēs nabagu, bet ja naudas gabals nokritis ar nesmērēto pusi, tad precēs bagātu vīru.

Jānīts sita vara bungas
Vārtu staba galiņā
Lai sanāca Jāņa bērni
No maliņu maliņām

Jāņa vakarā lauž lapu žagarus, saulei noejot sien deviņi zari slotā, saulei lecot staigā pa kaimiņu ganībām, slauka rasu ar slotiņu piena slaucenē un dod govīm dzērienā, runājot šos piena vārdus: “Ai Dieviņ, mīļā Māra, sēd’ manā laidarā! Trīs upītes ietecēja manās govu nāstiņās, vien’ no jūras, vien’ no Ventas, treš’ no maniem kaimiņiem. No radziņiem pupiņos, no pupiņiem manā slaucenē: baltu pienu, biezu krējumu, dzeltānu sviestu dod (jāmin lopu spalva)!”

Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu,
Lai tas krita skanēdams
Uz Jānīša cepurīti.

Jānīšam ārzemēs
Tautumeita pazudusi
Brauc Jānīti Dzimtenē
Velc meitiņu papardēs

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas par velti negulēja-
Tas taisīja cilvēciņu
Ar visiem zābakiem

Devu, devu Jānīšam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa,
Jās Dieviņš, brauks Laimīte,
Kritīs Laimes kumeliņš.

Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā.

Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties.

Stūrainīti sieru sēju
Deviņdesmit stūrīšiem,
Lai sanāca Jāņu bērni
Deviņdesmit novadiem.

Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad tanī gadā no mājlopiem kāds nobeidzas.

Jānīts kāpa ozolā
Bite koda dibenā.
Sieru sieru Jāņu māte
Alu alu jāņu tēvs
Vai gaidījāt Jāņu bērnus?

Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam,
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.

Īsa, īsa Jāņa nakte,
Aiz visām naksniņām,
Vienu malu tumsa nāca,
Otru malu gaisma ausa.

Kas to saka, tas meloja,
Ka ir gara Jāņa nakte,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā!

Sporaugi, kas atbilstoši Jāņu leģendai reizi gadā, Līgo naktī uzzied.
(Papardes)

Soldu olu pīdarēju,
Jōņu dīnas gaideidams,
Lai varātu dyžan brangi
Sovus bārnus pacīnēt.

Lij, lietiņ, Jāņu dien’,
Nelij Jāņu vakarā:
Augs rudzīši, augs miezīši,
Augs jaunas meitenītes.

Ja Jāņa dienā saimnieks neiztaisa alu, tad viņam šinī rudenī nepadosies mieži.

Kaut es būtu tik bagāta.
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.

Kas redzēja Jāņu nakti
Papardīti uzziedam,
Tas līgoja cauru gadu
Kā Jānīts vakarā.

Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.

Atnāk manim Jāņu diena,
Nezināma, nedzirdama.
Ne man siets Jāņa siers,
Ne salūgti Jāņa bērni.

Jāņa māte sieru sēja,
Jāņa bērnus gaidīdama;
Jāņa tētis alu dara,
Jāņa bērnus gribēdams

Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Krievs ir krievs, bet latvis – latvis,
Vodka sīva, alus salds!

Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.

Puiši pēc meitenēm lūkojās,
Meičas pēc puišiem līgojās,
Vainadziņš galviņā neturās,
Jāņu naktī viss notiekās!

Lai saulgriežu naktī līgotājus silda Jāņuguns liesmas,
Un sirdī ikkatrā skan gaismas dziesmas!

Jāņu māte sieru sēja
Aiz namīna krūmīnā,
Jāņu meitas govis slauca,
Laidarāi tupēdamas;
Pienīc gāja; šņību, šņābu,
Kaņepīte: knipu, knapu.

Ņem, Jāniti, bēru zirgu,
Apjāj manu rudzu lauku,
Izmin smilgas, izmin lāčus,
Lai aug mani tīri rudzi.
Ņem, Jāniti, dulu zirgu,
Apjāj manu miežu lauku,
Izmin smilgas, izmin gušņas,
Lai aug mani tīri mieži.
Ņem, Jāniti, dzelten’ zirgu,
Apjāj manu auzu lauku,
Izmin smilgas, izmin puķes,
Lai aug mani tīras auzas.
Ņem, Jāniti, seķa zirgu,
Apjāj manu zirņu lauku,
Izmin smilgas, izmin gušņas,
Lai aug mani tīri zirņi,
Lai aug mani tīri zirņi
Zarotàma pākstitèma.
Ņem, Jāniti, zilu zirgu,
Apjāj manu linu lauku,
Izmin gaurus, izmin akļus,
Lai aug mani tīri lini.

Ak tu krupi, tautu meita,
Tavu smuku pupu šņoru!
Man iztrūka bikšu kņope,
Uz tevim raugoties.

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvis alu dara
No saldiem miezīšiem.

Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nenākat bīdamies!
Te dzied pate Jāņa māte,
Alus kanna rociņā.

Ciema puiši piedzēruši,
Sagūluši grāvmalā;
Mūsu meitas gaŗām gāja,
Virsū svieda Jāņu zāles.

Jāņa māte sieru sēja
Pašā Jāņu vakarā;
Jānīts cēla akmentiņu
Vaidēdams, raudādams

Klusu klusu klausījos,
Kas nātrēs čabinās:
Jāņa māte sieru sēja,
Lai neredz Jāņa bērni.

Papardīte izziedēja
Pašā Jāņu naksniņā;
No tālienes puiši nāca
Papardītes lūkoties.

Jāņa tēvs ar Jāņa māti,
Abi lieli amatnieki,
Viens bij ķērnes laizītājs,
Otra siera meklētāja.

Visi gaida Jāņu dienu,
Gani gaida, govis gaida:
Ganiem siers, ganiem piens,
Govīm bērza vainadziņi.

Lietiņš lija Jāņa nakti,
Lietiņš Jāņa vakarā,
Nomirkuši Jāņa bērni,
Jāņa zāles lasīdami.

Tu,meitiņa, strupa, resna,
Kas jel tevi šķeterēja?
Ēdolnieki šķeterēja
Jāņu nakti pieguļā.

Augstu metu Jāņu zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai telītes lielas auga,
Lai tās pulka piena deva.

Citās mājās sieru sēja,
Mūsu mājās vien nesēja:
Mūsu mājās slinkas meitas,
Nemāk sieru sataisīt.

Klusi, klusi, Līga alu nodzērusi.
Desmit Jāņus nodevusi,
Jāņa sieru pārdevusi,
Desmit eiro ieguvusi.

Kad Jāņa sestdienas vakarā uz piena tolenīšiem uzliek liepu lapas, tad govīm tai gadā ir arvienmīksti pupi.

Viju Jāņa vakarā
Dārza puķu vainaciņu
No rozēm, magonēm,
Vaskajām kleņgerēm.

Jāņu nakti zied paparde ar krāšņiem ziediem, kas viņu redz ziedot, tas ir laimīgs un tam piepildās viss, ko viņš vēlas.

Jāņa naktī zied paparde ar krāšņiem ziediem. Kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas.

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas ne velnam nederēja.
Neredzēja Jāņu naktes,
Kā ziedēja papardīte;

Kā ziedēja papardīte
Zeltītiem ziediņiem;
Kā dziedāja Jāņu bērni,
Kā dimdēja tautu zeme;

Kā dimdēja tautu zeme,
Sili, meži locījāsi;
Kā zvēroja darvas mucas,
Kā saulīte rotājāsi

Lai saimnieki būtu pārtikuši, Līgo un Jāņos augstu jāmet jāņuzāles, no vissīkākā zaļumiņa līdz plašajiem tīrumiem un dārziem viss jāapdzied!

Jāņu māte sieru sēja,
Medus kausu vidā lika;
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Man pašai viducītis.

Jāņa dienā dzen sievas visus savus lopus: govis, aitas, cūkas uz kopu ganību. Tur iztaisa zemē caurumu, kur tad ieliek olu, karašas, alu. Nu uzkur tur uguni un tura maltīti. Tas esot lopiem par labu.

Sīn man sīru, Joņa mōt,
Es tev dūšu vainadziņu
Nū visōdim zemes zīdim,
Ōbeļzīdu vīn nadūšu;
Ōbelīte gouži roud,
Kōjiņom nūminūt.

Dūmi kūpi, dūmi kūpi
Aiz pirtiņas namiņa:
Tur rosās Jāņa tēvsi,
Jāņu alu darīdams.

Kur tradicionāli kur Jāņu dienas ugunskuru?
(Pakalnā vai jebkurā augstākajā apkārtnes vietā)

Papardes ziedu varot atrast tikai tad, ja meklē ar sev nolemto cilvēku.

Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņis,
Pa pārami jauni ļaudis,
Jāņu nakti pulcējāsi.