Bija meita koši skaista,
Puišu vidū skatīt laista.
Bija puisis skaists un drošs,
Meitu prātu mulsinošs.
Tikās skati, kusa sirdis,
Sākās kvēla mīlas pirts…
Nelīdz tur vairs zāles dot,
Atliek tikai saradot!
Skaties, kad tie kopā abi,
Tad tik mīļi, tad tik labi.
Ne vairs prātā mācības, ne maize,
Bango prieks un pazūd raizes.
Dzīve pasaka vien šķiet,-
Gribas dziedāt, lēkt un skriet.
Gars ceļ miesu zemei pāri,
Krūtīs dūc kā “samovāri”
Izzūd telpa, izzūd laiks,
Visu apņem mīlas tvaiks!
Neaizmirstiet- jaunīb’s laiks
Zūd kā ceros mestais tvaiks.
Kad būs vecums, zudīs prieki,
Prātā būs tikai sīkie nieki.
Izčākstēs tad sirds un miesa,
Sāpēs gūža, sāpēs liesa…

Tāpēc vēlreiz sakām – Rūgts!
Lai tiek saldais medus sūkts!

Lai līgava būtu lieliska sieva, laba māte, visbrīnišķīgākā mīļākā un uzticamākais draugs! Par to arī iedzeram!

Mīlestība ir pati dzīve; bet nevis nesaprātīga, ciešanu pilna un bojā ejoša, bet gan svētlaimīga un bezgalīga dzīve…Iedzersim, lai jaunajam pārim tā būtu bezgalīga!

Stāsta, ka mīlestība, ar kuru Dievs apvelta cilvēkus, meklē tos, tāpat kā cilvēks meklē mīlestību. Pacelsim glāzes par jaunlaulāto panākumiem šajā jomā, par viņu mīlestību!

Sarunājas divi paziņas.
– Kā tu pavadi savu medusmēnesi?
– Kas tas tāds?
– Saproti, ģimenes dzīve ir kā liela muca ar darvu, kurai virspusē Dievs uzlējis plānu kārtiņu medus. Tā tad arī saucas ‘’medusmēnesis”.
– Dieviņ, tētīt! Tad jau es laikam būšu to mucu attaisījis no apakšgala!
Novēlēsim jaunlaulātajiem savu dzīves mucu attaisīt no pareizā gala un lai tajā iekšā būtu tikai medus!

Tosts par to, kā skudriņa gāja pāri sliedēm un brauca vilciens un viņai norāva dibenu, tad viņa gāja pakaļ dibenam un viņai norāva galvu un tad tosts ir par to, lai ģimenē saticība valda un dibena dēļ neviens nezaudētu galvu.

Pacelsim glāzes par Jaunā pāra vedējiem. Lai Jaunlaulātie vienmēr būtu kopā ar viņiem gan priekos, gan bēdās.

Sieva jautā vīram:
– Kādas sievietes tev vairāk patīk: skaistas vai gudras?
– Ne viena , ne otra, – atbild vīrs, – Tāpēc es apprecēju tevi.
Mūsu līgavainim arī ir neparasta gaume, viņš uzskata, ka sievai jābūt gan skaistai, gan gudrai. Iedzersim par viņa līgavu!

Lai jūsu laimei jūras plašums
Un mīlestībai – saules mūžs!

Tagad vair nav jābrīnās par to, ka šķiras, bet gan jābrīnās par to, ka nešķiras! Tāpēc dzīvojiet tā, lai citi brīnās!

Gudrajam jautāja:
– Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu?
– Vīram nav jāklausās, ko runā sieva, un sievai nav jāskatās ko dara vīrs.
Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!

Vīrietis jautā Dievam:
– Dievs, kāpēc tu radīji sievieti tik skaistu un tik dumju?
– Skaistu tāpēc, lai viņu varētu mīlēt jūs, vīrieši, bet dumju tādēļ, lai viņa varētu mīlēt jūs – vīriešus.
Ja sieviete ir skaista un gudra, tad grūti tādu iemīlēt. Gudras un skaistas sievietes var iemīlēt tikai izredzētie. Mūsu līgavainis ir izredzētais. Par viņu un viņa izredzēto!

Par skaistu dvēseli, kas mīt cilvēkā.
Par jaunlaulāto attiecībām, kuras nevar iemainīt pret materiālām lietām…
Par sapņiem, kas izgrezno Jūsu dzīvi zemapziņā.
Un par visu to pašu labāko!

Laulības gredzens – tas ir uzticības simbols: līgavas sirds pieder līgavainim un otrādāk. Gredzenam nav ne sākuma, ne beigas. Gredzens ir no tīra zelta, tātad, nekādi netīrumi pie tā nepielīp. Lai Jūsu mīlestība ir tik tīra un mūžīga!
Stiprināsim šo novēlējumu ar draudzīgi paceltām un izdzertām glāzēm!

Kāds laulātais pāris mierā un saticībā nodzīvojis līdz briljanta kāzām (60 gadiem laulībā). Abiem pajautāja, kāds ir laimīgas dzīves noslēpums.
– Viss noslēpums ir vienvietīgā gulta, kurā guļam šos 60 gadus.
Pacelsim glāzes par jaunā pāra vienvietīgo laulības gultu!

Cilvēka dzīvē ir daudz laimīgu un neaizmirstamu dienu. Viena no tādām dienām ir sevišķi svarīga – tā ir diena, kad cilvēks dibina savu ģimeni. Pavisam nesen mēs bijām liecinieki šim svarīgajam brīdim mūsu jaunlaulāto dzīvē, tādēļ sapildīsim glāzes un iedzersim par saticību, labklājību un mīlestību, kas cilvēkiem liek meklēt vienam otru un kas liek veidot jaunas, stipras un skaistas ģimenes.

Pirms kāzām runā vīrietis, klausās sieviete. Pēc kāzām runā sieviete, klausās vīrietis. Pāris gadi pēc kāzām runā gan sieviete, gan vīrietis, bet klausās kaimiņi.
Pacelsim glāzes par to, lai pēc daudziem gadiem kaimiņi brīnās par klusumu šajās mājās!

Reiz biju brālēna kāzās. Jaunlaulātie kāzu naktī izlasīja pasaku par Sprīdīti, un pēc laika viņiem piedzima veselīgs puisēns. Dancoju sava bērnības drauga kāzās, jaunlaulātie savā kāzu naktī izlasīja pasaku par Īkstīti, un pēc laika viņiem piedzima jauka meitene. Atceros māsīcas kāzas: tur jaunlaulātie pirms aizmigšanas lasīja pasaku „Trīs tēva dēli”. Un ko jūs domājat? Tagad viņiem aug 3 puikas un meitiņa.

Pacelsim glāzes par to, lai jaunlaulātie šonakt lasītu pasaku „Sniegbaltīte un 7 rūķīši”!

Puika prasa tēvam:
– Tā ir taisnība, ka dzīve laulībā ir līdzīga loterijai?
– Nē, dēls! Loterijā pastāv vismaz cerība…
Tad nu iedzersim par cerību, kuru līgavainis nav palaidis vējā – par līgavu!

Es aicinu pacelt glāzes, lai jaunlaulātajiem dzīvē viss būtu melns!
Lai jaunais vīrs staigā melnā uzvalkā un ar melnu diplomātu, lai smēķē melno WINSTON, lai jaunā sieviņa brauc melnā MERCEDES, lai abi atpūšas pie Melnās jūras, ēd melnos ikrus un dzer melnu kafiju ar melno balzamu!

Dzīve ir pretrunu pilna. Kad noziedznieku ieslēdz važās, viņš alkst tās saraut. Bet ar mums kopā ir divi brīnišķīgi cilvēki, kuri brīvprātīgi savažojuši viens otru zelta važām. Pacelsim glāzes par to, lai šīs važas būtu mūžīgas un nestu viņiem tikai laimi!

Kādam Austrumu Gudrajam reiz vaicāja: – Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu? Un viņš atbildēja: – Vīram nav jāklausās, ko runā sieva un sievai nav jāskatās, ko dara vīrs! Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!

Sēdiet, radi, sēdiet, viesi
Pie bagāta kāzu galda
Lai netrūka maize, sāls
Jauniem mūžu dzīvojot! Iedzersim par to!

Pirms kāzām māte līgavai pasniedza dāvanu kasti: Kāzu naktī uzvelc to, kas kastē, un vīrs tevi mīlēs visu mūžu! Pienāca jaunā pāra kāzu nakts. Jaunā sieva nepacietīgi atvēra kasti, un … tā bija tukša.
Pacelsim glāzes par gudrām mātēm un klausīgām meitām!

Kādam valdniekam jautāja:
– Kā tev izdodas valstī saglabāt mieru un labklājību?
– Kad esmu nikns, mani ļaudis ir mierīgi; kad viņi dusmojas, es esmu mierīgs. Vārdu sakot – mēs esam līdzsvarā.
Ģimene ir maza valsts.
Pacelsim glāzes par to, lai jaunais pāris prastu saglabāt mieru un labklājību savā valstī!

Sarunājas divas draudzenes. – Vai taisnība, ka tā meita precas?
Jā, nākamajā sestdienā kāzas!
Vai līgavainis zina, ka viņai ir mākslīgas kūtis?
Ne! Tas būs pārsteigums!
Pacelsim glāzes par patīkamiem pārsteigumiem!

Šodien Jaunlaulātie sāk kopēju dzīves ceļu. Laulībā sākas jauna atbildības un brīvības izpratne, ko nosaka cieņa pret otru cilvēku. Lai Jūsu mīlestība palīdz strādāt un rūpēties par tuviem cilvēkiem.

Jaunajā vīrā es ievēroju kādu anatomisku paradoksu. Nebrīnieties! Viņam sirds nav kreisajā pusē, bet gan tajā pusē kur sēž viņa jaunā, valdzinošā sieviņa. Novēlēsim, lai šis fenomens saglabājas visu atlikušo dzīvi, lai viņa sirds vienmēr tiektos pie sievas, bet sievas sirds, lai vienmēr tiektos pēc vīra. Un, lai šo siržu savienība veiksmīgi cīnītos pret kārdinājumiem.
Iedzersim par Jūsu laimi!