Vecāku Novēlējumi Kāzās Jaunlaulātajiem

Dārgie jaunlaulātie! Man būs vienkāršs un īss vēlējums. Es novēlu, lai Jūsu dzīvi vienmēr pavada četri sargeņģeļi – Ticība, Cerība, Mīlestība un Gudrība.

Laiks skrien. Šķiet, ka tikai vakar jūs bijāt bērni un rokās turējāt rotaļlietas. Bet tagad jūs jau esat kļuvuši par veselu ģimeni, apvienojušies skaistā un spēcīgā savienībā. Un mēs vēlamies jūs apsveikt ar šo neticamo un skaisto notikumu! Rūpējaties viens par otru, lolojiet un palīdziet, iemācieties laicīgi piedot, jo mīlestība ir ilgstošas ​​savienības pamats!

Savienotas sirdis, rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

Mīlestība nav nekas cits, kā vēlēšanās, lai cits cilvēks būtu laimīgs. Esiet laimīgi!

Mainieties gredzeniem saulrietā.
Veidojiet pamatus mājvietā.
Gredzenā laime ir jāizbur.
Mājvietā pavards jums jāiekur.

To mīlas uguntiņu, kas jums sirdī krita
No visiem dzīves vējiem sargājiet,
Nekad lai nedziest tā, lai neiedegas cita,
Ja ceļš reiz sākts, tad kopā staigājiet!

Mīlestība nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet gan kopā skatīties vienā virzienā. Novēlam Jums vienmēr skatīties vienā virzienā!

Mežā auga apse un blakus viņai bērzs. Viņi mīlēja viens otru un tiecās viens pēc otra, līdz pienāca brīdis, kad viņi savienoja savas zariņus un savijās kopā.
Un kāpēc gan lai mūsu jaunais pāris nebūt līdzīgs apsei un bērzam?
Novēlēsim viņiem, lai mīlestības zariņi nekad, nekad neatvītos vaļā un cieši, cieši turētos viens pie otra!

Šodien Jūsu kāzu dienā
Sveicam Jūs no sirds!
Lai Jums vienmēr tā kā šodien
Acis laimē mirdz.
Gaiša lai Jums dzīves taka,
dzīves ceļš lai jauks.
Vienmēr cieši ejiet blakus
un viens otram esiet draugs!

Kad mūžs svētā solījumā saistās
Un vienoties ceļš jūs dziļāk tālēs ved,
Kā rozes ziedi uzplaukst dienas skaistas,
Ja sirdij sirds spēs visu upurēt…
/S.Kaldupe/

Dzīves okeānā ģimene ir kuģis, kur vīrs ir buras, bet sieva – stūre. Novēlēsim līgavainim izturību un līgavai nekļūdīgi atrast pareizo ceļu. Ļaujiet savai ģimenei daudzus gadus burāt pa vētrainajiem dzīves okeāna viļņiem! Un ļaujiet, neskatoties uz laika apstākļiem, lai miers un mīlestība vienmēr valda uz jūsu ģimenes kuģa klāja!

Dārgā meita un mūsu dārgais znots! Mēs novēlam jums dzīvot kopā mīlestībā un saskaņā. Ļaujiet mīlestībai, uzticība un rūpēm par otru vienmēr būt jūsu sirdīs! Gaidām veselus mazbērnus un pēc iespējas ātrāk! Iedomājieties dzīves grūtības kā attiecību spēka pārbaudi! Mēs novēlam jums tikt galā ar visām ikdienas rūpēm un neaizmirst par mums ne bēdās, ne priekā!

Mūsu Bērni, būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim.
Būs laime tad, ja pratīsim to dot.
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim,
Vien dodot citiem, varam laimi gūt.

Lai jūsu mūžs ir līdzīgs rudzu maizei,
Kam tikai zemes spēks ir īstais raugs,
Gaist rūgtums, bēdas, nedienas un raizes,
Ja maizes riecienu sniedz draugam draugs.
/L. Vāczemnieks/

Mūsu mīļie, protiet dzīvē saules starus krāt, draudzību un mīlu mūžam saglabāt.

Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.

Šī vasara caur balto dienu krācēm
kā zaļa cerība, kā zaļa laiva slīd,-
uz apsolīto zemi ceļš jums sācies,
un zelta gredzenos tas ierakstīts.

Lai vienmēr tā – lai plauksta sajūt plauksta,
lai mūžs kā šodien saules krāsā zied,
lai jūsu vasara zem debess augstās
uz rudens augļu bagātību iet!
/L.Brīdaka/

Sadodiet rokas – ne vienreiz, ne mirklim –
Kopējam ceļam, grūtībām, laimei.
Jums puteņos kvēlākās ilgas krāt
Un negaisos mīlu sev saglabāt.

Ūdeni no vienas akas smelt,
Rūpju nastu tikai kopā celt,
Pažēlot, kad ēna ceļā krīt,
Riecienu pa diviem sadalīt.
Savu dzimtu tālu daudzināt,
Krietnas atvasītes audzināt,
Turēt godā mājas tikumus,
Senču gudrības un likumus!
Vienmēr censties otram vairāk dot,
Labos darbos sevi izsakot.
Mīlestības bite vienmēr dūks,
Medus ja līdz rieta stundai vēlai
Jūsu dvēselēs tai nepietrūks.
/K. Apškrūma/

Lai pietiek spēka jums kupenas brienot,
Lai pietiek saudzības, mīlot un cienot,
Sirdis lai draudzība cieši vieno,
Dienas un gadi tad jūsu būs.
/Z. Purvs/

Mūsu dārgie bērni, šajā dienā mēs vēlamies novēlēt jums tikai labklājību un mīlestību. Mēs esam patiesi priecīgi, ka varējāt izveidot tik brīnišķīgu ģimeni. Mēs novēlam jums iziet ilgu, interesantu, jautru un vienmēr priecīgu ģimenes dzīvi. Jūsu priekšā ir garš kopīgs ceļš, kurā tiks sastapti šķēršļi. Bet mēs ticam un zinām, ka tie jums būs tikai mazi šķēršļi, un jūs tiem pārkāpsiet pāri. Vienmēr mīliet viens otru!

Dvēselīte rasas lāsēs –
Ne jau zvaigžņu, tikai rasas –
Viņpus prieka, viņpus bēdas
Dvēselīte krustceļos.
Mūža gaismas pielijusi,
Iet pa rasas ceļu klusi,
Klusi, klusi, ļoti klusi…
Viss ieguvums – tik sīkas zvaigžņu dzirkstis,
Kas salīst divās tuvās dvēselēs…
Esiet vienmēr laimīgi un saplūstiet vienā veselumā!

Lai mīlestība nezaudētu krāsas,
Kad gadi projām tā kā dzērves iet,
No Gaujas ievu baltumu pa lāsei
Jūs katru pavasari pasmeliet.
Pa lāsei zaļuma no ozoliem un kļavām,
Ap Gaujienu, kas ciešā lokā stāv,
Un debesis no vizbulīšu gravām
Un sudrabu, kas viļņu tīnēs blāv.
Lai mīlestība nezaudētu krāsas,
Kad reizēm logā būs vien pelēks rīts,
Tai vajag arī spožu bērza tāsi
Un ugunīgās pīlādžogu spīts.
Lai mīlestība krāsas nezaudētu,
Tīrs vienmēr jāuztur tas skaidravots,-
Caur kuru siržu tuvība top svēta
Ar to, kas otram mīlot vairāk dots.
/K.Apškrūma/

Lai ceļš, ko ejat jūs pret kalnu, nebeidz vīties,
Lai pietiek spēka, gudrības jums nekļūdīties!
Lai skatiens skaidri redz, ja asāks gadās līkums,
Un to, kas īsti liels, lai neizposta sīkums!
Lai jūtas dziļākās ar gadiem neizzustu
Un cilvēks cilvēkā lai ceļa biedru justu!
Šis ceļš, ko ejat jūs pret kalnu nebeigs vīties,-
Lai pietiek gudrības un spēka nekļūdīties!

Jums pirkstā šodien
Uzlikts zelta gredzens
Tas nav tik vienkārši,
Kā dažbrīd šķiet,
Jo gadās-zelta gredzens nospiež,
Kad pienākas ar to diendienā iet.
Lai domas nerodas
To noņemt, noslēpt
Un tālāk ceļu nostaigāt bez tā,
Lai gredzens paliek pirkstā visu mūžu
Un mirdzēt spēj pat dzīves vakarā.

Lai laime Jūsu dzīves ceļam cauri vijās,
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/

Bij divas sirdis reiz. Tad tās satikās –
Kā spilgtas liesmas pēkšņi iedegās.
Viens otrā toreiz pavērāties mulsi
Un sapratāt, ka mīla atnākusi.

Bij divas takas reiz – bet tagad tās
Ies kopā gadu gaitās saulainās,
Kat reizēm var līdz mērķiem neaizirties,
Bet tagad tās vairs nedrīkst šķirties.

Būs mīlestībai smarža rūgtena gan salda,
Būs kādreiz arī asie vārdi jaapvalda.
Bet galvenais, lai nepietrūkst
Jums maizes savā galdā,
Lai, kopā smaržojot vai ēdot, tā arvien ir salda!
/V. Kokle-Līviņa/

Mīla ar mīlu, kad satiekas, –
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiņiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.

Lai jums jauno dzīvi sākot,
Mīlestības nepietrūkst,
Saticības – vētrām nākot,
Pacietības – diendienā!

Jums liktenis lēmis kopā vīties,
Svešs padoms nederīgs un lieks,
No asiem oļiem nav ko bīties,
Jums kopā jānes zieds un sniegs.

To mīlas dzirksteli, kas sirdī krita,
No dzīves aukstiem vējiem sargājiet.
Lai nedziest tā, lai neiedegas cita,-
Ceļš, kopā sākts, līdz galam jānoiet.

Lai jums vienmēr saules gana,
Lai ir silti, tad kad vēji brāzmot sāk,
Lai no jūsu satikšanās pirmās
Visu mūžu laime līdzi nāk.

Mīliet viens otru, bet neļaujiet mīlestībai sevi saistīt:
Lai tā drīzāk ir viļņojoša jūra starp jūsu dvēseļu krastiem.
Pildiet viens otra kausu, bet nedzeriet no viena kausa.
Dodiet viens otram no savas maizes, bet nekodiet no viena rieciena.
Dziediet un dejojiet kopā un esiet līksmi, bet ļaujiet katram no jums būt par sevi.
Gluži kā lautas stīgas ir katra par sevi, kaut arī tās skan vienā mūzikā.
Dodiet savu sirdi, bet ne viens otra glabāšanā.
Jo vienīgi Dzīves roka spēj saturēt jūsu sirdi.
Un stāviet kopā, tomēr ne pārāk cieši blakus:
Jo tempļa balsti stāv savrup un ozols un ciprese neaug viens otra paēnā.
/H.Džibrāns/

Kā baltas asteres lai uzzied jūsu dienas,
Ko it nekāda salna nespēj dzelt,
Lai nevien jūs gredzeni dzīvē vieno,
Bet sirdīs saglabātais uzticības zelts!

Ģimene ir kā mūzika,
Dažas augstās notis,
Dažas zemās notis,
Bet neskatoties ne uz ko,
Tā ir pati skaistākā dziesma, Novēlam Jums saglabāt šo dziesmu mūžīgi ilgi!

Meitiņ, glabā plīvuru balto,
Neizkar debesu lietiem,
Taureņa spārns
Tik samircis nevarēs diet..
Visbaltāko uzticību
Jel iekaliet dvēselēs savās,
No sniega līdz sniegam
Cauri tālumiem ievas zied.