Lieldienu Pantiņi - Jautri un Smieklīgi
Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.
Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti,
Tikai lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.
Zaķis raibo vistu pļaukā,
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!
Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!
Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!
Ja lieldienu rītā sāp olas tad iepriekšējā vakarā nebija īstais zaķis. Priecīgas LIELDIENAS!
Augstu šūpoties,
Zemu krist,
Tikai olas nesasist!
Priecīgas Lieldienas!
Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!
Šādas olas nevar perēt,
Līdz ar to uz cāļiem cerēt.
Vai cālīt`s šķīlies Latvijā,
Ja tam māte Polijā?
Iešūpāja, ielīgoja, –
Kas iekāpa šūpulī?
Svina muca, draņķamuca,
Tā iekāpa šūpulī.
Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta.
Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņepītes.
Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Olas krāsojam abi,
Tas mums padodas labi,
Viena zaļa, otra zila,
Trešā – tā vislabākā.
Zaķis paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas –
Olas dzīvas, tas ir fakts!
Sniga sniga putināja,
Zaķiem olas kutināja.
Viena zila, otra raiba,
Ilgi sniegā paliek svaiga.
Draudzene man olu sita,
Līdz beidzot viņa zemē krita.
Tad nu galdā olas lika.
No tām man arī kāda tika.
Lieldienu zaķītis krūmiņā līda,
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.
Nac nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!
Klupdams, krizdams zaķis skrien,
Svētku garu katram siien,
Pienes olas katram klāt,
Lai var krāsot, darināt.
Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā!
Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama –
Es arī esmu ēdama!
Gailim šodien skumīgs prāts,
Nestrādā tam ”aparāts”
Vistiņas tik saldi smēja,
Zakjis krūmos olas dēja…
Gailis vistu bargi rāj,
Lai olas dēt šī nepārstāj.
Nav ko vistu tiranizēt,
Šodien zaķa kārta dēt.
Zaķīts olas izperēja
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars.
Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu!
Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.
Lieldienās, kad saule lēca,
Lopi modās, gailis brēca,
Visi stāv un stulbi bolās-
Zakis tetovē sev olas!
Priecīgas Lieldienas!
Šūpoļu kārējam
Oliņu došu;
Auguma sviedējam
Oliņas čaumalu.
Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz “ciemiem” tipināt.
Ejot uz skolu
Atradu olu.
Nu acis bolu,
Kam to lai solu?
Saukšu pēc Annas,
Kura aiz vannas
Mazgāja kannas,
Lai cep uz pannas.
Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās.
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas
Oliņ, boliņ, briku, braku
Zaķis lien pa meža taku.
Pilnas ķepas raibu olu,
Galvā palaidnīgu domu!
Augsti mani bāleniņi,
Augsti kāra šūpuliti;
Tautu meita zema resna,
Tai vajaga palēceknes.
Vai tā pīle, strauss vai zoss,
Tās mums visas olas dos.
Lieldienās tās cep vai vāri,
Neaizmirsti uzbērt sāli.
Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.
Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!
Lieldienas, kad nāk ar joni
Nepazaudē labo toni.
Negrāb olas abām rokām,
Nebāz tās aiz vaigu krokām!
Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās!
Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!
Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.
Dziļi mēžā, egles zarā,
Lieldiensvētku priekšvakarā,
Kāda vārna, cik vien spēj,
Ligzdā sēžot olas dēj.
Nepadodies, tautu dēls,
Vīru svētkus svinēdams,
Sit citiem olas pušu,
Lai plīst čaulas brakšķēdamas!
Zaķim šodien liela diena,
olas jāstiepj simts un viena.
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā kā bālēs ciema vistas!
Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!
Met mani, Jēcit,
Neraustidamis,
Es tev solišu
Diženu brūti,
Es tev solišu
Riekstuļu Minni;
Ja tās negribi,
Dabusi citu.
Lielā diena atnākusi
Liela doma visiem ir
Olas krāsot ,skaitīt,pētīt
Visas rīt ar steigu!
Cilvēk, mīļais, cieni vistu,
Tā Tev piedēs itin visu –
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri.
Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta!
Otrs tikai acis bola –
Esot nospertas tam olas.
Cieniet olas tā kā nākas jo no olām dzive sākas! 🙂
Pirmie putni majup trauc,
tapēc galdā jāliek pauts.
Diena augstu šupojies,
un līdz rītam, župojies!
Galu gala Lieldienas – tas ir tavas brivdienas!!!
Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!
Gailītim raibas olas,
kurmītim iepelēkas.
Vai bij baltas, vai bij melnas
– ka tik lepni karājās!
Priecīgas Lieldienas!
Mazs zaķīts sēž zem vannas
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib!
Gailis savas vistas dresē:
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.
Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.
Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā!
Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!
Lieldienas ir olu svētki,
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas!
Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!
Kad pūpoli izsprāguši un
Kurmji alās sten aiz laimes,
Klāt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam!
Pienācis ir Lieldienu rīts.
Man blakus stāv groziņš pīts.
Groziņā ir viena ola.
Lielas acis viņa bola.
Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!
Metiet mani, veci vīri,
Nava jaunu metējiņu:
Jauni puiši krogā dzēra
Vakarēju gājumiņu.
Lai katram tas, kas nepieciešams-sievietēm olas, vīriešiem zakji, jaukiem zakjiem daudz kāposta
Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama –
Es arī esmu ēdama!
Zaķis brīnās-kā tad tā?
Atkal olas kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt zaķes baigās.
Olas ir nu ohohoo!
Garausis īsts Pikaso!
Nepadodies tautu dēls…
Vīru svētkus svinēdams,
Sit citiem olas pusu,
Lai plist caulas brakscedamas!
Priecīgas un nesāpīgas Lieldienas!
Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo –
Dziesmiņu par seksu svilpo.
Zakīts iet pa zāli un smaida,
Zāle pa zaķīša pautiņiem skraida.
Zālīte beidzās, akmeņi sākās
Bez pautiem zaķis atnāca mājās.
Zaķiem šodien darba diena
Olas jāstiepj simtu viena,
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā ka bālēs ciema vistas…