Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam,- derīgs visām slimībām.

Jo vairāk olu bija saimniecei Lieldienās, jo vairāk nākošā gadā vairojās lopi un deva pienu.

Kas gribēja sev veiksmi nodrošināt, tam Lielās dienas rītā pār šūpoļu koku bija jāmet trīs olas tā, lai nesasitas.

Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam – būs lietaina vasara.

Ja Lieldienu rītā saule uzlēkusi spodra, būs karsta vasara.

Lieldienās jāizvēlas veidot apaļas formas ēdienus, tādā veidā godinot sauli;

Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi.

Kas Lieldienās olas zogot, tas paliekot tikpat pliks kā ola.

Lieldienās olu čaumalas jāber caur vīrieša biksēm, tad vārnas cāļus neēd.

Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.

Lieldienās olas vārot nedrīkst pūst uguni, jo tad olas plīst.

Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.

Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.

Dziedinošs un sargājošs ir ūdens, kas, neizrunājot ne vārda, līdz saullēktam pasmelts no upes tecēšanas virzienā. Ar to apslaka lopus, dzīvojamo māju.

Lietus pirmā Lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.

Ja Lieldienu rītā saule uzlēks spodra – būs karsta vasara. Ja lecot saule “mirkšķinās” – būs bagāts gads; ja saulīte “tinas krekliņā” – būs auksts pavasaris.

Zaļajā ceturtdienā jātīra māja, jāizmet viss liekais, kas pa ziemu sakrājies, tad māja visu gadu būs tīra;

Lieldienās, olas ēdot, to čaumalas jādrupina smalki, lai vistas labi dētu.

Cik daudz rasas priekš Lieldienas, tik daudz salnu pēc Lieldienas.

Pa Lieldienu jāiet skaidas lasīt, tad atradīšot zudušas lielas.

Lieldienas sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem.

Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.

Ja grib, lai vanagi cāļus nezog, tad vajag pa Lieldienām ielikt olu kādā caurumā un tad ar mietu viņu sasist.

Lietus Lielajā piektdienā nes auglību — ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.

Lielās piektdienas rītā vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs.

Lieldienās vajag augstu šūpoties, jo tad aitām ir lieli jēri un aug gara vilna.

Citiem neredzot, Lieldienas rītā jālasa skaidas, malkas gruži un jānoglabā mājās – vēlāk tie nesīs naudu.

Lieldienas rītā bez Saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu.

Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.

Ja Lieldienas olu čaulas nejauši kājām samin, tad tai mājā ļaudis nemierā dzīvos.

Lielajā piektdienā jāizvairās no ciemos iešanas.

Kam ola stiprāka, tas dzīvo ilgu mūžu.

Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.

Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais laukā iziet, tam tajā gadā laime gaidāma.

Kas vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.

Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš Saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels.

Obligāti jāapēd pāra skaits olu, jo, apēdot nepāra olu skaitu, cilvēku var piemeklēt kāda neveiksme;

Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad vajag Lieldienu rītā ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.

Lieldienās vajaga daudz šūpoties, tad pa gadu nekausies ar „lāča miegu”.

Lieldienās nedrīkst zāli plūkt, jo tad tā nokalst.

Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.

Kad pāriet Lieldienas, tad iesākas silts laiks.

Ja jau priekš Lieldienām rūc pērkons, tad būs barga vasara.

Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā, lēni un līgojoties, nozied linu druva.

Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu.

Lai kurmji zemes neizceltu, Lieldienās jāvāra gaļa un kauli un jāaprok dārzā visos četros stūros.

Galdautam, kas tiek klāts uz svētku galda, jābūt dzeltenā vai zaļā krāsā, lai veicinātu pavasara atnākšanu.

Lieldienu nedēļā nevajag malt dzirnavas, kā arī vispār nedarīt nekādus trokšņainus darbus, lai vētras un pērkona negaisi nenodarītu postu.

Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.

Ja bļodiņā griežot divas olas ar pirkstu, tās sasitas, tad nākamā gadā apprecēsies.

Ja Lieldienās līst – būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.

Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu.

Ja Lieldienās ir lietus, tas līs katrā svētdienā līdz par vasarsvētkiem.

Lieldienās ēd zirņus, lai bagātību iegūtu.

Lieldienā jākrāso olas, tad vistas dēs skaistas olas.

Ja Lielā piektdiena ir skaidra – būs labs siena laiks.

Kad vardes pa Lieldienām iet pāri pār lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.

Lieldienas pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu.