Jānīts nāca pār kalniņu
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā!

Līgo vakars zemi klāj,
Jāņa tēvs pār laukiem slāj,
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis surogāts!

Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim,
Galu galā varam mēs,
Ērces dabūt papardēs.

Lai kausi pilni alus,
lai netraucē jums lietus,
bet galvenais lai paģiras nav lielas,
un lai nepukojas sievas!

Nāc un līgojies tiem līdz
Tiem kuriem prieks ir paņemts līdz
Nāc un dejo mums līdz
Tu kur ugunskurs kā odiņš dīdz
Tagad zini kas par līgo
Kas pa ugunskura dīdziem
Tie ir taču līgo svētki
Jāgaida tik Jāņa bērni

Smaržos zāle, pūtīs vējš,
Zemi pāršalks dabas spēks,
Bet kad mirkļus baudīt gribam,
Iesim kopā papardēs.

Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus,
Rītam austot, Jānis klusi
Streipuļo uz māju pusi

Līgo skan, līgo skan,
Jāņu vainags galvā man.
Rokā lielais alus kauss,
Laikam esmu Santa Klauss

Jānīts dzēra alutiņu,
Visi smējās tik par viņu.
Šis nu sabēdājies mauj:
Gribat, lai jūs visus kauj!??
Jānīts ēd sieru.
Liekat man mieru!?
Visi sāk nu dziedāt:
Laiks ir svinēt Līgo!?

Kam man tos Līgo svētkus vienu reizi vasarā?!!!
Kad es gribu, tad es dzeru, kaut vai rītā, vakarā!!!

Prieku, liksmi ligo svētkos-
ari veiksmi papardgrekos,
tad vel šašliks, uguns liesmas –
draugu pulka līksmas dziesmas.

Nākat šurpu, nākat šurpu,
Viņas puses līgotaji;
Ja jūs šurpu nenāksiet,
Mēs jau turpu neiesim.

Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.

Kārlēns lūdzas Ieviņu
Doties meklēt ziediņu.
– Kārlīt, mīļais, zinu es,
Krūmos neaug papardes.

Bērzu un ozolu polonēze,
Vīgriežu, pīpeņu deja,
Liesmu un pusnkats dziesma –
Tā ir Līgo nakts seja .
Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.

Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus.
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet.

Dzeram alu,liela oma
Tur Jānītis mūs ir saucis
Dziedam,dejojam mēs lielā oma
Mūsu svētki lielā oma beigušies

Smarzhos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs …

Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim!
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.

Līgo, Jānīt, līgo!
“Kā katru gadu Janka alu raudzē.
Ik dienu pagaršo, vai ir jau gana labs.
Vien Milda rūc: – Tu, vecais, aknas saudzē,
Lai Jāņos nav mums jārotā tavs kaps!
/I. Šteinberga/

Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl gaļinš, uguns liesmas –
Draugu pulkā līksmas dziesmas!

Jānīts bēdīgs sēzh pie pirts
salauzta ir viņa sirds
Līga alu nozagusi
visu krūmā izdzērusi

Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties.

Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam,
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.

Puiši pēc meitenēm lūkojās,
Meičas pēc puišiem līgojās,
Vainadziņš galviņā neturās,
Jāņu naktī viss notiekās!

Klusi, klusi, Līga alu nodzērusi.
Desmit Jāņus nodevusi,
Jāņa sieru pārdevusi,
Desmit eiro ieguvusi.