Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši!!!!!!

Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama –
Es arī esmu ēdama!

Varbūt vienkārši dzīvot – šajā mirklī, šai dienā,
Ļaujot gaismai un priekam katrā ikdienā ienākt.
Varbūt vienkārši mīlēt – šajā mirklī, šai dienā,
Dziļi izjūtot dzīvi tās pieskārienā.

Vai atceries, kā kādreiz teici,
Kad būsi liels, tad apēdīsi visas konfektes un tortes viens.
Draugs, šodien Tevi neviens nevar apturēt.
Piepildi savu bērnības sapni, ja vēlies tūlīt pat. Apsveicu dzimšanas dienā.

Atnācām pēc kūkas mēs,
Bet jubilārs tāds apjucis –
Tad, kad kasti vaļā plēš,
Dāvanā vecs tosteris.

Kam man tos Līgo svētkus vienu reizi vasarā?!!!
Kad es gribu, tad es dzeru, kaut vai rītā, vakarā!!!

Saule un Mēness
Spēle sākas ar dziesmu:
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Mēnesis izgāja malējas meklēt.
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Jau drīz saulīte mēneša rokās.

Spēlētāji izveido dārziņu. Meitene (saule) un puika (mēness) nostājas ārpus dārziņa. Dziedādami pirmos divus pantus, līgotāji iet pa apli. Saule un Mēness iet gar dārziņu pretējā virzienā. Ar vārdiem «Bēdz, bēdz» līgotāji apstājas. Mēness mēģina noķert Saulīti, kas bēg apkārt. Trešo pantu atkārto, līdz Sauli noķer, un tikai tad dzied ceturto pantu. Tad Saule un Mēness izraugās sev vietniekus vai arī – Saule nākamo Mēnesi, un otrādi.

Labdien, kaimiņ!
Dalībnieki izveido apli un sastājas cieši cits aiz cita. Viens no dalībniekiem uzņemas vadītāja lomu.
Uzsākot rotaļu, vadītājs skrien apkārt aplim (pa ārpusi) un pa ceļam pieskaras kādam no dalībniekiem. Tas, kuram pieskārsies vadītājs, tūdaļ atstāj savu vietu aplī un skrien apkārt, bet uz pretējo pusi. Abi skrējēji, skrienot uz dažādām pusēm, ceļā satiekas. Šajā brīdī viņiem jāapstājas, jāsarokojas un jāsasveicinās, sakot: “Labdien, kaimiņ!”
Tikai pēc tam katrs drīkst turpināt skrējienu, lai drīzāk ieņemtu brīvo vietu.
Abiem dalībniekiem uzdevums ir viens un tas pats, tātad, kurš pirmais nokļūst līdz brīvajai vietai, tas tur paliek, bet tam, kurš nokavē, būs jāskrien vēlreiz apkārt aplim- nu jau ar citu partneri.

Sakrāt pilnu sauju prieka monētu,
Noķert laimes pūķi aiz astes,
Uzzināt brīnuma noslēpumu,
Vēlēties un piepildīt vēlēšanās,
Saprast gaišo domu lidojumu,
Dzīvot mīlestībā,
Noticēt sev.
Lai Tev izdodas viss, ko vēlies, lai izdodas.
Veiksmīgu nākamo gadu!

Sadzīves paradokss: nauda ir bijusi un būs, tomēr tās kā nav, tā nav. Pacelsim glāzes par to, lai mēs sadzīvotu ar sadzīves paradoksiem!

Laimīgas dzīves pamatprincipi:
-Nepist prātu, nepist nieri, neraukt pieri un nekad nepiepist brigadieri.

Gailim šodien skumīgs prāts,
Nestrādā tam ”aparāts”
Vistiņas tik saldi smēja,
Zakjis krūmos olas dēja…

Eglīte, eglīte zaļā
Pēc tevis kad smaržot sāk,
Nu Ziemsvētkiem vārti ir vaļā
Reizē ar tevi tie nāk.

Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tavs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.

Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežīem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!

Lai līgo, kas līgo,
Rudzu lauks, tas līgo;
Tas līgo Jāņu nakti
Līdz pašai zemītei.

Aiz tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk uz aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad!

Līgodama upe nesa,
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.

Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.

Aizsnieg ceļi, pēdas, aizsnieg meži,
Dziļās kupenās man kājas stieg,
Aizsnieg paši sniegu padebeši,
Tikai mīlestība neaizsnieg.

Varbūt smaržas vējā plīvos,
Līgo viesi ieņems sīvos,
Varbūt skanēs jautras dziesmas,
Tumsā sprēgās uguns liesmas.

Alus kausi – Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači-jautrās dejās,
Ieplūst līksme visu sejās!

Ja vien paši jautri būsiet,
Papardītē laimi gūsiet.
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Lai nākamie 12 gada mēneši būtu veiksmīgi, senlatvieši uzskatīja, ka galdā jāliek 12 ēdieni, kuriem tika piedēvēta simboliska nozīme, piemēram, pīrādziņi simbolizē mājīgumu, āboli skaistumu, zirņi, lai nākamajā gadā nevajadzētu raudāt u.c.

Skaņu miņa estu tautai,
Tautas dēliem, tautas meitām
Paliek sirdī noglabāta.

Nu tie saprot birzes šalku,
Upes čalu, putnu dziesmas,
Visas lej tiem sirdī drosmi.

Liekas vēl: pats Vanemuine
Staigātu starp dziedātājiem,
Dziesmu liesmas kurinādams.

Vasarsvētki, ziedu svētki,
Dziesmu laiki, līksmu laiki –
Visi lauki gavilēja:

Tauta atkal kopā lasās,
Nāk no tāliem zemes galiem,
Nāk no vakariem un rītiem.

Viņu starpā Vanemuine,
Dziesmu liesmas kurinādams,
Staigā neredzamu gaitu.

Tūkstošiem tur dziedātāju
Aizkustinās tautas sirdis,
Tāli skanot tautas dziesmām. –

Dziesma dziesmu sveicināja,
Pāri robežām un tālēm
Estu tautas dziedātājus.
/Rainis/

Lai tev vienmēr siļķu spārni
Domāt liek par saules stariem,
Kas ar laimes, prieku gariem
Vienmēr steidzas prieku darīt.

Ja grib, lai vanagi cāļus nezog, tad vajag pa Lieldienām ielikt olu kādā caurumā un tad ar mietu viņu sasist.

Nosaluši pēc nakts peldes, jāņabērni lec pāri ugunskuram – uguns un dūmi vēlreiz attīrīs no visa ļaunā, šķīstīs un sasildīs. Saulgriežu ugunij pieskāries cilvēks iemanto veselību visam gadam.

Tu dusi manā sirdī,
kā debess jūrā dus,-
tā pieber pērlēm bez gala
vistumšos dziļumus.
Es stāvu kluss un brīnos:
zib – zalgo – vizmo – mirdz…
Un jautāju. vai tiešām.-
vai tiešām
tā mana nabaga sirds?
/F.Bārda/

Jāņu nakti meitām vajaga mest Jāņu vaiņagus ozolā. Kurš vaiņags uz pirmo sviedienu pakaras zaros, tā meita to pašu gadu izies tautās. Kuras meitas vaiņags nokrīt zemē, tai vēl tautas jāgaida. Cik reizes vaiņags nokrīt zemē, tik gadi jāgaida.

Viena pate Jāņa zāle
Brīžam gulu, brīžam stāvu;
Kad ierauga jaunas meitas,
Stāvu vien slaistijās.

Ir atkal Ziemassvētki klāt,
Ir miers un klusums dziļš,
Pie katrām durvīm pieklauvē
Kāds ciemiņš gaidīts, mīļš!

Šis dieniņš labo vārdu varā..
Šim dieniņam plats smaidiņš sejā..
Šai dienā krāsaini taureņi skrien trakā vēderdejā..
Kāpēc?!
Tāpēc, ka šodienai Tavs vārdiņš dots..
Mīļš veiciens vārdiņdienu svinot..

Gailis vistu bargi rāj,
Lai olas dēt šī nepārstāj.
Nav ko vistu tiranizēt,
Šodien zaķa kārta dēt.

Tradicionāls ēdiens Līgosvētkos un Jāņos.
(Jāņu siers)

Laimi, kas nebeidzās,
Mirkļus, kas dara bagātāku,
Darbu, kas spēcina,
Uzvaru, kas iedvesmo,
Veiksmi, kas nepamet!

Šnabažauna

Zaķīts olas izperēja
Uz akmeņa tupēdams,
Lieldienās tās apdauzīja
Garām ejošs meitu bars.

Mīlu tikai trīs lietas!
Sauli, mēnesi, un Tevi!
Sauli – dienā,
Mēnesi -naktī,
un Tevi uz mūžu!

Sūtu tev 3 bučiņas…
pirmā būs paklausīga un aizlidos tur, kur teikšu (uz vaidziņa)…
otrā laikam kaut ko sajaukusi, bet trāpīs kaut kur blakus….
bet trešā ir baigā draiskule tāpēc, tā tev būs jānoķer pašam!

Vai mīlestība tā, kas tevi vada
Pa tavām pēdām cauri dzīvei šai,
Kad tumšās skumjās gājis gads pēc gada
Līdz ziedu svētku dienai saulainai?
Varbūt Tu vēlies skaistu vārdu ķīlu,
Kas zūd un gaist kā staru pavediens?
Mans labais draugs, vai teikt: ?Es tevi mīlu
Kā nava mīlējis neviens!?
/H.Dorbe/

Kas pie Rīgas dumpējās
Apaķš ledus Daugavā?
Ziemassvētki dumpējās,
Šurp nākdami, Kurzemē.

Ej pa ceļu taisnāko
Bet ne vieglāko
Ņem draugu īstāko
Bet ne skaistāko

Lietus Lielajā piektdienā nes auglību — ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.

Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man…

Vainaga pīšana ir rituāls, kas svarīgs ir neprecētām meitām – vainagā tiek iepīts zieds pēc zieda, kuriem katram piemīt sava nozīmē, tādējādi piesaistot mīlestību un lolojot cerību par precībām. Neprecētām meitām ir arī zīlēšanas tradīcija pēc pusnakts, Jāņu naktī noņemt savus ziedu vainagus un mest tos ozola zaros. Cik reizes vainags neieķeras zaros un nokrīt zemē, tik gadus vēl jāgaida līdz precībām.

Dieviņš sēja sudrabiņu
Visu garu Jāņu nakti.
Sēj, Dieviņ, manu tiesu
Jele vienu birzumiņu!

Vasarsvētkos jāiet baznīcā, tad esot svētība.

Ja mīli,tad mīli vienu
Bet pārējos līmē gar sienu
Ja mīlēsi simtu vienu
Tad nedabūsi ne vienu.

Uz Jauno gadu dāvināsim
Viens otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules!

Jaunais gads mums atkal dos dienas –
Diena pēc dienas ar darbu lai pildās,
Kā ar medu piepildās šūnas.
Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Lai no tumšās, miegainās kūnas
Dvēseles tauriņš spārnus sev raisa,
Meklēdams saules un vasaras gaisa.

Mīlēt, mīlēt, mīlēties,
tur jau nav ko brīnīties.
Klēpī sēdēt bučoties,
tur jau nav ko kaunēties.

Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina!

Es brienu straujā Gaujā
Un olas turu saujā.
Un priecājos pie sevis,
Ka Dievs man tādas devis!

Lai Jaunajā gadā piepildās
Skaistākie Ziemassvētku sapņi!
Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt,
Daudz labu darbu plānot un veikt,
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt!

Ja meita Jāņu naktī ezera malā ūdenī skatās, tad viņa tāpat neko neieraudzīs, jo ārā ir tumšs!

Ņem par labu nedaudz rindu,
Kurās ļoti maz var teikt,
Tomēr tavā vārdadienā,
Atļauj tevi mīļi sveikt!

Vai mīlas dievs ar bultām rīkoties vairs nemāk?
Kam labad sirdī jātēmē, ja jātrāpa daudz zemāk?

Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt,
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes,
Ar basām kājām dārzā skriet,
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!

Bērniem jāceļas pirms saules un jāsalasa skaidas, lai vasarā atrastu daudz putnu. Ja agri nepieceļas — visu gadu būs lāča miegs.

Dānijā ir tradīcija pie kaimiņu durvīm sasist traukus, un jo vairāk sadauzītu trauku atrodas pie mājas durvīm, jo lielāka veiksme sagaidīs nākamajā gadā.

Māmiņa kad agri rītos
Istabā pie manis nāk,
Saules zaķēni uz grīdas,
Griestos bariem dejot sāk.

Un ikreiz, kad māmuliņa
Blakus man pa ielu iet,
Ielas abās pusēs rindā
Košas brīnumpuķes zied.

Kad mēs abi ejam pļavā,
Sidrabaini strauti urdz
Un no manas kabatiņas
Putnu bari zilgmē spurdz.
/C.Dinere/

Lai notiek tā, kā vēlas Tava sirds,
Lai atspīd saule tad, kad lietus līst,
Lai atskrien vējš, kas bēdas aiznes līdz,
Lai Tev ar smaidu, atnāk katras dienas rīts!

Lai vairotu veselību un attīrītos no grēkiem, Jāņu naktī bija jāiet peldēties, bet tikai esot kailiem. Tika uzskatīts, ka kailai peldei ir tik pat liela nozīme kā jāņu ugunij, jo tās abas veicina gara attīrīšanu un šķīstīšanu.

Ai, Jānīša vakariņis,
Ozoliņu tērētājis,
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņu vainadziņi.

Kas tās manas lievenītes
Ar sudrabu nobārstīja,
Jāņa bērni nobārstīja,
Jāņa nakti staigādami.

Jāņa māte izpušķoja
Ar apsēm istabiņu.
Vai tev trūka bērzu, kļavu,
Vai kuplāi ozoliņa?

Kaut Tu nodzīvotu 100 gadus, un vēl vienu, ko pavadīt nožēlā.

Pie tevis agri rītā esmu,
Pie tevis vēlu vakarā,
Pie tevis glaužos saldos sapņos,
Pie tevis jūtas nomodā.
Tu mīti manā karstā elpā,
Ikkatrā dvašas vilcienā –
No tevis viss ap mani telpā
Skan simtkārīgātīgā atbalsā.
/Aspazija/

Vecam gadam gaidot beigu,
Sūtu sveicienus ar steigu.
Jaunais gads, kas atnāks drīz,
Visus sapņus piepildīs!

Ūsiņam, kā arī citām dievībām, senais latvietis veica ziedojumus, ko nolika noteiktās upurēšanai paredzētās vietās birzīs, pie lieliem akmeņiem vai kokiem, vai arī kādā noteiktā vietā dārza stūrī.
Visbiežāk upurdzīvnieks bija melns gailis, ko nokāva saimnieks, lai viņam padotos zirgi, vai melna vista, ko saimniece ziedo Ūsiņam, lai viņas govis padotos. Pavasaris ir laiks, kad pēc ziemas nepieciešama laba vitamīnu, spēka deva. Asinīs ir dzīvības spēks. Tāpēc asinis tika ziedotas Ūsiņam (gada otrajā pusē arī Mārtiņam). Ticējumos atrodamas norādes, ka ja cilvēks bija vājš, tad viņam deva dzert ar pienu sajauktas asinis. Mūsdienās var asinis aizstāt ar sarkanu dzīparu, tomēr saglabājot un ieliekot veicamajā rituālā jēgu.

Lai Tavs vārds, kurš dots ar mīlestību …
Mātes, tēva sapņiem dots,
Grūtībās, lai tas Tev vairogs,
Bet dzīvē lepnums tavs un gods!!!

Lielās piektdienas rītā vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs.

Mana mute izveido vārdus
Klusi klusiņām čukstu
Lai neizbiedētu tevi
Ar skaļajiem sirds pukstiem

Mani pirksti noglāsta tevi
Maigi liegi un viegli
Kā zvaniņš skan mani smiekli
Tevī saredzu pati sevi

Ir tie, kas runā, kad pastāv veids, kā var ātri un vienkārši pateikt, kādi tieši draugi ir tie visīstākie. Šādi draugi jau ir cilvēki, kuriem nemaz nav vajadzīgs Facebook atgādinājums vai kalendārs – tie Tavu dzimšanas dienas datumu vienmēr patur prātā. Arī manā dzīvē ir daži īpaši cilvēki, kuru dzimšanas dienas lieliski atceros, un Tu esi viens no šiem cilvēkiem. Man ir patiess prieks, ka Tevi pazīstu! Daudz laimes dzimšanas dienā!

Kas Jāņu nakti guļ, tas visu vasaru gulēs.

Kad nakts no kalniem nokāpusi
un aizver visus padebešus ciet,
Tad zini – stunda pienākusi
un gribas man pie tevis iet.

Kad Ziemassvētku naktī iet uz krusta ceļu, tad var dabūt visu zināt, kas nākamā gadā notiks.

“Esi kā pīle – no virspuses mierīgs, bet no apakšas kulies, cik spēka.” /Michael Klein/

Kad tu būsi večiņa,
Nopirksi sev brillītes,
Un ar savu vecīti
Lasīsi šīs rindiņas!

Lieldienās vajag augstu šūpoties, jo tad aitām ir lieli jēri un aug gara vilna.

Dzēriens, kuru līgotāji prasa no Jāņu tēva.
(Alus)

Jaunā gada pirmajā dienā nedrīkst slaucīt putekļus, jo tā var aizslaucīt veiksmi.

Veči glauda mucai sānu,
Taisa ciet un vaļā krānu.
Aliņš puto, aliņš šņāc,
Zālē Jāņu mielasts klāts.

Brīnumu vara
Vai nav mums vairs brīnumu tagadnē?
Vai senatnes vara jau lauzta?
Un viss, kas noticis pagātnē,
Ir teika tik, sapņu austa?
Nē! — Spēcīgs arī vēl tagad tas gars,
Kas no akmeņiem maizi spēj radīt.
Un spožs viņš kā Jahves liesmu stars
Spēj tautas caur tuksnešiem vadīt.
Un aizbirusi tā vieta nav vēl,
Kur citkārt bij Jēkaba aka:
Tā krūtīs ir sirds, kurai citu žēl
Un kas gurušus, tvīkušus slaka.
Un cilvēcei radies jauns pareģons
To glābt no verdzības lāsta,
Un āmuru klaudziens un mašīnu jons
Par viņa gudrībām stāsta.
Un vasarsvētki mums uzausīs,
Kas nākotnē redzas jau tāli,
Tad uguns mēles pār galvām mums līs
Un mēs sveiksim cits citu kā brāļi.
/Aspazija/

Divas mazas kājiņas tipināt jau sāk,
Divas mazas rociņas tēti apkampt māk.
Māmiņai Tu uzsmaidi, rokas pretī sniedz,
Ieklausies ko saka tā, visu vērā liec.
Uz Taviem maziem pleciņiem gadu nasta krāsies.
Kad otrais gadiņš aizritēs, tā vietā trešais stāsies!

Ja Jāņos līgo, aug gari lini.

Kā šūpoles ceļ
Ceļ Lieldienās ik sirdi,
Un, ja vēl neizplaucis
Tajā pumpurs kāds,
Ar augšāmcelšanos,
Ko zvanos dzirdam,
Liek plaukt un zaļot
Dieva viedais prāts.
/K. Apškrūma/

Sapņi domāti, lai kādu dienu piepildītos! Smaidi, jo viss notiek tā, kā tam jānotiek!

Priekš kā man šūtas kurpes,
Priekš kā šūti zābaciņi,
Kad nevaru Mārtiņdienu
Pa godam nodancot?

Ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, būs bagāta vasara.

Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu – Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.

Ūsiņu rītā izliek uz kāda sevišķa galda plāceni, gaļu, alu u.t.t. un to noliek aiz istabas kādā paspārnē (arī pie lieliem kokiem un akmeņiem), gariem (dieviem), ko mieloties.

Māmiņ, Lielā apziņā
Paldies vārdu pelnīji,
Toreiz, jaukā dieniņā-
Dzīvību man dāvāji.

Tautas gudrība vēsta, ka dzīvē divas svarīgas lietas. Pirmā – veselība, bet otra- sieva. Laba sieva ir puse no laimes. Nav labāka drauga par uzticamu draudzeni. Ar labu sievu bēdas kļūst par pusi no bēdām, bet prieks par dubultu prieku.
Novēlēsim mūsu pārim pierādīt, ka šī paruna ir patiesa. Rūgts!

Klusi cerībā es gaidu.
Atkal redzet tavu smaidu.
Mīļus skūpstus es tev sūtu.
Kaut nu blakus Tu man būtu.

Ja Jūs braucat ar auto un atskan būkšķis, tad izkāpiet no tā un apskatiet bamperus. Ja salocījies priekšējais — būs izdevumi. Ja salocījies pakaļējais — būs ienākumi. Iedzersim par to, lai ienākumu ir vairāk nekā izdevumu!

Te nu mēs esam
…izrāva cauri laikmetam mūsu laiku
un visus mūs līdzi.
Nelīdzēja atsperšanās
tēvzemē, svešzemē,
kur nu kuram.
Te nu mēs esam,
tie cauri izrautie −
caurumā,
kuŗu lāpīt nav laika tam,
kam pašlaik kāja starta bedrītē.
Nav ko gausties par grūtiem laikiem!
/J.Viesiens/

Kurvulauva

SVEICINS LATGALIŠIM

Jyus muni dorgi broli, latgalīši,
Mes otkon sasasnādzam rūku rūkos,
Kas škērti myužam dvesem mūku mūkōs,
Nu, šķēršļus laužūt, plyustam kūpā teiši.

Lai jauno straume – tei, kas kūpā voda!
Lai aiznest naida sorņus viņai veicas!
Lai jauko meila jaunu dzeivi roda!

Tai pornokūt nu svešnīceibas tōli,
Mēs svineibos un dorbūs byusim brōli.

/Rainis/

Kārlis bieži pūta tauri, pēc tam kad atsita pauri.
Pagājuši jau 15 gadi, kurli visi Kārļa radi.
Bet kad populārs šis kļūs, visi kviec – O nauda būs!

Mūsu dārgie vīrieši: tēvi, brāļi, vīri un dēli! Mēs apsveicam Jūs ar Jūsu svētkiem un no sirds novēlam labu veselību, lielisku garastāvokli un visus dzīves priekus. Lai Jūsu sapņi piepildās un mērķi vienmēr tiek sasniegti. Mēs Jūs ļoti mīlam un skūpstām uz Jūsu drosmīgajiem vaigiem. Paldies par mīlestību un laimi, ar kuru Jūs apgaismojat mūsu dzīvi.

Zaķis ausis gaisā slējis,
Olām pilnus krūmus dējis,
Lepns lec gar lauka malu,
Priecājas par darbu savu!

Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!

Salavecim gara bārda,
Piedzēries tas egli spārda,
Egle saka ej tu dirst,
Man no tevis skujas birst.

Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā Tev
Nemirstīgas laimes nes!

Mātes dienu kopš 1998. gada, Krievijā svin novembra pēdējā svētdienā. Šeit pret savām mammām svētku dienā izturas kā pret karalienēm – bērni pasniedz mammām brokastis gultā un vienīgais, kas mammām atļauts šajā dienā darīt, ir atvērt durvis, kad pie tām zvana kurjers, kurš viņai atvedis krāšņu puķu pušķi.

Ir atkal Ziemassvētki.
Aiz rūtīm klusi snieg.
Tā liekas: līdz pat sirdij
Būs sniegos jāiestieg.

Lai bij jautri, kad bij jautri,
Vārda svētkos gan bij jautri,
Draugi raksta, draugi zvana,
Mīļie bučas dāsni dala.

Ziemssvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģeļi zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst!

Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam.
Un labi just, kad paguruši esam,
Kāds tevi atceras, kāds vārdā sauc.

Ja Jāņa dienā ņem adatu rokās, tad uz pirkstiem metas augoņi.

Labvakar, Jāņu tēvs,
Sedlo savu sirmu zirgu,
Apjāj rudzus, apjāj miežus,
Apjāj visus tīrumiņus,
Lai aug rudzi, lai aug mieži,
Lai aug visa labībiņa.

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs –
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.

To prieku, starp rūpēm ko rodi,
It visu mums projām tu dodi.
Sev atstāj tikai to vienu –
To mīlas pārpilno darba dienu.

Sieru, sieru Jāņa māte
Tev bij` govis laidarā,
Alu, alu Jana tēvs,
Tev bij`mieži tīrumā.

Bij divas sirdis reiz…
Un līksmē tās
kā divas dziesmas pēkšņi satikās…
Viens otrā toreiz pavērāmies klusi
un sapratām, ka laime atnākusi.
Bij divas takas reiz…
Bet tagad tās
ies kopā gadu tālēs saulainās.
/L.Vāczemnieks/

Laižot pirmo reizi ganos govis, katram pavadītājam iedod dzijas šķipsnu. Mājās nākot, dzijas sasien un satin kamolā. Gans kamoliņu satin un noliek kūtī zem siles, tad visu vasaru lopi turas kopā. Šeit ir simboliskā nozīme: dzijas pavediens ir dzīvības pavediens. Pirmo reizi ganos dzenot saimniece nodrošinājās pret vilkiem un citām nelaimēm. Viņa pie sevis paklusām riebj, ar sausu eglīti slaukot:
Liela, gara, sausa egle
Pār celiņu nolūzuse.
Lai tik garš vilka ceļš
Kā šis egles augumiņš,
Lai sakalst vilkam zobi
Kā sausie egles zari.
Kā redzams, tad Ūsiņa dienas paražas un visi maģiskie aizsardzības paņēmieni saistās ar lopu labklājību. Sasiet, aizslēgt, nostādināt vai citādi apturēt ļaunumu – šīm darbībām tiek piešķirts maģisks saturs.

Iesim iekšā apraudzīt,
Vai būs silta istabiņa:
Jāņu bērni nosaluši,
Visu nakti līgojot.

Mēs domājam, ka mūsu darbi ir tikai pilīte okeānā. Taču bez šīs pilītes okeāns būtu mazāks./Māte Terēze/

Labs darbs divus mūžus dzīvo.

Atceries to vakaru kad satiku Tevi!
Atceries to nakti kad glāstīju Tevi!
Atceries zvaigznes kas rādīja ceļu!
Lai šodien tās spīd mums atkal pa ceļam.

Skaistas puķes izziedē
Pašā Jāņu vakarā;
Skaistas meitas izprecē
Pašā ziedu laiciņā.

Mēs katrs esam eņģelis, tikai ar vienu spārnu.
Un lidot varam, kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni.
/Lučiāno de Kreščenco/

Vai kāds ir aizdomājies, kāpēc mēs pavasarī sveicam dāmas? Un kāpēc tieši šajā dienā? Kad kalendārā astotnieks. Tad ziniet, pavasaris – mīlas dīgļa sākums. Un astotnieks – līdz bezgalībai, lai mīla plaukst!

Kad enģelis atvēra debesu logu, viņš jautāja, kāda ir mana vēlēšanās šodien? Es teicu: Mīļo eņģelīt, parūpējies par manu draugu, kuram šodien ir vārda diena!

Ja es kā bērns to būtu zinājusi, Māt,
Es noteikti nebūtu darījusi lietas tik grūtas priekš Tevis.
Es būtu sapratusi
Ka vēlme Tev – ir dot man vislabāko.
Es būtu sapratusi, cik grūti ir ļaut kādam ko mīli
Mācities no savām kļūdām un dot brīvību tam,
Pat pēc darbiem ko darīt man nevajadzēja,
Pat pēc vārdiem ko teikt man nevajadzēja,
Tu biji man pie pleciem kā atbalsts.
Pat tagad, kad varbūt ir par vēlu
Dēļ daudzām lietām izdarītām,
Nav par vēlu, lai pateiktu tev to,
Cik ļoti novērtēju mīlu Tavu,
Cik ļoti novērtēju dāsnumu Tavu,
Cik ļoti slikta esmu bijusi, lai parāditu Tev,
Cik ļoti mīlu Tevi es!

Cilvēks ir taisni tik vecs,
cik smagi nes
gadu stāžu,
cik stipri vai vāji
brīnās
par brīnumiem. Iedzersim par to, lai Jubilāris viegli nes savus gadus!

Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara,
Darīt to, kas jāpadara.

Celies, brālīt, aunies kājas,
Iesimi Jānīti ielīgot.
Celies, saimniece, aunies kājas,
Jau tavi kaimiņi ciemos aicina.

Kopā, kopā, kaimiņu sievas,
Kopā, kopā, kaimiņu vīri,
Iesim Jānīti ielīgot,
Iesim Jānīdi padaudzināt.

Klausies, Jānīt, kur tevi daudzina:
Ozolu mežā, tur tevi daudzina.
Tur tevi daudzina,
Vainagus pinot.

Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem nazīšiem,
Lai aug vistas citu gadu
Manā tēva sētiņā.

Lai griežas kā griezdamies
Tavs laimes rats,
Savas laimes kalējs
Esi tu pats…

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.

Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.

Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,

Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/J. Jaunsudrabiņš/

Pēc veciem seņču tikumiem,
šņabi dzer bez likumiem,
lai galva zin cik dibens sver,
uz to mums atkal, jāiedzer!
Apsveicu dzimšanas dienā!

Tiem gariem gadiem,
Ko par mūžu sauc,
Tu lemta man,
Un tas ir ļoti daudz.
Un citu Tavā vietā neatrast
Un nevajag-
tā laika ir par maz,
ko mums zem saules
abiem dzīvot ļauts
Tie īsie gadi:
Ko par mūžu sauc.
/A.Purvs/

Dzīve ir kā svārki šauri,
Grūti ir…bet jātiek cauri.
Alus, vīns lai galdā plūst,
Jubilārs lai pirmais lūst!

Kā silts un mitrs atraitnītes zieds,
Kas viegls apdvests ir ar medus smaržu,
Neredzams caur bezgalīgām naktīm iet,
Pie tevis skūpsts,kas darīs ilgām galu.

Vārda diena siventiņam,
Antāk apsveicēji viņam –
Tālus purvus pārbriduši,
Meža cūka atnakusi,
Savam radam godu dot,
Deguntiņu nobučot.
Rokās puķītes un kūkas
Ak, jūs mīļās jūras cūkas.

Ak,māmiņ,kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki,gurdāki iet.

Mani mīļie! Jūs esat dzīvojuši kopā vairāk nekā atsevišķi. Man šķiet, ka, ja jūs varētu dzīvot vēlreiz, jūs būtu apprecējušies vēl agrāk. Es neesmu redzējis laimīgāku precēto pāri. Trīsdesmit kopā nodzīvotie gadi ne vienmēr bija klusi un mierīgi, taču jūs vienmēr parādījāt gudrību un pacietību, neļaujot strīdiem un savstarpējiem apvainojumiem aizskart ģimenes miera ligzdu. Jums ir viss, lai lepotos ar savu ģimeni: izglītoti bērni, cieņa pret citiem, jauka majīgā mājvieta. Dzīve turpinās. Jūs esat tajā vecumā, kad cilvēks, summējot noteiktus savas dzīves rezultātus, tiecas sasniegt jaunus apvāršņus. Veiksmi visos jūsu centienos. Lai mīlestība un savstarpēja cieņa jūs vienmēr pavada.

Ko lai mamiņai es veltu?
Šodien svetku diena klat.
Uzimešu sauli zelta,
steigšu viņai davinat!

Lai Jaunā gadā prieki ceļas
Un kā sniega pikas veļas.
Lai laime visur valda
Kā piparkūka salda.

Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda,
Telpu pēc telpas pilda un ārda.
Viss ir tik pilns, ka nav vairs kur dēties.
Varbūt mums ņemt un iemīlēties?

Mēness balts pa gaisu slīd,
Zvaigznes mirdzēdamas spīd,
Ziemassvētku vakars jauks,
Sniegā ietīts mežs un lauks.

Nekas nav atgriežams,
Lai arī cik skaists ir bijis,
Jo mirklis aiziedams,
Ir sevi piepildījis.
paldies, kā šajā dienā ļāvāt mums būt vēl laimīgākiem…
paldies par vārdiem, ko veltījāt no sirds…

Cik daudz vēl mīļu vārdu zvaigznēs man Tev ierakstīt!
Cik daudz vēl mīļu glāstu un kvēlu skūpstu man Tev aizsūtīt!
Es vēlos Tavu smaidu un Tavas lūpas noskūpstīt.

Jāņiem kroņus Rīgā vedu
Ar deviņi melni zirgi,
Pretim nāca Rīgas kungi,
Siekiem naudu mērodami.

Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav.
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs.

Sniega pārslas lido lēni,
Veco gadu aizvadot,
Daudz jums prieka,
Daudz jums laimes,
Jauno gadu sagaidot.

Lecu, lecu, deju, deju
Ar sudraba bīlādīti,
Smuks puisītis pretimlēca
Ar dimanta atslēdziņu.

Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu, kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas.
Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni, bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos.
Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša, tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais.
Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu, tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu.
Es novēlēšu Tev, lai tie draugi, kas tev ir pašlaik, ir tādi, kuri nāk kad tie vajadzīgi, iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze.

Lai Jaunajā gadā visas dienas
Kā zelta vārpas pilnas līkst.
Lai netrūkst spēka darbus darīt,
Un domu briedums neapsīkst.

Tekat, bērni, skataties,
Kas pa namu rībinaja:
Ziemas svētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.

Gadi lieli, gadi smagie
Aiziet līdz ar gājputniem.
Baltās dienas, nebaltās dienas
Aiziet līdz ar gadiņiem.

Dodu Tev erotisku, asins stindzinošu, lūpas dedzinošu, jaukāku kā paradīze, karstāku kā elle, saldāku kā zemene, super garu skūpstu!

Spīdi nu, saulīte,
Lieldienas rītā,
Cērtat, bālīni,
Ozola kārtis,
Kad nāks Lieldiena,
Šūpulas karat.
Spīdi nu, saulīte,
Lieldienas rītā,
Nu mūsu bālīni
Šūpulas kāra.
Krāsosim, māsīnas,
Olīnas raibas,
Bālīniem vajaga
Šūpulu tiesu,
Šūpulu kārējam
Olīnu došu,
Auguma sviedējam
Olīnas čaulu.
Kālabad masīna
Tik smagi sviest?
Tā visas olīnas
Apēda pati.
Trīs gadi pazinu
Šūpuļa vietu;
Neauga maurīts,
Ne ābolīts.

Ezis zaķim saka klusi,
Paiesim uz meža pusi,
Tur uz cūku taciņas,
Dala visiem paciņas!

Kas Vasaras svētku meijas velk gar zemi, tad dabon kašķi.

Dibenseja

Bolīvijā kūkās mēdz iecept naudas monētas un tās pasniegt vecgada vakarā – tas, kurš atradīs monētu, tam nākamajā gadā veiksies.

Vecais opis pimpis tads
tam uz huinam nesas prats,
rakam noliek vecomati,
un ap pimpi aptin drati,
vecene te tupus kliedz,
atrak vecais ieksa lic

Jāņuguns vietā vīri velk garas kārts galā darvas mucu, sauktu pār pūdeli, pundeli vai raganu. Un sien salmu raganu ar divām sejām, no kurām viena vērsta atpakaļ uz pagājušo pavasari, bet otra pretī vasarai. Kā latīņu saulgriežu veidots Jānuss ar divām sejām. Ja nav bail no raganām, tad Jāņu ugunskuru var iededzināt šāda mitoloģiska salmu būtne.

Zilais zvans

Naudas pilnu garu zeķi,
Pieliekamā maizi, speķi,
Pilnu galvu gaišu domu,
Veselību, labu omu.

Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu mājās — tad dzīve ejot visu gadu labi.

Es tevi mīlu ik dien – dienu no dienas –
Un esmu pie tevis, kaut simtkārt staigātu viena.
Es tevi mīlu ik nakt un aizeju nemanāma no rīta –
Vienīgi krēslas pelēki zaļo acu pavadīta.
Es tevi mīlu ikvakar, kad puteņo, pārslo tumsa, –
Spuldze noriet – tu esi mans ieguvums.
Es tevi mīlu ik austošu rītu. Ik rīt.
Tas ir viss. Viss, ko es spēju tev nodarīt.
/D. Dreika/