Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Klusi atskan vēja zvans,
vējam līdzi sveiciens mans.

Kāp, kāp, Anniņa,-
Kas tevi šūpās?
Še nava tava,
Kas tevi šūpās.

Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā;
Polšam korķi vaļā rauj,
Zaceni uz galda krauj.

Jāņa māte alu dara,
Biti bāza kabatāji,
Lai dzied viņas dzērājiņi
Kā bitītes stopiņāji.

Kar, bāliņi, šūpulīti,
Nekar upes maliņā;
Trūkst virvīte dārdēdama,
Krīt māsiņa upītē.

Lai cik gara Jāņa nakte,
Man dziesmiņas nepietrūka;
Man uzklāja Laimes māte
Dziesmu segu mugurā.

Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.

Cilvēks ir dzimis darbam līdzīgi kā putns lidošanai./M.Luters/

Kopumā tā nav dzimšanas diena, bet gan slikti nodzīvoto gadu piemiņa.

Lai jūsu mūžs ir līdzīgs rudzu maizei,
Kam tikai zemes spēks ir īstais raugs,
Gaist rūgtums, bēdas, nedienas un raizes,
Ja maizes riecienu sniedz draugam draugs.
/L. Vāczemnieks/

Jurim bija grūta diena,
Mājās nebija neviena.
Trādi, rīdi, buļ, buļ, buļ,
Juris mammas gultā guļ.

Jurim sapnī šitā gadās
Kaķi rej, un suņi badās.

Zivis putniem Iīdzi lido,
Kaimiņi pa gridu slido.
Trādi, rīdi, buļ, buļ, buļ
Juris mammas gulti guļ.

Sapnī Jurim rādās cūkas,
Brūnas tā kā piparkūkas.

Puika domā, nu ir cauri,
Skrien pa ielu dinozauri,
Trādi, rīdi, buļ, buļ, buļ,
Juris mammas gultā guļ.

Sapnī skolā svētku diena
Skolotāja nav neviena.

Jurītis guļ saldu miegu,
Vasarā redz baltu sniegu.
Trādi, rīdi, buļ, buļ,buļ,
Juris mammas gultā guļ.

Bet, kad puika rāpjas kokā,
Paslīd kāja, paslīd roka.
Trādi, rīdi, Juris krīt,
Mamma saka- Nu, labrīt!

Mūsu mīļie, protiet dzīvē saules starus krāt, draudzību un mīlu mūžam saglabāt.

Jurģa dienā necērt koku, lai vilki nedarītu nekādas kaites.

Kas esi tu –
Mīlestība? –
Salds brīnuma lāsts –
Un nāves un dzīvības stāsts.
/J.Poruks/

Ja jauna gada dienā spīd saule, tad būs laba vasara.

Skopdirsis

Kāds puisītis mīlēja skuķīti
Un meta tai ar puķīti,
Bet tagad zēnu gaida sods,
Jo puķei līdz bij puķu pods!

Eit, projām Liela diena
Ar baltām oliņām
Es gaidīšu Jurģu dienu
ār zaļo rudzuzāli.

Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!

Lai Jaunais gads mums piedod vecos grēkus,
Un jauniem grēkiem dod mums atkal spēkus!

Ir vasara, klāt Līgo vakars.
Un tā kā jukušas zied naktsvijoles,
Bet es kā apmaldījusies, pļavā starp ziediem,
Lasu tās un reibstu, atkal bez tevis…

nedrīkst ilgi gulēt, lai visu gadu nebūtu jāguļ.

Lij, lietiņi, kad līdams,
Nelij Jāņu vakarā;
Tev pieder viss gadiņš,
Man tik Jāņu vakariņš.

Ko lai vārda dienā vēlam, stipram mūsu zemes dēlam?
Pimpi gaisā vienmēr staltu, autiņu ar šipiem kaltu,
Tad vēl tautu meitu baltu, ko cits nesauktu par mauku!

Ar baltām ievu kurpēm,
Un tulpju svecēm košām.
Ar pienenīšu zeltainām pļavām,
Un putnu dziesmām skaļām.
Ar pirmo saules staru,
Un baltu ķiršu zaru.
Nāk pavasaris mātes sveikts,
Un man ar gribas par visu,
Tev lielu paldies teikt.
Ka šai pasaulē pukst mana sirds.
/E.Grinbergs/

Lai Tava sirds, kā putra vārās,
Un kā aizkauts cālēns spārdās
Lai mīlestība sirdi spiež
Un visas zarnas riņķī griež!!

Tik balts un kluss…tie gaidot aiztur elpu…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

Nu ko nu vairs – to skaisto vārdu nav tik daudz, bet to, ko sirds jūt – to var vēlēt vēl un vēl – mīlestību tev šajos svētkos!

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

Tu esi mana saule,
Mana zeme un gaiss,
Tu esi man viss
Uz šīs pasaules!

Jāpiemin, ka Jurģi jeb Ūsiņi mūsu senčiem ir bijuši īpaši ar to, ka Jurģos kalpi varēja izbeigt līgumus ar esošajiem saimniekiem un meklēt kādu citu saimnieku, kam kalpot. 19. gadsimtā, atceļot dzimtbūšanu, Jurģi latviešu kultūrā kļuva par termiņu, kad izbeidzas līgumi. Arī ar šo pārbraukšanu jeb Jurģiem ir saistīti vairāki ticējumi. Piemēram, ja Jurģi iekrita sestdienā, ticēja, ka jaunajā vietā kalpiem būs ilga dzīvošana.

Līgojam uz ezera,
Jāņu dienas vakarā.
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.

Nava tāda mūs’ māsiņa,
Kā vakar atstājām,
Jau tā bija dūrusies
Uz ozola pazarīti.

Zaļš egles zars un sveču liesma,
Lai Jūsu sirdīs prieku lej.
Lai veiksmes, laimes, spēka daudz,
Kad jaunais gads uz priekšu sauc!

Kā lai tevi apsveicu?
Ko lai tevim novēlu?
Dāvināšu rozi vienu,
Novēlēšu jauku dienu!

Lai visi mazie velniņi,
Kas ellē dzied tik skanīgi,
Tev naktī pēdas kutina,
No manis mīļi sveicina.

Mēs tikāmies kā dzirkstis vējā,
Brīdi degām, bijām pati liesma.
Mēs izgaisām kā pelni vējā.
Vējš ilgi dziedāja…
Tā bija skumja dziesma…
Un velti lūpas kaut ko lūdz,
Un velti domas karsē galvu,-
Ir kopā degts, ir kopā būts,
Un nav uz zemes citu balvu…

Ja prieku, tad stipru kā pērkona lietu,
Ja bēdas – kā dzērvenes purvā,
Bet enerģiju un spēku ikdienas rūpēm,
Pāri kā varavīksni.

Latgalē Lieldienu tradīcijas vairāk balstās uz baznīcas tradīcijām. Lieldienu rītā cilvēki steidzas uz baznīcu, mājās paliek tikai bērni, veci un slimi cilvēki. Brokastis neviens nedrīkst ēst, kamēr no baznīcas nepārved “svētību” (olas, gaļu, sāli, sviestu un maizi). Šīs Lieldienu brokastis Latgalē sauc par atgavēšanos. Baznīcēni sacentās savā starpā: kurš pirmais pārbrauca no baznīcas, tas visu gadu būs pirmais darbā un turībā

Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu –
Svini savu vārdadienu.

Veselība – prieka tilts,
Lai ataust vārda dienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!

Jāņu naktī ap pusnakts laiku jāskatās caur gredzenu ūdens glāzē. Tad varot redzēt līgavaiņa seju redzēt.

Ja Jāņu naktī govis maujot, tad būšot slapjš rudens.

Jāņu naktī zemē ierakta nauda mežā kaltējoties.

Pretī nāk pastniece Mirdza, uzvārds viņai Dirsa
Sen senos laikos iegūts, jo patīk viņai viss kur virca.
Smaka ir šai topā – patīk viss kas kādam žopā.

Kā saules stariņš zaigo,
Kā ūdens lāse, kas mirdz,
Tā tavu sirsniņu maigo,
Vēlos es apsveikt no sirds.
Lai katra diena tev īsta,
Un dari, jo tā Tu audz,
Lai prieku Tu rodi draugos,
Un vienmēr tie pulka daudz..

Iet un sniega pārslas svaida,
Nedrīkst tas ne mirkli stāt.
Šonakt ļaudis ciemos gaida,
Tādēļ laikā jābūt klāt.
Katras durvis ver viņš vaļā
Un, lai visur valda prieks,
Izrotāto egli zaļo
Smaidot goda vietā liek.

Ņemam vienu sniega pārslu,
Pievienojam burvju lāstu,
Bišķiņ skūpstu, bišķiņ glāstu,
Bišķiņ mīlestības stāstu;
Nu to visu kopā maisam,
Izredzēta sirdī kaisam…
Amoram nu tīrais prieks šajās dienās atpūsties…!

Atkal uzbrūk līgotāji-
Alus, siera prasītāji.
Jānis iet uz visu banku,
Nopērk Latgalītē tanku

Mēs novēlam Jums – veselību un panākumus,
Veiksmi, bagātību un pasakainu mīlestību,
Pārvariet visus šķēršļus,
Mēs Jūs mīlam un novērtējam, un mēs esam spēcīgas tikai kopā ar Jums!

Ko jaungada naktī redz sapnī, tas nākamajā gadā piepildās.

Ūsiņš zirgu nojādīja,
Pieguļnieku meklēdams;
Gudri bija pieguļnieki,
Neguļ ceļa maliņā.

Salatēti lūdz tūti,
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi.

Vārda dienu labi svinēt,
Otrā dienā var tik minēt,
Kādēļ guli zālē zaļā,
Galva sāp un bikses vaļā!

Salatētis rāja Rūdi,
“Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!”
“Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs jaunais gads!!!
Nevilkšu to grabažu
Plus vēl tavu bagāžu!!!

Avanss bija un jāgaida alga,
Bet tas nav šķēršlis vīrietim vienalga
Šodien ir mūsu diena! Sveicu puiši!
Nu, tagad – kurš skrien uz veikalu?

Ar četriem dzīves gadiem
Es apsveicu jūsu ģimeni!
Ceru, ka es kādreiz pateikšu:
“50 gadi kopā. Apsveicu! “

Lai visi ceļi balti,
Kur savu soli liec,
Ar domām apgarotām,
Lai Jauno gadu sāc!

Tu man sagrozīji galvu
Dzimšanas dienā savā,
Kad Tu piedzimi,
Pasaulē ienāca pusīte mana.

Lai mēness palīdz smaidīt,
Un zvaigznes ciemos lūgt,
Un Jauno gadu gaidot,
Tev laimes nedrīkst trūkt!

Kalendārs ir ļoti viltīgs,
Teic, kā katru vārdā sauc!
Šodien datums ļoti zīmīgs,
Jo pie jums tas ciemos sauc!

Meteņa vakaru jeb Vastalāvi (aigavēņus) latvieši svinēja otardienā priekš Pelnu dienas.
Līdz pusdienai strādāja darbus, kāds nu kuram pienākas.

Dzimšans diena gadā viena,
Lai tev laimīga šī diena!

Jauna gada naktī izlietā laime jāliek pret uguni, lai redzētu tās ēnu, jo tikai no tās var saprast, kas ir iznācis.

Ik gads ir pakāpiens,
Ko mūža kāpnēs liekam,
Lai dzīve garām nepaskrien,
Lai atkal soli tālāk tiekam.

Trīsžubura vēmiens

Reiz no tāliem ciemiem nācis
Salatētis trakot sācis
Kamēr saldā miegā krācis
viņu izdupsējis LACIS!!

Pakaļlaiža

Kamazs bija auto labs
netraucē tam ceļa stabs
baruc tas taisni grāvim pāri
laikam tikko čarku rāvis
tikmēr citā pusē klusi
zaļvestainie sabraukuši
un ar stalker radaru
taisa Jāņu navaru.

Laimi ar kaudzēm,
Prieku ar pūriem,
Nauda lai ienāk
No visiem stūriem.

Zaķīts nāca olas krāsot,
Olas bija saplīsušas.
Zaķītim bij ļoti skumji,
Olas nav ko krāsot tam.

Citiem neredzot, Lieldienas rītā jālasa skaidas, malkas gruži un jānoglabā mājās – vēlāk tie nesīs naudu.

Metenī brauca ciemos. Tā ir vēl viena tradīcija. Bija uzskats, jo garāks brauciens, jo garāki augs lini, garākas būs kaņepes un labāka raža. Tas bija tas brīdis, lai apciemotu sen neredzētus radus, draugus, paziņas un nodibinātu jaunus sakarus. Meteņos viesi varēja ierasties arī bez aicināšanas, tie vienmēr tika laipni sagaidīti un labi pacienāti.

Tik liela plaša pasaule,
tik spoži saule mirdz
tik lielā plašā pasaulē
visplašākā ir māmulītes sirds.

Sāpju straumes sirdī plokas,
Kad tu uzliec, māt,
Man uz krūtīm mīļās rokas
Mierā ieaijāt.
/J.Ziemeļnieks/

Lielā krūzē sulu liesi
Sanāks arī daudzi viesi.
Visi raibas olas prasa
Un tik pakausīti kasa.

Saulīte pa zemi ripo,
Skaistu vārdiņu tā tin.
Gods un slava tam.

Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs tinies,
Un tik skaistu rudeni,
Tu pat neatminies.

Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas,
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!

Ar eglīti jauns gads jums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas;
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandē dzejoļus, prot dziedāt dziesmas.

Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
/Jeronīms Stulpāns/

Lieldienas rītā bez Saules jāizkurina krāsns, tad darbi veicas visiem pa priekšu.

Mana plauksta tavās
Un pasaulē nav vairs auksti.
Kā pieneņu saulītes pļavās,
Tā līdzi plaukstu.
Tava plauksta manās
Un pasaulē nav vairs auksti.
Kā bērzi pavasaros,
Tā pumpurodams plauksti.
Iet divi cilvēki blakus
Pa sava likteņa taku.

Ja Jāņu rītā pamosties vienā gultā ar sievasmāti vai vīratēvu, tad naktī esi izdzēris vairāk kā vienu alus kausu!

Grybu sveikt tevi ar svātkim! Poši lobuokī vieliejumi dzymtā dīnā!

Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas arī gaļu ēd, to visu gadu moka kukaiņi.

Auniet, puišī, meitas, kājas,
Rītā būs jāņu diena.
Tad iesim līgodami,
Jāņu bernus meklēdami.

Ambīlis

Olu krāsošana. Ola ir pavasara saulgriežu simbols, kas apzīmē saules gaismu, jaunu dzīvību un pilnību. Neatņemama Lieldienu tradīcija ir olu krāsošana, kad, tās ietītas dažādos zaļumos, garšaugos un vārītas sīpolu mizās, mellenēs vai upeņu sulā, pārvēršas par krāšņiem mākslas darbiem. Senlatvieši ticēja, ka tas veicina labu satikšanu ģimenē.

Četri gadi kopā ir stimuls
Daudz ilgāk, lai būtu kopā.
Viegli un skaisti
Atdzīviniet savu mīlestību!

Vārda dienas recepte
Nu, mums kopā tapuse-
Rasols, kvass un saldējums
Un vēl mans pārsteigums.

Atrabotkins

Jānīšam brālīšam
Zila pumpa vēderā(i).
Tālab zila pumpa bija,
Ka meitiņas nemīlēja.

Ja Tevis nebūtu,
Kur liktu mīlestību savu,
Vai apmainītu to
Pret nopelniem un slavu?
Ja Tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Bet skumstot vienatnē,
Es Tevi izdomātu.

Ja pagalmā vidū aug liepa, tās zaros neprecētās meitas met savus vainadziņus, tā zīlējot preciniekus. Der arī ozola, ābeles un cita žuburota koka zari. Arī ūdenī var mest vainadziņu un zīlēt.

Zaķītis Mīļš, zaķītis, labs,
Zaķītis ir tik kluss kā kaps,
Zaķītis sēž un cītīgi domā,
Ko likt savā lielajā somā!

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?

Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet – tās tukšas es notekās beru.

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?…
/A. Čaks/

Meitenes: līdz 18 gadiem – valdzinošas kā Āzija no 18 līdz 25 gadiem – izbraukātas kā Eiropa
pēc 25 gadiem – pamestas kā Āfrika.

Vārda diena nāk pār kalniem,
Lai tiktu pie saviem radiem!
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!
Sveiciens svētkos!

Tēvs ir katram bērnam savs,
Tāpēc ka tas tētis tavs.
Mīļākais un jaukākais,
Foršākais un stiprākais.
Iemāca tas visu ko,
Katram bērnam svarīgo.
Stāsta jokus arī tas.
Spēlēs līdzi darbojas.
Skriet tad arī ejam mēs,
Kurš gan mūs vairs panākt spēs.
Tētis man vislabākais,
Vienmēr uz šīs pasaules!

Atmostoties dziļā naktī,
jutu, cik tu maigi glāsti
un, pār gultu noliekusies,
zelta pasaciņu stāsti.

Kad es atkal miegam ļāvos,
dzirdēju, ka klusi dziedi, –
un ap manu mazo gultu
plauka balti sapņu ziedi.
/L. Paegle./

Zirga deķis

Čeikstēt čeikst, klaudzēt klaudz
Tautu kārtas šoupulītes;
Ka kārs muni brālēliņi,
Ni čeikstēs, ni klaudzēs.

Ja Jurģī tik vien saule atspīd, ka laiks zirgu apseglot, tad nākošu vasaru būs pietiekošs siena laiks.

Jāņa naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek rožu vaiņags galvā; kurš puisis to noķers, tas būs meitas nākamais vīrs.

Liec, Laimiņa, ko likdama,
Vecā gada vakarā,
Neliec zeltu, sidrabiņu,
Noliec labu veselību.

Pūpols, pūpols – apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, lunkans kā žagars, sarkans kā ābols, zaļš kā zars, drošs kā lauva, veikls kā vāvere. Veselība iekšā, slimība ārā.

Šodien jūsu kopējā baltā diena. Saglabājiet šīs dienas silto mirdzumu savās sirdīs, vēliet viens otram laimi.
Nāks ikdiena, lielās un mazās rūpes, kad būs jāprot saudzīgi glabāt mīlestību. Katra nākamā diena nesīs kaut ko jaunu.
Atcerieties, jums līdzās ir stipri balti – jūsu vecāki, kuru padomi un dzīves gudrība vienmēr līdzās, tikai nekad nepazaudējiet ceļu uz viņu sirdīm. Dzīvojiet tā, lai nestu laimi saviem vecākiem un lai reiz iedegtais ģimenes pavards nekad neizdzistu, lai silti būtu jūsu mīlestības turpinātājiem – jūsu bērniem.

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt’s ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet, kur tas bija bijis,
Gaiši iedegās guns.
/Vilis Plūdonis/

Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?

Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
/Rainis/

Izaugt gudram, čaklam, stipram,
Tikai labo sirdī krāt.
Tad līdz laimes karaļvalstij,
Varēsi reiz aistaigāt.
/K.Apškrūma/

Lieldienās, kad saule lēca,
Lopi modās, gailis brēca,
Visi stāv un stulbi bolās-
Zakis tetovē sev olas!
Priecīgas Lieldienas!

Jāņu vakarā salasītas lauka zāles der visu gadu visām lopu un cilvēku slimībām.

Daudz laimes dzimšanas dienā! Vienmēr palieciet tik skaista, saulaina, maiga un sievišķīga. Lai jūs ieskauj sirsnīgi smaidi, īsti draugi un īstas pasakas atmosfēra. Darbs var būt prieks un dzīve – prieks! Esiet laimīga, neaizmirstiet priecāties un dzīvot pilnā mērā!

Meklēsim mieru sevī, jo pasaulē meklēt to ir velts darbs.
Meklēsim ticību sevī, jo citos to neatrast.
Meklēsim gaišumu sevī, jo dot var tikai to, kas ir mūsos…

Mušainais zalupņiks

Es puisītis, tu meitiņa,
Iesim abi vālēties;
Tev silīte, man vālīte
Vēderiņa galiņā.

Kas skanēja, kas žvadzēja
Manā sētas pagalmā?
Tur sajāja Mārtiņbērni
Ar sudraba zobeniem.

Ir vārdu pasaulē tik daudz,
Bet vienu visu mūžu nesam,
Un labi just, kad paguruši esam –
Kāds Tevi atceras, kāds vārdā tevi sauc.

Dzīvo tā, lai Jaunā gadā
Nepaliec Tu smieklu badā!
Tā kā atzīst medicīna –
Smieklos daudz C vitamīna.

Lai sirdī tumsas nav,
Lai sirdī tikai diena.
Un galvenais ko vēlu
Lai sirds nekad nav viena!

Ak puteni, ak puteni
Ko pastrādājis esi,
Pie loga šorīt nobēris
Tu sniega padebesi.
Kā cauri tam tiks Jaunais gads,
Kā radi, bērni, draugi,
Ja vēja slotas vicinot
Klāt jaunus sniegus slauki.

Ak, puteni, ak puteni,
Jel rimsti, ko gan ārdies,
Pār, pārēm mūsu zemīte,
Zem tavas baltās bārdas.

Lūdz augšā lielo malēju,
Lai aptur sniega dzirnas,
Lai jauno gadu nosvinēt,
Var zaķi, vilki, stirnas.

Lai Jaunais gads nāk katrā sētā,
Lai Latviju un cilvēkus
Gan dievs, gan Laima svēta!

Nebaidies nākamajā gadā ķerties pie darba, kuru neproti. Atceries — Naosa šķirstu uztaisīja amatieri. Profesionāļi uzbūvēja Titāniku.

Dzīve tiek dota vienu reizi, bet izdodas vēl retāk. Pacelsim glāzes par jaukajiem un retajiem izdošanās mirkļiem un par nākamo gadu!

Prieku, liksmi ligo svētkos-
ari veiksmi papardgrekos,
tad vel šašliks, uguns liesmas –
draugu pulka līksmas dziesmas.

Izdildirsis

Piecus gadus ganos gāju,
Katru gadu kažociņš;
Nu atnāca Jāņa vakars,
Visi pieci mugurā.

Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.

Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara –
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Mazam bērnam lielam augt!

Kal savu domu,
Rūdi savu gribu,
Radi savu darbu,
Rodi dzīvei sparu!

Pie Tavām krūtīm ļauj man dusēt,
Ap mani savas rokas skauj.
Liec Tavām mīļām lūpām klusēt,
Tik sajust vien šo brīdi ļauj!

Nākot no skolas ieraugu māmiņu,
Mīļu un labiņu kā saules tariņu.
Kopā mēs ejam skrejam un smejam,
Kopā mums labi būs.
Viņa gatavot prot gardi,
Cepumus un torti saldi.
Māmiņu mēs mājās gaidām,
Un vēl mīļi smaidām.
/M.Zīle/

Kas darbu nedara, tas par darbu runā.
Kas darbu nespēj, tas darbu kritizē.
Kas darbu dara, tas klusē,
Un darbs par viņu runā.
/Rainis/

Tu iesi cauri dzīvei,
Šalks apkārt vārdu mežs.
Tavs vārds starp citiem vārdiem
Lai nav nekad tev svešs!

Ļuj man Tevi māmulīt,
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāc dienai modināt.

Tavi vārdi – silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi – spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.

Tavi vārdi – gudri vērdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā.

Ūsiņš stāv sētmalā,
Gaid’, lai lūdz istabā.
Nāc, Ūsiņ, istabā,
Sēdies galda galiņā.

Dzer mīlu kā vīnu,
Par asarām smej,
Tik nepievil zēnu,
Kas uzticas tev.

Vēl viena izplatīta tradīcija ir – brīdī, kad pulkstens sit 00:00, uzrakstīt uz lapiņas vēlēšanos, sadedzināt to, lai pelni iekrīt šampanieša glāzē, un tad uzreiz to visu izdzert.

Tu, puisīti, virsū guli,
Es gulēju apakšā;
Es uz Dievu skatījos,
Tu ellē raudzījies.

Augsti mani bāleliņi,
Augstu kāra šūpokliti;
Tautu meita nīekāpa,
Pakāpiena nilikuse.

Šajā naktī zvaigznes
Lejup laižas
Un kā sudrabs
Egļu zaros krīt.
Sveču staros visas
Domas gaišas, –
Lai tās būtu
Tādas mums arvien,
Un lai jaunā gada
Dienu rakstā
Laimes māte
Dzīpariņu sien!

Sieru, sieru, Jāņu māte,
Rītu būs Jāņu diena:
Atnāks Jāņi, aizies Jāņi,
Nebūs tev ko pacienāt.

Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši,
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!

Strupais seķlinieks

Līgo pļavas, līgo lauki,
Savas dienas gaidīdami.
Kad atnāca Jāņa diena,
Visiem ziedu seģenītes.

Ziedēj pļava, ziedēj nora,
Ziedēj visas mežmalītes.
Kas to ceļu nopēdoja
Basajāmi kājiņāmi,

Jāņa bērni nopēdoja,
Jāņa zāles lasīdami.

Šūpoļu kārējam
Oliņu došu;
Auguma sviedējam
Oliņas čaumalu.

Atnāk meitenes mazas pasaulē lelles auklēt,
atnāk puikas, runā par makšķeru auklām
un par mašīnām, un par lidmašīnām.

Jaunieši runā par mīlestību.
Ievu un ceriņu baltajos puteņos,
decembra puteņos, janvāra puteņos
bieži ar vārdiem, visbiežāk bez vārdiem,
jaunie runā par mīlestību.
/L. Brīdaka/

Jau saulīte ikdienas pastaigas sāk,
Un putni debesīs zīmēt pasauli nāk.
Šodien tik mīlīgi vasara pasauli sveic,
Jo jaukākais vārdiņš ir šūpulī celts.

Es tevi mīlu, dievinu
Bez tevīm dzīvot nevaru
Mana sirds pieder tev
Tikai tev mana mīļā!

Lai silti vasarā, lai ziemā snieg
Lai darbs, lai draugi un arī prieks!
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt!

Kad Jurģu dienā ada, tad rodas tikai ragaini jēri.

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt!

ko suns pirmo ņems, tas tanī gadā būs visdārkākais.

Tici sapnim – tas piepildīsies
Ceri uz brīnumu – un tas nāks
Mīli! Un pasaule atsmaidīs pretīm daudz sirsnīgāk.
Piedod tiem, kas pāri tev darījuši.
Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši.
Pasaki labu vārdu tiem, kas tevi nolieguši.
Atver durvis tiem, kas savējās tavā priekšā aizvēruši.

Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.

Jāņu tēvs rūkdams nāca,
alus kanna rociņā,
Jāņu māte dancodama
ar to siera telēķīti.

Laime lai pati
Atļauj sev brīvi
Skaistāko sapni
Pārvērst par dzīvi!

Dienestā esot
Jāprot pašam šūt un lāpīt,
Tēmēt,šaut un arī trāpīt,
Jāprot priešniecību godāt,
Un pa zemi rāpus lodāt.
Nepaklausīgos un melus
Pieliek mizot kartupelus,
Bet kam disciplīna vāja
Jāiztīra mazā māja.
Pusotru gadu šitā dīdīs
Armijas mākslu kaulos bīdīs,
Tad jūs varat kādreiz cerēt
Lielgabala galam derēt.

Ir vēlēšanās nopirkt mašīnu, bet nav iespēju. Ir iespēja nopirkt kazu, bet nav vēlēšanās. Tad iedzersim par to, lai tavas iespējas sakristu ar vēlēšanos. Daudz laimes!

Nav jau zemei ar to vien diezgan,
Ka tai ziema kaļ sudraba važas.
Viņa tvīkst vēl ir vasaras plaukuma,
Viņa grib vēl ir ziedu, ir ražas.
Nava sirdij ar to vien gana,
Ka to dažreiz ar maigumu piemin:
Viņa grib vēl, lai mīla tajā
Savas zeltītās pēdas iemin!

Vai, vai, Jānīti,
Tavu asu rīku!
No zirga lēkdams,
Nodūra sivēnu.

Žēl ka nevaru tur būt
Kūkas ēst un Šņabi sūkt
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!