Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Skan kā bites vēji liegi,
Viegli laižas mīksti sniegi,
Svētkus gaidot, zeme salta
Top kā kupena drīz balta.
/Nikolajs Kalniņš/

Lieldienu zaķim
Visas olas izbirušas.
Nākat bērni palīdzēt
Zaķim olas salasīt.

Bērni olas salasīja,
Zaķis tālāk aizcilpoja,
Labiem bērniem izdalīja
Lieldieniņu rītiņā.

Sniegbaltīte, draiskulīte,
Salatēti kaitināja;
Tērpta dārgā kažokā,
Bet zem kažoka – nekā!

Apsveicēji – teroristi,
Apšaud` pašu jubilāru.
Atbildi tie nesaņēma –
Šamais aizšmaucis uz bāru.

Rudenī kad lapas virmo
Tevi vārda dienā sveic.
Pacelsim mēs glāzi pirmo
Par Tevi, kas tik daudz ko veic.

Ņem manu prieku un atpakaļ nenes,
Atpakaļ nestais dzīvei ir lieks,
Neņem pa daļai, paņem it visu,
Es būšu stipra, jo tevī mans prieks.

Es jūtu tikai Tevi,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi man dzīve
Manas jūtas
Mani sapņi neizsapņotie
Vārdi neizteiktie…

Tavs vārds, tas Tev dots,
Tas Tavs uz mūžu,
Vai sajūti to – kā tam ar Tevi kopā –
Vai jautri, garlaicīgi, sūri?
Nu, pacenties un būs jums tīri labi,
Jo tam jau patīk, tas priecīg būt ar Tevi kopā!

Meitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja gulēsi Jāņu nakti, mūžam vīra nedabūsi.

Sniegbaltīte iet pa ceļu,
Novilkusi apakšveļu,
Salavecis saka:”Yess!
Man patīk plikas meitenes!”

Ziedos tērpies Jurģis pareģo aukstu un slapju maiju.

Šis gads bija grūts ikvienam no mums, iedzersim par to, lai mēs pārdzīvotu nākamo daudz priecīgāk!

Lai Tev, venmēr ir balts krekls, skaidra saprašana un pietiekami daudz naudas kabatā, lai nopirktu vēl vienu alu! Sveiciens vārdenītē!

Šajā Jaunajā gadā vēlu tev brīnišķīgu janvāri, jauku februāri, mierpilnu martu un no stresa brīvu aprīli, jautrības pilnu maiju un prieku, kas ilgst no jūnija līdz pat novembrim un laimīgu decembri. Lai piepildās mans vēlējums un laimīgu Jauno gadu!

Uzkārt šūpolītes kokā,
Pautus turēt kreisā rokā
Un ar labo pupus lūkot,
Tā būs abiem vieglāk šūpot!
Priecīgi ar olām sisties
Un pa gultu jautri …..!

Lai tavām acīm saules krāsa,
Kas dzidri, caurspīdīgi mirdz.
Kā dzidra sausa rasas lāse,
Lai tāda būtu tava sirds.

Kad debess ir zila
Un mākonis melns
Ja nemīli mani,
Lai rauj tevi velns!

Būs jaunā gadā rūpju stundas garas,
Un laimes mirkļi aši aizzibēs.
Un sapņi būs, un darbs, kas jāpadara,
Bet tāpēc dzīvojam zem saules mēs.

Ko tu puika man te raudi, ej labāk vāveri paglaudi.

Ar atraktīvu palēcienu,
Elegantu pagriezienu,
Vārda dienu nosvinēt,
Baigi labi ietusēt:)

Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda,
Telpa pēc telpas, pilda un ārda…
Viss ir tik pilns un nav vairs kur dēties… Varbūt mums ņemt un vienam otrā iemīlēties?

Ir atkal Jāņu nakts un atskan līgo,
Uz mirkli vaļā veras burvīgs zieds.
Kaut matos sirmi pavedieni stīgo,
Bet sirds pukst tāpat kā tovakar

Tos skaistos sapņus,
kas klusi sirdī mīt,
Tos krietnos darbus,
kas ceļā būs jau rīt,
Lai Jaunais gads
jums palīdz piepildīt.

Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno vārdadiena:
Dienu – svinēt,
Rītdien – lāpīt,
Vakarpusē ? gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atcerēties gūto baudu.
Pārrunāt kā cēlies, kriti,
Dancoji, zem galda miti…
Beidzot plānošanu šo –
Apsvērt balli nākošo.

Tu esat uzticams partneris biznesā,
Labs ģimenes cilvēks.
Es tev novēlu veselību, izturību un pacietību.
Priecīgu vīriešu dienu.

Ja Metenī vējains laiks – būs auksts pavasaris.

Izvēlies darbu, ko mīli, un tev vairs nevajadzēs strādāt ne dienu savā mūžā…./Konfūcijs/

Nāk Jaunais gads un jauna diena,
Zūd vecais prom kā saulē sniegs.
Lai zemes telpā nav neviena,
Kas justos pamests aizmirsts, lieks.

Mazs darbs nes mazu ražu.

Mīļš sveiciens tavam vārdiņam.
Daudz bučas tavam vaidziņam!

Kam darbs, tam maize.

Ja Jāņu naktī jaunas meitas skatās ezerā, tad ezera ūdenī varot redzēt īsto precinieku.

Tu gaidi vēju,
Lai pie tevis tas trauc
Un tavus matus, un seju, un lūpas skauj.
Tu gaidi vēju,
Lai tevi tas spārnos, kā putnu ceļ
Un koki šalcot, aplaudē tev.
Tu gaidi vēju,
Bet kāds gaida tevi –
Tevi,
Lai vēja vārdā sauktu…

Ej ar Dievu, Lieladiena,
Mēs Tev skaisti vadīsim,
Nāc atkal citu gadu,
Mēs tev’ skaisti saņemsim.

Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu – kūku!

Tek rūķim siekala gar kāju
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.

Uzticīgs Tu savam vārdam.
Nekad To dubļos nenomet,
Pāri katram kalnam, gravai –
Tu to skaisti nes!

Dalīts prieks – dubults prieks, dalīta bēda – pusbēda.
Par jums, mani draugi!
Par tiem, kuri ir kopā gan priekos, gan bēdās!

Bez tava gaišā acu skata,
Bez tavu maigo roku glāsta
Mana diena būtu neiesākta,
Jau sen man liktenis to stāsta.
Bez tava siltā, iejūtīgā smaida,
Bez tavu brūno matu smaržas
Vietas nebūtu, kur mani gaida,
Man būtu rūgta medus garša.

Skaties, ļaudis, re, kur cēls,
Re, kur dižens iet mans dēls!
Tēva lielās pastalās
Pasauli viņš apbraukās.
Satīs zemi kamolā,
Ietīs mātes lakatā.
Un ar vecās mātes brilli,
Izpētīs tas debess pili.
/A.Brigadere/

Pūpola maigumā izplaucēt dienu ,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu .
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu ,
Kurā nav sāpju ,
Kurā nav naida .
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam ,
Izbaudīt dienu ,
Lai atplauksti laimē.
Pūpola maigumā ,
Pūpola laimē.
Saulīte balta , kad skatās Tev vaigā…
/I.Tora/

Kam dzīve Tev šķiet nasta esam?
Mēs katrs savu nastu nesam –
Tā netiks vieglāka paties,
Ja sūdzies Tu un sūrojies,
Ej svilpodams pa dzīves taku,
Un nasta viegla kļūs, Tev saku.

Nelīst lietus, nelīst lietus,
Šodien lietus nevajaga, šodien lietus nevajag.
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņu bērni.

Dod, Dieviņi, saules gaisu,
Dzen lietiņu jūriņāi!
Lai iekūra Jāņa bērni
Kalnā Jāņa uguntiņu

Es gribu sveikt savu mīļoto māsu viņas vārda dienā. Dārgā, tev šodien ir īpaša diena – Vārda diena, tāpēc es vēlos apsveikt un novēlēt laimi un veselību. Manuprāt, tā ir vissvarīgākā lieta, kas var būt cilvēkam, tāpēc es vēlos, lai tev tā visa būtu pārpilnībā. Es novēlu piepildīt tev visas savas vēlmes, lai visi plāni un idejas tiktu realizētas. Man ir svarīgi, lai tu vienmēr būtu laimīga, tāpēc es novēlu tev visu, kas var padarīt tevi laimīgu. Priecīgus svētkus, mana mīļotā māsa. Ļauj visam savā dzīvē būt tieši tā, kā vēlies. Un mēs tev to palīdzēsim sasniegt. Lai tava Eņģeļu diena būtu iecienītākā brīvdiena.

Dziedi un dejo,
Skūpsti un mīli,
Skaistākos sapņus
Pārvēt par dzīvi.

Jurģa dienā nevajaga daudz par vilkiem runāt, citādi tie vasaru nākot jērus zagt.

Tev astoņpadsmit.
Bagāta tu esi – tev pieder dzive, kuru jūti plaukstam
Tev pieder laime, kuru līdz sev nesi
Pati savā spēka pārpilnajā plaukstā.

Ir skaista šī diena,
Un vējš no jūras pūš.
Atsūti man ziņu
ko sirds Tava jūt!!!

Tūpļa lode

Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.

Ko dari, to dari ar rokām.

Sentēva dirsiens

Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs,
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!

Ejot Jurģos uz jaunu dzīves vietu, nevienam nevajag ardievas sacīt, tad jaunā dzīves vietā ies labi.

Labs vīrs nekad neatceras sievas vecumu, bet vienmēr atceras viņas dzimšanas dienu.

Māmiņas smaids izgaismo katru dzīves mirkli,
Māmiņas apskāviens ievieš prieku mūsu dienās,
Māmiņas mīlestība būs ar mums vienmēr,
un izrotās mūsu dzīvi visskaistākajos veidos.

– Es Tevi mīlu
– Pierādi
– Kā?
– Nobļauj. ka mīli mani tā, lai visa pasaule to sadzird.
Vinsh klusiņām pienāk un pachukst austiņā:
– Es Tevi Mīlu….
– Kapēc tik klusu un kapēc austiņā?
– Tapēc, ka visa pasaule man – ESI TU!

Darbs ir gods. Bet visaugstākais gods ir tam darbam, ko mēs darām mūsu tautas, mūsu Tēvzemes labā./A.Kviesis/

Kārpainais pauts

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

Debesīs tūkstoši zvaigzņu spīd,
Savu tur grūti saskatīt.
Meklē!
Roku pēc skaistākas zvaigznes sniedz.
Nebaidies, tieši sirdī to liec.

Miķelīšu mākonī,
Vārds Tavs tinies,
Un tik skaistu rudeni
Tu pat neatminies.

Ja zini blakus, ka ir draugs,
Tad noskaņojums vienmēr jauks.
Tas nepametīs Tevi vienu,
Pat kopā svinēs vārda dienu!

Spēku, laimi, veselību.
Tūkstoš labu domu, naudas pilnu somu.
Skumjas dienas nepazīt, garlaicību neatzīt.
Visur, kur tik skatiens sniedz, visur, visur prieku rast.

Vēl liepu ziedi nesmaržo,
Vien jūnija ziedošās acis
Līgo vainagā dziesmas
Un sarkanas magones pin,
Papardes zaļajās liesmās
Mazliet no neprāta smelties ļauj,
Veldzēties mirkļos
No tava tuvuma siltuma glāstiem.

Caur jasmīnsmaržu zemeņsmaidi
Sarkstot bikli raisās,
Līgo valsī mīlestība tvīkstot
Pieglaužas ar tauriņspārniem,
Caur tavu netveramo smaidu
Ozollapu ēnā, tevi mīlot,
Iemācījos mīlēt
Griezes dziesmu.

Lai svētki izdodas ir labi jāiedzer, lai izdodas vārda dienas svinības ir jāiedzer un jāieēd! Tad dzeram un ēdam!

Šai ziemas saltajā rītā
Gribu tev trīs rudzupuķes uzdāvāt,
Kuras šonakt sniegotā pļavā,
Tik silti smaidīja.

Pēc mirkļa jau plaukstās bija
Pļavas puķes vienkāršās,
Debess sūtītās.

Lai dvēselē vasaras siltums un gaisma ielītu
Un Tavās acīs zvaigznes mirdzētu ,
Un sirsniņu saulīte sildītu.

Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zirgi runā, tad dabūs zināt nākotni.

Svētku eglīte tik koši,
Tik jauki, tik spoži spīd,
Un liekas debešķīgais prieks
Ikviena sirdī mīt!

Kārumdirsa

Es pazinu to sētiņu,
kur gaidīja Jāņa bērnus.
Tā sētiņa izpušķota
ar zaļiemi ozoliem.

četras māsas Lieldieniņas,
četri brāļi Ziemassvētki;
Astoņām dieniņām
Darām saldu alutiņu.

Ir jau gadiņš aizritējis
Kā vilnīts jūriņā.
Atver vārtus, Laimes māte
Nākamiem gadiņiem!

Šodien diena varen jauka,
Mākonīša nav neviena,
Tāpēc sūtu sveicieniņus
Vārdiņam, kas tik jauks!
Sveiciens svētkos!

Ar gaišu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar labu domu, mīļu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru
Lai katram atnāk svētku prieks!

Jau pūpoli mežu ielokā zied,
Un vizbulītes ēnā smaida.
Ik lapiņa saulei dziesmiņu dzied,
Un siltus sveicienus Tev sūta.

Jāņu naktī vīzes jāauj kājās ačgārniski, tad jāsatinas baltā palagā un jāatrod papardes zieds. Kad papardes zieds atrasts, var iet, kur grib, un darīt, ko grib,- neviens neredz.

Atnāc pie manis tāds kails
Bez savas dvēseles grabošās čaulas,
Bez lieka spožuma ? jūtīgs un maigs,
Un bez kautrības ? atvērts līdz kaulam!

Atnāc pie manis vien tāds ?
Visu mūžību līdzi ņemošs,
Laika dzirnās ne sijāts, ne malts,
Uz abām kājām ? stabili stāvošs!

Atnāc pie manis un tad
Es tev redzi ieburšu plaukstās,
Un došu prasmi to lietot kaut kad,
Ja tu neaizmirsīsi man jautāt!

Atnāc pie manis tik drošs,
Kāds ir likten?s, kad veiksmi viņš dala,
Ne vairs lūdzošs, nedz arī pavēlošs,
Bet zinošs, ka esi jau galā!

Paliec pie manis nezinot,
Vai ir pasaulei vēl kāda mala;
Viens tu nespēsi tālu aizlidot,
To spēj divi, kad mūžībā dalās!
/Gunta Kraulere/

Ja Ūsiņu dienā līst, tad trūks zāles.

Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram skaistākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Piedod, māt, mūsu steigu un nevaļu,
Piedod mūsu neratnības un neizdarītos darbus –
Kopš bērnības visā dzīves garumā,
Piedod, ka pārāk reti esam tev teikuši pateicības
Un mīļos vārdus! Mēs tomēr katrs agri vai vēlu saprotam,
Ko nozīmē mātes sirds, un tu vienmēr mūsu atmiņās spulgosi gaiša,
Skaidra un neaizmirstama – tu -karsta asins lāse gadu baltumā.
/L. Bridaka/

Lohiem lohu problēmas

Lai saime būtu mudīga, Jurģos jāvāra cūkas kāja.

No Jānīša pavaicāju,
Kādu plūkt Jāņa zāli.
– Plūc papriekšu buldurjāni,
Tad sarkanu āboliņu.

Lai, dzīves ceļu ejot,
Tavs spēks tev nepazūd.
Kaut arī nospiež smagums,
Lai gaišus brīžus dvēsle jūt.

Ja pirms Ūsiņiem ir pērkons, būs bada gads.

Brīžiem liekas – dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas vārds,
Kā nu katru reizi spēj un prot.

Nez no kurienes uzradies tas-
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.

Jau izsenis Ziemassvētku vakarā tika zīlēts un mēģināts pareģot nākotni. Tas bija sava veida veids, kācīnīties ar ļaunajiem gariem un piesaistīt sev veiksmi. Īpaši daudz zīlēja neprecētās jaunietes, kuras gribēja noskaidrot sava izredzētā vārdu. Nākamo vīru mēģināja ieraudzīt, atmuguriski ejot pie krāsns un caur kājstarpi raugoties uz to.

Lai visu maigumu, ko devi,
Tev dienās atdod mana sirds,-
Kā dzīva saulīte pār Tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz!

Ziemassvētki ar garu bārdu
Atkal klauvē pie dvēseļu durvīm
Un izber maisu baltu vārdu
Tie ceļo uz cilvēku sirdīm
Un ienes sirdī Ziemsvētku mirkli.

Skaista, skaista māmulīte
Vienmēr viņa labu nes
Ka saulīte debesīs
Ta mirdzoša zvaigsnīte!

Dzymtās dīnas horoskops – Dvīņi (Dveini)
Troki mīreigi cilvāki. Ilgi dzeivoj par tū, ka cīši meilej īdzert. Vairõk dzeijvoj pa mõjom, a cyti otkoln zyrgā jõj apleik. Tur daudz lūpu- suņu, kaču, vystis ari cytaidis reimys. Itīm cylvākim vysi lobprot dūd iz poroda par tū, ka cīši lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Kad jauna gada rītā izkāpjot ar labo kāju no gultas, tad visu gadu ejot labi.

Lubraks

Šī vasara caur balto dienu krācēm
kā zaļa cerība, kā zaļa laiva slīd,-
uz apsolīto zemi ceļš jums sācies,
un zelta gredzenos tas ierakstīts.

Lai vienmēr tā – lai plauksta sajūt plauksta,
lai mūžs kā šodien saules krāsā zied,
lai jūsu vasara zem debess augstās
uz rudens augļu bagātību iet!
/L.Brīdaka/

Šodien Valentīna diena,
Mīla pamostas ikvienā,
Lai Tev karsta mīlēšanās,
Piepildās ik vēlēšanās!

Darbs – dzīves pamats.

Lai Jaunā gadā Jūsu mājās ne tikai baltas maizes, bet arī baltu domu daudz!

Slikta nāca Jāņu diena
Ar slapjumu, ar aukstumu:
Visi ziedi izmirkuši,
Visas gunis izdzisušas.

Mēdz teikt, ka izlūkos var doties tikai ar cilvēku, kam Tu spētu uzticēt
savu dzīvību. Draugs, es ar Tevi ietu izlūkos! Sveiciens jubilejā!

Tu esi Latvija

Šo pašu svētāko
Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jūras dzīlēs nirsti,

vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku –
Tu esi Latvija!
/O.Vācietis/

Katra diena ir diena,
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena,
lai dzīvotu!

Lai tev laime,
Lai tev prieks
Un uz lūpām ir kas lieks!

Ir skaistākas dienas par citām..
Dienas, kurās asaras pāraug
Prieka asarās, sāpes pāraug
Vieglos smieklos.
Dienas, kurās
Pat rudens saltais vējš silda..
Un šī ir viena no tām
īpašajām dienām – tā ir un būs
Tava diena, kad saule spīd
Spožāk par visām zvaigznēm
Debesīs…
Diena, kad Tavs vārds
Un Tu pati atspīd plašajā
Zvaigznājā…

Cērtiet, brāļi, oša kārtis,
Vītējiet saulītē:
Še teicās tautu meita
Lieldien nākt šūpoties.

Sieviete — tu esi trausla puķe,
Kuru mīlestības reibons šūpo.
Smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
Galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete – tu skaistākā starp puķēm.

Tava zieda kausā ģifts un medus,
Un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
Dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
Gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/

Jāņa naktī meitas, gulēt iedamas, novilkušas visas drēbes līdz kreklam, arī apavus, un atstājušas pie gultas zemē. Kurš ir meitas brūtgāns, tas nākot nakti pie gultas, bet drēbēm pāri nekāpjot, tikai paceļot un noliekot uz krēsla un tad vēl tuvojoties gultai.

Sprauglaiža

Līgodama vien atnāca
Tā līksma Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.

Izstaigāju grāvu grāvus,
Buldurjāņa meklēdama;
Nu atradu buldurjāni
Pašā dārza maliņāi.

Daudz govis Jāņu rītu
Ālavas māva,
Kam sieru nesēju
Jāņu vakariņu.

Bezdē, bezdē kas tur bezdē
Kaimiņ Janka apakš beņķa
Tas tas lielais bezdētājs
No tā nāk tā lielā smaka.

Kur, Jānīti, tu gulēji
Šo garo vasariņu?
– Rīgas vārtu maliņā,
Zem pelēka akmentiņa.

Lai mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj?
/E. Veidenbaums/

Vārda dienu viegli svinēt,
Otrā dienā grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda!

Lai tev veselība stipra,
Nesāp kauli, neķer gripa,
Latiņi lai makā krīt,
Laime smaida katru rīt!

Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!Lai īsadūd vyss, kuo gribīs!

Arča sita divreiz, vienreiz pa žaunām otreiz pa zārka vāku…

Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.

Bezmugurdirsiens

Nākat šurpu, nākat šurpu,
Viņas puses līgotaji;
Ja jūs šurpu nenāksiet,
Mēs jau turpu neiesim.

Ar Adventes svecēm vainagā,
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš –
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.

Sakrāt pilnu sauju prieka monētu,
Noķert laimes pūķi aiz astes,
Uzzināt brīnuma noslēpumu,
Vēlēties un piepildīt vēlēšanās,
Saprast gaišo domu lidojumu,
Dzīvot mīlestībā,
Noticēt sev…
Lai Tev izdodas viss, ko vēlies,
Lai izdodas!!

Jāņu vakarā meitas iet pie dīķa un met vaiņagus, kuras vaiņags noplūdīs, tad tā šogad precēšoties, bet ja nenoplūdīs, tad neprecēšoties.

Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdij,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!

Reiz dzīvoja laime. Kādu dienu viņai sagribējās padarīt kādu cilvēku laimīgu, tāpēc laime izgāja laukā un pirmajam satiktajam cilvēkam jautāja: “Kas tev ir vajadzīgs, lai tu būtu laimīgs?” Cilvēks vēlējās māju, mašīnu, daudz naudas. Laime viņam to visu iedeva un gāja tālāk. Satika vēl kādu cilvēku un vaicāja, ko viņam vajag, lai būtu laimīgs. Šis cilvēks vēlējās labi apmaksātu un prestižu darbu pazīstamā firmā, skaistu, jaunu sievu un popularitāti. Laime viņam to iedeva, bet vēl nebija apmierināta ar sevi, tāpēc viņa nolēma padarīt laimīgu vēl kādu cilvēku. Trešajam cilvēkam viņa jautāja: “Ko lai es tev dodu, lai tu būtu laimīgs?”. Cilvēks padomāja un teica laimei: “Man ir brīnišķīga ģimene, darbs, kurš patīk, labi draugi. Es esmu apmierināts ar dzīvi un man no tevis neko nevajag.” Laimei tā iepatikās šī cilvēka atbilde, ka viņa nolēma no tā brīža katru dienu staigāt šim cilvēkam pa pēdām. Iedzersim par to, lai arī mūsu šīsdienas jubilāram laime pa viņa pēdām staigātu katru dienu!

Es uzliku Jānīšam
Zaļ’ ozola vaiņaciņu:
Lai Dievs dod Jānīšam
Labas bites ozolā.

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

Metens kaktā sukājās,
Pelnu dienas gaidīdams.
Atpakaļ, pelnu diena,
Ar visiem kumeļiem!

Gatavdirša

Pāriet krusa, pāriet lietus,
Vēji nāk un projām iet,
Saule bāl un meklē rietus,
Tikai mīla nepāriet.

Tev vēlam soļot skaistu taku,
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku, laimi, ziedus,
Bet skumjas, vilšanos Tev nepazīt nekad.

Ko lai vēlam mūsu brašam tautu dēlam?
Pimpi augšā vienmēr staltu,
Autiņu ar šipiem kaltu,
Un vēl tautu meitu baltu,
Kuru citi nesauktu par mauku!

Māte sēdēja gaismas lokā.
Turēja bērniņu rokās.
No bērna acīm uz mātes acīm
runāja mīlestība
No bērna acīm uz mātes acīm un
atkal otrādi.

Māte sēdēja gaismas lokā.
Turēja bērniņu aizvējā.
Pavardā uguns, rūpīgi saudzēta,
Klusi un mierīgi kurējās.
Māte un bērniņš.
Siltums, mīlestība un gaisma.

Es atkal gribu tas bērniņš būt,
Bērniņš uz mātes rokām.
/I. Binde/

Kad manas rokas tevi skāva,
Tad nojauda, – tas nebij māns,
Jo visu manim sajust ļāva
Tavs apģērbs vaļīgs, viegls un plāns.
Pats nejauši tas risa vaļā,
Kad, kopā saķērušies, mēs
No sola kritām zālē zaļā,
Kur velgums smaržains bij un vēss.
/E. Virza/

Akmentiņ, lec laukā!
Vajadzīgs: Mazs akmentiņš, ko ērti turēt plaukstā.
Spēles gaita: Dalībnieki sēž aplī, saķērušies elkoņos un kopā salikuši plaukstas. Spēles vadītājam sakļautās plaukstās ir akmentiņš. Vadītājs staigā apkārt, katra plaukstām pieskaras, it kā katram dotu akmentiņu.
Vienam spēlētājam plaukstās nemanāmi ieliek akmentiņu. Apstaigā visus spēlētājus.
Beigās spēles vadītājs saka: “Akmentiņ, lec laukā!”
Spēlētājs, kuram plaukstās ir akmentiņš, cenšas atbrīvoties no blakussēdētāju rokām un piecelties kājās. Viņš kļūst par vadītāju.

Kad viņi atceras jūsu dzimšanas dienu, ir jauki, kad viņi aizmirst – ekonomiski!

Laimītes liešana – izplatīta izdarība Jaungada naktī, kas senlatviešiem bija maģisks rituāls. Kad laimīte ir izlieta, cilvēki mēģināja atšifrēt, kas tad tur ir sanācis.

Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt nesaglabājamo.
Par spīti ikdienišķībai
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam
laimīgiem būt!
/L.Brīdaka/

Vasaras svētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs.

Pīzdausis

Dzīve ir kā mandarīns.
Oranžs, krāšņs, debešķīgs.
Nolobi vienu un gribas vēl.
Apēd par daudz un nožēlot steidz.
Lai Tev nepietrūkst mandarīni
Un vienmēr ir kāds ar ko dalīties.

Zeltu pārbauda ūdenī, cilvēku – darbā.

Smags darbs varbūt nav sinonīms talantam, taču tas noteikti ir tuvākais iespējamais aizvietotājs.

Kur, kur ir jubilārs?
Ak tu re to atrod
Pie dāvanām!!!
Mīļš sveiciens dzimšanas dienā!!!

Kas tie tādi līgotāji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.

Atnāk dienas,
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.

Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Līgo dziesma, putnapiens.

Es raugos tevī kā brīnumā,
Jo tava dvēsele silta un vienkārša zied.
Un liekas, ka laiks šajā jaukajā vakarā
Cauri vasaras ziedošām pļavām iet.
Es raugos tevī kā brīnumā-
Cik vienkārši un jauki tavi gadi zied.
Un ir tik mīļi, ka varam līdzās tiem iet
Un tavā ziedlapu rasā iemirdzēt.
/A. Āre/

Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.

Ūsiņam gaili kavu
Deviņiem cekuliem,
Lai aug man govis, vērši
Deviņàm kārtiņàm.

Šodien baltu ziedu klēpi
Dzīvei mīla pretī sniegs,
Lai jums katrā dzīves stundā
Būtu liels un paties prieks.

Ej pretī jaunībai un saulei,
Sniedz savus sapņus, ilgas tai,
Lai tavās pēdās Laimes māte staigā,
Lai prieks ir tavai ikdienai.

Blaudams zakis meza leca
un no sapem skali breca,
vilks tam olas nokrasoja
un pie setas pienagloja

Katrs putniņš, kas uz zara,
Lai tev vārda dienā zvana!

Panamā, lai atbrīvotos no ļaunuma, ko nesis iepriekšējais gads, ierasts ugunskuros dedzināt lelles ar slikto cilvēku attēliem – tie var būt arī populāru un valstī svarīgu cilvēku attēli.

Gāju mekēt ziemeļmeitu,
Atradu to grāvī beigtu,
Kājas plati,
Peža pušu,
Pilna dirsa sūdu mušu.

Vārda dienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries –
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā lai pieci porši!