Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Solījums, ko kādreiz devāt mīlai
Visu mūžu lai jums paliek svēts
Draudzība ir pamati lielai mīlai
Mīlestība – uzticības vērta.

Lai saglabātu jaunību, jāievēro 3 noteikumi:
*dzīvot godīgi,
*ĒST LĒNI,
*un neatklāt savu īsto gadu skaitu!!!

Gnīda

Paldies Tev par smaidu! Es čukstu klusi.
Tik gaiši pat saule nav mirdzējusi!
Viens mirklis… bet simtus spēj aizvietot.
Viens mirklis… bet gadiem var gaismu dot.
Un sirds – pat, ja būtu tā tēraudcieta,
Man pārvērstos ziedošā pļavā uz vietas.
/J.Sirmbārdis/

Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem – būs īsa vasara, agras salnas; ja pēc Jāņiem – būs gara vasara.

Lai skavas žņaudz
Un skūpsti šmaukst.
Un amorbultas sasnaiperēti
Pilni puķpodi – lai plaukst!

Līgo naktī vajag nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi un iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad neizved.

Šī diena lai skaista kā sapnis,
Tāda ir tikai vienreiz gadā.
Šī diena lai uzbur to.
Ko visu gadu gaidi.

Jau saulīte ikdienas pastaigas sāk,
Un putni debesīs zīmēt pasauli nāk.
Šodien tik mīlīgi vasara pasauli sveic,
Jo jaukākais vārdiņš ir šūpulī celts.

Lai viegli ejamas
Ir Jaunā gada takas.
Lai saules daudz
Un jauni darbi sauc!

Daudz laimes dzimšanas dienā, mūsu vectēvs!
Apsveicam!
Esiet labā noskaņojumā
Nekad neskumstiet!
Sekojiet līdzi visiem mūsu norādījumiem!
Vectēv, Jūs tiešām esat stilīgākais vīrs saimē!
Esiet vesels vēl simts gadus!
Apsveicam!
Ļaujiet savā dzīvē būt tikai priecīgam,
Tikai saulainas dienas!

Ja Lieldienas olu čaulas nejauši kājām samin, tad tai mājā ļaudis nemierā dzīvos.

Kā sveču saltais mirdzums,
Kā Laime starots skats,
Lai atnāk gaišs un mirdzošs
Jums abiem jaunais gads!

Paliec pie manis par nolemto zvaigzni
Apsolu es – tavas debesis būt,
Tādas – tik zilas kā jūra un ilgas,
Kurās visbrīvāk sirds plašumu jūt.
Neaiznes projām vēl neteiktos vārdus,
Kuri Tev acīs kā oglītes gail.
Atļauj tos saprast man vienmēr līdz galam,
Tici – es klusums, ja vētras Tev bail.
Pavadi mani no ausmas līdz rietam,
Nezūdi naktī, kas spītīgi skumst.
Paliec pie manis par mūžīgo zvaigzni
Bezgalīgs plašums ir jāapgūst mums.

Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte,tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!!!

Lai saulainās krāsās labas domas zied,
lai tikai prieka asaras lāso,
lai šai dzīvē labi iet…

Kaut mazliet sāp, bet gads ir garām.
Un tomēr gaiši – Jaunais nāk.
Lai bēdas ātri steidzas projām,
Lai sirds ik dienas līksmot māk.

Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa
Pie lielā vārdu koka,
Pēc savas gribas liktenis
Ko purina un loka.
Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Bet vienu gan Tu vari,
To gadu gaitā godā celt
Ar visu ko vien dari.
Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo!

Lai tev pieder visskaistākais sapnis
Rīts ko neaizmirst domu pagalvī likt,
Un ar viņu kā krāšņāko ziedu
Dienu pārsteigt un līdzi tai tikt!

Līgo nakts rasu uzskata par ļoti svarīgu. Ja tanī mazgājas, tad tiek skaists. Ja šī rasa iebirst apavos, tad pārvēršas par zeltu sudrabu.

Logu acīs uguns dzirkstī,
Tumsā metot gaismas tiltu.
Kā no tuva drauga pirkstiem
Sirdī ielīst gaismas siltums…

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk.

Tevi sveicam dienā šajā
Nosaukta, kas vārdā Tavā,
Kuru, neatkarīgi no Tevis,
Tēvs un māte Tev ir devis!

Kad Ēģiptē sniegs

un ja bija kā bija
vairāk nav nekā
viņš viņu prom aizraidīja
lai sāp kad vairs nepārnāk

bet kad ēģiptē sniegs
kūst gar ādu kā piens
viņa brīnumam tic
kurš gan cits

viņa meklēs līdz beigām
kur gan viss palicis
varbūt ziemā un salā
kāds to dziļi apracis

bet kad ēģiptē sniegs
kūst gar ādu kā piens
viņa brīnumam tic
kurš gan cits

un kad pazaudēts spīts
viņā pamostas rīts
un ja skaita līdz trīs
kļūsti brīvs
kļūsti brīvs

bet kad ēģiptē sniegs
kūst gar ādu kā piens
viņa brīnumam tic
kurš gan cits

un kad pazaudēts spīts
viņā pamostas rīts
un ja skaita līdz trīs
kļūsti brīvs

un ja skaita līdz trīs
kļūsti brīvs

Lielajā piektdienā jāizvairās no ciemos iešanas.

Jura dienā un Lielā piektdienā cits zemnieks kauj gaili un, asinis iztecinājis, ierok zemē. Tad ar zirgiem un lopiem labi laimējoties, bet kaimiņa zirgiem un lopiem tas būšot par sliktu.

Jurģišam jostu jožu
Pašā Jurģu vakarā,
Lai tas manas govis gana
Šo garo vasariņu.

Es šodien tevi vedīšu pie rokas,
Tu vaļā nelaid, stingri turi ciet,
Pa diviem tomēr gaita vieglāk sokas,
Jo vajag ilgi, ļoti tālu iet.

Baltā, mīkstā kažociņā
Ziema eglēm tērpties liek.
Zaķēns apsēžas uz ciņa –
Arī viņam pūka tiek.

Ziema, ziema, sūti sniegu,
Lai uz zariem sarma zied.
Sargā meža balto miegu,
Bērniem ļauj ar slēpēm skriet!
/Jāzeps Osmanis/

Sniegbaltīte klusi, klusi
Vienu rūķi nošpērusi.
Visu šņabi izdzērusi
Un zem egles nosprāgusi.

Dod, Dieviņi, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā!
Būs manam lācīšam
Stabulīte mutītē.

Eima bišu klausities
Ziemas svētku vakarā.
Ja bitītes daili dzieda,
Tad būs silta vasariņa.

Sieviete ir vāja,
neaizsargāta būtne,
no kuras nav iespējams izglābties. Sveiciens sieviešu dienā!

Dzīve tiek dota vienu reizi, bet izdodas vēl retāk. Pacelsim glāzes par jaukajiem un retajiem izdošanās mirkļiem mūsu jubilāra dzīvē!

Šodien tortē sveces spraustas
Jubilāram seja raustas,
Jo ir zināms, ak mans mūžs
Visas tās būs jānopūš.

Agrāk, pirms sastapu Tevi,
Vēlējos daudz ko.
Tagad, kad esi blakus,
Man nevajag neko!
Varu vēlēties tikai to,
Lai mīli mani kā es Tevi!

Visi vēl tev šo un to,
Es to pašu labāko,
Lai tu tortē iegāztos
Un ar krēmu pieēstos!

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!

Jānīt’s brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu.
Šim saujiņa, tam saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.

Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā.
Ko plūc rīta saulītē,
Tā vairs lieti nederēja.

Mājsaimniecības darbi ir darbi, kurus neviens neievēro līdz brīdim, kamēr tie nav paveikti.

Pakaļa ir baigi skāba, pretī nāk man viena bāba,
Nevaru ne noslēpties, ne krūmos nodirsties.
Vismaz klusi nopirdos un ar mērci apsitos.
Mērce tek pa bikšu starām, visa diena nu ir garām.
Kā lai dzīvo bez zaparām… ja pakaļa nav manā varā.

Kad vakarā pie loga piēj
Un redzi zvaigznīti krītam,
Tad nebīsties bet vēlies sev kaut ko,
Ka kādreiz vēlējos un satiku es tevi

Vakarā, pielietā sveču gaismu,
Es rakstu tev vēstuli, skaistu un maigu,
Tajā stāstīts par jūtām, kas manī mīt,
Tā var tev, kas nepateikts, pasacīt.

Mans ieguldījums lielajā darbā var būt pavisam niecīgs, bet vērtīgākais ir pats fakts – tas ir darbs. /H.Kellere/

Mēs gaidām Jauno gadu
Būs pilna māja radu.
Mūs abus piedzirdīja
Še Tev nu svētki bija!

Kam ola stiprāka, tas dzīvo ilgu mūžu.

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien.
Un tavā dzīves pavedienā,
Jubilejas mezglu jau sien.

Lai Tev katra upīte
Bēdas noskalo.
Lai Tev katra puķīte
Laimi novēlē!

Ziemassvētku zvaigznes
Lai pār visiem mirdz.
Miers, lai ir virs zemes,
Miers iekš katra sirds.

Paliec tāla, vakarblāzma,
Nesteidzies pār kalnu pretī.
Vēl jau atvasaras stunda
Druvā vārpu vilni metīs.

Šokolādes cehs

Ir izbrists atkal cauri vienam gadam,
No ievu kupenām līdz zaļam egles zaram,
No darbdienas pa rūpei līdzi nests
Ar ļaudīm labiem viss uz labu vests.

Degsmes pilns, ja būsi pats,
Laimes pilns būs Jaunais gads!
Lai sapņi piepildās un
Sniega takās nemaldās!

Lai sanāk garšīgs svētku rausis,
Lai ziemas salā nesalst ausis,
Lai zaļā egle koši mirdz.
Un Jauno gadu nosvin sirds!

Lai tā Jūsu mazmeitiņa
Ir kā saules mirdzumiņš,
Izaugs liela, tad būs viņa
Saules takas minējiņa!

Nomīztā deķis

Caur gadu daudzkrāsainiem toņiem,
Cau laika steigas trakiem joņiem,
Lai Tevī vienmēr plaukst kāds zieds
Un esi Tu kā ziedošs krasts.

Vismilakajai maminai pasaule.
Tu esi, ka rasas pile,
Kas saule laistas.
Tu esi, ka zvaigzne tumsajas debesis,
Kas tumsa celu rada.
Tu esi, ka saule,
Kas tumsos brizos sasilda,
Un manu sirsninu ar laimi piepilda.
Mamin, tu pat nevari iedomaties,
Ka es tevi milu!

Viss ir izdzerts, nav ne piles
Sēžu es kā lops pie siles
Tā nav proza, tā nav dzeja
Kāda seja, tāda dirsa
Visām meičām nevar ticet,
Virsū kāpt un iekšā spricēt!!

Kā saules gaisma, tik spoži iekriti man acīs
ka rotaļieta, kuru samīļot
ar dvēseli tu mani apbūri.. tu ienāci manā dzīve
un par to es tevi mīlu
paskaties, kur asaras līst… kāda cilveka dvēsele aizklīst
mana ir šeit un smaida,
jo tu esi pie manis!

Līgo, māmiņa, līgodama,
Līgo skaisti šovakar,
Neaizmirsti savai meitai
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Lai, kad viņai pašai meitas
Kādreiz līdzi Jāņos būs,
Atceroties vecos vārdus,
Līgo dziesma jauna kļūst.

Līgo, tētiņ, līgodams,
Līgo skaisti šovakar.
Neaizmirsti savam dēlam
Jāņu dziesmas mācīt ar.
Lai kad viņam pašam dēli
Kādreiz līdzi Jāņos būs,
Atceroties vecos vārdus,
Līgo dziesma jauna kļūst.

Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks.
Tā lai mūsu bērnu bērni
Vienmēr līgo dziesmas māk.

Dižas meitas diži puiši
Kaili pāri gunim lēca
Jo guntiņa dega koši
Jo augstāki kājas cēla

Līgosim mēs bitīte,
Tev siliņi, man āriņi;
Tev siliņi ziedu ņemt,
Man āriņi gotiņām.

Jāņi, Jāņi šovakar,
Kam tie Jāņi piederēja?
Moderēm, raganām,
Tām tie Jāņi piederēja.

No Vastlāvja pusdienai līdz pelnu dienas pusdienai nedrīkst vērpt.

Ļaujies vasarai un savai mulsai sirdij!
Ļaujies brīnumam, kas tikai šonakt zied!
Paskaties,kā Tavās jāņuzālēs
Bite biti mulsi satikt iet!

Ūsiņš savus divus dēlus
Darbiņam radināja:
Vienu sūta pieguļā,
Otru arti tīrumā.

Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātadziņa rociņā.

Lieli un labi darbi vienmēr saliedē cilvēkus….

Es gribu tikai vien drusku saules,
Kas lietainā dienā pāri pār peļķēm skrien,
Es gribu tikai vien vienu zvaigzni,
Kas manu skatienu augstāk par zemi sien.

Es gribu tikai vien kādu plaukstu,
Kas manai nastai liks drusku vieglākai tapt,
Es gribu tikai vien rudenī aukstā
Naidā gailošas acis ceļā sev nesastapt.

Es gribu tikai vien mazu brīdi
Pie tavas dvēseles savējo sasildīt,
Es gribu šai dzīvē no laimes sprīdi
Noķert cieši aiz astes un ? pasmaidīt!
/G. Kraulere/

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
mūža garumā sadzirdēt ļauts.

Bērni Itālijā mammas sveic ar ziediem, saldumiem un nelielām dāvanām. Itālijā šie svētki ir vēsturiski nozīmīgāki nekā citās valstīs, jo vēl antīkajā pasaulē cilvēki godināja Auglības Dievieti.

Aizdedzināsim sveces par mīlestību, kas palīdzēs visās baltajās dienās un nebaltajās dienās. Par to lai Jaunais gads būtu skaists un viegls.

Līgotāji, līgotāji,
Nav vairs tālu Jāņu diena:
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.

Es no tevis neaiziešu, tevi – projām nelaidīšu,
Dziļi tevī saknes dzīšu, tavai sirdij apkārt vīšu,
Paliec mans, es tava būšu,
Visu mūsu balto mūžu!

Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos, lai tev nepietrūktu
Labu, jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ, mīļā tu arvien!

Es braucu pa ceļu, ir vientuļa nakts.
Vien radio izklaidē mani.
Man patīk tās dziesmas, kas ēterā skan,
Vien tālu Tu mīļotā man.

Piedz.
Tik vientuļš ceļš bez Tevis mans draugs,
Vien tālumā ilgas mūs sauc.
Bet drīz jau būšu, kur sirds mani sauc-
Pie Tevis, mans mīļotais draugs.

Es traucos caur tumsu, pie Tevis ved ceļš
Tev šodien ir vārda diena
No sirds Tevi mīļotā vēlos es sveikt,
Bet zieda nav manim neviena.

Te pēkšņi es dzirdu-skan diktora balss,
Kas piesaka dziesmiņu manu.
Šo dziesmiņu mīļotā dziedu es Tev
Tavā vārda dienā.

Bet rozes tās baltās, kas burvīgi zied,
Tev dāvāšu dzimšanas dienā.
Bet šodien es dāvāju mīļotā Tev
Dziesmiņu vārda dienā.

Nerunāsim šodien par ziemu un sniegu,
Kas kokos, jumtos un matos mirdz.
Nerunāsim šodien par gadiem,
Kas nāca, gāja un ies.
Parunāsim šodien par prieku un sauli,
Parunāsim par ziediem un vasaru.

Labāk strādāt nekā vaidēt.

Ja mīli, tad pacelies augstāk
Par mākoņu baltajiem spārniem.
Tver degošo sauli plaukstās
Uz zemi mīļajam pārnes.
Ja mīli, tad mācies sāpes
Ar uguni dedzināt sevī –
Uz laimi tik tas ceļ kāpnes,
Kas otram prieku ir devis.
Ja mīli…
/D. Avotiņa/

Kas apvilka zelta stīgu
Gar Jāniša istabiņu?
Jāņa bērni apvilkuši,
Jāņa nakti līgojot.

Trīs ziedus es Tev šodien sūtu,
jo trijos ziedos izteikts viss,
viens – laimei, otrs – mīlai,
bet trešais tiekot vāzē likts!

Es no tevis neaiziešu
Tevi projām nelaidīšu
Dziļi tevī saknes dzīšu
Tavai sirdij apkārt vīšu
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu…nelaidīšu
Paliec mans es tava būšu
Visu mūsu abu mūžu.

Es sasēju lielu sieru,
Jāņu dienas gaidīdama;
Jāņu dienu izdalīju
Pa maziemi gabaliem.

Tāds mazliet kluss un miegā apvārtīts
Aiz loga atnāk vārda dienas rīts …
Tu pamosties no puķu smaržas gaisā,
Un brokastīs Tev kūka skābā gurķa vietā …

Katram Jānim janu zāle savējai krasiņā
Katram Jānim savu pāli atrast sava vietiņā.
Šodien tevi visi milē,lai tev vieglas pagiras!

Labrīt, māsiņ,
Kā labi gulē’?
-Gan labi gulē’,
Bet viena vain’:
Viena paša diža blusa
Visu nakti kustinē’.

Kā eņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst!

Sadodiet rokas – ne vienreiz, ne mirklim –
Kopējam ceļam, grūtībām, laimei.
Jums puteņos kvēlākās ilgas krāt
Un negaisos mīlu sev saglabāt.

Mīli, un Tevi mīlēs,
Dalies, un Tevi neapdalīs,
Vēlies, un viss būs tieši tā,
Kā Tu vēlies!

Happy Birthday saku tev,
Biku tomēr apskaužu
Tev bij dzimene reiz gadā
Bet es muļķis aizmirstu!
Nu tad priecājies ka šoreiz
Es nu tevi apsveicu!:)

Jurģa dienā kā pirmajā pieguļas dienā liela nozīme ir olām. Olas ir atribūts zīlēšanai, lai uzzinātu, kā zirgam veiksies šajā ganību sezonā. Olas vārot, tās apzīmē ar zirgu vārdu, un, kas ar kuru zirgu strādā, tas to olu loba; ja lobās labi, zirgam būs labi, ja ne, tad to labāk atdot projām.

Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no 9 šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem 9 ziedi. Ar šo vainadziņu galvā jāiet gulēt. Kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs.

Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.

Tu nēsi viens, tu esi nulle 😀

Ūsiņš jāja labu zirgu,
Ir man lika labu jāt;
Skauģišam neteceja
Pa pavadas galiņam.

Saulīt` silta, māmiņ jauka –
Abas vienu labumiņu:
No saulītes silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.

Iemācies smieties ar saules smiekliem,
Pelēkai dienai dziesmu liec klāt,
Izej tad dzīvi kā mūžību garu
Ozola galotnē izdziedāt.
/S. Kaldupe/

Ir simtiem slimību, bet veselība tikai viena. Par veselību Jaunajā gadā!

Visi darbi bija pabeigti vienu dienu pirms Līgo, pēc tam tika kurināta pirts. Tad, kad pirtī gāja vīrieši un sievietes kopā, bija maģisks brīdis. Atsevišķi vīrieši un sievietes sāka iet pirtī, kad to noteica kristietība. Pirtī tika veikti dažādi garīgās un fiziskās attīrīšanās rituāli.

Es iespraudu ozoliņu
Pagalmiņa viducī;
Jānits kāra cepurīti,
Es pakāru vaiņadziņu.

Dievs lai piedod visus grēkus,
Organismam jaunus spēkus
Vairāk naudas, vairāk baudas,
Lieliem darbiem vairāk jaudas!

Divi eņģeļi

Divi eņģeli sēž
Jumta korē un dzied
Katram nomet pa dāvanai
Katram, kas garām iet

Bet to nedzird neviens
Un to neredz neviens
Un eņģeļi smej:
-Kā gan var prieks, būt kaut kas lieks..?

-Zini, varbūt mums jālido prom
Šeit katram jau tā ir tik daudz!
-Dzirdi, kaut kur kāds bārenis raud
Un māmiņu atpakaļ sauc

Divi eņģeļi sēž
Jumta korē un dzied
Katram novēl -lai izdodas!
Katram, kas garām iet

Bet to nedzird neviens
Un to neredz neviens
Un eņģeļi smej:
-Vēl taču gaišs, kas tiem kaiš?

-Zini, varbūt mums jālido prom
Šeit katram jau tā ir tik daudz!
-Dzirdi, kaut kur kāds bārenis raud
Un māmiņu atpakaļ sauc

Divi eņģeļi sēž
Jumta korē un dzied
Un tev nestāsta ,ka
Viņiem nav vairs kur iet
Vakar pusnaktī tiem
Spārnus salauzis vējš…

Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara,
Darīt to, kas jāpadara.

Pulkstens….
Gada pēdējās minūtes skaita.
Nedaudz žēl…..
Dzīves lappuse aizveras ciet.
Skan labi vārdi….
Salūts debesis sedz.
Skandina glāzes….
Šampaniets līst.
Par Jauno gadu pacelsim glāzes.
Bet Vecajam gadam teiksim – Paldies!

Mātes rokās mātes siltums.
Acīs gaišs, mīļš starojums.
Mātes sirdī mātes mīļums,
Dvēselē – tās atspīdums.
Mātes sejā mātes maigums.
Lūpās – vārdu pieskāriens.
Mātes rūpes, viņas lepnums –
Bērniem dots savs pavediens.
/V. Kokle – Līviņa/

Es iededzu pār tevi savu mīlestību
Kā gaviļainu zvaigžņu pilnas debesis.
Ik reizes, kad man pāri dari,
Tu tikai vienu mazu zvaigni dzēs…
Par ko gan skumt?
/V. Belševica/

Tu vari izgaismoties,
Jo pavasaris ir Tevī
Un izgaismot kādu citu,
Kam dvēselē rūs saules zvani,
Jo
Kādam ir vajadzīgs
Plecs pie kura var
Izraudāties
Vaigs kam savējo priekos
Un bēdās glaust klāt!
Sveiciens vārda dieniņā un lai Tev izdodas!

Kad Pūpolu svētdienā vai Zaļā ceturtdienā noķer
kurmi, to apglauda un ar to pašu roku apglauda
zirgus stallī, tad tie resni un brangi.

Pipelbrencis

Neskumsti, neskumsti
Dienas ko pašreiz tu vadi
Tās tavas skaistākās dienas ir
Tie tavi labākie gadi.

Šodien, kad Tev vārdiņš svinas,
Visi dāvanas lai nes.
Un pār Tevi lai tik vijas,
Laimes, prieka padebess!

Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena!
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis!
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.

Es pārkāpu pāri Everestam,
Es pārpeldēju pāri Amazonei,
Es pārlidoju pāri bezgalībai,
Es pārgāju pāri grāvjiem un purviem,
Es gāju caur ērkšķiem pie rozēm,
pie rozēm pie kurām stāvēji tu,
Es pateicu tev ka…
es tevi nemīlu… es tevi dievinu!

No pirmām dzīves dienām
Kad šūpulis ir kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds!

Kaut Tu nomirtu 95 gadu vecumā, gultā, … no šāviena, ko raidījis greizsirdīgs vīrs!

Jāņu nakti lietus lija,
Tad dancoju aizkrāsnē;
Kad saulīte rotāsies,
Tad dancošu zālītē.

Nu tā mīļie viesi! Ar Dievu skaidrais prāts!!

Būt vijīgai un valdzinošai,
Būt savā patiesībā drošai.
Būt durstīgai, kā rozes zars.
Būt tādai – kuru nevar nodot,
Būt tādai – kura pieburt prot!

Lieldienas rītā, Saulei lecot, jāmazgā mute, jo tad tiekot skaists.

Jaunā gadā medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi,
Veselību, laimi, prieku,
Un vēl kādu eiro lieku.

Kumeļa kule

Kad sieviete krāsojas, viņa – kā dzejoli raksta.
Viņa grib atstāt sevi kā rokrakstu – nākamām audzēm.
Viņa biogrāfiju savu krāso uz acu plaksta,
Viņai ar zīmuli atmiņas uz lūpām jāuzaudzē.
Kad sieviete krāsojas – vai viņa tai brīdī ir sārta vai bāla -,
Pār viņu ir nācis TAS un viņa ir iedvesmota,
Viņa ir prom, ļoti tāla.
Un – mazliet Dieva dota.
Es viņu netraucēju – tas ir intīms brīdis -,
Netraucēju ar ziņkārību tīšu.
Vēlreiz viņas roka pār lappusi slīdēs.
Tad viņa pagriezīsies un… es viņu nolasīšu.
Un tad es lasu: re, cīrulis rītā, gaiss trīc…
Un, re, sikspārnis skrējis un vakarlēpis…
Skaistākais jau nav tas, kas uzrakstīts.
Skaistākais ir tas, ko dzejolis slēpis.
/Imants Ziedonis/

Stervgriezīte

Ir labi kādreiz pateikt.
Es tevi mīlu mamma
vienmēr būšu ar tevi kopā
un mīlēšu tevi.Tu esi mana saule!

Seska maksts

Ilzītē māsiņā
Sarkans zīda priekšautiņš.
Aiz tā zīda priekšautiņa
Vāverīte žākstījās,
Vāverīte žākstījās,
Sarkanzuti gaidīdama.

Ja nav ko ēst, tad nav ko dirst. Ja nav ko dirst tad jānomirst.

Spānijā un Latīņamerikā pieņemts pusnaktī apēst 12 vīnogas – tas nesīs laimīgu jauno gadu.

Sen jau es šo dienu gaidu,
Lai ar lielu, platu smaidu
Teiktu vienā paņēmienā:
Mīļi sveicu dzimšanas dienā!

Naudas pilnu garo zeķi,
Ledusskapī sviestu, speķi.
Galvu pilnu gudru domu,
Veselību, labu omu!

Populārākais sievietes vārds jūnijā.
(Līga)

Tikai tas, kurš kvēlu mīlu izjūt,
Spēj pa īstam laimi izbaudīt.
Kad viskvēlākais no visiem sapņiem,
Tavas lūpas maigi noskūpstīt.

Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz “ciemiem” tipināt.

Kūts mīsla

Pēc darba salda dusa.

Lai Jaunā gadā Jūsu mājās
Ne tikai baltmaizīte būtu,
Bet arī mīlestība,
Un gaišu domu daudz.

Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!

Trīs reiziņas pa gadiņu
Savas govis appuškoju:
Vasarsvētkos, Jāņu rītā,
Pirmo reizi pusdienā.

Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais laukā iziet, tam tajā gadā laime gaidāma.

Rudenī, kad lapas virmo,
Tevi vārda dienā sveic,
Pacelsim mēs glāzi pirmo
Par Tevi, kas tik daudz ko veic.

Sanākati, Jāņa bērni,
Saņemati Jāņa dienu.
Jāņa diena lepni nāca
Ugunīs vizēdama.

“Esi tik veiksmīgs, lai citi Tevi nespēj ignorēt…” /Stīvs Mārtins/

Kas vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.

Vārdadiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā –
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti.

Atīt Leldīn’e
Par augstu kal’n’eņu,
Zalta ūlys
Mātuodama;
Aizīt Leldīn’e
Par augstu kal’n’eņu,
Zalta ūlys
Las’eidama.

Vārdus tos, kas nozīmē tik daudz,
Šajos svētkos gribu tev teikt –
Mīla ir vis skaistākais,
Vislabākais kas vien var būt,
Tapēc nepazaudē to
šajā valentīndienā.

Vārda dienā tevi sveicu,
Vārdiem, kas nāk no visas sirds,
Lai tev acīs, sirdī, sejā,
Vienmēr prieks un laime mirdz!

Viena no neparastajām tradīcijām ir Peru, kur ģimenes pulcēsies kapsētā. Tas ir veids, kā atcerēties mātes, kuras vairs nav dzīvo pasaulē, un tas nozīmē atstāt ziedu dāvanas, lūgšanas un atcerēties to cilvēku dzīvi, kuri palīdzēja veidot šodien dzīvojošās ģimenes.

Trīs sievietes mūžsenās izpausmēs –
Kā mīļā,
Kā sieva,
Kā māte –
Caur ziediem un sniegiem lauzusies es,
Lai būtību izdibinātu.
/Ā.Elksne/

Jurģa dienā nevajag muti mazgāt, tad vasaru nenodegt (nenosauļoties).

Es Tavu vārdu pierakstīšu laimei līdzās,
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs –
Un Tu arī pats …

Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu – vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu!

Vij perēklīti cīrulis no saules stariem
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt
Pa sīkām saknītēm, pa lauku kailu
Nāk Lieldienas un vēlas kūmās stāt,
Tam priekam, kurš sēd šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir visu gadu krāts.

Pāri kalniem, pāri lejām,
Triecas doma, kurā teikts,
Tam, kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.

Darbs kaulus nelauž.

Par gadiņu Jānīts nāca,
Ko mēs Jāni mielosim?
Sildam pienu, cepam raušus,
Pinam krāšņus vainadziņus.

Ai lielāi Lieladiena,
Kur karsim šūpulīti?
– Aiz kalniņa lejiņā,
Sidrabiņa ozolā.

Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai tie labi veiktos visu gadu.

Vārda dienā lielu prieku,
Dabūt dāvanā kaut nieku,
Lai tik sirdī dzīvesprieks,
Un viss pārējais būs nieks!

Par tiem gadiem neteiksim nevienam,
Tikai sapņos pastāvēsim klāt.
Lai Tu pati vari šajā dienā
Apsnigušos mirkļus pārcilāt.