Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Es māsiņu vizināju
Meteņdienas vakarā,
Lai aug mani gari lini
Ar ziliem ziediņiem.

Līgo dienā un Jāņos sievām un meitām no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags galvā ir kā burvju aplis, kas padara tās skaistas, gudras un auglīgas.

Novēlu tev dzīvot forši,
Ar mersi braukt un poršu,
Vārdadienā nepiedzerties,
Visus izklaidēt un ģērbties forši.

Ir 20 mazi enģelīši, 10 no tiem guļ uz mākonīšiem, 9 spēlējas, bet pats mīļākais enģelītis lasa šajā brīdī šo tekstu…

Laiks kaut ko pateica.
Laiks kaut ko pieteica.
Laiks kaut ko noliedza
un tālāk iet
gaidīdams.
Dzirdēji?
Tas taču bija tavs vārds.
/O.Vācietis/

Pūpolsvētdienā vajag visu dienu palikt mājās, jo tad visu gadu klāšoties labi.

Tavi gadi kā ābeles baltas,
Tavi gadi kā vīgriezes zied.
Ar vēja spārniem aizsteidzas dienas,
Kā gājputni projām tās iet.
Jel apstājies brīdi piekalnē zaļā,
Kur vasarās baltas madaras zied,
Saber savus gadus pīpeņu kausā,
Lai no Tevis tie neaiziet!

Baltā dziesma

Baltas debesis kā piens,
Tikai tu un vairs neviens
Balta, balta zvaigzne mirdz
Balta, balta tava sirds.

Baltiem mākoņiem viss klāts,
Baltiem vārdiem izrunāts.
Baltiem stariem uzaust rīts,
-Nāc ar mani, nāc man līdz.

Piedz:
Tik balta, balta saulīte pār mūsu galvām mirdz,
Tik balta, balta pasaule, kā tava sirds.

Baltiem ziediem pļava zied,
Baltiem soļiem laime iet.
Esi vienmēr līdzās man,
Kad šī baltā dziesma skan.

Piedz:
Tik balta, balta saulīte pār mūsu galvām mirdz,
Tik balta, balta pasaule, kā tava sirds.

Baltas debesis kā piens,
Tikai tu un vairs neviens
Balta, balta zvaigzne mirdz
Balta, balta tava sirds.

Balta, balta uguns deg,
Baltām liesmām dedzinot.
Piedod cilvēkam kurš raud
Savas laimes nezinot.

Piedz:
Tik balta, balta saulīte pār mūsu galvām mirdz,
Tik balta, balta pasaule, kā tava sirds.

Ik rītus,
Kad saule starus mākoņos pakar,
Es tevi mīlu vairāk
Nekā vakar. Vakaros,
Kad riets sāk ūdeni apzeltīt,
Es tevi mīlu mazāk
Nekā rīt.
/V. Toma/

Kad sanāk Jura dienā jauna saime, tad jādod biezie kāposti ēst, jo tad ilgi dzīvos.

Un pēc Jaunā gada tosta
Šampanieti glāzēs lejiet,
Visu gadu jautri smejiet,
Un pie radiem ciemos ejiet.

Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.

kas ir vārdi…
kas ir mīlestība?
raugos tavās acīs
un zinu atbildes…

Kārlēns lūdzas Ieviņu
Doties meklēt ziediņu.
– Kārlīt, mīļais, zinu es,
Krūmos neaug papardes.

Ejot uz skolu
Atradu olu.
Nu acis bolu,
Kam to lai solu?

Saukšu pēc Annas,
Kura aiz vannas
Mazgāja kannas,
Lai cep uz pannas.

Ja pirmo Ziemassvētku vakarā pie debesīm daudz zvaigžņu, tad nākošā vasarā būs daudz sēņu.

Pinkainais kankars

Ņem manu plaukstu un noskūpsti to
Ņem manu sirdi un sasildi to
Ņem visu kas man – lai tiek tev tas prieks
Bet atceries vienu šeit nav nekas lieks!

Lai pagātne ar vējiem aizplūst tālēs,
Tagadne kā saules stars lai mirdz,
Bet nākotne lai atnes visu tādu,
Pēc kā tik ļoti ilgojas Tev sirds!
Sveiciens svētkos!

Kas apjoza zelta jostu
Apkārt manu rudzu lauku?
Mīļā Māra apjozusi,
Jāņa nakti staigājot.

Jāni Jāni kā tad tā
atstāj bikses pļaviņā!
priecīgus un draiskus Jāņus!

Daudz laimes dzimšanas dienā! Es novēlu neizmērojamu laimi, labu veselību, patiesu mīlestību, veiksmi, labklājību, vēlmju piepildījumu! Ļaujiet dzīvi piepildīt ar pozitīvām emocijām, uzticīgiem draugiem, priecīgām dienām. Gaišus, gaišus, priecīgus notikumus jums!

Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!

Dalībnieki apsēžas rindā. Viens no tiem ir vadītājs, kurš nak klāt pie spēlētājiem un iedod katram vienu pogu, vai arī citu priekšmetu, teikdams: “Še tev dālderis, pērc, ko gribi, tikai nesaki ne jā, ne nē, ne melns, ne balts.”

Tad dālderu devējs atkārtoti nāk pie spēles dalībniekiem un izjautā tos: “Ko nopirki par savu dālderi? Vai tev tas patika?” utt. Atbildot uz jautājumiem, jāizvairās no vārdiem jā, nē, melns, balts. Ja tie ir izteikti, pretim ir jāatdod ķīla. Vēlāk ķīla ir jāizpērk – jādara tas, ko ķīlu ņēmējs liek darīt.

Trīslitru mīziens

Tēva gods, tēva gods,
Kur tās pašas mātes gods?
Tēvis alu padarīja,
Māte sieru nesasēja.

Ar tumšo lietus padebesi,
Ar sauli, kas tev acīs zvīl,
Jā, tieši tādu, kāds tu esi,
Sirds tevi neprātīgi mīl.

Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!
Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!
Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs!

Tavi sapņi, tavas ilgas
Vējā šūpojas kā smilgas,
Bet, lai viss tev izdotos,
Nedrīkst dzīvot mākoņos.

Sirds, es tevi nesaprotu,-
Raudāt gribas man un smiet.
Es tev visu, visu dotu,
Ja tu pierimtu mazliet!

Ja kaut brīdi tu man ļautu
Prātīgai un klusai būt,
Vai tad zvaigznes neapskautu?
Nezinu, varbūt…

Sirds, kas tev gar zvaigznēm daļas!
Tā jau mani nemiers māc:
Tu tik strauja un tik skaļa,
Un ja tevi sadzird kāds?

Un ja sadzird?….Klusēt spēsi?
Saki taču, kā tad būs!
Neprāte, ja neklusēsi,
Atnāk kāds un paņems mūs!
/L.Vāczemnieks/

Tu dzimusi starp rudens bērniem, To dzīvei rudens krāsas klāt, Un rudens vēju dotās dziesmas, Tev savā mūžā izdziedāt. Ik grūtībās tev lepnai stāvēt, kā martiņrozes salnās stāv, Un atvasaras silto gaismu Līdz pavasarim saglabāt. Nāk rudens atkal tavā sētā, Un vēl viens gads ir mūžam klāt. Tas pildīsies ar priekiem,bēdām, Varbūt būs mazliet bagātāks.

Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš Saules lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels.

Lai visi sapņi piepildās,
Un visas domas saverās.
Ir diena pienākusi Tava,
Un bučiņa Tev mana.

Kad pie debesīm naktī mirdz zvaigžņu ceļš,
Un pasaule visa ir sniegā tīta,
Es nāku pie tevis pa sudraba tiltu,
Lai kopā sagaidītu rītu.

Lai jaunā gadā darbi sokas
Un tālu gaišas domas trauc,
Lai nogurumu nezin rokas,
Bet sirdī — prieka, laimes daudz.

Ja kaķis jaungada naktī noķer peli, tad tanī mājā kāds puisis apprecēsies.

Lai tad puto jāņu alus,
Jāņu siers lai zobos drūp;
Un no kontrobandas gaļas,
Šašļiks cepinoties kūp!

Es Tevi mīlēšu vienmēr,
Līdz dienai, kad varavīksne debesīs izdedzinās visas zvaigznes.
Līdz dienai, kad okeāns pārklās augstākos kalnus.
Līdz dienai, kad delfīni sāks lidot un papagaiļi dzīvos jūrā.
Līdz dienai, kad mēs sapņosim par dzīvi un dzīve kļūs par sapni.
Es Tevi mīlēšu Tevi mūžīgi…

Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.

Salatētim četri vaigi:
Divi maigi, divi baigi.
Maigos vaigos sārtums iekšā,
Baigiem vaigiem bikses priekšā.

Ja tev liekas, ka viss ir trubā, labāk ieej Red tubā!

Katrā brīnumsvecītē,
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku,ne grabu,
Sēž iekšā viņš!
Kad pāri egles galotnei,
Sidraba vīksna vijas un jūk,
Ziņkārīgais brīnumiņš,
laukā sprūk.
Sprakšķēdams un sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un kaisīdams,
Brīnum piparus kaisīdams.

Jānītim vara taure,
Man bij dziesmu vācelīte.
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņas nodziedāju.

Jurģa dienā no rīta, bez saules, jāpeldina kumeļi, lai tie aug stipri.

Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!

Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās.
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas

Es puisītis, tu meitiņa,
Iesim abi vālēties:
Tev ir laba sārmu silem
Man ir laba bungu vāle.

Dzymtās dīnas horoskops – Auns (Vucins)
Var byut lobi dakteri. Labi õrstei nu pohmeļa. Puišim pateik meitas a meitom puiši. I lobõk vairõk. Drusku slinki a cyti cīši strodeigi. Ka vāg, labi pļaun sīnu. Bīži īdzer, tod vysi ir draugi. Ļūti lobi cilvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Līgodama upe nasa
Zaļu zīda zīļu vainadziņu!
Dziedādamas tautas veda
Vainadzīņu vijējiņu!

Ciemos atnācis ir Atis, saka: ”Izrubīts ir Gatis”
Paskatos – ble nav tas Gatis, tas ir Ata patēvs Dzintars Sūduratis

Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nākat lieli, nākat mazi!
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.

Gribu skūpstīt Tavas lūpas,
Gribu izjust Tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai Tevi vienīgo!

Lai tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa, ja nav kauns,
Mums tu vienmēr būsi jauns!

Dzīve ir bezgala vienkārša, tikai mēs visu gribam sarežģīt. Jo ilgāk atrodamies uz šīs zemes, jo skaidrāk saprotam, ka dzīve ir tikai jādzīvo. Visa pamatā ir pieredze. Mācies no tā ko dari, un dzīvot būs vieglāk.

Kad Tevi satieku –
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no liesmām.

Mīlē, mīlē vecs un jauns,
Mīlē zoss un mīlē auns,
Mīlē visi, kamēr mirst
Kamēr kauli kopā birst!

Tas, kurš Tevi pazīt ies,
Pazīt gribēs, ne pazīties,
Tam, kurš Tevi saprast ies,
Saprast nozīmēs saprasties.
Tas, kurš Tevi mīlēt ies,
Mīlēt gribēs, ne mīlēties,
Tam, kurš sevi atdot ies,
Vai Tu gribēsi atdoties?
Tas, kurš Tevi aizmirst ies,
Citā nevarēs aizmirsties.
/Z. Purvs/

Gads būs jauks-
Kā čiekurs sveķiem lijis,
Būs saule, lietus…
Būs, kas vēl nav bijis!

Pa Jāņu nakti varot dabūt velnu redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.

Sveiciens visiem
Valentīna dienā…
Tiem kas pa pāriem,
Un tiem,
Kas pa vienam.
Saliekam puķes
Glīši pa vāzēm…
Bučas visiem,
Un
Paceļam glāzes!

Ir, labi, ja kāds sirdī iemet
Klēpi baltu zvaigžņu…
Lai tas ir Ziemassvētku prieks,
Lai tas ir Jaunais gads!

Vecgada vakarā pulksten 12 zirgi sarunājas par nākamā gada dzīvi.

Aukstu laimi prieka,
No sirds vēlējam,
Pilnu klēpi sviesta,
Dirsā smērējam.

Īsa īsa Jāņa nakts,
Te satimsa, te izausa;
Nepaspēju bāliņam
Jaunas sievas salīgot.

Jāņu mātei lielas govis
Tā kā vienas briežu mātes;
Tā sasēja lielu sieru,
Jāna bērnus gaidīdama.

Vienalga, esi liels vai mazs
Nav it ne viena liekā
Jo visi saņem dāvanas
Savā vārda dienā!

Tev piecas bučiņas uz lūpām,
Piecas uz kakla.
Desmit uz vaiga,
Un pārējās 75
Kur vien vēlies!!!

Ūsiņam gaili kāvu
Dzeltenām kājiņām,
Lai manam kumeļam
Palīdzēja dubļu brist.

Jāņu diena, Jāņu diena,
Nu pats Jāņu vakariņš;
Pats Jānītis zābakos,
Jāņa sieva kurpītēs.

Klusā cerībā es Tevi gaidu,
Atkal redzēt tavu smaidu,
Mīļus skūpstus es Tev sūtu,
Kaut nu es Tev blakus būtu…

Siesim sieru palagos,
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāks Jāņu diena,
Pamazām izdalīsim.
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Jānītim viducītis.

Ja Ūsiņu dienā iet uz upi mazgāties, tad skauģi nevar noskaust.

Lai vienmēr pilns
ir Tavs dzīvības trauks
ar sauli
un debesu akām,
ar mīlestību-
tad dzīve Tev ļaus
vēl ilgi iet
jaunības takās!
Kas pūpolu laiku
pār dvēseli sedz,
kas nedzīvo acumirkļiem,
tas dzīves laivu
airēs arvien
ar laimes
un mūžības mirkļiem.
/K. Apškrūma/

Garais tosts – nu tad! Īsais tosts – nu!

Nu gan skatuves mākslinieki cenas pacēluši – Ziemassvētku vecītis uz vienu vakaru dārgāks nekā Sniegbaltīte uz nakti…

Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.

Darbs dara dzīvi saldu, slinkums – rūgtu.

Lai Tev visu gadu
Šī diena spēku dod,
Ļauj izturēt visu,
Ko liktenis dos.

Pūpolu svētdienā agri no rīta, pirms saulītes
lēkšanas, jāper visi cilvēki un kustoņi ar
pūpoliem, tad kustoņi un lopi paliekot brangāki,
bet cilvēki – skaistāki.

Mīlestība ir slimība, kurai nepieciešams gultas režīms!

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā Jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.

Lai Jaunais gads bez bēdu dienām,
Lai laime visur ceļā smaida,
Ja tik nieka bēda, pasmaidi un ej tik tālāk

Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc
Un laimes, lai bezgala daudz!

Ai dārgie Ziemssvētki,
Ko jūs labu atnesiet?
Puišus treknus, zirgus liesus,
To jūs labu atnesiet.

Salatēvs ar Ziemeļbriedi,
Apčurāja mežā egli.
Mazais rūķis lamājās,
Slapš zem egles vazājās.

Jāņa vakarā jāstaigā pa pupu lauku un jāsukā mati, jo tad aug garas pupas.

Dirsiendancis

Dzimšanas dienas ir patīkama lieta, bet lielās devās liktenīga.

Salavecis brauc ar bembi,
Piedzēries un tēlo lempi.
Nedod bērniem mantiņas –
Biedē vecas tantiņas.

Ja grib, lai gari mati aug, tad Līgo naktī pusnaktī vajag iet, kur apīņi aug un sukāt galvu.

Lai kā pavasara putnu čalas
Tavi dzidrie smiekli skan;
Un lai acis priekiem neredz malas
Jo Tu spožākā no saulēm esi man!

Vārds katram savs mums ir,
Ko māte, tēvs ir licis.
Vai pašiem patīk tas,
Vai tikai neapnicis.
Vārds Tevi godā ceļ,
Ja proti viņu valkāt,
Un tādēļ Tavējam
Mēs varam dziesmu dziedāt.
Gan skanīgs, viegls tas,
Gan godā celts un slavēts,
Lai, mūžu dzīvojot,
Tas top vēl vairāk mīlēts!

Lai sit bungas, pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zin,
“…” vārda dienu svin.

Šodien mums nav laika pat paskatīties vienam uz otru, nav laika runāties, priecāties vienam par otru… Tā mēs aizvien mazāk un mazāk satiekamies viens ar otru. Pasaule iet postā mīļuma un laipnības trūkuma dēļ. Cilvēki mokās mīlestības slāpēs, bet mīlestībai neatliek laika, jo visi ļoti steidzas.
/Māte Terēza/

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt!

Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!

Gudri mani bāleliņi,
Šķūnī kāra šūpulītes,
Lai māsai nesamirka
Vizulīšu vainadziņš.

Kluss svētvakara prieks,
Lai ienāk Jūsu sirdīs.
Kad gaisma sveču liesmās
Silti pretīm māj!

Ja Jāņos lijis – arī labības pļaujas laikā līs.

Šajā dienā, īpašajā,
Visi ziedi, smaida Jums!
Lai skumjas Jūs nezinat,
Pat mazos ēnu mākoņus.
Lai vienmēr acis spīdētu,
Un smaids no lūpām nepazūd.
Sveicam Sieviešu dienā!

Darbs cilvēkam otra veselība.

Veča pimpādiņa

Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.

Mīļie vedēji! Jau kopš brīža, kad tikai mūsu domās radās plāns par vedējiem izvēlēties jūs, mēs sapratām, ka tā būs lieliska ideja. Tā harmonija, kas valda jūsos, mirdzums acīs, dzīves baudīšana un nerimstošais smaids iedvesmo arī mūs! Iedvesmo sparīgi spert soļus uz priekšu, ieminot jaunas kopdzīves takas. Paldies par visu to, ko esat paveikuši, lai mūsu kāzu diena varētu būt tāda, par ko pat iedomāties nevarējām. Paldies, ka esat ar mums!

Mēness balts pa gaisu slīd.
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemassvētku vakars jauks,
Sniegā tīti mežs un lauks.

Miers klāj lejas, pakalnes,
Mīļā ciemā braucu es.
Zvaniņš dzidri, jautri skan,
Un tik saldi, saldi man.

Kāds eņģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic.
Lai Amoriņš Tev sirdī valda,
Neveiksmes ar bultām skalda!
Mīļi sveicu Tevi vārda dieniņā!!!

Vasaras svētkos priekš saules lēkšanas vajag aiziet uz avotu nomazgāt avota ūdenī muti un tad iemest sudraba jeb vara naudu. Uz māju ejot, nedrīkst atpakaļ skatīties. Tikko nonāk mājā, jāliekas gulēt. Sapnī redzēs, kas to naudu no avota izņems, tas arī licēju apprecēs.

Sveicu Tevi vārdadienā
Tikai neslīcinies pienā,
Lai varu Tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt.

No darba vēl neviens nav nomiris, bet kādēļ gan riskēt?

Mēs vēlam veselību, vēlam spēku,
Ik katrai rūpei viegli garām iet.
Ar gaišu dzīvesprieku, lai Tu spētu
Ik tumšam brīdim tiltu pāri likt.

Jura dienā jāslauka istaba un mēsli jāber uz krustceļiem, tad neaug blusas.

Kreiļa krāns

Tādēļ saku Jums, sievietes,
smaidiet – smaidiet vienmēr, lai sirdīs plūst siltums.
Dzeltenā tulpe, lai uzsmaida siltajā plaukstā.
Uz vaiga skūpsts šorīt, lai nenožūst.
Smaids no Jūsu kairajām,karstajām lūpām
mūžam, lai nenodziest.

Šodien atkal ir tā diena,
Kad tev jāaiziet pēc viena.
Ja tev krūtīs mājo sirds
Apskaties, kas plauktos mirdz!

Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.

Mācēt dziedāt, mācēt svinēt,
Mācēt pateikt: “Jā!”
Vārda dienā Tavā –
Visi dzīvot sāk!

Slienu mūlis

Atvēli laiku sapņiem,
Jo tie Tevi aiznesīs līdz pat zvaigznēm.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētam,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku, lai redzētu, kas notiek ap tevi,
Jo diena ir par īsu, lai ļautos savtībai.
Atvēli laiku smiekliem,
Jo smiekli ir dvēseles mūzika!

Jānīt’s jāja gad’ apkārti,
Atjāj Jāņa vakariņu.
Norīb zeme atjājoti,
Noskan pieši nolecoti.

Jānīt’s sēdēj kalniņā,
Vara bungas mugurā.
Sit, Jānīti, vara bungas,
Lai ceļas Jāņa māte.

Sit, Jānīti, vara bungas,
Vārtu staba galiņā,
Lai klausās tie ļautiņi,
Kam nav sava bungotāja.

Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilēja.
Lieldieniņa braukšus brauca
Asnus veda vezumā.

Vārda dienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries –
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā, lai pieci porši!

Visbaltāko uzticību
Jel iekaliet dvēselēs savās,
No sniega līdz sniegam
Cauri tālumiem ievas zied.
/S. Tilko/

Tavs darbs ir atklāt darbu, kurš ir tavs, un ziedoties tam ar visu sirdi.

Darot lielu darbu, visiem izpatikt nedrīkst.

Pretī nāk man Mirdza, ui tā nav Mirdza, tā ir vecena kam patīk vircas.

Tradicionāli Jurģa dienas ugunskurs bija kurts Saules ritu ugunskura vietā. Tas bija tas brīdis, kad Ūsiņa dienas svinībās vīri un sievas apvienojas kopējai rīcībai un darbībai. Ar pateicību par esošo un skaidru formulējumu, ko grib nākamajā rita posmā. Enerģijas apmaiņai, protams, tika gādāts zieds: medus, ūdens, graudi, pašcepta maizīte. Bet uz cita ugunskura bija pagatavots rituālais Ūsiņa dienas ēdiens pentāgs vai pantāgs – tajā ietilpa produkti, kas no pērnas ražas vēl saglabājušies, – dārzeņi, putraimi, olas un jaunie zaļumi. Gaļas ap to laiku krājumos vairs nebija, tāpēc pantāgs bija gandrīz veģetārs. Raksturīgi, ka vīri taisa savu, sievas – savējo pantāgu.

Mūsu dārgie…! Šodien mēs esam šeit, lai atzīmētu jūsu 35. kāzu gadadienu. Jūsu bērniem jau ir pāri 30, un jūs joprojām esat tikpat jauni, skaisti un mīlat vens otru kā pirms daudziem gadiem. Lai jūsu dzīvē būtu mazāk asaru un vairāk smaidu, daudz mīlestības un vēl vairāk laimes. Rūgts!

Es vēlos, māt, Tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas Tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.

Labvakari, mājas māte,
Vai gaidīji Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni sanākuši,
Kājas, rokas nosalušas.

Lai mīlētu, nav vajadzīgs daudz..
tikai tava paša sirds, patiess vārds, silts pavasara vējš.
Lai saprastu, nav vajadzīgs daudz..
tikai klusums, Viņas acis un mīlestība.
Lai dzīvotu, nav vajadzīgs daudz..
tikai balta sniegpārsla plaukstā, Dievs debesīs un mīļā cilvēka smaids.
Lai būtu laimīgs, nav vajadzīgs daudz..
tikai ticēt, cerēt un mīlēt

tavi mati ir ka saule…
tavas acis ir ka zvaigznes…
tavas lupas ir ka rozu ziedlapas….
tava ada ir ka piens…..
un to visu saliekot kopa veidojas engelis….
un sis engelis esi tu….mana liela mila…

Visa laba jāņuzāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Visas labas Līgo dziesmas,
Ko dzied Jāņu vakarā!

Es gribu sveikt 8. martā gudrāko, burvīgāko un skaistāko sievieti Latvijā!
Ļauj pavasarim padarīt noskaņojumu lielisku, lai atnak pie Tevis laime, emocionāla un garīga izaugsme.
Šajā dienā es novēlu tev tīru, patiesu mīlestību, patiesus draugus un draudzenes, labklājību, labu veselību un daudz sirsnīgu smaidu.

Tur, kur līgotāji Līgo naktī ejot pār pļavām, augot labāka zāle.

Ieliec egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš!

Klusa nakts, svēta nakts!
Visi dus nomodā.
Vēl ir Jāzeps un Marija
Kūtī, Dāvida pilsētā.
Jēzus silītē dus,
Jēzus silītē dus.

Klusa nakts, svēta nakts!
Ganiem Dievs novēl pats.
Dzirdēt eņģeļus slavējam,
Tuvu, tālu skandinām:
Kristus – glābējs ir klāt!
Kristus – glābējs ir klāt!

Klusa nakts, svēta nakts!
Dieva dēls, tava acs.
Mirdz mums dievišķā skaidrībā.
Nu ir dvēsele pestīta,
Jo Tu dzimis par mums!
Jo Tu dzimis par mums!

Ja pa Jāņiem lietus līst, tad labs siena laiks.

Kas par jautājumu – kam?
Pele saka pelēnam.
Kaķis murrā – tādi nieki,
Manas ūsas – mani prieki.
Paskaties uz manu pusi,
Ūsas skaistākās ir trusim.
Lūsis rūc, nu ko jūs, ūsas
Visu skaistākās ir lūsim.
Sami piepeld.Labāk būs,
Ja tu apskatīsi mūs.
Kamēr es tās ūsas pētu,
Kuram ir visskaistākās,
Mamma saka- mūsu tētim
Ūsas ir visskaistākās!

Dzied Ziemsvētku enģeļi Ziemsvētku dziesmas,
Klāj zemi pūkainais Ziemsvētku sniegs.
Šai vakarā, sirdīs kad jūtu liesmas,
Jums zvaigznes un sniegpārslas bēdāties liegs!

Kūsubummbuls

Dzimšanas dienā esi mierīgs,
Visu labi pārdomā.
Neskumsti par gadiem,
Priecājies par pieredzi.

Lai tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Lai tādu gadu nav,
Kas gaismu neatstāj!

Budeļos ejot jācep arī maize, lai tā to gadu nepelētu.

Kaut dienas tagad nes salnu,
Kaut daudz, kas negūstams zūd,
Tev tomēr jātiek tai zilajā kalnā,
Kur kādreiz Tu vēlējies būt.

Laimi Tev litriem vēlu,
Mīlestību kubiņiem,
Bučiņas no karstām lūpām,
Tās bez mēra tūkstošiem!

“Neaizmirsti darīt neiespējamo, lai sasniegtu iespējamo.” /Rubinšteins/

Jāņa māte sieru sēja
Deviņiem stūrišiem;
Šim stūritis, tam stūritis,
Man pašai viducitis,
Man pašai viducitis
Par akmeņa cēlumiņu.

Es palūdzu saulīti
pavest mazu gabaliņu.
iegriezties un sveicināt
Šīs dienas gaviļnieku.

Tikai vienu zeltainu smaidu
paņem plaukstā un pasaulei dod,
Tikai vienu pūkainu domu
savā skarbajā ikdienā rodi.
Tikai vienu glāstošu vārdu
saki cilvēkam, lietus kad līst,
Tikai pilienu savējā prieka
neliedz draugam, kam dvēsele dzīst,
Tikai sapni un cerību staru
atstāj savējai sirdij – lai plaukst!

Justies kā enģelim, spēt saklausīt savus smieklus un katrā peļķē ieraudzīt debesis!

Visas puķes uzziedēja,
Papardīte neziedēja.
Tā ziedēja Jāņu naktī,
Zeltītiem ziediņiem.

Lija lietus Jāņu dien’,
Lija Jāņu vakariņ’.
Tas lietiņš labu dara,
Kas nolija Jāņu dienu;
Tas lietinš sliktu dar’,
Kas lij’ Jāņu vakarā.

Kas skaistāks – ceriņi vai rozes?
To allaž grūti pasacīt,
Bet cilvēks skaistāks vēl par ziediem,
Jo viņā zieda gaisma mīt.

Sniegputenis sniegu nes,
Viņam daudz vēl jāsanes.
Ziemcietīši gaida segas,
Gaida katrs jumts un dzega.
Kad būs āres silti segtas,
Svētku eglēs sveces degtas,
Ziemas svētku godi būs,
Svētku Brīnums svētīs mūs.
/I.Bērza/

Jānīts brauca katru gadu,
Atved ziedu vezumiņu:
Še saujiņa, tur saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.

Ūdeni no vienas akas smelt,
Rūpju nastu tikai kopā celt,
Pažēlot, kad ēna ceļā krīt,
Riecienu pa diviem sadalīt.
Savu dzimtu tālu daudzināt,
Krietnas atvasītes audzināt,
Turēt godā mājas tikumus,
Senču gudrības un likumus!
Vienmēr censties otram vairāk dot,
Labos darbos sevi izsakot.
Mīlestības bite vienmēr dūks,
Medus ja līdz rieta stundai vēlai
Jūsu dvēselēs tai nepietrūks.
/K. Apškrūma/

Gads ar gadu atkal mijas,
Tā kā košas krāsu dzijas.
Dzīves audums mūsu rokās,
Jaunais gads, lai labi sokas!

Pimpajūlijs

Francijā Lieldienu simbols ir zvaniņš. Šis Lieldienu zvaniņš simbolizē prieku un jautrību. Vecāki bērniem koku zaros saliek ligzdas, kurās ir šokolādes olas, bet bērniem tās ir jāatrod un jānoceļ zemē

Gan priekos, gan bēdās.
Gan darbos, gan nedarbos.
Gan mierā, klusumā, gan trakotā negaisā.
Gan ar saules stariem siltumā, gan zem lietus lāsēm aukstumā.
Māmiņa mums blakus ir.