Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Katru reizi kā ar vien
Jauno gadu visi svin.
Arī Tev apsveicu un
Pie sevis aicinu.

Caur gadu birzi dzīvē
Tik vienreiz katrs iet.
Šai gaitā vienīgajā,
Lai staro patiess prieks.

Uz jaunu gadu ja raudāsi, tad raudāsi visu gadu.

Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!

Es Tev novēlu Karlsona apetīti,
Pepijas Garzeķes fantāziju,
Un Vinnija pūka neatlaidību!

Šī diena vieglāka par spāri,
Lai dzīves rūpēm paceļ pāri.
Uz mirkli kļūsti kastaņzieds,
Jo šodien prieka varavīksnē
Tavs vārds ar saules stariem siets!

Mēs vēlam veselību, vēlam spēku,
Ik katrai rūpei viegli garām iet.
Ar gaišu dzīvesprieku, lai Tu spētu
Ik tumšam brīdim tiltu pāri likt.

Skaisti tie ziedi,
Kas nav vēl plūkti.
Saldi tie skūpsti,
Kas nav vēl gūti!

Māmiņa mīļā
Tu esi kā saule
Tava mīlestība sasilda mani
Saule vai silts kažociņš.

Pūpolu svētdienā arī zirgi un citi lopi jāpūpolo, lai tie arvien būtu brangi, veseli un apaļi kā pūpoli.

Ej projām, gavēnīti,
Ar saviem kāpostiem,
Atnāks mana Lieladiena
Ar skaistām oliņām.

Jānis ienāk šķūnī,
Iekrīt vislielākajā būrī.
Vajag viņam palīdzību
Viņa sieva dod tikai miermīlību.

Oliņ, boliņ, briku, braku
Zaķis lien pa meža taku.
Pilnas ķepas raibu olu,
Galvā palaidnīgu domu!

Bagāts bija šo Jānītis,
Ar trīs zelta kulītēm;
Mūsējais bagātāks,
Ar piecām kulītēm.

Šoden Tava vārda diena! Sveicam un labu veselību rīt no rīta! Iedzersim par to!

Pūt, Jānīti, vara tauri
Pašā Jāņu vakarā,
Lai sanāca Jāņa bērni,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai atnesa Jāņu zāles,
Lai iedzēra Jāņu alu,
Lai uzkoda Jāņu sieru
Lai aizdedza darvas mucu,
Lai darija vaiņadziņus,
Lai gaidija Jāņu rītu,
Kad saulīte rotājāsi.

Zaķis ciemos nāk pie mums,
Oliņas tas paslēpj jums.
Meklējam mēs visi aši,
Atrodam tās visi braši.

Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu –
Svini savu vārdadienu.

Uz Jauno gadu dāvināsim
Mazliet sev egles zaļās spīts,
Tad darbu kamolā kāds dzīpars
Būs Laimes mātes ieadīts.

Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt vari!

Dievs dod mūsu Jāņa tēvam
Labu laimi dzīvojot,
Ar kājiņu pabīdīt
Naudas lādi pagultē.

Ūdens laistīšana ir ļoti svarīga darbība labklājības nodrošināšanai. Runā tā, ka būs tik daudz piena, cik ūdens izlīst. Rumulējas arī tādēļ, lai gani negulētu un lopi neslimotu.

Kad klinģeris smaržo
Un svecītes mirdz,
Daudz laimes tad vēlu
No visas sirds.

Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot.
Ziemassvētki klusi, klusi
Nāk Tev sirdi sasildot.

Jura nedēļā nedrīkst taisīt sētas, tad suņi skrien mājās.

Valentīndiena par mīlestību vēsta
No sarkanas lapas tiek sirsniņa plēsta.
Sirsniņa ir dāvana šajā mīlas dienā
Drīz tā tiks iegravēta skolas vecajā sienā.

Bet, ja reiz tu saņem sirsniņas daudz
Tad tu zini, ka liels tu audz
Tās apliecina, ka tu esi kādam mīļa.
It īpaši ļoti vajadzīga..

Atceries vienmēr, kad beidzas gads,
Šo īpašo dienu, tev pateiks tuvs rads.
Tad esi gatavs saņemt papīra sirsniņas,
Vai kādu no izlozētās kartiņas.

Tu esi manī un Tu esi man visapkārt.
Manās domās, vārdos un darbos.
Tu esi katrā manā solī, kustībā, elpas vilcienā
Tu esi manī un man Tevis trūkst.
Tu esi manī, bet es Tevi meklēju vēl un vēl…
Es Tevī slīkstu un man Tevis slāpst….

Jāņu vakarā vecenes, kurām ir sakari ar ļauniem gariem, staigājot pa kaimiņu laukiem, plūkdamas zāli, ar nolūku atņemt kaimiņu govīm pienu. Jāņu nakti laidaros šīs vecenes esot ieradušās suņu izskatā un zīdušas pienu.

Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes, uz nogriezuma būs redzams kāds burts, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.

Ik katra smilga, ir rasas dzirdīta,
Ik katra zila puķe, ir gaismas slacīta.

Ik katra bērna sirdij, ir mātes mīla veltīta,
Ik katram bērnam, ir šūpļa dziesma dziedāta.
/A. Drozdovs/

Papardes ziedot ziedus nobirdina nezdodziņā. Nezdodziņš ir jāaizsien un jāpaglabā. Tad visu var zināt, kas notiek pasaulē.

Jurģa dienā, ja kāds cilvēks iet uz citu dzīves vietu, un ja viņš grib savam bijušajam saimniekam atriebties, tad viņam jāiesviež pāris siļķu maizes krāsnī un krāsns slota jāiesviež dīķī, tad viņa bijušam saimniekam vienmēr būs ienaids mājās.

Ko man izlūgties Jaunajam gadam- Vairāk laimes, Bet varbūt tikpat?. Rāmai ikdienai stariņu saules, Svētkiem prieku, Un tas jau nav maz.

Sniegbaltīte smalka meita,
Cimdos bērnus sveicināja…
Baidījās apskādēt
Aizpērno manikīru!

Alkaša caureja

Simtiem cepu hamburgerus
Ziemassvētku vakarā,
Kad atnāca budēlīši,
Maitas visus notiesāja!

Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē,
Veselību pašam un veselus mīļos,
Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai,
Mazus brīnumus ikdienā un lielus brīnumus sirdī,
Eņģeli uz pleca un mīļu cilvēku blakus,
Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību
pret pasauli aiz loga…

Pūpolsvētdienas rītā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.

Tu esi man vajadzīgs, tāpēc Tu nāc
Lai kāptu pret sauli vēl augstāk,
Un labi, ka pasaulē esi Tu tāds
Ar savām stiprajām lielajām palukstām..
/H.Gāliņš/

Lai vienmēr dvēsele tava
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā doma,
Kas dzintara pilna arvien!
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.

Lai kopīgs ceļš kā stipra dzija
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: ” bija “,
Lai saule vienmēr nāk jums līdz!

Bērzu un ozolu polonēze,
Vīgriežu, pīpeņu deja,
Liesmu un pusnkats dziesma –
Tā ir Līgo nakts seja .
Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.

Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā Tev
Nemirstīgas laimes nes!

Jāņuguņu gaismā
Kupls ūdensrožu vaiņags
Liesmo.
Tikai vienam
Baltais vaiņags vīts,
Tikai vienu
Acu skati tver.
Jāņugunis spīgo!
Meiten, meiten
Nebēdnīgo,
Briesmas draud!
Ierakstiet,
Jel ierakstiet
Meiteni šo nebēdnīgo
Sarkanajā grāmatā,
Ierakstiet…

Es zinu, ka tumšie brīži ir katrā dzīvē,
Bet Tu esi gaismas stariņš, kas izgaismo visu.
Priecīgu dzimšanas dienu.

Dzimtais pavards
Dzimtais pavards pie debesīm kuras.
Lai pārnāktu mājās,
mēs neveram durvis,

bet grāmatu vākus
un brīvojam telpu sevī,
kur dzimtenei būt.

No gliemeža mācīties nevaram,
jo mājas nav patvērums mums,
bet mēs būsim patvērums mājām.
/M.Zālīte/

Lietus vien, lietus vien
Visu garu vasariņu;
Dod, Dieviņ, saules gaismu
Jel tai Jāņu vakarā.

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi mani daudzināja.

Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Ar dziesmām sagaidām,
Sējas darbus pabeiguši.

Es tavu vārdu piesaucu
rītos,
dienā,
vakaros,
naktīs,
priekos,
bēdās,
barā
un vientulībā,
un – kad nav bara,
ne vientulības,
kad nav nekā.

Un katrreiz
tavs vārds skan
savādāk.

Es tavā vārdā
varu visu pasauli pateikt
un visu pasauli
uzrunāt.
/O. Vācietis/

Cilvēks ierodas šajā pasaulē no nekurienes un aiziet uz nekurieni. Tas ir pietiekams iemesls, lai starp diviem tik svarīgiem notikumiem mēs šeit sanāktu un iedzertu.

Ziemassvētkos es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izsakats ar nav štruntīgs!

Māmiņ šodien tava diena
Nestrādā un atpūties
Vēlam mēs tev tikai labu
Sveicam tevi šodien dikti
Prieku, laimi mātes dienā

Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.

Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.
/E. Zālīte/

Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot auglīgi un labība to gadu labi izdodoties.

Ūsens stāvu slaistijàs
Muna staļļa galiņā.
Ai, Ūsiņ, vecais tēvs,
Jāsam abi pieguļā;
Es guntiņas kūrejiņš,
Tu zirdziņu ganitajs.

Īsts džentelmenis vienmēr pavada sievu līdz vilcienam, lai pārliecinātos, ka viņa tiešām aizbrauc. Sveiciens vīriešu dienā!

Lai Jaunā gadā darbi sokas,
Un nogurumu nezin rokas.
Lai tālu gaišas domas trauc,
Un apkārt labu draugu daudz!

Dārzā kur zied puķkāposti
Uzplaucis ir milzīgs zieds,
To tev vārda dienā sūtu,
Lai tev būtu milzīgs prieks.

Ak, Dievs! Cik mīļš Tavs vārds,
Tas sevī ietver visu.
Cik daudz tu esi vērts,
Tik skanīgs ir Tavs vārds.

Laiks kā vienmēr tālāk steidzas,
Jaunā gada gaitās sauc.
Lai nekas nav nepaveicams,
Lai ir prieka, laimes daudz!

Atslēdziņa nolūzuse
Manam dziesmu pūriņam;
Lai dziesmiņas pataupās
Līdz Jānīša vakaram.

Mana adrese: cerību rajons,
mīlestības pilsēta,
svētlaimes iela,
nummurs – es,
dzīvoklis – tu,
indekss – es tevi mīlu!

Vasaras svētkos ļaudis ripojās.

Lidojošais pislītis

Paldievs, zirgu Ūsiniti,
Par kumeļu barošanu!
Vaj izvedu, vaj aizjūdzu,
Noturèti nevareju.

Ko lai šajā dienā vēlam
Brašam mūsu zemes dēlam,
Autiņu ar šipiem kaltu
Un vēl tautumeitu baltu
Ko cits nesauktu par mauku.

Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers..
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..

Taukainā vāvere

Kad svētki atkal klāt,
Un Valentīns sāk rokas māt,
Tad mīlestība apkārt valda
Un sirsniņa kļūst cukursalda…

No vasaras mācies mūžu dzīvot,
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.

…Ņem!
Visas manas mīlestības ņem!
Vai nu ir vairāk?
Pats redzi – nav.
Ja mīlas tiesu taisnīgu tu lem,
tad viss, ko prasi, sen jau bijis tavs.
Un bij šī mīla sen tev dāvināta,
ar to tu vari darīt kas tev tīk.
Bet kurnēšu, ja untumainā prātā
Tu spēlēdamies savainosies pats.
Tev, mīļo zaglēn, piedodu,
kaut gan līdz pēdējam es aplaupīta.
Bet gribu, lai saproti, ka naidu paciest
man ir vieglāk nekā mīlas netaisnību.
Un tomēr – mīlot moki, nokauj pat –
mēs ienaidnieki nebūsim nekad!…

Perdeļbāka

Šodien mēs vēlamies vectēvu
Apsveicam ar šo dzimšanas dienu!
Mēs iestājamies par jums –
Atcerieties to, bez šaubām.
Mēs vienmēr jums palīdzēsim,
Jūs varat paļauties uz mums.
Palikt veseliem
Neuztraucieties par neko

Ko pēc senlatviesu ticējumiem Līgo un Jāņu dienas ugunskura pelnos ber Dieviņš?
(Naudu)

Veselību, dzīvesprieku
Lai Jums atnes Jaunais gads!
Pārējo? To paši ņemiet,
Tik, cik atļauj sirds un prāts.

Iesim ļaudis, skatīties,
Vai ir vārti appušķoti,
Vai ir vārti appušķoti?
Vai ir dārzi izravēti.

Labvakari, rudzu lauks,
Kā Dieviņis tev līdzēja?
Kā Dieviņis tev līdzēja
Baltiem ziediem noziedēt?

Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec kāpostu dārziņā,
Lai aug balti kāpostiņi
Kā Jānīša cepurīte.

Lec, Jānīti, kur lekdamis,
Lec lopiņu laidarā,
Izmin usnes, izmin nātres,
Tīri manu laidariņu.

Ļaudīm lieli brīnumiņi
Par Ūsiņa kumeļiem:
Pieci zirgi, divi ķēves,
Septiņsimtu kumeliņu.

Laimi es Tev nevēlēšu – to šodien jau ir un būs vēlējuši daudzi un tik daudz, ka pa ausīm nāks laukā. Veiksmi ar nevēlēšu, jo mērķtiecīga darba rezultāti allaž pārspēj tos, kas gūti ar nejaušības palīdzību. Varbūt skaistumu? Nē, tas Tev pavisam noteikti netrūkst! Es labāk vēlēšu Tev tikt uz tā ceļa, kas Tev dos pilnīgu dzīves piepildījumu, un nekad no tā nenomaldīties!

Iedzersim par to, lai nākamajā gadā negadītos nokavēt darba dienas beigas!

No sveču liesmām,
No egļu zaru smaržas
Ņem gaismu rītdienai
Un spēku visam gadam!

Ja Jaungada dienā kaut ko ēd pirmo reizi un kaut ko vēlas, tad šī vēlēšanās arī piepildās.

Jānīts sēda ozolā,
Vaska sveces rociņā;
Tās dedzina Jāņa nakti,
Lai redz ceļu Jāņa bērni.

Lai Jūs mīl un lai Jums ir ko mīlēt,
Lai Jūs gaida un lai Jums ir ko gaidīt,
Lai Jums ir ko darīt un lai ir, kas to novērtē,
Lai Jūs sargā no debesīm un saprot uz zemes!

Šai naktī svētajā
No debesīm krīt, zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.

Mīlēt nozīmē dzīvot tā cilvēka dzīvi, kuru mīl.
/Ļ. Tolstojs/

Jānīšam divi staļļi
Pārdodamu kumeliņu.
Pirciet, mani bāleliņi,
Jel ar vienu ceļa zirgu!

Ja Tu gaidīsi īsto brīdi,
Tu nekad neuzsāksi to, ko gribi.
Tāpēc sāc tieši tagad,
Sāc tur, kur Tu esi,
Ar to, kas Tev ir!

Lai Laimīte ceļā vada
lai turība sētiņā
lai uzlec zelta saule
Vārda dienas rītiņā!!!!!!

Ciema puiši, šurp nākdami,
Rīku ziepes balināja;
Še atnāca, še iegrūda
Pašā speltes caurumā.

Mīli tā, it kā neviens nebūtu tevi apvainojis..
Strādā tā, it kā tev nebūtu vajadzīga nauda..
Dejo tā, it kā neviens uz tevi neskatītos..
Dziedi tā, it kā dziedātu sev..
Dzīvo tā, it kā dzīvotu paradīzē…

Tas baltais ziemas miers, kas iespīd istabā
No sniega laukiem rīta klusumā,
Ir tā kā Dieva miers tu augstībā,
Kur, baltos spārnus klusi saglauduši,
Uz ceļiem eņģeļi stāv, galvas noliekuši.
Uz ceļiem eņģeļi
Kā sniega mākoņi.
/Kārlis Skalbe/

Dzimtene

Māte katram no mums sava.
Arī dzimtene tik viena.
Senču mantojums, ko tālāk sirdī, darbos, bērnos nesam.
Sargājam kā sveces liesmu,
Mārīti, kas rāpo zāles stiebrā.
Latvija nav vārds vai vieta, tas ir stāsts, kopā savīts gaismas stars.

Līgotaji, līgotaji, līgo, līgo!
Nav vairs tāļu Jāņa diena: līgo, līgo!
Ši dieniņa, rītdieniņa, līgo, līgo!
Parīt pate Jāņa diena, līgo, līgo!

Zvanu skaņas viļņo gaisā,
Vecā gada stundas drūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums uz galda kūp.
Cerību un sapņu biķers
Atkal mums šai stundā svēts.
Piepildīsies viss, kas dziļi
Dvēselē būs iecerēts.

Kad Ziemassvētku rītā suņi stipri rej, tad to gadu tai mājā būs kāzas.

Lai deg sveces,
Lai pil tauki,
Lai iet Jaunā gadā jauki!

Lai ar gadiņš uzkrīt plecam,
Bet vai tāpēc jākļūst vecam?
Ja ir sirdī dzīves prieks,
Gadu skaits ir tīrais nieks!

Ja Līgo vakarā nelec pāri ugunij, tad visu gadu sāpēs kauli.

Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un mīļi lieku gulēt iet.
Un tad noglāstu es tevi tā,
Ka neaizmigt tev šā vai tā.

Ko šodien mēs tev sacīt varam,
kad balti sniegi zemi klāj,
kad tava mūža gadu kokam
ir zelta krāsas lapa klāt?
Tik klusa, rimta katru dienu,
tik nemanāma daudziem mums,
bet tevi satiekot, mēs jūtam-
nāk labestības strāvojums.
Un tādēļ mēs no sirds tev vēlam,
lai balta katra diena aust,
lai tavā dzīves zelta kausā
ir laimes, prieka, saules daudz.
/Lauma Daugiša/

Iesim, meitas, skatīties,
Kādi ziedi rudziem zied.
Rudziem zied zelta ziedi
Sudrabiņa pakariem.

Ja Jāņa dienā tik ilgi līst lietus, kamēr zirgu var apseglot, tad būs auglīga vasara.

Lieldienas uzskata par ģimenes svētkiem, tāpēc cenšas tos atzīmēt bērnu, vecāku un citu tuvinieku vidū. Galdu klāj, ievērojot senās tradīcijas – obligāti ar krāsotām olām, svaigi ceptu kuliču un biezpiena pashu.

Drīz sveicienus Tev dāmas sūtīs,
Lai saule atspīd Tavās rūtīs,
Kad ausīs dzimenītes rīts,
Ar prieku, laimi cieši vīts.

Ziemassvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģel’s zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas atkal sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst.

Lieldienu rītā
Agri, jo agri
Garausis sapošas
Kažokā glītā.
Kājās velk zābakus,
galvā liek mici.
Silti, lai sniegā.
Tu taču tici?
Saliek tas vezumā
Dējumu savu:
Zilas un sarkanas,
Oranžas košas,
Brūnraibas, pelēkas
Olas un skat!-
Baltajās kupenās
Garauša pēdas-
Trīs raibas oliņas
Pie mājas stūra,
Lēni jau sniegā
tiek ieputinātas.

Līgodama vien staigāju
Šo gaŗo vasariņu,
Būs visiem pieminēt
Manu skaistu līgojumu.

Saujiņu laimes,
Kukulīti prieka,
Maisu ar naudu,
Vezumu ar veselību
Pūli ar draugiem un mīlestību pilnu!

Jūs bērniņi nāciet ar priecīgu prāt’
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt!
To prieku lai katris lai sirsniņā jūt
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt’.

Ak, eita tur kūtī pie silītes ar!
Pie svecītes gaismiņas skatīties var,
Ka autiņi tīri, tur bērniņu sedz,
Par eņģeļiem jaukāku guļot to redz.

Tur guļ viņš, ak, bērni, uz salmiem un sien’,
To Jāzeps un Marija skata arvien.
Tur ganiņi ienāk, un ceļos tie krīt,
Un gaisā dzied eņģeļi: ’Dievs pie jums mīt!’

Ak, metieties ceļos kā gani ir jūs’,
Un salieciet rociņas, pateikties būs.
Un līksmojiet priecīgi eņģeļiem līdz:
’Mēs mīlējam tevi, kas autiņos tīts!’

Ko dosim, mēs, bērni, ko dāvāsim tev?
Ak, saņem mūs pašus par dāvanu sev!
Tu negribi mantas, ko pasaule rod,
Bet sirdi it šķīstu, kas godu tev dod.

Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!

Mums dzīves ceļos akmeņi un māli,
Ir šaubas, vilšanās un prieks.
Tam visam pāri varavīksnes vāli
Kā cerība, kas laimi sniegs
Tūkstoš dzidru saules staru
Lai vēl ilgi dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlējām no visas sirds!

Mīlēt bez noteikumiem, cienīt katru brīdi, piedot bieži un apskaut cieši. Tās ir labākās laulības dāvanas.

Jurģa dienā maize jācep, jo tad esot zirgi resni.

Augsti mani bāleniņi,
Augsti kāra šūpuliti;
Tautu meita zema resna,
Tai vajaga palēceknes.

Es izdzinu Jāņu nakti
Savas aitas pieguļā:
Jāņa nakti zelta rasa,
Lai tās baltas mazgājās.

Nu Tu vari pirkstā kost,
Gadiņš klāt, nevis nost
Lec uz augšu, lec uz leju,
Grumbiņas Tev bojā seju.

Ej ar Dievu, metenīti,
Ar to savu slokatnīti;
Atnāks mūsu lieldieniņa
Ar balto piena rausi.

Kur gan tie gadi skrien? Caur ērkšķiem un rozēm tie lien.
Vēlējies tiem pakaļ skriet, apstādināt laiku kaut tik uz bridi vien.
Neatskaties atpakaļ, dodies taisni uz priekšu.
Gadi skrien kā vēja spārni, ne tie vieni, ne tie lieki,
Gadi nāk un gadi iet, vēlam tev laimi un prieku vien.

Vai tā pīle, strauss vai zoss,
Tās mums visas olas dos.
Lieldienās tās cep vai vāri,
Neaizmirsti uzbērt sāli.

Lai cik grūti, bet ar prieku silti
Lai ik diena tavā mūžā rīt,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit.

Kaut mazliet sāp, ka gads ir atkal garām,
Tu tomēr smaidi – Jaunais nāk.
Lai laimes daudz, lai bēdas steidzas garām,
Lai sirds ik dienā spēku atrast māk.

Visi vēle šo un to
Es tev vēlešu kaut ko:
Lai tu pupā pakārtos
Un ar zirni nošautos!

Lai tas, ko Jaunais gads Jums sniegs,
Ir laime, veselība, prieks!

Dirsknābis

Novēlu Tavā Jubilejā – smilšu graudā ieraudzīt pasauli,
Pļavu puķēs sakatīt debesis,
Plaukstās noturēt bezgalību
Un ticēt mūžībai!

Rīgas viskrāšņākās puķes –
sievietes.
Nāk meitenes jaunās,
nāk dāmas,
nāk skuķes –
sievietes –
Rīgas viskrāšņākās puķes.

Telīšu labadi
Šūpoties gāju,
Lai manas telītes
Pienīgas augtu.

Tavs vārdiņš tik mīligs un jauks,
Par to nav skaistāks pat rožu lauks.
Vai esi redzējusi kā ezers atspidot saulei
kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevi mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu,
Jo vārdadiena Tev vairs nebūs rīt!

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

Jurīts jāja Ģurģu nakti
Sirmu, bēru kumeliņu,
Lai aug lava(?) vasariņa,
Kumeliņiem barībiņa.

Lai Jaunais gads atnes prieku sejā, laimi sirdī, veiksmi darbā!

Ziemassvētku dieniņā,
Tu esi manā sirsniņā.
Pie tevis šodien aizbraukšu,
Mēs kopā būsim divatā.

Sievietes pēc dabas spēj ievērot un pamanīt to, ko nespēja pamanīt neviens. Sievietēm ir laba intuīcija, kura reti mēdz tās pievilt. Sveiciens Sieviešu dienā!

Jānīt, Jānīt,
Vai tev alus ir brūvēts?
Šodien, rītdien,
Pairīt pati Jāņu diena

Daudz laimes dzimšanas dienā! Es novēlu jums laimi, veselību, siltumu, gaismu, mīlestību, maigumu, vitalitāti! Lai jūs vienmēr spīdētu no laimes, sasniegtu savu mērķi, lai piepildītos visi jūsu lolotākie sapņi. Un lai arī jūsu dzīvē bija cilvēks, kurš ir gatavs kaut ko darīt jūsu labā!

Met, meitiņa Jāņa nakti
Liepiņā vainadziņu:
Ja palika zariņos,
Vedīs tevi šoruden.
Ja nokrita zemītē,
Vedīs tevi citugad’.

Metiet, meitas Jāņa nakti
Upē savu vainadziņu;
Kam ar straumi aizpeldēja,V
edīs meitu šorudeni.
Kam nogrima dibenā,
Tā bez vīra šorudeni.

Es skūpstu Tavas rokas –
Tās darbā neapkūst.
Es skūpstu Tavu pieri –
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas acis –
Un ļaunu neredz tās.
Es skūpstu Tavas lūpas –
Tās sārtas iedegas.
Tu uzziedi kā puķe –
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J.Jaunsudrabiņš/

Gani dzina sētiņā,
Kupla liepa vārtus vēra;
Tā nebija kupla liepa,
Tā bij Jāņa māmuliņa.

No visas sirds Tev novēlu
Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus kas piepildās,
Torti kas nesakalst
Un draugus, kuri vienkārši ir!

Visas puķes šodien dārzā,
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied!

Tev vēlam soļot skaistu taku,
Lai tajā šķēršļu nebūtu nekad,
Mēs vēlam prieku, laimi, ziedus,
Bet skumjas, vilšanos Tev nepazīt nekad.

Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties –
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām.

Daudz laimes dzimšanas dienā dārgais kolēģi! Tagad, šai skaistajā dienā, es novēlu, lai jūs vienmēr sildītu saule un tuvinieku mīlestība, ļaujiet liktenim aizsargāt jūs no visām nepatikšanām un problēmām, laime būs no jums neatdalāma. Un ļaujiet jūsu darbam būt veiksmīgam un patīkamam un tā atalgojuma cienīgam.

Ziemassvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģel’s zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas atkal sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst.

Ēd, vistīna, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij man bālēlīnu,
Baltu olu ēdājīnu.

Bagātam Jāņa tēvam
Treji vārti appuškoti:
Pa vieniemi gani dzina,
Pa otriemi pieguļnieki,
Pa trešiem Jāņa bērni
Jāņa dziesmas skandināja.

Katram ir savs vārdiņš dots un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes, pielej pilnas arī glāzes.

Šī pasaule nu reiz ir tāda,
Ka mīlestību vajag tai.
Ik katrā valodā vārds “māte”,
Ir vārdi “mīļš” un “mīļotais”.
/Ā. Elksne/

No vasaras mācies mūžu dzīvot,
Mācies krāsas un siltumu krāt,
Katram dzīvotam mirklim,
Pieliekot mīļumu klāt.

Ziemassvētkos vajag ēst daudz zirņus — tad būs daudz naudas.

Šampānietis, lai puto,
Dziesma lai trīc,
Smaidoš, lai uzplaukst
Tev vārdadienas rīts!

Izbraukāju dziļus laukus,
Novirpoju divas olas.
Nu būs krāšņas Lieldienas,
Olu karš un uzvaras!

Papardītei grūta dzīve…
Papardītei grūta dzīve,
Līgo Līgo
Jāņu naktes baidījās,
Līgo Līgo
Jāņu naktī Jāņa bērni,
Līgo Līgo
Papardītes retināja
Līgo Līgo !
Nāc, iepīsim vasaras savas… Nāc, iepīsim vasaras savas
Jāņu vainagā biezā!
No madarām,vīgriezēm,papardēm,
No ozollapām dižām.
No miglas pa smalkai nītij.
Un rasas zīlēm kā krellēm.
Iepīsim vasaras savas
Vasaras Saulgriežu stellēs!
Sildīs seģene dārgā
Košām vasarām austa,
Kad ziemas Saulgriežu baltums
Cels savas plaukstas vēl augstāk.
/G.Salna/

Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ es tev pasniegt varu,
Dāvanai no manas sirds.

Sivēns lēni projām iet, aiz viņa paliek dubļi vien
Lai tikai dzīve saista mūs un siltums, kas kūst,
Lai veiksmes pilns ir Jaunais gads,
Un dubļus vairs nav jāvāc!

Visu gadu Jānīts jāja,
“Mynthon” bija vienmēr klāt.
Tagad šim tik svaiga elpa-
Dāmas nelaiž citur jāt.

Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā…
Līgo dziesmas salonā,
Pats pie stūres reibumā!

Tālu, tālu tava gaisma mirdz.
Augstu tiecas mana pārgalvīgā sirds.
Citu skatu tavas acis redz.
Citu liesmu tavi sērkociņi dedz.

Saprotu, naivi skan, avaino,
Tomēr es ļauju sev izsapņot.

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!(2x)

Lūdzu, lūdzu, iedomāsimies:
Jūtu, jūtu mūsu lūpas vienuviet.
Silti, silti diviem kopā kļūst.
Īstas jūtas prāta žogam pāri plūst.

Saprotu, naivi skan, avaino!
Tomēr es ļauju sev izsapņot.

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!

Viens un divi, un trīs,
Un tu vairs neesi brīvs.
Ziemassvētku valsī nomedīts!

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!(2x)