Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Elpot bez tevis var,
Var gausi, kā svece plīvot.
Bet nevar degt,
Nevar dzīvot.

Sakļaujas priedes un vējā šalc:-
Esiet laimīgi abi!
Jūrā atsaucas vilnis balts:
Diviem kopā būt labi.

Ja tev kādreiz paliek grūti,
Tad pei velna bēdas sūti
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi.

Apsveicam ar sudraba kāzām! Es novēlu jums, mani mīļie, lai jūsu ģimene vienmēr būtu tik draudzīga, dzīvespriecīga, ilgstoša un stipra. Es novēlu jums, mani dārgi, labu veselību, milzīgu ģimenes laimi, gudrību, pacietību. Lai jūsu mīlestība ar katru dienu tikai stiprinās un nes jums vēl daudz patīkamu mirkļu un notikumu.

No rīta es gāju,
Uz maijpuķīšu klāju,
Pār augstiem kalniem,
Pār lauku laukiem.

Kad mājās es nācu,
Tad domās pārdomāju,
Kā māmiņu savu
Es šodien sveikšu.

Iešu istabā,
Dāvāšu ziedus,
Mīļus vārdus viņai teikšu.
/L.Dzvinko/

Iegūt draugu mīļu, cēlu
Tevīm Jaunā gadā vēlu,
Viņa sniegto laimes kausu
Ja ir vērts, tad tukšo sausu.

Skūpsts ir elektriskais zvaniņš
Mīlestības priekšnamā.
Mīlestība – cukurgraudiņš
Dzīves rūgtā kafijā!

Ir katrs dzimis savā dienā
Viens spelgonī, cits Līgo dienā.
Bet man vienalga ira tas.
Būs tevim šodien dāvanas.

Ar sniega pieneņziedu krēma un saldo skūpstu šokolādes kūku,
Ar nejauši vakarnakt zvaigznēs atrasto dzirksti acīs
Un mutuļojošo jūtu šampanieša sirdi
Es klusiņām, uz pašiem pirkstu galiem Tev pieslīdēšu klāt,
Lai, liegi lūpām pieskardamās Tavai ausij, kā sapnī čukstētu,
Ka dāvāju Tev šokolādes skūpstu, līdz mana dzirksts ir arī Tavās acīs
Un novēlu, lai kaislē mutuļo Tev jūtas, līdz noreibst Tava šampanieša sirds.

Visi gaida Jāņu dienu,
Puiši gaida, meitas gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru
Meitām zāļu vainadziņus.

Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Zaķis vakar piedzērās,
Vairāk neko neatcerās,
Kam tās olas krāsoja,
Paslēpa un dāvāja.

Vārdadienā neķer mušas
iedzer šampi, saņem bučas
Un lai sirdij labāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūku!

Lai Tev vienmēr pretī staro acis,
kuras mīl sauli,
plaukstošu bērza zaru un Tevi…

Sēklas runcis

Lopadirsa

Lieldien gāju šūpoties,
Lai liniņi gari aug;
Pīrāgus čūšināt,
Lai telītes raibas aug.

Sakarā ar Vārda Dienu,
Katram jādzer glāzi vienu,
Bet, ja tostu pateikt prot,
Darbību drīkst atkārtot!

Jānīts nāca pār kalniņu
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā!
Jāņu naktī es Jums vēlu
Atrast skaistu tautu dēlu,
Lai tas ņēmējs būtu gruntīgs
Un lai izskats ar nav štruntīgs

Tizlais ruberoīds

Trīs vārdi.

Trīs vārdi uz papīra
Tur izlikta dvēsele mana
Trīs vārdi uz papīra
Bet kāda savādi jauka skaņa

Tie izsaka visu…un neko
Tie satrauc, iedvesmo un saviļņo
Tie patiesi mēdz būt un lēti
Bet man tie vienmēr paliks svēti

Tos māte saka savam bērnam dzimušam
Tos puisis saka meitenei tik jaunai
Tos saka vīrs, kas karā dodas
Tie vārdi, kur, no kurienes tie rodas?

Ir spēks šais vārdos iekšā likts
Tur burvība, tur virzība, tur dzīves jēga
Trīs vārdi
Es
Mīlu
Tevi

Skujiņām smaržojot,
Svecītēm degot,
Jaungada priekam
Ikdienu segt.

Jājejiņa bāliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti:
Dienu jāju kunga zirgus,
Nakti kunga gaspažiņu.

AI Jānīti Dieva dēls,
tavu kuplu cepurīti,
Auga mieži auga rudzi,
apakš tavas cepurītes.

Čižu, čižu, vižu, važu
Ziemassvētku vakarā!
Kas nečižu, kas nevižu,
Tam neauga gari lini.

Pūpolīt, pūpolīt-
Pirmais pavasara vēstnesīt,
Tavs pelēkais kažoks
Tik biezs un maigs.
Tādēļ tevi nebaida
Saltais ziemas laiks.
Bet, kad saule zemi
Mīlestībā sildīt nāk,
Tavs kažoks dzeltenā
Krāsā krāsoties sāk.
Un pats kā saule
Savus starus izstaro,
Bites ar nektāru pabaro.
Nu – tava diena-
Katrā mājā tu godā celts,
Lai pāri nedienām
Liesmotu saules zelts.

Ziemassvētku rītā
Salavecis spiež grīdā,
Lai pie tevis tiktu
Un dāvanu zem egles liktu.

čužu čužu, važu važu
Metenīša vakarā;
Kas ne čužu, kas ne važu,
Tam neauga gaŗi lini.

Ja Jāļu dienas rītā acis rasā mazgā – tās kļūst veselas.

Ai zaķīti, garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.

Lieldienas ir vienmēr jauki.
Žēl ka pēc svētkiem ir jāmazgā trauki.
Pēc tam galva sāp un griežas.
Sūds pa dirsu ārā spiežas.

Ja Ziemassvētku naktī debesis zvaigžņotas, tad nākamajā gadā būs laba raža, turpretī apmākušās debesis sola neražu.

Labi iesākts darbs – pa pusei padarīts.

Vakarā, kad saule riet,
Vēlos es pie tevis iet.
Vēlos mīlēt, skūpstīt, glāstīt
Un par sevi blēņas stāstīt.
Un tad vienīgais tu būsi,
Kas par mīļāko man kļūsi!

Sniegbaltīte klusi, klusi
Visus rūķus apkniebuse
Visu šņabi izdzēruse
Tepat sētā atlūzuse.

Putniņš pārlidoja, vakars nolaidās,
Visos ciema logos sveces iedegās,
Tie bij Ziemassvētki, kas tur ieradās,
Un ar savu gaismu namos apmetās!

Agri mostos es no rīta,
Steidzu visu padarīt.
Šodien māmiņai ir svētki!
Žigli aizskrienu uz pļavu,
Mežābeli ieraugu.
Noplūcu tai vienu zaru,
Nesu savai māmiņai.

Degu skalu, degu sveci,
Tumša mana istabiņa;
Ienāk mana māmuliņa,
Tūdaļ gaiša istabiņa.

Izplūdusī erakcija

Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man…

Katru dienu brīnos ļoti,
Kur man sirds ir pazudusi?
Izrādās, ka tā pie tevis
Razbainiece aizmukusi!…

Nelaid garām Laimes māti,
Vecā gada vakarā.
Lai dod laimes atslēdziņu,
Saujām zeltu, sudrabiņu.

Zaķīt zaķīt panāc lūdzu,
Es priekš tevis puķes plūcu!
Lai tev raibas lielās dienas,
Olas neēdiet nekādas!

Ir tads teiciens, ka tad, kad berns piedzimst, pie vinja no debesim nokapj Dievs un nobucho to. Ja Dievs nobuccho pieri, tad berns bus gudrs, ja rokas- vinsh bus stradigs, centigs, ja sirdi- berns bus sirsnigs, miljsh, lidzjutigs. Kad Dievs nokapa pie Tevis, vinsh nobuchoja gan galvu, gan rokas, gan sirdi.
Daudz laimes Dzimshanas diena!

Ar vēlējumu gaišu un draudzīgu,
Mēs nākam Tevi Jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazītu raižu
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!

Puiši uz meitiņām lūkojas,
Meitas uz puišiem līgojas.
Vainadziņš galviņā neturas,
Jāņa naktī viss notiekas….

Sarijušies riepu dūmus,
līgotāji meklē krūmus,
rītam austot Jānis klusi,
streipuļoja uz māju pusi!!!

Cik manas rokas alkst
Pēc Tevis mīlēšanas!
Cik manas lūpas slāpst
Pēc Tevis skupstīšanas!
Cik mana miesa gail
Pēc kopā saplūšanas
Saplūšanas, kad pazūd telpa,
Laiks un saprašana.

Vai, vai, lieldiena,
Tavu garu gaveņu!
Apēdu māmiņai
Trīs pūri kaņepu,
Trīs pūri kaņepu,
Deviņus pīragus,
Šos garus gaveņus
Gavedama.

Ir labi tad, ja nav ko nožēlot.
Ja mirkļus godam aizvadījis esi;
Ir katrs gads tik reizi mūžā dots,
To otru reizi dzīvot nevarēsi.

Mežā auga eglīte
Citām eglēm blaku.
Tur mēs viņu atradām
Brienot sniega taku.
/P. Sils/

Lai mirdzošs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un pazūd visas neveiksmes,
Kā putekļi pa gaisu!

Tu biji mans mīļuma rīts, tu biji mans maiguma vakars
Un nesaki, ka tas bijis un kāds tev ar to vairs sakars.
Ir gājuši mēneši, dienas,bet zudis jau nav nekas.
Tik noslēpts aiz nedienu sienas, aiz vārda, kurš bija tik ass..

Varbūt tāpēc nosargāt vēlos liesmiņu mazo, kas tumsā trīc,
Jo tu biji mans maiguma vakars, jo tu biji mans mīļuma rīts.
Un tikai pilnīgā tumsā to dzirkstīti ieraudzīt var
Kura starp pelniem kvēlo, kuru abi tā baidamies skart.

Bet kaut kur sirsniņā dziļi dziļi šī mazā oglīte gail
Tikai dusmās nenopūt viņu jo tai no vēja ir bail
Un kaut kur atmiņās tālu tālu vēl kāda stīga trīc
Jo tu biji mans maiguma vakars, kļūsti atkal mans mīļuma rīts

Koki augot tikai līdz Jāņiem, pēc tam tikai briestot.

Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.

Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši.
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!

Ej, Ūsiņ, labais vīrs,
Baro manus kumeliņus;
Sukadams, barodams,
Sēsties siles galiņā.

Lai ik dienas, lai ik stundas,
Laime, prieks un cerības Tev sirdī aust,
Un, lai Tavā vārda dienā,
Baltas laimes rozes plaukst!

Ja Ūsiņu dienā spīd saule, labi padosies lopi.

Laime roku pretī sniedz,
Saldumiņu rokā spiež,
Laba, lai tev ēstgriba,
Skaista, skaista dvēsele.

Lai vārda dienas kūka,
Ir mīksta tā kā pūka,
Tik nepārēdies dikti,
Lai nepaliek Tev slikti!

Sveicam tevi dienā šajā,
Kura saukta tavā vārdā,
Kuru neatkarīgi no tevis
Tēvs un māte tev ir devis.

Ambulancē guļu es
Plāksteris uz pipeles.
Sapņoju ka alus puto
Īstenībā pimpis struto.

Obligāti jāapēd pāra skaits olu, jo, apēdot nepāra olu skaitu, cilvēku var piemeklēt kāda neveiksme;

Ir vasara, klāt Līgo vakars.
Un tā kā jukušas zied naktsvijoles,
Bet es kā apmaldījusies, pļavā starp ziediem,
Lasu tās un reibstu, atkal bez tevis…

Ja dzeram, tad līdz rītam,
Ja līdz rītam, tad kamēr krītam! Iedzersim šodien par mums vīri! Šodien ir mūsu diena!

Ziema

Baltos palagos tinusies,
Leduspuķes matos pinusies,
Agri no rīta ziema
Atnāca ciemā.

Nogūlās meža malā,
Izplēta šķidrautus,
Nogurusi no ceļa dus.
Ziemelis paklausīgais
Saraucis ezeru ciet`,
Simtu melnu kraukļu pa ledu
Nu ziemu apsveikt iet.

Baltos palagos tinusies,
Leduspuķes matos pinusies,
Agri no rīta ziema
Atnāca ciemā.

Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve –
Tā skaista šodien, skaistāka vēl rīt:
Un laimīgs tas, kas spēj ar savu dzīvi,
Kaut vienu labu vārdu tajā ierakstīt.

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa.
Jās Dieviņis, brauks Laimiņa,
Kritīs Laimas kumeliņis.

Zāļu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem,
Lai perās tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņis.

Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām,
Un lēni tajās kūst
Tu tagad esi tālu,
Man Tevis ļoti trūkst!
Es gribētu par sniegu kļūt
Un Tavās plaukstās tagad būt!I

Meteņa dienā mājās nekā nedrīkst neko ievest, bet gan tikai izvest.

Puiši mani mežā sauca,
Solās putnus parādīt.
Ne aiz krūma neaizgāju
Jau putniņš šakumā.

Šai baltā naktī daba duss
Logos leduspuķes zied.
Sēd koku zaros mēness kluss
Vējiņš šūpuļdziesmu dzied.

Vārda svētki – kāda skaista diena,
Allaž visiem sauli atnest spēj,
Uzziedējis saltu vēju vidū,
Vasaru tavs vārds mums sirdī sēj.

Kā vēlētos es būt kā vējš
Kā vējš, kam tevi apskaut ļauts
Es cieši tevi apskautu
Un ilgi projām nelaistu…

Kā vēletos es būt kā lietus…
Kā lietus, kam tevi skūpstīt ļauts
Tad lītu es vai diena ir vai nakts
Ar lietus lāsēm tevi skūpstītu…

Kā vēlētos es būt kā nakts…
Kā nakts kam tevi iemidzināt ļauts.
Pasaku par veju un par lietu šajā
naktī es tev stāstītu…
Vai tiešām tas, ko vēlos ir par
daudz?

Lai saulgriežu naktī
Līgotājus silda
Jāņuguns liesmas
Un sirdī ikkatrā
Skan gaismas dziesmas!

Labā darba jēga ir tā, ka tam nav algas./Z.Mauriņa/

Ai, zaķīti garausīti,
Kā es tevi sen gaidīju
Ar raibām oliņām,
Ar kadiķu ziediņiem.

Cik koši svētku egle laistās,
Kā mirdz tā sveču spožumā!
Nu svētku jūtas sirdī mostas,
Un klusi pieaug cerība!

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,

Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi…
Ar tevi vienmēr gribu parunāt…

Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad rezēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst…

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat…
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
/R.Andersone/

Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!

Lieldienas, kad nāk ar joni
Nepazaudē labo toni.
Negrāb olas abām rokām,
Nebāz tās aiz vaigu krokām!

Bēg no darba kā no uguns.

Ja ap Ziemassvētkiem auksts laiks, tad ap Jāņiem lietus līs.

Taizemē Mātes diena tiek svinēta karalienes dzimšanas dienā. Un interesanti, ka mainoties karalienei, arī Mātes dienas datums būs pielāgots jaunajiem apstākļiem. Taizemē Mātes dienas zieds ir jasmīns, no kā tiek vīti vainagi, ar saldeno smaržu piepildot apkārtni.

Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi vārda dienā!

Visas lauku puķes zied,
Papardīte vien nezied;
Tā zied Jāņu naksniņā,
Kad ļautiņi neredzēja.

Visas puķes noziedēj`šas,
Papardīte neziedēj`si;
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Sudrabiņa ziediņiem.

Visas puķes noziedēja,
Papardīte vien nezied,
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Zelta miglu miglodama.

Visas puķes vaiņagā,
Papardīte mežmalā –
Tā gaidīja meklētāja
Jāņu naktes vidiņā.

Es Jānītis, tu meitiņa,
Iesim abi velēties:
Man ir laba bungu vāle,
Sitīš` tavā silītē!

Lai nāk pati saimenīca
Juma ņemti tīrumā;
Ja nenāca saimenīca,
Lai līgo tīrumā.

Mūsu kompānijā es jūtos tā, it kā būtu saņēmis ceturkšņa prēmiju un algas pielikumu par virsstundu darbu. Tāpēc pacelsim glāzes par mūsu jauko kompāniju!

Salavecis eglē sēž,
Bail tam kāpt ir lejā,
Apkārt eglei bērni stāv,
Grib tam sadot sejā.

Kad Jurģu dienā ada, tad vilks plēš aitas.

Tu, kas no ugunīm un sniega,
Kā tevi mīlot dienas skrien!
Tu skaties rožaina un liega, –
Vairs nav ne nomoda, ne miega,
Ir tikai mīlestība vien.
/E. Virza/

Klusums skaists… Lūpu pieskāriens maigs… Viss zūd un padebešos mūk… Tikai tu un es… Tikai abi mēs…

Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!

Strutainā muša

Roka pie rokas.
Plecs ar plecu saiet kopā,
Mēs sēžam uz liela mīlas koka.
Glāsts ap glāstu,
Skūpsts aiz skūpsta.
Un sirds man saka,
Es mīlu Tevi ….

Vipļmutīte

Kaut neveiksmes Tev sekotu visu Tavu atlikušo mūžu, un, nekad, nenoķertu! Daudz laimes vārda dienā!

Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas – būs jauktas

Svētki atnāk un aiziet, bet paliek prieks
Par svecēm, egli un dāvanām,
par sirdi, ko cilvēks neaizliedz,
dvēselei mācot būt baltai.
Un tad nav svarīgi:
Ir vai nav sniegs,
Jo ceļš atvērts gaišākām domām…

Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas,
Un tava mīļā, mazā sirds
Ir pilna maiguma un dzejas.
Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas
Un saldi smaržo orhidejas,
Un balti krizantēmas mirdz.
Pār dārzu zvaigžņu gaisma lejas
Un staro tava mazā sirds…

Vasaras svētku naktī sanāk vienas biedrības jeb viena ciema saimnieki, kuriem ir kopu ganība, ar visiem saviem vīriešiem kopā pieguļā, vedot līdz visus zirgus. Viņi nes kulēs līdz arī alu, brandavīnu, gaļu, olas, sieru, pienu un citas ēdamas lietas. Visus zirgus sadzen kopā un tad saimnieki ņem uguns pagali rokā un skrien ap zirgiem, nesdami kules, kur tās ēdamās lietas. Ap zirgiem apskrējuši, sāk vārīt pantogu. Tad izdur ar mietu ugunskurā caurumu, ieliek tur Pieguļas mātei vienu olu un pēc tam arī drusku no citām ēdamām lietām. Kad tas izdarīts, tad sakur tur lielu uguni virsū. Tad tik sāk ēst paši pieguļnieki. Nākošā rītā uzsilda atkal pantoga atliekas, bet tās ēd tikai bez maizes. Tas sargā zirgus no slimībām, vilkiem un citām nelaimēm. Kurš saimnieks to nedara, tam neklājas ar zirgiem labi.

Tavam vārdam ziemas dvaša,
Tā kā zvaigžņu nakts mirdz gaiša.
Sniega pārsla nokrīt aša,
Sveicienam no manis paša.

Pa pāriem rieksti auga,
Pa pāriem āboliņš;
Pa pāriem jauni ļaudis
Jāņu nakti pulcējās

Daudz laimes šodien un labu veselību rīt no rīta!

Salavecim lieli pauti – iekšā mazi kosmonauti.

Rūķu cilts,
No laika gala,
Katru dienu
Laimi dala.
Es ar būtu,
Rūķis viens,
Kas tev laimi,
Novēl daudz.

Ko šodien vari padarīt, to netaupi uz rītu.

Šampis, končas Tev no manis!
Kopā baudīsim to abi.
Bet kad kārba tukša būs,
Vārda diena galā būs.

Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un gudra doma,
Lai tev vienmēr pietiek spara
Darīt to, ko jāpadara!

Rakstam Tev kā eposā
Gluži tā kā kosmosā
Apsveicam nu Tevi abas
Jo mēs draudzenītes Tavas.

Kad atnāks Ziemassvētki,
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.

Sirmais sūdu grābslis

Ja kāda meita grib sev garus matus uzaudzēt, tad Jāņu naktī jāiet tur, kur aug apiņi un jāsukā mati.

Es esmu atradis
Kaut ko bezgala mīļu
Un skaistu.
Turu cieši cieši.
Abām rokām.
Lai neizgaistu!

Atradums,
Mans atradums
Arī mani
Cieši cieši tur.
Es laimīgs čukstu:
-Tu, tu tu! …
/J. Osmanis/

Lieldiene vaicā,
Kas kāra šūpules,
– Jānīts, Pēters,
Tie brālēliņi.

Ja tās domas, ko tev veltu,
Visas puķēs pārvērstos-
Bagāts dārzs ap tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.
Ja tās ilgas, ko tev sūtu,
Visas skaņās pārvērstos-
Saldās dziesmās ietīts būtu
Tu kā cīruls debešos.
/E.Zālīte/

Mauku pakaļa

Sūdu maiss

Pusi mūža salasīji,
Savā dzīves groziņā,
Otru pusi salasīsi,
Kad līdz simtam nodzīvosi.

Jaunā gada vārtos stāvot,
Ceriet uz laimi, uz mirkļiem,
Kas dara bagātus mūs.
Uz darbu, kas spēcina,
Uz uzvarām pār sevi,
Uz mieru virs zemes,
Un sirds mīlestību.

Sit, Jānīti, vara bungas
Pašā Jāņu vakarāi,
Lai skan labi Jāņu dziesma
Pašā zāļu vakarā.

Lai mazais rūķīts laimi nes
It pilnu lielo maisu.
Un pazūd visas neveiksmes,
Kā putekļi pa gaisu!

Brāļi kāre šūpulīti
Ozolīnu starpīnā;
Meitas nāce šūpoties
Trešajās Lieldienās.

Priecīgu dienu,
Bēdu nevienu!
Naudu tarbiņā,
Prieku darbiņā!

Es esmu tāda, kāda esmu, –
Tik stipra skumjās,
Tik mīļa mīlestībā,
Tik patiesa jūtās,
Tik spēcīga darbos,
Tik skaista cerībās.
Es esmu tēva mīlestība,
Tēva cerība,
Tēva spēka avots!
/Zane Sāviča/

Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus.
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet.

Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot.
Ziemassvētki klusi, klusi
Nāk Tev sirdi sasildot.

Kurvas jāklis

Tu esi kā siena smarža
Tikko nopļautā vālā.
Tu esi kā mežezers
Dižsilu līcī tālā.

Ezeri lidot mākot,
Tikai jānosauc vārdā,
Laikam tāpēc tavs vārds
Diendienā man jāatkārto…

Un, lūk, te tu esi,
Zilām dzelmēm man pretī spīdi.
Te nu tu esi,
Vismaz brīdi…
/J. Osmanis/

Es Jānīti dancot vedu
Pašā Jāņu vakarā;
Jāņišam bij santa bikses,
Man sidraba lindraciņi;
No Jānīša santi put,
No maniem sidrabiņš.

Apjaust to, ka katra diena ir kaut kas īpašs, patiesībā ir ļoti liela svētība! To no visas sirds arī novēlu!
Vakardiena ir vēsture,
Rītdiena ir nezināmais,
Bet šodiena – Dāvana.

Jurģa dienā nedrīkst lauka darbus strādāt, jo citādi krusa nosit druvas.

Kaulainā kuce

Skaiti, dzeguzīt,gadus
un kādu piemelo klāt,
kaut arī neklājas viegli,
dzīvespriecīgs man prāts.
Skaiti, dzeguzīt, gadus,
dāvāt vēl gribu es
sev un ļaudīm par prieku
sauli un vizbules!
/K. Apškrūma/

Kā atšķirt Ziemassvētku vecīti no Salaveča?

Ziemassvētku vecītis vienmēr nāk viens un skaidrā.

Salavecis vienmēr nāk piedzēries un ar kaut kādu meiču.

Skaistums tavs pienākums?
Stāv tavā varā;
Augstākais sasniegums
Ir tikai garā.

Tavā vārdā – siltums, paļāvība,
Apvāršņu un atklāšanas prieks.
Labi, ka no viņa starošanas
Arī mums pa ziedputeksnim tiek!

Būt vēlreiz tur, kur senās dienās,
Un sapņot sapni brīnišķo,
Lai sirdī kvēlo mīlas liesmas
Un atkal sirdis savieno!

Žēl, ka nevaram tur būt,
Kūkas ēst un šņabi sūkt,
Pastam jāuztic būs teiciens,
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!

Lai veselība, priecīgs prāts
Gan tev, gan visai dzimtai!
Lai glāzes šķind un galds ir klāts
Līdz jubilejai simtai!

Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņu meklē,
Riepu dedzināšot eglē.

Jurģu rītā agri jāuzceļas un jāiekur krāsns, lai dūmi izskrien pa skursteni. Kas to pirmais izdarīs, būs laimīgs.

Paldies, mūsu tuvie draugi, par palīdzību un atbalstu, kad mēs cenšamies izveidot stipru ģimeni, palīdzot organizēt kāzas un atbalstot mūs visgrūtākajos brīžos! Paldies par jūsu vēlmi mums palīdzēt jebkurā laikā. Par labākajām vecpuišu un vecmeitu ballītēm, par visjautrāko izpirkumu un skaistāko ceremoniju! Mēs ceram, ka jūs būsiet bieži viesi mūsu mājā un būsiet vienmēr mūsu labākie draugi! Paldies par visu!

Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.

Esi –
Priecīgs kā Tupenis,
Gudrs kā Kartups,
Strādīgs kā Rācenis.
Mīlīgs kā Pampalis,
Vesels kā Bimbalis
Un
Apaļš kā Buļba!

Sniegi visam pāri klājas,
Salavecim iestieg kājas,
Jāapmeklē visas mājas –
Kā tur ļaudīm labi klājas?

Mans vectēvs ir tik viens
Viņš ir īstais meistars!
Viņš visu patur prātā
Un gribasspēks ir dūrē!
Vectēva viltīgais un gudrais
Un šī pieredze rodas vēlāk
Lai nepalaistu garām mājas,
Un mēs pieradām pie biznesa!
Vectēvs, es tevi mīlu!
Un jubilejai es saku
Jūs dzīvojat divsimt gadus, mans vectēvs,
Es novēlu jums uzvaras!

Jāņa dienā mājas māte liek nātres uz logiem un sliekšņiem, lai raganas pakaļas sadedzinātu.

Recepte visam gadam.
Ņem 12 mēnešus, notīra tos pavisam tīrus no rūgtuma, skopuma, pedantisma, bailēm un sadala katru mēnesi 30 vai 31 daļās, tā, lai krājumu pietiek visam gadam.
Tad katru dienu sadala šādi – 1/3 darba un 2/3 prieka un atpūtas, pēc tam pievieno 3 ēdamkarotes ar kaudzi optimismu, 1 tējkaroti tolerances, graudiņu ironijas un ščipsniņu takta, un tad visu masu pārlej ar mīlestību.
Pagatavoto grezno ar maziem uzmanības pušķīšiem un pasniedz ar gaišumu un mīlestību.

Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.

Ziemeļbriedis brauc pa gaisu,
Ragavās ved dāvanmaisu
Salavecis pantus teic,
Ziemassvētkos visus sveic!

Ja jaungadā matus izskaita, tad velns naudas maisu atnes.

Līgo vakarā plūktās Jāņuzāles ārstē visas kaites

Lai Jaunajā gadā
piepildās tas,
Kas vecajā meklēts
un neatrasts!

No Meteņa līdz Lieldienām nedrīkst par čūskām runāt, jo tad viņas dzeļ cilvēkiem un kustoņiem.

Koši koši, jauki jauki,
Kad atnāca Jāņa diena:
Dzied putniņi, līgo meitas,
Meža gali gavilē.

Es kalendārā neskatos
Un reizēm tādēļ aplaužos.
Bet šo dienu es atceros vienmēr
Un apsveicu vārda dienā tevi.
Daudz laimes.

Katram cilvēkam ir vārds,
Tas ir ļoti, ļoti mīļš.
Katram vārdam vārda diena,
Tā ir gadā tikai viena!