Nu pielej vīna kausu
Un dzer to visu sausu,
Lai dzīvē netrukst baudu
Un nezaudē tā jaudu!

Maukpakaļa

Kas viegls runā, tas laisks darbā.

Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē,
Lai tavas rokas sasildītu
Ne tikai dienu, ne tikai mūžu
Zem debesīm zilgām,
Divus mūžus, trīs mūžus
daudz ilgāk.
/A. Elksne/

Šodien tava vārdadiena-
ciemiņa vēl nav ne viena.
Tad tev vienam baigais rauts
nekļūsti tik alkonauts!

Sniegi snieg un putina,
Baltums egli lutina.
Mežā atskan zaķu smiekli,
Kūleņi un ziemas prieki!
Labas domas, piparkūkas,
Dāvanas un siltas jūtas,
Visas virmo saltā gaisā,
Berot Laimi Jaunā maisā!
Vēlu Tev tās visas lietas,
Kas Tev pašam dārgas liekas.
Bet tās citas – ko nu tās,
Lai tās ātrāk aizmirstās!

Saki puisīt kāpēc tā?
Man par tevi jādomā,
Diena aust un atkal tumst
Mana sirds pēc tevis skumst!

Uz tevi, uz tevi šīs puķes iet,
Uz tevi šīs ziedošās domas –
Sirds saule tevī lai nenoriet!
To lūdz manas gaidošās domas.
Tev vēlu mirdzošās debesis,
Tev zaļos kalnus un lejas –
Lai tavās acīs šis vēlējums viss!
Kā daļa no mūžīgās dzejas.

Jānits savu kumeliņu
Iejāj bišu dārziņā
Medainām kājiņām,
Vaskainiem iemauktiem.

Lai tumsas nav,
Lai staro tikai diena!
Un galvenais, ko vēlu,
Lai sirds nekad nav viena!

Kas man tā par sniegbaltīti
čaka ielā trāpijās?
Visu nakti ļergu rāva,
divas dienas lāpijās!

Tu esi īsts vīrietis
Drosmīgs, spēcīgs, lietišķs.
Es novēlu tev laimes jūru
Draudzību un mīlestību lielu!

Ja dzeguze deviņas dienas pirms Ūsiņiem sāk kūkot – būs silta un auglīga vasara.

Ar balodīšu pastu
Tev sūtu baigo nastu –
Simtiem tulpes saplaukušas,
Tev galdā nebūs vāzes tukšas!

Ūzainīti, biksainīti,
Ar ko tevi mielosim?
Samalsim trīs auziņas,
Cepsim plānu plācenīti.

Dzymtās dīnas horoskops – Mežāzis (Meža uozs)
Daudz draugu koč i moz naudys. A cytim otkol daudz naudys. Pateik daudz ēst. Garšoj buļbu blīni. A kam nagaršoj, tod švaki. Itīm cylvākim sātā vīnmār ir ols, par tū ka poši ir leli dzāroji, bet ļaudis runoj, ka cīši lobi i uztycami cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Mīlestības stunda.
Kad straume sabango dzelmes,
Kad vēji sašūpo druvu,
Kad viss Tu nodrebi slāpēs,
Tad mīlestība ir tuvu.

Salatēvs ar maisu lielu
Čāpo svinīgi pa ielu:
Te ar alu pacienās,
Citur – sīvo piedāvās!

Ja jau klāt Pūpolsvētdiena, tas nozīmē, ka pēc nedēļas — Lieldienas!

Mudakdūre

Vienam spēlētājam aizsien acis. Tas būs Vanags, kam jāmēģina saķert pārējie dalībnieki, kas ir Vistiņas. Ko saķer, tas kļūst par Vanagu, bet Vanags – par Vistiņu.

Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Raudzīt,vai tiek ēsts un dzerts.
Šašliks sacepts,brendijs ieliets-
Tad var arī uzdejot.

Ripo ola, ripo ola,
Lai tas zaķis acis bola,
Arī vista brīnījās,
Skaista ola gadījās!

Ko nu vēl vajag? – liesmiņa plīvo,
plīvo un sauc to par sveci.
Nevajag daudz, vajag, lai dzīvo
viss, ko tu jūti un redzi.
/J.Peters/

Ieskaties manās melnajās acīs,
bezgalīgā dziļumā, tumšā atvarā!
Tanīs var gremdēties pamazām
vai mesties neprātā…
Ieskaties manās melnajās acīs,
tās Tev neļaus kavēties sajūtām dziļajām!
Viens mirklis no mūžības,
kad esam divatā.
Iemīlies manās melnajās acīs, nebēdā,
tās Tevi sargās no vēja brāzmainā!
Iemīlies manās melnajās acīs
pakrēslas pustumsā, naktī melnajā…!

Vārda dienā saki tā:
“Tā ir tikai manējā!”
Lai šai dienā jautri iet –
Vajag glāzē šampi liet!

Balta diena, lai Tev šī! Ar to noskaņu, kāda ir divas minūtes pirms pusnakts vecgada naktī, ar to skaņu, kāda ir klausoties mūziku, ar to smaržu, kura piepilda istabu, kad kāds smēķē ķiršu tabaku, ar to garšu kāda ir karstai šokolādei… un visam pāri – balta diena, kurā Tu izvēlies visu, kas notiek! Priecīgu dzīves svinēšanu!

Dzymtās dīnas horoskops – Strēlnieks (Metiejs)
Cyti mienessierdzeigi a cyti otkol nā. Leli runõtoji i leli strõdotõji. Kod võrej sīru, vīnmār saīt. Gondreiž. Kod võrej olu, saīt vīnmār. Troki pateik bučoitīs, bet tikai tod, kod nav cīši pīdzāruši. Dvēselē cīši lobi cylvāki, koč i dzāroji.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Grybu laimis tev vēlēt! Poši lobuokī vieliejumi dzymtā dīnā!

Ja tev kādreiz gadās bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai,
Līdz pat savai vārda dienai!

Viena pati Jāņu zāle
Deviņiem žuburiem;
Devītā žuburā
Zelta poga galiņā.

Kā rožu krūmi,
sievietes mēs esam,
ko līdz pat salnām
ziedu košums sedz,
un vilinām, un
priecājamies sevī,
ka stiprais dzimums
ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas,
sievietes mēs esam,
kas tūkstoš krāsām
liegi sirdi glauž;
kā naktsvijoles,kuras
mēness naktī
ar smaržu stariem
sirdis pušu lauž.
Mēs sievietes, tik
daudzveidīgas esam,
kā viļņi,kas
pār jūras klaidu klīst;
ja vīrietis būs
prasmīgs juvelieris,
tam rokās nonāks
dārgakmenis īsts!!!

Līgojam, līgojam,
Neguļam, neguļam,
Redzēsam, redzēsam,
Kur saulīte rotājās!

Ūsiņš jāja pār kalniņu,
Bišu tropi padusē;
Ei, Ūsiņ, labais vīr,
Nāc manāi dārziņā,
Nāc manāi dārziņā
Bišu tropus aplūkot.

Lai vienmēr prieks
Tev silti sirdi silda,
Lai Tavā sejā plaukst pec smaida smaids,
Lai nezini Tu tādas skumjas dienas,
Kad sirdī zogas drūmu domu klaids!

Ir, labi, ja kāds sirdī iemet
Klēpi baltu zvaigžņu…
Lai tas ir Ziemassvētku prieks,
Lai tas ir Jaunais gads!

Gailis zaķim virsū lēca,
Mīcīja un ausī brēca:
Šonakt Tu tās olas dēsi,
Un pa ciņiem, krūmiem slēpsi,
Jo manas vistas spalvu met,
Tās grib ilgāk pagulēt!

Vecā gada vakarā vajagot līdz pulksten divpadsmitiem dzīvot augšā un divpadsmit reizes ēst, tad nākamais gads būšot bagāts.

Vecā gāzmaska

Lai ir dienas, lai ir stundas,
Cerības Jums sirdī aust,
Un, lai Jūsu vārda dienā,
Baltas laimes rozes zied.

Ziedi tā, kā vijolīte,
Klusi savā nodabā.
Nevis tā kā lepna roze
Pašā dārza vidiņā!

Spīdi spoži, mēnestiņ,
Vecā gada vakarā.
Lai atnāca Jaunais gads
Sidrabiņu kaisīdams.

Gaidīt gaidu to dieniņu,
Kad atnāca pavasaris,
Skan dziesmiņas, skan koklītes,
Pūš ganiņi stabulītes.

Kā rudens lāse ziedu kausā,
Kas rīta vējā klusi mirdz.
Kā spoža zvaigzne debessmalā,
Lai tāda būtu Tava sirds!

Ja kādu dienu tev būs sajūta, ka gribi raudāt, piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt tev smieties, bet apsolu, ka raudāšu kopā ar tevi.
Ja kādu dienu tev gribēsies aizbēgt no visa – nebaidies, bet zvani man.
Es nesolu, ka lūgšu tev apstāties, bet apsolu, ka došos kopā ar tevi.
Ja kādu dienu tu negribēsi nevienu dzirdēt piezvani man.
Un es apsolu, ka būšu ļoti klusa.
Bet, ja kādā brīdī tu zvanīsi un tev neviens neatbildēs, steidzies ātri pie manis, jo iespējams šajā brīdī tu būsi vajadzīgs man!

Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Klāt vēl jautra Līgo dziesma.

Ļurba

Ja tikko tavs mobilais trīcēja un pīkstēja,
Tas bija no labsajūtas,
Jo visus mīļos vārdus un saldās bučas,
Ko es tev sūtīju,viņš ir pievācis sev!

Renegāta atrauga

Katru darbu dari tā, it kā tas būtu pēdējais tavā mūžā.

Tavi sapņi – garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sudrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.

Prāta vētra, kad uz dirsas ir rēta

Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja!

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti.
Auga mieži, auga rudzi
Apakš tavas cepurītes.

Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citu gadu atkal Jāņi;
Tēvs bij Jānis, dēls bij Jānis,
Manam dēlam atkal Jānis.

Paldies saku māmiņai,
Kas Jānīti vārdā lika.
Kad atnāca Jāņadiena,
Visi Jāni daudzināja.

Lai tu visu mūžu saglabātu
Dzidra maija rīta možumu,
Asu domu, nerimtīgu prātu,
Dzīves prieku, degsmi, maigumu!

Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelni vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.

Degošā klizma

Balts pūpolītis smaida
Un Lielo Dienu gaida.
Klāt atkal pavasaris jauns,
Kad dzīvība sāk mosties, plaukt.

Lai Pūpolsvētdiena rit siltā mierā,
Un domas līgo pavasara priekā.
Balts pūpolītis, pūkains, maigs
Tev saka – pavasaris, smaidīt laiks.

Laimi, prieku, veselību,
Visu draugu mīlestību,
Lai sirdī vienmēr valda prieks
Un naudas makā latiņš lieks.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Nav vairs tālu Jāņa diena:
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.

Grieķijas pilsetā Korfu Pirmo Lieldienu rītā notiek tradicionalā “Podu mešana”. Cilvēki cauri logiem sviež ārā puķu podus, katliņus un citus priekšmetus, ticot, ka tas simbolizē sveicienus pavasarim un jaunu, auglīgu ražu.

Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri!

Īsts vīrietis precīzi zina, kad sievietei ir dzimšanas diena, bet nekad neatceras, cik viņai gadu. Vīrietis, kas nekad neatceras, kad sievietei ir dzimšanas diena, bet precīzi zina, cik viņai ir gadu, ir sievietes īstais vīrs. Pacelsim glāzes un iedzersim par īstiem vīriešiem!

Valentīns ir vienreiz gadā
Nenomirsi Tu nu badā
Tik daudz siržu ceļo apkārt
Mājās visur tās gribās sakārt!

Lai sirds iet tev kā pulkstenis
Un klausa rokas, kājas
Lai tava skaistā jaunība
Vēl ilgi saglabājas.

Pūpolu svētdienas rītā jākuļas ar pūpoliem, lai
augtu apaļš kā pūpols, lai veselība ietu iekšā un
slimība ārā un lai augtu mīksti zirņi, kādēļ arī
zirņi jāvāra un jāēd.

Lai tad puto Jāņu alus,
Jāņu siers lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas,
Šašliks cepinoties kūp

Šeku – reku, kā pa gaisu.
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā – šampis, zacenīte,
Līdzās – smuka Sniegbaltīte!
Rūķi taisīs salūtu,
Sniegbaltīte striptīzu!

Agri lēca saulīte Lieldienu rītiņu;
Vēl jo agri māmiņa meitiņas cēla,
Meitiņas cēla galviņu sukāt,
Matiņus pīt, putniņus dzīt.

Mīlu tevi stipri, stipri
Gribu tevi kvēli karsti
Gribu lai tu skūpsti mani
Lai tu satver mani maigi
Gribu just es tevi kailu
Gribu satvert tevi zaigu
Atver savu sirdi man
Atdod savu mīlu man
Kopā varam kaisli just
Un starp aukstu ledu kust…

Jautri, jautri Jāņus gaidu
Ar šašliku vēderā!
No lūsīša baidījos,
Par šašliku priecājos!

Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama.

Skan pulkstenis un laika jūdzes mēro,
Ik katra sekunde nes tuvāk pusnaktij,
Sniedz roku, draugs, ļauj laimes vēlēt,
Kad Jaunais gads ar veco mij.

Peņulācis

Novēlu tev veselību stingru,
Saticību, uzvedību vingru,
Makā naudiņu tev lieku,
Lai tā sagādā daudz prieku!

“Ja tu vēlies, lai tev pieder kaut kas, kas tev nekad agrāk nav piederējis, vajadzēs darīt to, ko tu agrāk nekad neesi darījis” /Koko Šanele/

Ai, Jumīti, akotīti,
Gan līgoji druviņā;
Līgo manā klētiņā
Līdz citai vasarai.

Visapkārt balts un laukā tikai snieg,
Un kaut kur tālumā kāds klusi dzied,
Un egļu zaros baltas pārslas mirdz,
Un lēniem soļiem Jaunais gads jau klāt.

Cik gadus tu esi nodzīvojis
Mēs neskaitīsim.
Jauns vai pelēks
Mēs tikai vēlēsim:
Neslimo, nenoveco
Nelietojiet mopēdu, lai nav garlaicīgi
Un vēl daudzus gadus
Sanāk dzimšanas dienas.

Trīs gadi dažreiz ir kā mūžība
Tagad nav iespējams jūs uztvert atsevišķi.
Jūsu laulība, ko jau aizsargā ādas bruņas,
Un lai tas turpina augt!
Mēs apsveicam jūs tik nopietnā jubilejā,
Mīliet un turpiniet strādat, veidojot ģimeni!

Lai uz visas zemes virsas
Tavu vārda dienu svin!
Un lai nokriit tas uz dirsas,
Kas šo dienu neatmin!

Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem palikt sausā.
Visu, visu mafiju,
Aicini uz kafiju!

Sienāžiem ir pļava zaļa,
Vālodzei ir dziesmu vaļa,
Man ir sava māmuliņa,
Es tai zelta atslēdziņa.
/E. Stērste/

Ar tulpītēm pie Tevis teku,
Lai neliec galdā vecu beku.
Labāk glāzēs vīnu liesim,
Ļoti vēlu gulēt iesim!

Nu jūs ieburti viens otra gredzenā –
Dzīves zelta gredzenā slēgti,
Nu Jums kopīgas dienas un nedienas,
Pusnakts tumsa un saules lēkti.

Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tomēr neglita!
Neskūta, ar vienu kāju,
Skujām pieber visu māju.

Kroņi līgojošu jāņu bērnu galvās.
(Vainags)

Es svinēju Jāņa dienu,
Man Jānīts bāleniņš;
Ja būs man Dievs vēlējis,
Būs Jānītis arājiņš.

“Atceries, ka laime nav atkarīga no tā, kas tu esi vai kas tev pieder, bet no tā, par ko tu domā!” /Deils Kārnegi/

Lai sit bungas, pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zin,
Andrejam vārda dienu svin.

Sievietes vara ir visu spēt –
Dzimteni mīlēt un rudzus sēt,
kabačus rīvēt un kosmosā braukt,
Un dzimšanas dienā arī skaļi saukt –
Daudz laimes dzimšanas dienā!

Ja Jāņu nakti guļ, tad lini sakrīt veldrē.

Vasarsvētki
Mirkļi nosirmo ātri.
Nesatvert, nenotvert.
Gaist kā ievziedu spārni
Smaržīgā vējā.

Pļavās pieneņu saules
Viena pēc otras riet.
Baltā saulrietā stāvam,
Baltā nolemtībā.

Drīz jasmīni piesnigs
Smaržīgu sniegu.
Pa saldam brīdim
Tiks ikvienam.

Mirkļi nosirmo ātri.
Aiziet pa ziedlapu laipu.
Vasarsvētki ver vārtus
Kaismīgai vasarai.
/G.Salna/

Tais dienās, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur nav miera man,
Un sirds tad neatplaukst nekādos priekos,
Kā iesists zvaniņš skan.
Tās dienas, kad ar tevi nesatiekos,
Nekur man saules nav;
Kā izstīdzējis stāds es sevim liekos,
Kas tumsā nomests stāv.
/E. Zālīte/

Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!

Līgo naktī jāsviež ozola vaiņags ābelē; cik reizes vaiņags kritīs zemē, tik gadu vēl līdz kāzām.

Šodien un vienmēr vēlu Tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt, aizmirst to, ko nav vērts atcerēties, lepoties ar to, kas ir lepnuma vērts, gūt atelpu arī steigas brīdī un uzcelt žogu starp sevi un raizēm. Un vēl – lai nesteidzīgs laiks Tavos laimes brīžos un lai ātri aizzib tās dienas, kas nav laipnas pret Tevi. /Džons Raskins/

Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad vajag Lieldienu rītā ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.

Līgo vakarā kāpostu laukā sprauž liepu zarus, lai kāposti mīksti un sulīgi aug.

Kad pūpols acis bola,
Kā skumja, balta ola,
Tad zaķis nāk ar otu,
Lai olas nokrāsotu.

Tam varavīksnes krāsas,
Viņš krāso baltas māsas.
Un smaida baltā ola,
To zaķis krāsot sola.

Tavs vārdiņš tik mīligs un jauks
Par to nav skaistāks pat rožu lauks
Vai esi redzējis kā ezers atspīdot saulei
Kā milijoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevī mīt!
Daudz mīļu vardu Tev šodien veltu
Jo vārda diena nebūs vairs rīt!

Visu gadu naudu krāju,
Jāņa dienas gaidīdams;
Nu atnāca Jāņa diena,
Nu naudiņa jātērē;
Nu naudiņa jātērē,
Nav ne plikas kapeiciņas.

Lenteņpuika

Kāds darbs, tāds darītājs.

Uztraukumā vistas klukst,
Sirsniņas tām strauji pukst,
Piedēta ir pilna kūts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.

Šampanietis jādzer, kamēr tas ir dzirkstošs.
Par dzīvi jāpriecājas, kamēr dzīvojam. Par dzimšanas dienu!

Samtenītes, baltrozītes-
jaunu meitu Jāņu zāles.
Zirga stobri, purva grīšļi-
Jaunu puišu Jāņu zāles.

Katram mums savs vārdiņš dots,
Vai viņš sivēntiņš vai ods.
Katram vārdiņam ir dienas,
Kad viņš karājas pie sienas.

Es gribu Tavās acīs skatīties
Kā spogulī tur redzēt sevi!
Un klusi, klusi pateikt Tev
Ka ļoti mīlu Tevi!

Zverbuleits navarēja
Iz kojenu nutupet,
Iraudzeja cilovenai
Div’ pupenis ozutī.

Sniegputenī rūpju taka sadeg balta,
Vējā balta diena balta dzimst,
Balta saule birzij labu rītu saka….
balta dziesma nenorimst.
Baltas domas aizmirstību baltu
visām krāsu rotām pāri sedz.
Zemes smagums virmo valsī baltā,
Sapnis jaunu Piena ceļa redz
balto zvaigžņu ugunskurā…

Jurģu dienas rītā plikam saimniekam jāpārdzen pār tīrumu krusteniski vagas, lai tīrumā nezāles neaugtu.

Ar sievišķību trauslu, cēlu,
ik dienas tu starp ļaudīm ej,
no sevis labestības gaismu
caur smaidu viņu sirdīs lej.
Tu proti atrast labu vārdu,
ikvienam, kas tev pretī nāk,
un arī mierinošu glāstu,
ja kādam ļoti, ļoti sāp.
Lai vēlēšanās piepildās ikviena,
prieks, laime, mīla ceļā kvēl,
to šodien, tavā vārda dienā,
no visas sirds tev vēlu es.

Ņem spēku no Jāņu zālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd,
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Ņem spēku no Jāņu dziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev,
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.

Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj,
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies – kāds tīklus vērpj.

Ņem spēku no Jāņu zālēm,
No gaismas, kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.

Visu dienu caur rūpēm
māmiņa iet,
Kad es klēpī apsēžos,
māmiņa zied.
/M. Misiņa/

Gadu startam rītdien cits jau laukums,
Citas cerības un ceļus laiks nāks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums,
Lai arvien spēj sirdī pārziemot.

Ir katrs taisīts savā dienā,
Cits palagos, cits svaigā sienā,
Katram ir savs vārdiņš dots –
Tas jāapsveic, lai ir tam gods.

Mūs` Jānītis klēti taisa,
Grib rudeni sievu ņemti,
Ne jumtiņa, tik spārītes,
Jau gultiņa apakšāi.

Jāņa tēvs alu dara
Daudzajiem bērniņiem;
Jāņa bērni izslāpuši,
Jāņa dziesmas dziedādami.

Ja jaunā gada pirmajā dienā plīst trauki, tad būs laimīgs gads.

Darbu aizsākot ir nepieciešams būt optimistam, bet nobeidzot – šaubu pilnam.

Lai Jaunā gada gājiens, kas būs sācies,
Ir saules pilns un neapmācies!

Ļipatu ļepatu, ļipatu ļepatu,
Kas tam zaķim groziņā?
Tur bij olas – raibaliņas,
Zaķu mātes krāsojums!

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

Tavai jubilejai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai jubilejai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā
Spilgtu rozi iesiesi arvien!

Kur gan tie gadi skrien?
Caur ērkšķiem un rozēm tie lien.
Vēlējies tiem pakaļ skriet,
Apstādināt laiku kaut tik uz bridi vien.
Neatskaties atpakaļ,
Dodies taisni uz priekšu.
Gadi skrien kā vēja spārni,
Ne tie vieni, ne tie lieki,
Gadi nāk un gadi iet,
Vēlam Tev laimi un prieku vien.

Mēslenīca

Dziļi mēžā, egles zarā,
Lieldiensvētku priekšvakarā,
Kāda vārna, cik vien spēj,
Ligzdā sēžot olas dēj.

Es ar savu bāleliņu
Lieldienās šūpojos;
Viegli tek šūpolītes,
Lieldieniņu daudzinot.

Peņlūpiņa

Nepadodies, tautu dēls,
Vīru svētkus svinēdams,
Sit citiem olas pušu,
Lai plīst čaulas brakšķēdamas!

Lieldienās vajaga daudz šūpoties, tad pa gadu nekausies ar „lāča miegu”.

Vecā gada tētiņš klusu
Sniegā atlaidies uz dusu,
Jaunais priekā starodams,
atnāk laimi vēlēdams.

Es došu šo zvaigzni Tev,
Kurā vārds ir rakstīts Tavs.
Liec debesīs to augstu,
Lai spoži tā vakaros mirdz!

Es to savu istabiņu
Ar meijam izpušķoju,
Saldu alu darināju,
Līgotājus gaidīdama.

Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr nēsi vēl manā tuvumā…

Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti…

Loba vieliejumi nu myusu vysu! Sveicynojam ar svātkim!

Man gribētos tevi ieaijāt, kā krēslā vējš liepiņu aijā.
Man lūgšanu gribētos pār tevi klāt kā zaļsirmu vakaru maijā.
Man gribētos tevi vest un vest pa tumšzilām sapņu pļavām.
man gribētos tevi uz spārniem nest uz debesīm – manām un tavām…
/F. Bārda/

Dieviņš gāja pa celiņu
Pašā Jāņu vakarā.
Balti svārki mugurā,
Zelta niedra rociņā

No bērna pirmās dienas,
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds.

Tu uzsmaidīji man uz ielas
Kur dienu sīkās gaitās skrej,
Un acis tev bij tumši lielas
Kā austrumzemju princesei.

No tevis savāds tuvums dvesa
Un pusnakts dārzu aroms svaigs,
Un tas vēl ilgi mani nesa
Caur pilsētu kā vilnis maigs.
/J.Ziemeļnieks/

Aiz skopuma saiminiece
Jāņu siera neizsēja,
Lai nenāktu Jāņa bērni
Viņas sētu aplīgoti.

Dzeram alu,liela oma
Tur Jānītis mūs ir saucis
Dziedam,dejojam mēs lielā oma
Mūsu svētki lielā oma beigušies

Jānīts kūla savu sievu,
Kam nesēja lielu sieru,
Kam nesēja lielu sieru,
Kam maziņu plikšināja.

Kā man izteikt mīlestību,
Tai tik daudzu vārdu trūkst!
Saliet glāzēs saules zibu,
Zvaigznēs atstāt, lai vēl rūgst!

Putu ziedus atdot vējam,
Lai tas sprauž tos sev pie krūts,
Rasas smaržu pārklāt sejām;
Bites sirdīs medu sūc!

Noķert ilgas tālē zilā,
Zelta sietā izsijāt,
Apmaldīties sapņu silā,
Lietus lāsēs pabradāt!

Kā man atdot mīlestību,
Viens jau nevar laimi sākt,
Tāpēc es ar tevi gribu
Rudenī iet zīles vākt!
/G. Kraulere/

Vārds “______”
Kā ābols zarā spulgo
Un aicina pie sevis ciemos steigt,
Un Es jau nāku,
Es viens pulkā
Šī jaukā vārda īpašnieci sveikt.

Ņem spēku no Jāņuzālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Ņem spēku no Jāņudziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev-
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.

 

Vienam tēvam bija trīs dēli!
Pirmais bija Toms
kuram pipele kā boms.
Otrais bija Krauze
kurš ar pimpi zobus dauza.
Trešais bija Fricis
kurš pie pīzdas nebij ticis.

Siltu siržu uguntiņu
It nevienu asariņu.
Skaistus sapņus, vieglas dienas –
Jauno gadu sagaidot!

Katru rītu – bučiņu vingrinājumi,
katru dienu – apskāvienu nodarbības,
Katru vakaru – glāstu treniņi,
Katru nakti – skūpstu,apskāvienu, glāstu stafete…

Ziemassvētku naktī jāatstāj maize uz galda, tad nekad netrūks maizes.

Lieldienās nedrīkst zāli plūkt, jo tad tā nokalst.

Nāc, Jānīti, ja nākdams,
Gaida visa vasariņa:
Gaida dārzi, tīrumiņi,
Gaida gani, pieguļnieki.

Sieviete ir Dieva brīnišķīgākais radījums. Ja Dievs izveidojis vēl kaut ko labāku par sievieti, tad to viņš ir paturējis pie sevis. /P. Pikaso/

Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj.
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt!

Visa laba Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā:
Elkšņa lapa, dadža lapa,
Cerā rauta papardīte.

Veselību stipru,
Allaž gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu,
Tūkstoš labu domu.
Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt,
Izklaidēties arī prast,
Visur dzīvē prieku rast.

Novēlēsim mazajam
Būt stipram un veselīgam
Visi talanti un tieksmes
Noteikti atklājiet.

Piecpadsmit gadi kopā – “Stikla kāzas”,
Bohēmisko glāžu skaņas,
Bet jūs, laulātie, neaizmirstiet:
Piecpadsmit laimes gadi nav daudz, bet arī nav maz!
Piecpadsmit gadi kopā – pagrieziena punkts, ne citādi!
Un jums, mēs vēlam vēl vairāk mīlestības un izturības!

Lai tavā vārdadienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs.