Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!

Pimpmutīte

Es savēršu krelles no lietus lāsēm
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
Mēs iesim pa miglas izklāto taku,
Un dzirdēsi tu, kā pukst mana sirds.

Redzu, uz skropstām tev asaras mirgo…
Pasmaidi, neraudi, esmu tepat.
Dod savu roku, lai negaisa laikā
Varu no bailēm es pasargāt.

Redzi, viss beidzies, mākoņi izklīst,
Koši kā dardzedze iedegas sirds…
Savēršu krelles no lietus lāsēm,
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
/R.Andersone/

Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
Egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.

Drīz upēm skaidru ledu acīs liks.
Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs.
Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs
Bez gulbjiem un bez sniega debesīs.

Valters kapu raka braši pirdiens izskrēja tam aši.
Bedre bija pārāk dziļa, kule pārslodzē jau zila.
Lāpstu meta malā tas, nav jau nekāds pidarass.
Janka turpināja rakt, bedres apakšā jau smakt.
Nez ko metīs bedrē iekšā, labāk pisīs prom un kādu paņems priekšā.

Šodien liela diena tev,
Daudz daudz prieka gūsti sev,
Draugu sveikts un apčabots –
Lai tev vārdam šodien gods!

Saules staru zeltainās rīkstes
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.

Nāc drīzāk, Ziemassvētku nakts,
Tu burve tumši zilā,
Virs mājām Tavi eņģeļi
Jau svētot spārnus cilā.

Ir labi tad, ja nav ko nožēlot,
Ja mirkļus godam aizvadījis esi,
Jo katrs gads tik reizi mūžā dots,-
To otro reizi dzīvot nevarēsi.

Pienācis laiks, kad zvaigžņu putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, –
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks.

Zāle aug līdz Jāņa vakaram, bet jau ar Jāņa dienu sāk briest. Tādēļ zālēm un tējai jāievāc augi līdz Jāņa dienai.

Lieldienas mēs visi gaidām,
Oliņas mēs krāsojam,
Pūpoliņus vāzē liekam,
Šūpoties mēs tiekam.

Nu apkārt šalc jau lieli vēji,
sāk Saule jaunas tekas tīt,-
Paldies tev, māt, ka izauklēji
to garu, kas man krūtīs mīt!

Gals rāda, kāds darbs.

Līgo naktī vajag kailam apskriet laukus, tad labība labāk aug.

Lai pietiek spēka jums kupenas brienot,
Lai pietiek saudzības, mīlot un cienot,
Sirdis lai draudzība cieši vieno,
Dienas un gadi tad jūsu būs.
/Z. Purvs/

Katru gadu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt:
Ko tie ēda, ko tie dzēra,
Kā darbiņu pastrādāja.

Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet.

Debess tēvs, kas visu vadi,
Kas šim laikam licis nākt,
Liec lai mēs un mūsu radi
Šalcam druvā mūžīgā.
Liec, ka droša mūsu tauta,
Kas no pašas zemes nāk,
Šalc no gada jaunā gadā
Mūžam krāšņāk, varenāk.

Liec, ka droša mūsu tauta,
Kas no pašas zemes nāk,
Mūžam Tavai saulei pretim
Šalko straumē varenā.
/L.Breikšs/

Laime nav dvēseles trīsas,
Bet mīļajiem dāvātais laiks.
Laime – vien mirklis īss,
Starp brīvajiem, uzplaucis vaigs.

Lai nākamajā gadā visas vēlmes piepildītos,
ņem visskaistāko aukliņu un iesien tajā mezgliņus:
Mezgliņu par katru mīļu cilvēciņu,
Mezgliņu par labām domām un apņemšanos,
Mezgliņu par to, kas Tev visvairāk pietrūkst,
Mezgliņu par… Nu, to jau Tev zināt labāk.

Iemetam Jāņu zāles
Jauna puiša gultiņā.
Dievs dod tam citu gadu
Otru jaunu gulētāju!

Uzkārt šūpolītes kokā,
Pautus turēt kreisā rokā
Un ar labo pupus lūkot,
Tā būs abiem vieglāk šūpot!
Priecīgi ar olām sisties
Un pa gultu jautri …..!

Dzymtās dīnas horoskops – Lauva (Strāšnīs)
Cīši smaideigi i cīši taupeigi a cyti otkol nā. Daudz dzer ola a kas nadzer tī dzer pīna. Napateik, ka cyti troki palīk. Bīži sapynūs radz pavasari. Pēc tam skrīn iz krūgu olu dzert par tū, ka leli dzāroji, bet gora stypri i lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Zaķim šodien liela diena,
olas jāstiepj simts un viena.
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā kā bālēs ciema vistas!

Visi vēl tev šo un to,
Es to pašu labāko.
Tortes kastē ievelties
Un no sirds tev pieēsties.

Pūpolnīcā ēd sausus novārītus zirņus un peras no
rīta ar pūpoliem. Kas no rīta agrāk pieceļas, tam
brīv citus izpērt pūpoliem, pie kam runā: “Ne es
peru, pūpols per!

Puiši puiši, Jāņa diena,
Jāsim meitu raudzīties!
Kuŗš tālāku aizjāsim,
Tas skaistākas dabūsim.

Vārnupisējs

Visi gunij pāri lēca
Kāmītis tas gan nelēca
Nabagam(i)smagi pauti
Tādi prieki nav(a) ļauti

Mums ticis viszilākais ezers,
Un rudākais rudzu lauks,
Visbaltākā bērzu birze,
Vizmelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis
Vissvētākais debesu jums,
Jo savu skaistāko zemi
Dievs ir atdevis mums.
/L.Vāczemnieks/

Šo dzīvi dzīvojot man vienmēr šķitis
Ka savāds spēks ir Tavai mīlestībai,māt.
Vienalga-laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis Tu man vienmēr esi klāt.

Sausā sprauga

Ai, māmulīt, visu tu vari,
Un viss ir tik mīļš, ko tu dari!
Lūk, piemēram, cimdiņus abus
Tu adi tik siltus un labus!
Man šallīti pieglaud pie vaiga,
Un tā ir tik mīksta un maiga!
Ai, visu to vari un proti,
Tu mīļa tik ļoti, ļoti.
Bet, māmulīt, pasaki gan,-
Vai es…
Esmu tik labs kā tu man?
/J.Osmanis/

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Salavecis briedi cepa,
Ar rūķiem šņabi dzēra.

Apkārt – draugus,
Apkārt – smaidus,
Apkārt – jokus,
Apkārt – prieku,
Lejā – zemi,
Augšā – zvaigznes,
Uguntiņu vidiņā!

Salavecis, kam tā bārda,
Piedzēries un egli spārda!
Egle brīnās, kas tad tas –
man tak zaros mantiņas!
Vecis atbild: “Ej tu dirst,
man tak prieks, ka skujas birst!”

Ziemassvētki ir auglības svētki, tāpēc Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara.

Senie latvieši vienmēr Ziemassvētkos ir dziedājuši dziesmas un gājuši rotaļās. Bija ar īpaša rotaļa, kur mēness ķer sauli, vai vilks kazu, kas atspoguļo gaismas cīņu ar tumsu.

Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien –
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz –
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!

Tavas acis vienmēr
Kārdinās manējās,
Tavas lūpas vienmēr
Uzsmaida manējām,
Bet mana sirds,
Alkst pēc tavējās!

Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien…
Un ne attapties, ne saprast –
Tu jau mūža otrā pusē brien.
Jāūdz atvasarai: lai tā spēku aizdod,
Jāūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc,
Jālūdz paša sirdij, tā vislabāk zinās,
Kā lai atpakaļ tos trakos gadus sauc.
/I.Kalnāre/

Kad egļu zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Lai acīs tad Jums laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds.

Lai rīta vēsmiņa pār kokli stīgo
Un tavā vārda dienā jauku dziesmu līgo.

Vārda dienā šņabi dzert,
Meitas abām rokām tvert,
Dancot, dziedāt, līksmoties,
Un ar pohām pamosties…

Nelūdzies liktenim dzīres spožas,
Ieklausies klusi, ko ceļi dzied!
Dzīve visvairāk pretī tad griežas,
Ja gribi tālu un skaisti iet.

Cik daudz tauriņiem krāsu un formu,
Tik daudz ziediem atšķirīgu smaržu,
Tik mums visiem ir neatkārtojami vārdiņi.
Arī Tev! Sveicu Tevi vārda svētkos!

Lecot iekšā upē straujā,
Jātur olas cieši saujā.
Upē dzīvo skaistas nāras,
Kas uz olām makten kāras!

Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.

Šodien nav tikai viena mūsu kopdzīves diena, dārgais vīrs, bet gan īsta Rubīna jubileja! Jau četrdesmit gadus esam tik labi pazīstami, ka saprotam viens otru bez vārdiem! Es viegli var minēt tavu noskaņojumu, un tu centies mani iepriecināt ar patīkamiem pārsteigumiem! Lai tik siltas, bet kaislīgas attiecības mūsu ģimenē saglabājas uz visiem laikiem!

Lieldienas nāk ar izklaidi, Lieldienas atnes laimi,
Lieldienas atnes Dieva svētību mēnessgaismā
Lieldienas nes jaunas mīlestības…
Lai Jums priecīgas Lieldienas!
Vislabākie novēlējumi Lieldienās.

Pūt, Jānīti, vaŗa tauri, (līgo! līgo!)
Sasauc savus Jāņa bērnus (līgo!):
Jāņa bērni izklīduši,
Jāņa zāles lasīdami.

Jāņa diena, Jāņa diena, (līgo! līgo!)
Kā mēs tevi sagaidām? (līgo!)
Pinam kroņus, cērtam meijas,
Pušķojami laidariņus:
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutiņu.

Devu, devu Jānīšami, (līgo! līgo!)
Ko es biju solījuse: (līgo!)
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu,

Galdam kājas nolīkušas, (līgo! līgo!
Ne no zelta, sudrabiņa: (līgo!):
No ēdiena, dzērieniņa,
Jāņa bērnus mielojot.

Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!

Klausījos, brīnījos,
Kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā!

It visur, kur es eju,
kaut dziļa nakts vai rīts
es redzu tavu seju
un sirds man priekā trīc.

Jāņi –stipruma, jaudas un spara apmainās laiks: daba dod cilvēkam un cilvēks – dabai. Jāprot gan dot, gan ņemt – Jāņos dziedot, dancojot, plūcot jāņuzāles, vijot vainagus, vārtoties rasā, nakti neguļot un sagaidot saulīti!

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!

Lai Jaunā gadā mīlestība
kā zibens naktis pušu šķeļ,
lai dienas tā kā māla krūzes
no avotiem un jūrām smeļ!
Lai meklē jaunus apvāršņus Tavs skats,
lai Tevī nepieviļas Jaunais gads!

Met mani, Jēcit,
Neraustidamis,
Es tev solišu
Diženu brūti,
Es tev solišu
Riekstuļu Minni;
Ja tās negribi,
Dabusi citu.

Jāņos un Līgo pie alus struča pirmajam jāiet saimniekam. Ja cits ies, tad tam pielips nelaime.

Kārtīgam līgotājam visu Jāņu nakts jāpavada nomodā. Nakts beidzas ar mazgāšanos rīta rasā. Sens ticējums vēsta, ka Jāņu rītā jābrien pa rasu, jo tad apavos sabiršot nauda. Savukārt sievietēm rasā jāmazgā seja, lai iegūtu skaistumu.

-Ko viens eņģelis sacīja otram, ejot pāri ielai?
-Čau!

Spēlētāji sēžas aplī. Ikviens no dalībniekiem savam blakus sēdētājam pa labi klusi pačukst, ko šis tam var uzdāvināt, piemēram, ābolu. Šim cilvēkam dāvana ir jāiegaumē, taču arī pašam kaut kas “jādāvina” nākamajam dalībniekam, piemēram, konfekte. Vienlaicīgi pretējā virzienā tiek stāstīts, kas ar dāvanām būs jādara, tas, kas sēž labajā pusē tam cilvēkam, kurš sāka dāvināt, čukst ausī kaimiņam kreisajā pusē, kas jādara ar to lietu, ko viņam uzdāvinās, piemēram, jāiztīra, jāsaloka, jānobučo utt.

Kad dāvanas ir saņemtas un norādījumu došana beigusies, dalībnieki skaļi paziņo, kādu tad dāvanu ir saņēmis un kas viņam ir teikts ar to darīt. Interesanti dzirdēt, ka pulkstenis jāapēd, bet apelsīns jānes remontēt.

Lai spēle drīz neapniktu, pēc laiciņa var ieteikt, kur dāvanas glabāt.

Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpules:
Avota kalnā
Siltajā saulē.

Ne jau skaistums nosaka, ko mēs mīlam,
Mīlestība ir tā, kas nosaka, ko mēs uzskatām par skaistu…

Mana sirds kā putra vārās,
Tā kā nokauts tītars spārdās
Visas desas riņķī griežas
Mīlestība ārā spiežas

Kāds laiks ir Jurģu dienā, tāds arī Miķeļdienā.

Ja Jāņu naktī govis mauj, tad būs nākošgad gara zāle.

Ja Jurģos pārceļoties uz citu vietu, pārskrien čūska par ceļu, tad tur labi neies.

Agropirdiens

Vārda dienā nepiedzeries,
Labāk manos vārdos veries –
Novēlu tev dzīvot forši,
Garāžā lai pieci porši!

Lielā diena atnākusi
Liela doma visiem ir
Olas krāsot ,skaitīt,pētīt
Visas rīt ar steigu!

Upmalā, kur līcis kluss,
Iebrauc sarkans autobuss.
Līgotāji ārā lien,
Steigšus pļavā teltis slien.

Pavēro, vai Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

Ciču maule

Es gribu par daudz?
klau, mīļais!
Es gribu Tava būt,
Ne rīt, ne parīt
Bet tulīt.
Gribu daudz Tev teikt,
Bet nevar vārdus sameklēt.
Vienkārši atplest rokas,
Un Tevi maigi apskaut.
Gribu lūpas Tavas just,
Just kā sirds Tava pukst.
Gribu, lai Tu dzirdi
Ko mana sirds Tavai čukst!

Jāņu naktī jaunām meitām jāliek galvā rožu vainags un kailām jāskrien apkārt. Kurš puisis to noķers, tas būs meitas izredzētais,

Jānis šodien vafelē
Kā aptracis pūš stabulē!
Viņam draugu ļoti daudz
Uz vārda dienu jāsasauc!

Kad egļu zaros sveces degs,
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Tev laime mirdz,
Un visu skumjo aizmirst sirds

Vārda dienu labi svinēt
Otrā dienā var tik minēt
Kādēļ guli zālē zaļā,
Galva sāp un bikses vaļā!

Ūdens spēks ratus griež,
Mīlestība sirdi spiež,
Labāk mīlēt, ciest un cerēt
Nekā kaktā cāļus perēt.

Dubļains, slapjš un nesavākts
Atnācis šurp Jaunais gads
Kasās, rukšķ un acis bola
Milzu cūkas laimi sola.
Solījumam noticiet –
Iedzeriet un pārbaudiet.

Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Varbūt pāršalks zibens spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs.

Mazs Amoriņš man šodien
Tā pie austiņas čukstēja
Man vajag atdzīties tik Tev,
Ka esi svarīgs man!

Darbs citu labā – viscēlākais, darbs vārgstoša labā – visvajadzīgākais. /Rainis/

Nākat šurpu, Jāņu bērni,
Nākat lieli, nākat mazi,
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.

Naudas pilnu garu zeķi,
Pieliekamā maizi speķi,
Pilnu galvu labu domu,
Veselību labu omu.

Ja vārda dieniņas nebūtu Tev,
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.

Lai sarmas kumeļi balti
Jauno gadu nes līdz,
Lai nekad nebūtu salti
Un vienmēr līksmotu sirds!

Lai visi mazie putniņi
Kas koka zaros čivina
No rīta tevi modina
Un mīļi, mīļi sveicina!

Daudz laimes nesīs Jaunais gads,
Ja laimes kalējs būsi pats!

No saules zemei gaisma tiek,
Plaukst ziedi, druvās maize nobriest,
No sievietēm nāk laime, prieks,
Cels saulē bērnus mātes rokas.

Ir divu veidu cilvēki: tie, kuri padara darbu, un tie, kuri cenšas plūkt laurus. Pirmajiem ir labāk – mazāk konkurences….

Vecgada vakarā vajag dziedāt un dancot, tad visu nākamo gadu klāsies labi.

Veselību – stipru kā riekstu!
Laimi – saldu kā medu!
Mīlestību – kā tikko plūktu ābolu!
Prieku – krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
Pārticību – tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
Draudzību – noturīgu kā citrona garša!
Mieru – gaišu kā svecītes!

Brīžiem liekas – dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas Baiba,
Kā nu katru reizi spēj un prot.

Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātedziņa rociņā.

Islandē saudzīgi izturas pret tradīcijām – krāsotām olām, kuru galā ir dzeltens cālis. Cālis islandiešiem simbolizē jaunu dzīvi. Kopā ar olām uzdāvina arī atklātnītes, kurās ir īpaši piemeklēta spārnota frāze, kas dāvanu saņēmēju vai nu uzjautrinātu, vai dāvātu cerību, vai arī liktu aizdomāties par svarīgām lietām.

Grieta auda, Grieta meta
Margrietai villainīti;
Jurīšam, brālīšam,
Ūsiņš loka kumeliņu.

Gaismas gariņi dejo
visos istabas kaktos.
Gaisma tev noglāsta seju
Ziemsvētku naktī.

Tevi ar labu vārdu
tālās sarunās piemin.
Klusi no zvaigžņotā āra
ienāk neredzams ciemiņš.

Svecītes rāmi liesmo.
Kāds tev noglāsta vaigu.
Šonakt pie tevis nāk viesos
visas pasaules maigums.
/Amanda Aizpuriete/

Lai nezūd laime kā malduguns liesma,
Lai neizplēn gredzenu burvīgā ziba,
Mācieties, mācieties, augstāko dziesmu
Vārdā ko sauc par mīlestību

Tumšu dienu gaišais brīdis,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai kā rozes zieds,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.

Paši siltākie vēji,
pašas visskaistākās sniegpārsliņas,
vismīļākie vārdi,
vissaldākās bučiņas,
viskrāšņākkie ziedi,
lai tas viss tikai tev!

Uz brāļiem, uz brāļiem
Metinīša vakarā!
Dos man pupas, dos man zirņus,
Dos man cūkas smecerīti.

Ko es došu, ko es došu
Šūpulīšu kārējam?
Došu cimdus, došu zeķes,
Līdz zemei linu kreklu.

Līgo un Jāņos dziedot dziesmas pret skauģiem un burvjiem, atmuguriski jāvelk pīlādža koks. Ar pīlādzi var apiet dzīvojamo ēku, kūti, pirti, dārzu, arī izbakstīt kurmja rakumus, lai tie nerakā laukus. Kad viss apstaigāts, pīlādzi iesprauž pagalma viducī.

Vārdiņš garš, vārdiņš īss,
Vārdiņš skaļš, vārdiņš kluss,
Tas nav svarīgi, jo vārds ir tavs,
Sveiciens vārda dieniņā!

Lietus lija Jāņu dienu,
Trīs lāsītes vien nolija:
Viena ziedu, otra lapu,
Trešā smalka sudrabiņa.

Es nevaru vairs valdīt sevi,
Jo sapnī redzu tikai tevi.
Tie vairs nav nekādi joki,
Ka Tu manas jūtas moki!

Cilvēk, mīļais, cieni vistu,
Tā Tev piedēs itin visu –
Kūti, šķūni, mājas stūri
Un vēl baltā truša būri.

Man vajag tavas acis,
Kad tās mīļi manī raugās.
Man vajag tavas rokas,
Kad tās silti mani skauj.
Man vajag tevi visu,
Jo visam manam mūžam
Esi vajadzīga tieši tu…

Tu līdzās man, un es pie Tava pleca,
Un sākas teiksma, sākas mūsu stāsts,
Kas gadi mums, kas tālumi, kas vecums,
Ja līdzās Tu un Tavu roku glāsts!

Lai katra dzīves diena,
Ir kā jauns, smaržojošs zieds,
Kas prieku Tev nes ik dienas!

Ar elegantu pietupienu
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu-
Svini savu DZIMŠANAS dienu

Smarzhos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs …

Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim!
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Blodīnes ir vienmēr stilā,
Bārbijas ir vienmēr stilā.
Tāpēc es te savā stilā,
Sveicu tevi vārda dienā!

Nāk Lieldienas ar sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas skatienus liek celt,
Kas asnu prieku dvēselē sauc dēstīt,
Un pūpolkokos saules zeltu smelt.

Vasarsvētki senāk katoļiem bijuši lieli svētki, kurus svētījuši trīs dienas. Vasaras svētku naktī burvji un raganas staigājuši apkārt. Tāpēc Vasaras svētku rītā govis nedzinuši ganos, jo bez rasas apburtā zāle vairs nebijusi kaitīga. Vasaras svētkos pušķojuši istabas ar bērziem un kalmēm. Gani pušķojuši govis, par ko saimnieces tiem devušas sieru.

Kad egles zaros sveces degs,
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz,
Un visu rūgto aizmirst sirds!

Ziemsvētki sabrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami.

Šai dienai kas īpašs.

Šai dienai, kas īpašs,
Šai dienai kas jauks.
Tā skan ar īpašu noti.
Šai dienā Tu šinī pasaulē nāci
Un mums par to patiess ir prieks!

Šī diena ir īpaša Tev, bet ne tikai.
Ir kāds kas to jūt pat vēl vairāk.
Nu, piezvani mammai un papum arī
Un dalieties visi šai priekā!

Pises metiņa kamēr vari, veca būsi nedabūsi.
Bet ja regulāri skūsi kūsi, tad kā Fontamass tu kļūsi.
Un neviens tevi tāpat vecu nepisīs.

Es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās,
es tevi paslēpšu
dzeltenās madarās
no meža kaķa
dzeltenām acīm,
no beigtas dzeltenas vālodzes
paslēpšu.

Es tevi paslēpšu, baltā,
no dzeltēšanas
un aiziešanas
ar dzeltenu vēju.

Mīļā,
es tevi mīlēšu
dzeltenās madarās!
/O. Vācietis/

Mīlestība ir kā putns
Kas paceļ mūs spārnos
Kā milzīgs vilnis
Kas aiznes mūs tālu.

Lai vēlēšanās piepildās ikviena,
prieks, laime, mīla ceļā kvēl,
to šodien, tavā vārda dienā,
no visas sirds tev draugi vēl.

Jaunībā gudrība jāmācās, bet vecumā tā jāizlieto darbos.
/Ž.Ž.Ruso/

Ķemerluņķis

Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej.

Ļauj sirdij klusi saprast,
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.

Jurģits jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi;
Es teceju vārtu vērt,
Man iedeva devito.

Motivētos ūdeņos bez darba pret straumi nepapeldēsi.

Kāzu līksmībā skan dziesmas
Kuras dzied par draudzību
Sirdis vieno mīlas liesmas
Līgavai un Līgavainim.

Jāņu naktī lopi kūtī cilvēku valodā runājot.

Tētim
Saņem manu mazo roku
Savā lielā plaukstā,
Sasildi un drosmi dod
Ceļa brīdī aukstā.
Paņem mani savās rokās,
Uzcel augstu plecos –
Lai mans mazums lielāks top,
Lai es tālāk skatos,
Lai es redzu tālāk priekšā,
Lai es redzu to, kas būs.
Palīdzi man mazās dienās,
Kas tik ātri lielas kļūs!
/Inta Svaža/

Sniegbaltīte visu gadu bez brunčiem
Iet uz mežu pēc runčiem.

Jōņu mōte sīru sēja
Jōņ-a dīnas reiteņā;
Jōņa bārni skatejōs,
Maleņā stōvādami

Agrāk tā bij spēle dīka…
Puisis mulsa,meičs tvīka…
Tagad nu ar pirkstiem strupiem…
Jāķeras pie meičas pupiem…

Nedomā, ko dāvās Tev,
Kādas balvas iegūsi sev.
Centies pasaulei dot,
Ar savām veltēm aplaimot.

Esi cilvēks ar raksturu cietu,
Savus sapņus kas pildīt prot!
Lai tu smaidot uz nākotni ietu,
Ceļu skaistāko kāds vien var būt.

Ai, Jurģiti, Miķeliti,
Baro labus kumeliņus!
Vaj es miju, vaj pārdevu,
Tevis saucu līkaupôs.

Apsaāvu baltas kājas,
Sasukāju gludu galvu;
Lielās dienas rītiņš bija,
Tad gribēju smuka būt.

Piecpadsmit stikla zvaigznes
Debesis Jums ir devušas.
Un jūsu divu dvēseļu savienība
Par visiem ar mīlestību staro!

“Beidzot palaižot vaļā to cilvēku, kas reiz biji, tu atklāj to cilvēku, kas esi šodien un to, par ko gribi kļūt.” /Regīna Breta/

Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta!
Otrs tikai acis bola –
Esot nospertas tam olas.
Cieniet olas tā kā nākas jo no olām dzive sākas! 🙂

-Mammu, vai es varu dabūt Ziemassvētkos suni?
-Nē, dabūsi cūkas cepeti, tāpat, kā visi citi!

Klausies, kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi –
Laikam jau tas ir daudz.

Smilšu graudiņu oāzē
Sameklē smilšu grauds,
Puķe pret puķi vāzē zied,
Un vai tas nav daudz?

Tikai negribi visu.
Viss – tas nekad nav viss.
To tu ar vakara dzisu
Lasīsi debesīs
/I.Ziedonis/

Nelaikā darīts darbs ir nederīgs.

Spānijā Mātes diena tiek atzīmēta galvenokārt baznīcā. Spānijā Mātes diena tiek uzskatīta par ģimenes dzimšanas dienu, un visas mātes šajā dienā saņem dāvanā šokolādi, ziedus, apsveikuma kartītes, rotas vai drēbes.

Dzymtās dīnas horoskops – Skorpions (Rupucs)
Puiši kori uz meitom a meitas uz puišim. Tī kas gudri, gotovi zvaigznes saskaitēt a tī kas nav gudri tī nā. Meitom pateik pučis a puišim ols. Godos arī ūtraižõk. Vyspõr itī cylvāki cīši meilej īdzert. Kod iz pohmeļa sõp golva nūzaspļaun i palīk vīglõk. Kai soka, kū tu lobam cylvākam padareisi.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Jau pirmajam gadiņam ir beigas,
Un otrais ir atnācis bez steigas.
Nu jāmācās ir runāt, staigāt,
Un savu reizi arī klaigāt,
Lai mammai, tētim tiek savs prieks,
Ka dēliņš ir mazs negantnieks.

Es nezinu, ko Tev dāvināt šajā dienā, bet zinu,
Tu esi mana vislabākā un mīļākā dāvana šai pasaulē.
Daudz laimes dzimšanas dienā!

Sievietes klitors ir kā krievu mafija, viena nepareiza kustība un tu esi dirsā! Novēlu vienmēr pārdomat savas kustības! Daudz laimes dzimšanas diena!

Šovakar, kad klusi, klusi
Baltas sniega pārslas krīt
Novēlu Tev Ziemassvētkus
Brīnumainus sagaidīt!

Jāņa bērni satecēja
Zaļas birzes maliņā.
Te uguņi, tur uguņi,
Jāņa taure atskanēja.

Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķa saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.

Kas tie tādi Jāņa bērni,
Nelīgoja, nedziedāja.
Es dziedāju, man skanēja,
Man Jānīts palīdzēja.

Visu gadu dziesmas krāju
Sudrabiņa vācelē,
Pašā Jāņu vakarā
Izbārstīju pagalmā.

Tavs smaids ir spožāks par sauli,
Naktī Tavs humors pat nogāztu alni,
Kurš nekrīt, tas lai stāv kājās,
Sveicēju rindas Tev apkārt stājās.