Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Ja vārda dieniņas nebūtu Tev,
Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev?
Bet tā kā tas ir un laimi tev nes,
Daudz prieka un saules Tev novēlu es.

Nav mani jāmeklē, es nākšu pats,
Un visām durvīm droši iešu cauri,
Jo Tevi redzēt – tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties!

Šovakar pie loga sēžu,
Redzu zvaigzni krītam es,
Vēlēšanos ievēlos,
Lai kopā būtu vienmēr mēs.

Darbā ziloņa spēku,
Mīlestībā mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu,
Un par niekiem necelt brēku.

Darbs ir pārbaudes akmens, ar kuru tiek noteikta cilvēka patiesībā vērtība. /Brežņevs/

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Tev ir daudz gaidītāju,
Govis gaida zāļu kroņu,
Meitas skaistas līgošanas.

Ai, cerība, tu man tik neparastā,
Kam mani atkal savos spārnos cel?
Mēs satikāmies klusos upes krastos
Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt.
Es visu atdotu, lai tavus matus
Man būtu ļauts kaut reizi noglāstīt,
Un sprogu to, kas tev uz pieres atdus
Ap savu mazo pirkstu viegli tīt.
Es visu atdotu, lai tavas lūpas
Kaut vienu reizi pasmaidītu man,
Kad acis pļavas miglu skata kūpam
Un tālē nodžinkst elektriskais gans.
Es visu atdotu, lai tavas krūtis
Caur drānām mirkli manām pieskartos,
Vai tiešām tu pat tagad nesajūti,
Ka mana laime esi un mans posts.

Lai tev vārdadieniņā
Ķīselis peld piniņā,
Ķiļķēni no katla sauc,
Apsveicēji apkārt trauc!

Norvēģijā tieši Lieldienās lasa kriminālromānus. Un tieši Lieldienu laikā izdevēji izdod īpašus Lieldienu kriminālromānus dēvētus par “Paaskekrimmen”. Tiek uzskatīts, ka šī tradīcija aizsākās 1923. gadā, kad viens grāmatu izdevējs tā jaunā kriminālromāna reklāmas izvietoja avīžu pirmajās lapās tieši Lieldienu laikā. Šīs reklāmas tik ļoti līdzinājās īstām ziņām, ka Norvēģijas iedzīvotāji nemaz nesaprata, ka tas ir tikai reklāmas triks.

Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.

Dzīve ir sapnis –
Burvīgi skaists.
Dzīve ir ilgas,
Kas kvēlo un gaist!

“Ikkatra dvēseles atspulgs ir redzams draugu domās par pašu cilvēku.”” /Sintija Alle/

Pirmie putni majup trauc,
tapēc galdā jāliek pauts.
Diena augstu šupojies,
un līdz rītam, župojies!
Galu gala Lieldienas – tas ir tavas brivdienas!!!

Deg sveces liesma trausla, met ēnas novakarē,
manas domas kā sniega virpulis maldās,
tevi meklējot, gaidot un mīlot.
Nenodzēs gaismu, kaut maza vēl tā.
Es zudīšu sniegā tad viena,
un sasaukt vairs nevarēsi.
Ņem sveci un nebaidies, nāc
Būs gaisma mums abiem un mīla tāpat.

Dzīvot brīnumā un noturēties,
Šūpoles pār šķērskoku dzīt,
Lai tad aizturētā elpā spētu
Pasauli kā jaunu ieraudzīt.

Zīlējot Jāņu naktī, var tikt gan pie vīra, gan bagātības un citādi uzlabot savu dzīvi. Ja Jāņu naktī ap pusnakti skatīsies ūdens glāzē caur gredzenu, var ieraudzīt līgavaiņa seju. Ja iet gulēt ar vainagu galvā, tad visi sapņi piepildīsies. Ja ap pusnakti bridīs pa ūdeni, būs bagātība. Jāņu naktī paparde zied zelta ziediem; kas to redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies. Savukārt, lai iegūtu skaistumu, Jāņu rītā ir jāmazgājas rasā. Zīlēja ļoti daudz, līdz ar to Jāņi un Līgo bija sava veida buršanās periods.

Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst.

Paņem mani maigi, maigi
Velc sev tuvu klāt,
Apskauj mani bieži
Un lūdzu neatstāj.
Tavi apskāvieni
Kā sapņi man šķiet,
Neļauj man tiem garām iet.

Kad pāriet Lieldienas, tad iesākas silts laiks.

Gadi nav radi,
Un draugi nav labi.
Ja dzimenē nesaņem
Kūkas un šņabi.

Dietu, dietu, saiminiece,
Mārtenīša vakarā,
Lai telītes dietu gāja
Pavasara rītiņā.

Augstu šūpoties,
Tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties
Un no sirds tās pieēsties!

Tiek ieslēgta pazīstama Ziemassvētku dziesma, bet spēlētājam jāatmin no pirmajiem akordiem, kas tā ir par dziesmu.

Atvērt dvēseli priekam
Un zināt,ka laime sūrst,
Sevī nepalikt liekai
Un pasauli neatgrūst.
Skaistumam atvērt sirdi
Un atļaut asarām līt,
Čukstam likt modināt sirdi
Un skatienam sasildīt.

Dalībnieki, kas ir Saimniece, Vilks un Aitiņas, uzsāk spēli. Saimniece stāv prom no Aitām, priekš tam, lai tās varētu ganīties. Nostatus stāv Vilks, kas Aitu un Saimnieces sarunas laikā kauc.

Saimniece: “Aitiņas, mājās!”
Aitiņas: “Nevaram!”
Saimniece: “Kāpēc nevarat?”
Aitiņas: “Vilks krūmos!”
Saimniece: “Ko viņš tur dara?”
Aitiņas: “Zobus trin!”
Saimniece: “Cik spožus?”
Aitiņas: “Kā saule!”
Saimniece: “Cik asus?”
Aitiņas: “Kā zobens!”
Saimniece: “Aitiņas, mājās!”

Aitas blēdamas mēģina tikt pāri ganību laukumam pie Saimnieces. Tajā brīdī Vilks ķer Aitas. Kuru noķer, tā stājas malā un, spēlei turpinoties, kļūst par Vilku. Tā ar katru nākamo reizi kļūst arvien vairāk Vilku, bet Aitas iet mazumā. Rotaļa turpinās, līdz visas Aitas izķertas.

Ja Jāņu nakti ierauga trejdeviņus jāņtārpiņus, tad var trejdeviņas laimes vēlēties.

Neskumstiet, ka gadi nāk un iet,
Skatiet atpakaļ un pasmaidiet mazliet-
Tur bija mīlestība, ziedonis un prieks,
Ko nebiedēja rudenis un sniegs.

Būt vijīgai un valdzinošai,
Ar skropstām, kuras vaigus skar,
Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai kā rozes zars,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.

Bij man gara tā dieniņa,
Kad saulīti neredzēju;
Vēl garāka tā dieniņa,
Kad māmiņas neredzēju.

Jūra krāc un vēji pūš sapists man vai tev ir mūžs

Dzīve ir bezgala vienkārša, tikai mēs visu gribam sarežģīt.
Jo ilgāk atrodamies uz šīs zemes, jo skaidrāk saprotam, ka dzīve ir tikai jādzīvo.
Visa pamatā ir pieredze.
Mācies no tā ko dari, un dzīvot būs vieglāk.

Trīs dieniņas mazgājos,
Jāņu nakti gaidīdama;
Kad atnāca Jāņu nakts
Tad varēju draiskoties.

Man gribētos tevi ieaijāt,
kā krēslā vējš liepiņu aijā.
Man lūgsnu gribētos pār tevi klāt
kā zaļsirmu vakaru maijā.
Man gribētos tevi vest un vest
pa tumšzilām sapņu pļavām.
Man gribētos tevi uz spārniem nest
uz debesīm – manām un tavām…
/F. Bārda/

Apsveicam šodien Jūs
Ar zelta spožām kāzām.
Novērtē mīlestības skaistumu
Kopā tik daudz nodzīvots ne velti.
Iemācījāties pieņemt viens otru
Ar trūkumiem un sliktu noskaņojumu.
Kopā jums izdevās radīt tik daudz
Bet tā nav tikai veiksme!
Mēs apsveicam jūs šodien
No sirds dāvinam dāvanas.
Lai jūsu laulība paliek joprojām tāda
Jautra, gaiša un mīlestības pilna!

Visas puķes šodien dārzā,
Tevi apsveikt pulkā iet.
Dziesmu skaistāko Tev vienai
Gailis līdz ar vistām dzied!

Žēl ka nevar klātu būt
Kūkas štopēt tā ka jūt
Pastam jāuztic nu ir teiciens
Vārda dienā kvēls Tev sveiciens!

Tavs vārds no pirmās dziesmas,
No bērnības ir ceļam līdzi dots.
No laiku laikiem un uz visu mūžu –
Tas būs Tavs lepnums, cildenums un gods.

Runā maz, strādā daudz!

Jaunā gadā možu garu,
Spēku kaulos, darba sparu.
Tam, kas pats ir vienmēr kustīgs,
Arī Jaunais gads būs lustīgs!

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule sienu kaltēdama,
Bite ziedus lasīdama

Gads jau allaž labi sākas,
Ja to sagaida kā nākas,
Vēlāk vajag jautru omu,
Izturību, labu domu.

Spēlētāji stāv aplī cieši viens pie otra. Spēles vadītājs – apļa vidū. Visi dalībnieki pēc iespējas ātrāk un nemanāmāk sev aiz muguras pa alpi dod viens otram kādu produktu, piemēram, gurķi. Bezbailīgakie mēģina no gurķa atkost gabalu, bet tā, lai vadītājs nepamana to, pie kā tajā brīdī ir gurķis. Ja pieķer, to pie kā ir gurķis, tad stājas apļa dalībnieka vietā. Spēle ilgst tik ilgi, kamēr gurķis ir apēsts.

Ej ar dievu, Jāņu diena,
Pēterdienu sagaidām,
Jāņam zirgus aizjūdzam,
Pēterami nojūdzam.

Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc!
/A.Āre/

Mēs esam sanākuši, lai paceltu glāzes un iedzertu. Pacelsim glāzes par to, ka esam šeit sanākuši! Par Jauno gadu!

Pēc vecuma Tev ir 60,
Pēc izskata 40,
Bet sirdī joprojām 20.
Izbaudi savu dzimšanas dienu.

Uz Jauno gadu dāvāsim
Cits citam labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules.

Uz 2 lieliem kartona gabaliem uzzīmē sniegavīru, taču degunu nezīmē un atstāj tukšu. Bērnus sadala 2 komandās, katrai komandai izdot izgrieztu no papīra sataisītu burkānu, kuram pie pamatnes stiprināta divpusēji līmējama līmlenta. Vienu bērnu, kuram ir aizsietas acis, pieved pie sniegavīra un citi komandas dalībnieki sniedz nodarījumus – pa labi, pa kreisi, augstāk, zemāk, kur jālīmē papīra deguns. Uzvar tie, kuri degunu pielīmē visprecīzākajā vietā.

Vēl tikai nedaudz atpakaļ
Jūs meklējāt viens otru.
Nu divas sirdis sastapās,
Lai kopā laimi izdzīvotu.
/S.Vorslava/

Sarmas pilni koku zari,
Tālums dūmakās viss tīts,
Tāds tu senāk arvien biji,
Pirmo Ziemas svētku rīts.

Lai līst visskaistākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts
Un kaut ko no Saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz!

Kur draudzība sākas, to neteic neviens
Un kādēl, lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij’ viens
Un pēkšņi tie atradās blakus!
Laimi laulības ostā!

Ejot ganos, daudz dziedāja dažādas dziesmas. Sevišķi par ganu dziesmām skaitīja gavilēšanu un lelošanu. Bij daudz dažādu dziesmu, ar ko gani savā starpā sasaucās. Gavilēšana atšķiras ar to, kad divrindes beigās, dažreiz arī vidū, beidzamo skaņu ļoti gari izvilka, līdz pietrūka elpa, pēc tam balsij lūstot, skaļi ūvināja augstajā balss reģistrā, lai atbalss skaļi atskanētu – sadzirdētu citi gani. Arī dažādu stabuļu izmantošana ganos ir ļoti svarīga.

Zeltdirsis

Iesim iekšā skatīties,
Kāda Jāņa istabiņa:
Izrotāta, izpuškota,
Pati saule vidū spīd.

Cik labi dzīvot ir un būt
Dot citiem, caur to arī gūt.
Tas nozīmē – laimīgiem kļūt,
Lai arī citi šo laimi jūt.

Es nevēlu Tev saules dienas,
Jo karstā saulē ātri kājas gurst,
Bet novēlu gūt panākumus dzīvē,
Un nepagurt, kad dzīves grūtums māc!

Neskaties atpakaļ!
Kas bijis, lai paliek kur ir
Laiks tevi no visa reiz šķir,
Neskaties atpakaļ!
… Tālumam tici!
Un neprasi grūtums lai saudz,
Iet būs vēl ilgi un daudz.
Tālumam tici!

Ja Jurģos jaunā vietā aizejot, vējš pūš no muguras puses, tad būs laba dzīve.

Caur Tavu vārdu šalko jūras vilnis,
Caur Tavu vārdu spēlē gliemežvāks.
Tu esi divu melodiju pilna,
Viss Tavā pasaulē ir savādāks!

Smaidi, šodien šī diena ir tava!
Migla izgaist, kā mākonis balts!
Smaidi, šodien šī diena ir tava!
Visskaistākā diena ir veltīta Tev!

Pasaulē par visu dārgākā
Ir divu cilvēku mīlestība.
Šo mīlestību jāsargā, jāglabā.
Jātur dvēseles ietvarā.

Katrai dienai Jauna gadā
Kā jaunam sapnim būt,
Un katram sapnim katrai domai
Par dzīves īstenību kļūt.

Tavs vārds skan kā dziesma!
Tu dedzi kā dvēseles liesma!
Tev dvēsele balta kā sniegs.
Tev vārdā ir prieks.

Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.

Tu vilinies un saldi smejies,
Tu visa esi prieka vilns, –
Es kā arvienu iemīlējies
Un skumjš, un greisirdības pilns.
Bet sirds man netrīc tumšā baisā,
Pret daudziem skatiens tevim zib,
Jo tu kā puķu smarža gaisā,
Ko paķer vējš un nes, kur grib.
/E. Virza/

Viss sakās ar smaidu,
Tad manas rokas Tavējās,
Tad mani pirksti Tavos matos,
Viss sakās ar smaidu.

Viss sakās ar smaidu,
Tad Tevis davāts saulriets,
Tad Tevis uzburts saullēkts,
Viss sakās ar smaidu…

Tu smaidi…
un nu jau par burvi sauc mani,
Es gaidu,
kad atkal satik varēšu Tevi.

Aramāi zemītē
Šūpulīti nekarat:
Aramāi zemītē
Zelta nauda apakša.

Sieviete un vīrietis – tās ir divas notis, bez kurām cilvēka sirds stīgas nevar atskaņot nevienu pareizu un pilnīgu akordu. Mīlestības pilnus šos svētkus!

Mīlestība nedod nekā cita kā vien pati no sevis un neņem nekā cita kā vien pati no sevis.
Mīlestībai nekas nepieder nedz arī tā kādam pieder;
Jo mīlestibai pietiek ar mīlestibu.

Sniega pārslas lido lēni,
Vecās pēdas aizklājot.
Gribas laimi visiem vēlēt,
Jauno gadu iesākot!

Vienam tēvam bija trīs dēli!
Pirmais bija Toms
kuram pipele kā boms.
Otrais bija Krauze
kurš ar pimpi zobus dauza.
Trešais bija Fricis
kurš pie pīzdas nebij ticis.
Novēlu vienmēr tikt pie pīzdiņas!

Gailītim raibas olas,
kurmītim iepelēkas.
Vai bij baltas, vai bij melnas
– ka tik lepni karājās!
Priecīgas Lieldienas!

Caur mūsu sirdīm Ziemassvētki rit,
Pavisam tuvu Jaungads mīt.
Un tieši sajā laikā,
Par labo vajag paldies pasacīt,
Un vēl daudz laba izdarīt.

Lobu veseleibu, daudzi mīleibys i lai īsadūd vyss, kuo gribīs! Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Ikkatram gadam laimes brīdis savs –
Kā katram rītam sava gaišā mala.
Bet katram gadam ir savs svētvakars,
Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
Un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

Lai visi būtu priecīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši.
Lai visiem staro gaismiņa,
Kas iepriecina sirsniņu.

Domājat, ka Santa Klaus
Izdrāzt Siegbaltīti ļaus?
Vienīgais, kas netiek sists
Ir trešais rūķis Onanists.

Dzīvot brīnumā un noturēties,
Šūpoles pār šķērskoku dzīt,
Lai tad aizturētā elpā spētu
Pasauli kā jaunu ieraudzīt.

Jaungada naktī, kad putenis klusē,
Zvaigznes kad kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem dzimtajā pusē,
Laimīgu Jaungadu vēlam no sirds!

Ak tu mazais Pēteriti,
Tev ir švaka pederite;
Atnāks lielais vēršu Jānis,
Tam ir labs velkamais.

Salatēvs ar savu maisu, sabojājis šodien gaisu
Atlīdis pa skursteni, kamīnu tas piedirsis
Bērnus arī baidijis un pa biedi tabūjis.

Vienalga, esi liels vai mazs,
Nav it ne viena liekā,
Jo visi saņem dāvanas,
Savā vārda dienā!

Gailis, skaļā balsī bļauj,
Fermers šķūnī cūku kauj,
Govs, kas aši skrien pēc siena,
Sveic tie Tevi vārdadienā!

Kad liegi vēji šalkos koku zaros,
Nāks meitenes ar ziediem matos.
Tad lietus lāses pļavas ziedus skars,
Lai sirdī atkal plauktu pavasar(i)s.

Būs skaista Jāņu nakts, būs liesmas,
Kam pateicību teiks, kam dziesmas.
Dažs alus kausam savu sirdi dāvās,
Bet vairums kritīs otra puses skavās.

Būs īsā, īsa Jāņu nakts bez miega,
Jo papard(es) ziedi neveras zem sniega.
Tev nāksies atvērt savu karsto sirdi,
Ja dāmas čukstus pareizi vēl dzirdi.

Ak, skaistā Jāņu nakts ar alus krūzi,
Un mīļa meitene ar balti vaļā blūzi.
Ak, jaunība, ak, skaistie dzīves maldi,
Kad neprātībā plūktie ziedi bija saldi.

Ūsiņš dara alutiņu
Kumeliņa pēdiņā;
Es tecēju alu dzert,
Viņš ar kausu mugurā.

Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos, –
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos.

Līgo svētku laiks bija piemērotākais laiks pirts slotu siešanai un zālīšu vākšanai, no kurām gatavot tējas un uzlējumus, jo tad šīm lietām piemīt dziedniecisks spēks, kas vairo gan veselību, gan skaistumu, gan labklājību.

Šuj, bitīte, vaska krēslu
Pie resnā ozoliņa,
Tur sēdēja Jāņa māte,
Jāņa bērnus gaidīdama.

Lai Jūs cienītu darbā,
Spēks nekad nebeigtos,
Un katrā dzīves posmā
Jūs gaida tikai prieks!

Sapņos Tu pie manis biji
Un man mīļi uzmaidīji.
Noskumu, kad pamodos,
Prom no Tevis atrodos.

Lietiņš lija pavasari,
Lietiņš Jāņa vakarā;
Jāņa bērni samirkuši,
Zem ozola stāvēdami.

Uzsniga sniedziņš balts,
Balts kā vissmalkākie milti.
Uzsniga sniedziņš balts,
Un zemei palika silti.

Vienmēr uz pasaules kāds,
Kuram bez tevis ir auksti.
Un pat aiz pasaules vēl,
Vajag ar siltu plaukstu.

Saule kad miegu guļ,
Mēness kad staigā pa parku.
Spuldzes kā actiņas spīd,
Un pat vēl izdzēstas sargā.

Pelnrušķīt, laiks ir laiks,
Ceļš tavs drīz vedīs uz pili.
Paciet vēl grambas šīs,
Drīzi nāks mākoņi zili.

Ja tevi nemīl neviens,
Tev taču ir, ko mīlēt.
Labajā nosprūst naids,
Kā bulta ozola zīlē.

Vienmēr uz pasaules kāds,
Kuram bez tevis ir auksti.
Un pat aiz pasaules vēl,
Vajag ar siltu plaukstu.

Lai jautra atnāk gadu mija,
Lai laime kausam pāri plūst,
Lai bēdas zūd, ja tādas bija,
Lai sveces svētku priekā kūst.

Mūsu dārgie bērni, šajā dienā mēs vēlamies novēlēt jums tikai labklājību un mīlestību. Mēs esam patiesi priecīgi, ka varējāt izveidot tik brīnišķīgu ģimeni. Mēs novēlam jums iziet ilgu, interesantu, jautru un vienmēr priecīgu ģimenes dzīvi. Jūsu priekšā ir garš kopīgs ceļš, kurā tiks sastapti šķēršļi. Bet mēs ticam un zinām, ka tie jums būs tikai mazi šķēršļi, un jūs tiem pārkāpsiet pāri. Vienmēr mīliet viens otru!

Ja Jura dienā akmeni aiz spāres aizbāžot, tad zvirbuļi mājās nedzīvojot.

Dolche Gabana – Kaķa atrabana

Līgot kāpu ozolā
Daugaviņas maliņā,
Bij bitīte līgotāja,
Bij deviņi bāleliņi,
Es desmita brāļu māsa
Sīdrabā sēdētāja,
Pati sēdu sidrabā,
Vaiņags zelta vizuļos.

Ceru, ka Tu jūti cik daudz un cik stipri par Tevi domāju!
Es Tev atdotu visas savas jūtas un domas un netikai… 🙂
Arī savu sirsniņu! Tā pieder Tev vienīgajam!

Pīzda kā lupītāja cepure

Es gribu Tev dāvināt
saulītes maliņu –
ar mākoņiem kabatas pilnas.
Es gribu Tev novēlēt
sprīdi bezsvara telpas…
Es gribu Tev dāvināt
kafijas smaržu,
lai piejaucētu dzīvi- grēcīgi rūgtu.
Es gribu Tev novēlēt
tvanošu brendija glāzi,
kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
un pasaule citiem aizgājusi ciet.
Es gribu Tev dāvināt
medainu brītiņu laimes…
Es gribu Tev novēlēt mirkļus –
tos nenotveramos, tos izdzīvojamos,
tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
tos, kurus neplānojam, bet gaidām,
tos, kuri neuzprasās –
vien atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!

Olu kaujas. Lieldienās mēģina noskaidrot, kuram ģimenes pārstāvim padevusies visstiprākā ola, laiks kaujām! Vispirms sitās ar asāko olas galu, tad ar resnāko. Sens ticējums vēsta, ka tam, kuram šī ola ir visstiprākā – ilgi dzīvos! Tas, kurš uzvar kaujā, patur sakauto sev, lai vēlāk redzētu un izvērtētu, kurš bijis visveiksmīgākais. Taču, ja tās sanākušas īpaši skaitas un ir žēl tās sasist, ar olām šajā dienā mēdz arī mainīties! Mielojoties ar šo svētku simbolu neaizmirsti uzbērt tai sāli, jo pretējā gadījumā turpmākajā gadā nāksies daudz melot.

Kaut laikmets spītīgs, bargs un viltīgs,
Kaut gadsimtenis šķībs un greizs,
No dzīves nebēdz, dzīvi svētī,
Kā svētkus, kuri beigsies reiz.

Un naudu neskaiti, nedz gadus,
Bet mirkļus, kuros proti degt.
Jo vieglprātībai ir tāds mirdzums,
Ko smilts, ne zeme nespēj segt.

Ņem spārnus, rūpēm pāri laidies,
Kā taurenis zem saules spožs,
Ja nevari ar naudu šķiesties,
Ar prieku šķiesties vari drošs.

Pavadu Lieldienu
Par augstu kalnu,
Caur zaļu birzi
Upītes mala.

Sveicinojam, vieļējam jums lobu laimi,
ilgus godus nūdzeivuot!
Sveicynojam, vieļējam jums lobu laimi,
ilgus godus nūdzeivuot!

Ar veseleibu, ar vysu lobu,
ar syltu, jauku vasareņ’!
Ar veseleybu, ar vysu lobu,
ar syltu, jauku vasareņ’!

Daudz laimes dzimšanas dienā, vecais.
Tu esi labākais draugs kāds vien var būt.
Lai šī diena ir sākums, kam daudz labākam nekā Tu gaidi.
Smaidi. Labākais vēl ir priekšā.

Skaiti, ja māki
Spēlēt gribētājus sastāda rindā.Uzdevums ir katram vadītāja norādītajam spēlētājam nosaukt nākamo ciparu, bet ar nosacījumu, ka visu ciparu vietā, kuri dalās ar 3 – jāpalecas un jāsaka – hop! Piemēram: viens, divi, hop, četri, pieci, hop… Kurš kļūdās – izstājas.

Ziemas un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj –
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk…

Kas tur nāk par laukiem,grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis,ka Jaunais gads!

Pūpolu svētdienā,saulītes staros,
Pūpolu kokā sēž pūpoli baros.
Pūkās tiem rasas pērlītes mirdz,
Lai šajā dienā Tev priecīga sirds!

Pikantā spēle ar avīzi. Jāizspēlē, kurš pāris dejos uz mazāka avīzes gabaliņa, bet tad jau var sākt to burzīt. Šajā spēlē vīrietim jāapsēžas, avīzes noliekot sev klēpī, bet sieviete, apsēžoties klēpī, mēģina to pēc iespējas vairāk saburzīt – uzvar tas pāris, kura avīze saburzītākā.

Rūķi baigi tusēt sāk,
Kad Ziemassvētki klāt,
Kurina tie eglīti,
Un smejas ļoti spēcīgi.
Pēkšņi vecīts izskrien laukā,
Sāk ar muti gudri braukāt,
Rūķiem ātri apnīk tas,
Vecīts zobus meklēs šas.

Sniedzi, sniedzi baltais sniedziņ,
Apklāj zemes melnumiņu,
Ar baltām villainēm,
Ar sidraba vizuļiem.

Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
groziņā olas un kortelīts.

Ieskaties… kā mēnesgaismā sasmaidās zvaigznes,
kā vientuļā naktī sniegotie klajumi mirdz.
Ieklausies… kā meža gariņš sniega vizuļus sijā,
kā debesu dzīlēs mūžīgi dun Tava sirds.

Pasmaidi… par pasaules priekiem un niekiem
par blēdīgām acīm, kas zibina pusnakts sejā.
Mana pasaule… tā atveras Tevī,
Tu esi tas, ko Ziemsvētkos lūdz mana sirds.
/Māra Bitāne/

Jūsu ceļš ir nokaisīts ar pērlēm,
Tas ved uz 30 gadu jubileju
Jūs esat diezgan mainījušies,
Un esat kļuvuši pieredzējušāki un gudrāki.
Mēs apsveicam jūs ar brīnišķīgajiem svētkiem,
Veiksmi un laimi no sirds vēlam,
Vienmēr sargājiet savu mīlestību
Tā, lai dzīve vienmēr iet tikai uz priekšu kopā!

Dvēselīte rasas lāsēs –
Ne jau zvaigžņu, tikai rasas –
Viņpus prieka, viņpus bēdas
Dvēselīte krustceļos.
Mūža gaismas pielijusi,
Iet pa rasas ceļu klusi,
Klusi, klusi, ļoti klusi…
Viss ieguvums – tik sīkas zvaigžņu dzirkstis,
Kas salīst divās tuvās dvēselēs…
Esiet vienmēr laimīgi un saplūstiet vienā veselumā!

Glabā Lieldienu sauli sirdī,
Glabā Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseli tirdī,
Lieldienu saule, lai atspīd arvien!

Darbs – tā ir mīlestība, kas kļuvusi redzama.

Austiņā man sapņus stāsti
Ķermeni klāj maigi glāsti,
Vēsas tirpas pāri skrien
Gribu tikai Tevi vien
Lai gan attālumjs mūs šķir
Tavas lūpas manas ir!

Saskan divas vīna glāzes,
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan jūsu dzīve:
Mūžu kopā dzīvojot.

Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute upē, tas visu gadu būs skaists.

Mazs zaķīts sēž zem vannas
Tam bail, ka olas neuzliek uz pannas.
Zem vannas tumsā acis zib,
Jo vēl kāds nokrāsot tās grib!

Balta, balta ziema nāca –
Zīda svārki, zelta loki,
Vēl bij pāri pārkaisīti
Dimantiņa vizulīši.

Ja nopin vārpu vainagu, tad ir laba raža.

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā..
Kas to zāli uzpipēja,
Guļ 3 dienas bezfilmā

Sniegbaltīte rūķus meklē,
Sēž tie augstu, augstu eglē,
Sadzērušies sarkanvīnu,
Prāto eglē iespraust mīnu!

Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā-
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā,ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks.

Vai, lielie Ziemassvētki,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ilgi nāca, drīz aizgāja,
Ne nedēļas negaidīja.

Šī nakts ir mūsu cerība un māja,
Ar saules griežiem jaunu loku sāc.
Un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums
Ikkatram mums ir mīlestības vārds.

Tā nav mīlestība, kura māk
Gadiem ķircināt un gadiem plosīt.
Mīlestība tā kā zibens nāk,
Atnāk balta, uzliesmo un nosit.

Meteņa dienā vajag pirmos mēslus uz tīrumu vest, tad var visos vējos ar mēsliem strādāt, citādi ziemeļu vējā vesti un ārdīti mēsli ir tikpat kā purvā iegāzti.

Dzimšanas diena vienreiz gadā
Neļauj draugiem nomirt badā
Liec uz galda siļķes asti,
Bet zem galda alus kasti
Daudz laimes!!!

Piecdesmit gadi – tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm ,šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.

Lai Tev laime brauc ar dampi,
Veselība pakaļ skrien,
Naudas maks lai dabū krampi
No tiem spožiem eiriņiem.

Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.

Ziemassvētki drīz jau būs,
Visiem sirdis līksmas kļūs,
Eglīti jau tētis nes,
Mācos dzejolīti es.

Aizaug ceļi, aizaug takas,
Gadi, gadi garām skrien,
Bet tu savā mīlestībā
Plauksti baltāka aizvien.

Nedziest saule rietēdama,
– Zvaigžņu pulkā sapņos iet,
Tā Tu nomodā par visiem
Līdzi smaidi, līdzi ciet.

Pārejot pār Tavu slieksni,
Miers kā siltas pārslas krīt,
Kā Tu proti katru ēnu
Maigām rokām aizglāstīt!

Daudz ir Dieva dārzos ziedu,
Pacel acis: gaisma mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem-
Mātes svētums, mātes sirds
/V.Mora/

Tu esi zaļākā zāle,
kas mani pie dzīves sien,
Tu – pļava un debess pār pļavu.
Kur manas viskarstākās dienas
Un naktis viskarstākās.
Es stāvu par tuvu zvaigznei
Tāpēc stāvi vēl tuvāk man klāt.
/V.Ļūdēns/

Gadi nāk un pazūd tālē,
Gadi prom ar vēja spārniem skrien.
Un tavā dzīves pavedienā,
Mezglu 24 jau sien.

Daudzi gaida Jaunā gada pirmo dienu, lai tiktu vaļā no saviem vecajiem ieradumiem, es Tev novēlu citādāk. Laimīgu Jauno gadu!

Mūs Jānītis klēti taisa,
grib rudeni sievu ņemt.
Ne jumtiņa,ne spārĪtes,
Jau gultiņa apakšā.

Kā izskaidrot plikpaurainību? Gudri mati dumju galvu necieš… Sveiciens gudrais draugs vīriesu dienā!

Meteņa dienā bērnus bāzuši maisā un svieduši pār sētām, domādami, ka tad tie neaizgulēšoties.

Divi maģiski gadi paskrēja ātri.
Jūs vienmēr gribējāt būt kopā mūžīgi.
Mēs novēlam Jums, lai tā arī būtu
Lai jūsu savu laimi spētu saglabāt.

Nelietīgais suņpurnis

Mīlesteiba nanūvecej,
Viņ ar godim vairuok zyna:
Izlīk rūku tev iz placa,
Sasyldūt vairs nadadzynoj.

Mīlesteiba napīkust
I naskrīn vairs kai aizsvyluse.
Viņ, aplykuse placu skustu,
Dasāst tyvuok vieja pusē.

Mīlesteiba nasakleivoj
Zam puori darejumu nostys,
Jei caur pīdūšonu dzeivoj
Dziļuos uzticeibys krostūs. /Emīlija Kalvāne/
Lai nagaist ticeiba, cereiba i mīleiba!
Poši lobuokī vieliejumi dzymtā dīnā!

Es redzēju eņģeli baltu virs galvas,
Es redzēju sudraba zvaigzni, kas mirdz,
Es sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es mīlu to dienu, kas uzausis rīt…

Lai Jaunā gadā štimmē raksti
Un mīlestībā labi iet,
Lai sirds vēl klapē valša takti
Un naudas maks, lai neiet ciet.

Mani sauc Džons no Cēsīm.
Pēc profesijas esmu ornitolog.
Mani mīlākie putni Rubenis un Vanags
Ikdienā viņus vēroju guļot zālē

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.

Šo dienu reizi gadā svinam
Un vēlam tāpēc laba daudz.
Mēs tikai cilvēki un zinām,
Ka laimes nevar būt par daudz!

Vasarsvētku naktī

Kā iemidzināt taisās
Naktsvēja vieglās šūpas?
Es dzirdu – ziedi raisās
Un kvēl kā mīlā lūpas.

Un jūrai krūtīs ceļas
Jau dziļi dzelmē puksti,
Un viļņi krastā veļas
Un šalcot krastā šķeļas
Kā mīlestības čuksti.

Šai naktī gaiss zem tropas
Pilns jaunas dzīves šūnām.
Kaut varētu es dusēt
Uz zemes ziedu dūnām!
Kaut varētu es dusēt
Zem vēsās debess kopas,
Zem zvaigžņu smiltiņām!
/Ziemeļnieks/

Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds
Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas!
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību,
Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt…

Saules stariņš Tavā sejā,
Šajā dienā, šajā vietā,
Lai Tev vārdiņš laimi nes.

Es tev nekad neteikšu atnāc.
Bet tas nenozīmē, ka tu nevari nākt.
Vienkārši dažkārt gribas
lai kāds ierodas pats
Neaicināts!

Es jūtu Ziemassvētkus tuvu.
Cik daudz jauna šogad guvu!
Gan vilšanās, gan patiess prieks
Un vēlreiz izjusts pirmais sniegs.

Uz skropstām laižas sniega pārslas,
Viss zaigo sudrabainās krāsās.
Sirdī mājo Ziemassvētku siltums,
Visapkārt- neaptverams brīnums.

Loga rūtī klauvē Lausks.
Naktij zvaigžņots uzvalks austs.
Katrs pavards piparkūku smaržā-
Dieva eņģeļi šo mirkli sargā.

Vienā acumirklī viss ir kluss,
Katrā sirdī svētums dus.
Mēness laimes ceļu spīd,
Lai brīnums valda arī rīt.

Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.

Kas mirdzēja, kas spīdēja,
Augsta kalna galiņā,
Jānīts kala kumeliņu,
Ar sidraba pakaviem.

Lai domu spārni,
Smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca
Saules pilns rīts
Vērš nedienu
Zeltainā drīksnā.
Lai sveicina
Cīrulis mākoņos
Un purene kumeļa pēdā!
Lai Laima nes
Klēpjiem mīļumu
Un rieksta čaulā
Slēdz bēdas