Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Šķībā pipelle

Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani rudzīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jāņīša nakti,
Lai mani pūrīši
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani miežiņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai manas auziņas
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani zirniņi
Vilnī nekrīt.
Negulu, negulu
Jānīša nakti,
Lai mani liniņi
Vilnī nekrīt.

Novēlu Tev spēku tikt galā ar lietām, kuras ir iespējams izmainīt.
Novēlu tev izturību samierināties ar apstākļiem, kurus Tu nevari ietekmēt.
Un gudrību-atšķirt vienu no otras.

Blīgzna

Jura dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.

Ir arī vienkāršas tradīcijas – piemēram, turi uz svētku galda sāli un maizi, tad Laime apmetas uz dzīvi.

Darbam sūras saknes, bet saldi augļi.

Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc
Un laimes, lai bezgala daudz!

Ja es būtu asara,
Es gribētu piedzimt Tavās acīs,
Dzīvot uz Tava vaiga un….
…..nomirt uz Tavām lūpām…..

Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.

Cik tūkstoš rasas pilienu ik rītu puķes slacina, tik tūkstoš mīļu bučiņu es tev no sevis nosūtu…

Jurģu rītā itin agri uz visām istabas durvīm jāsavelk lietuvēna krusti, un pēc tam tās stingri jānobultē. Staigāšanai jānotiek pa logiem. Pats Saimnieks kauj gaili un asinis tecina zirgu silēs. Visas zirgu lietas un sāls graudu novieto pagalmā uz stabiem un vadžiem. Deviņi vēji, kas šai rītā pūš, atnes svētību visai mājai, bet it sevišķi zirgiem un sāls graudam. Šo sāli var lietot pilnīgi zāļu vietā. Bet visa svētība zūd, ja šai laikā, kamēr vēl durvis aizbultētas un brokastis neieturētas, ierodas kāds svešinieks.

Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā, Tev par prieku,
Dāvinātu treknu slieku!

Kas palēja sudrabiņu
Pie Jānīša nama duru?
Jāņa bērni pielējuši,
Jāņa nakti līgojot.

Visu garu ziemīnu
Plāceņus ēdu,
Nu nāca Lieldiena
Ar baltām olām.

Lielas dienas, Lielas dienas,
Cepiet raušus krāsnīnās;
Raudziet alu, vāriet olas,
Lai es varu priecāties!

Ai, Jāniti punduriti,
Ko ta tava sieva dara?
Pienu silda, sieru sēja,
Pa namiņu tekadama.

Sanācieti, Jāņa bērni,
Te ir laba līgošana
Te ziedēja dāboliņis
Deviņāmi lapiņām.

Lai ārsts, nekad, nevienu eiro no Tevis nenopelnītu!Iedzeram par Tavu jubileju!

Čomi gaida Jāņu dienu,
Meičas gan negaidīja.
Visa diena nostrādāta,
Tad krūmos izvārtīta.
Un vēl trakās čomu sievas,
Pierē iepidžina rievas!

Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.

Ko var ieraudzīt, ja skatīsies ūdens glāzē caur gredzenu Līgo vai Jāņu naktī?
(Līgavaini)

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
mūža garumā sadzirdēt ļauts.

Kad blakus tu man nostājies,
Es nejūtos vairs vientuļa.
Kad lūkojies uz mani tu,
Es nejūtu kā elpoju.
Tu iemācīji pasmaidīt
Tu iemācīji laimi gūt!
Šī pasaule tik skaista šķiet,
Ja līdzās vienmēr esi man.
Es lūdzos tevis…neaizej!
Bez tevis dzīvot neprotu.

Skaists ir plūkts lotosa zieds,
Skaistāks šūpojas atvarā;
Skaists ir izrunāts vārds,
Skaistāks viņš manos sapņos.
Tādēļ tik grūti runāt
Un tik saldi klusu ciest.
Sniedz man roku,
Lai runā saule un sirds.
/K. Skalbe/

Tavs vārds un Tu,
Jūs saderat – viens otru nesat un papildināt.
Tu neesi Tavs vārds,
Bet to tik skaisti nes.
Un viņš Tev pretī – iedvesmo un sedz!

Kad uz visas Zemeslodes
Tavu Vārda dienu svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin!

Krānaziedis

Es vēlā vakarā
Ar meitām mielojos,
Viņas man plaudi deva
Es viņām asarēnu.

Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs!

Paldies Tev Mamm,
Par visu ko man dzīvē devi,
Par vārdiem kuri spēja mierināt..
Kad mīlestībā nebiju es saprasta
Un izmisumā sāpināta.
Bij dienas tad, kad trūka maizes
Un naudas nebija mums Mamm
..bet tu to vienmēr spēji atrast, es pat nesapratu, kā..!
Tu raki puķes, slotas sēji, ir neaprakstami amatu tev daudz,
Tu kautko pārdosi un atkal izlīdzēsi,
Lai pateiktu, ka darbs nav kauns.
Tu iemācīji man dzīvot, no bezizejas ceļu rast..
Tu iemācīji darbu mīlēt, un savām rokām daudz ko prast.
Es vēlos pateikt Mamm tev paldies
Un ziedus šos no sirds tev dot.
Un piedod, ja kāds vārds tev skarbāks pateikts un uzmanības mazāk dots.
Es mīlu tevi Mamm, tāpat kā agrāk
Kaut arī nesanāk man būt tev vienmēr klāt.

Bluzga

Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.

Pūpolsvētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem.

Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu svecītes kaut vienas
simt dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/

Es nezinu nevienu, kurš būtu nokļuvis virsotnē bez smaga darba. Tā ir recepte. Tā ne vienmēr uznesīs virsotnē.

Priekš kam Līgo un Jāņu naktī bija jāiet peldēties kailiem?
(Lai vairotu veselību un attīrītos no grēkiem)

Un tava sirds, tā dārgumu lāde visīstākā,
pasaulē vislielākā un vērtīgākā ,
tā pildīta ar visdārgākajām lietām,
ar zeltainiem smaidiem,
kas ziediem liek uzplaukt vēl un vēl,
ar maigiem glāstiem,
siltiem apskāvieniem,
kas dod drošības sajūtu, pat negaisa laikā.
Un tava balss, tā liek aizmirsties,
vārdi nomierina,
Tavi sirds puksti tie atdzīvina.
Blakus tev es esmu laimīga,
esmu droša un smaidīga.
Esot blakus tev šķiet laiks apstājies,
pasaule tik niecīga un sīka,
Blakus tev mīlestība ir bezgalīga.

Tu sirdij atslēdzi man visas durvis,
Man acis vaļā bij, es neredzēju,
Man mutē dziesmas bij, es nedziedāju,
Tu tos kā putnus izlaidi no slazda.

Pusnakts stundā ? gadu mijā ?
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!

Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jaunā gadā laimi gūt!

Lai jums palīdz četri velni:
Divi balti, divi melni.
Vīna glāzi rokā tveriet
un uz jauno gadu dzeriet!

Mazliet sniega, mazliet prieka,
Mazliet spēka, mazliet grēka!
Bet visvairāk mīlestības!

Vienu gaišu saules staru,
Vienu zaļu egles zaru,
Mīļus sveicienus no manis
Jaunais gads lai aiznes tev!

Dzimumdienā sirsnīgs sveiciens,
Un tam līdzi vecais teiciens,
Vieglu Tavu dzīves gaitu
Prieka dienām nejust skaitu!

Ak sieviete, ak sieviete –
Tu esi mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu!

Vēju šūpoles augšā un lejā,
Līdz pat galotnei sirdi nes līdz.
Lai caur Lieldienu gaismu no jauna,
Atkal tiek dāvāts cerību rīts.

Vienkārša, bet visiem zināma tradīcija ir pagatavot Jaungada galdam zivi, bet zivs zvīņas ielikt makos. Pastāv pārliecība, ka tas nesīs naudu un bagātību.

Dzīve ir raiba dzija,
Un tās gājiens grūts,bet skaists.
Neskaitīsim dienas kurās lija,
Mirkļus skaitīsim,ko žēl bij projām laist.

Pūpola maigumā izplaucēt dienu,
Aizņemt no saulītes gaismiņu vienu,
Ielikt to sirdī un izbaudīt dienu,
Kurā nav sāpju, kurā nav naida,
Izbaudīt dienu kā pūpolam maigam,
Izbaudīt dienu, lai atplauksti priekā,
Pūpola maigumā, pūpola laimē,
Saulīte balta, kad skatās tev vaigā!

Šodien zēnam vesels gads –
Mēneši pagāja ātri
No dienas, kad aploksnē
Jūs to atvedāt no slimnīcas.

Kad pūpoli sāk ziedēt,
Tad jāsāk visas bēdas kliedēt,
Jo Lieldienas drīz būs klāt,
Aiz kalna tās sāk jau māt.

Kā ūdens nemitīgs
no augstas klinšu kraujas
Laiks dziļā mūžībā
ar dzīves mirkļiem raujas.

Bet ir kāds lielāks spēks,
kas uzveic laika varu,
Ar nemirstību tas,
ar lauriem kronē garu.

Kā pērles gadi kļūst,
kad viņš tos satver rokā
Un rotā mirdzošā
sien beidzot vienā lokā.

Mēdz saukt to likteni,
kas spēcīgs, spožs un skarbs,
Bet tas mīt ikdienā,
un viņa vārds – ir darbs.
/J.Ziemeļnieks/

Ak, māt, Tev manā sirdī liela vieta,
To vārdods pateikt nezināju.
Kad Tevis pietrūkst, sirds kļūst cieta,
Nekur man nebūs miera māju.
/E.Zālīte/

Anālknaible

Sēdiet, radi, sēdiet, viesi,
Pie bagāta kāzu galda!
Lai netrūka maize, sāls,
Jauniem mūžu dzīvojot!

Nu radi, draugi glāzes celsim
Par viņu abu laimi dzersim!
Lai viss visapkārt priekā virmo
Līdz dibenam dzer glāzi pirmo!

Sava mūža Sarkano grāmatu
Ja par sevi Tu uzrakstītu.
Katra rinda mums pretī starotu
Bites čaklumu, ticību Debesīm.
Baltu lūgsnu un pīlādža spītu.
Katra rinda pretī mums dziedātu
Ziediem apvītu saules rītu.
Tava dzīve kā svētavots bijusi.
Mūsu dzimtas saknes ar dzīvību
Saules lāsēm lai padzirdītu.
/K. Apškrūma/

Lai Jaunais gads sirdī iemet baltu zvaigžņu klēpi,
Kas sniedz brīnumainu spēku.
Lai rokas un prāts gurst tīkamā darbā, bet spēkus
Lai atjauno tuvu un mīļu cilvēku klātbūtne.
Optimismu, gaišas domas, radošas ieceres un izdošanos Jaunajā gadā!

Lai Tava sirds, kur tik daudz jūtu-
šo zemi mīlēt nenobeidz!
Un vienmēr pasaule Tev būtu-
kā zieds, kas veras pirmo reiz!

Dindālis

Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
/J. Poruks/

Novēlu tev dzīvot forši,
Un braukt ar mersi, poršu,
Vārdadienā nepiedzerties,
Visus izklaidēt un ģērbties forši.

Ko lai šajā dienā vēlam
Brašam mūsu zemes dēlam,
Autiņu ar šipiem kaltu
Un vēl tautumeitu baltu
Ko cits nesauktu par mauku.

Sētā gailis mina vistu. Iznāca saimnieks ar graudiem – barot vistas. Pēkšņi gailis “visu pameta” uz aizskrēja knābāt graudus.
Tad nu novēlam Tev, lai nekad Tevi nemocītu tāds izsalkums!

Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās –
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.

Teic, kā man tevi paijāt,
Cik mīļus vārdus teikt?
Kā maigā miegā aijāt,
Kā modināt un sveikt?
Man divas vien ir rokas,
Un sirds, – tā viena vien;
Bet mīlas saldās mokas
Aug augumā arvien.
/J. Jaunsudrabiņš/

Šodien……
Visi vēl Tev Laimi.
Ziedus …..
Klēpiem dāvāt steidz.
Arī es……
Tev gribu vēlēt,
Dzīvi mīlēt neizbeidz.
Droši ej….
Pa savu ceļu,
Pretī sapņiem steidz
Un lai nepietrūkst Tev spēka,
Dzīvē….
Sapņus īstenot.

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem – Cik laba Tu man.

Tāds darbs, kuru dzen bailes, ir mazvērtīgs. Tas bojā raksturu, bojā darba prieku, nosit interesi. /Greste/

Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā

Upe tek uz rietumiem Salavecis pāri brien,
maiss tam karās ūdenī, zuši tajā lien,
kad pie bērniem nonācis zutis ir jau nosprādzis
Bērni bailēs apmīžas un salavecis appļūtās.

Jāņu nakts
“Ai, baltā Jāņu nakts!
Kamdēļ tik ātri beidzies?
Tev visu gadu dziesmu kamols tīts.
Vēl tikko vakarā ir iesākts līgot,
Ar saules stariem līgot jāizbeidz.
Ai, baltā Jāņu nakts!
Ar rasas kurpēm ziedos,
Ar jāņuzālēm, pļavās plūktajām,
Tur naktsvijoles brīnišķīgi smaržo
Un putnu dziesmas atskan burvīgās.

Šodien svētkiem ir īpass iemesls
Šodien ir pareizi un svarīgi svētki.
Galu galā ir pasaules vīriešu diena
Tava diena, jo tu esi īsts vīrietis.

Visi vēlē šo un to.
Es Tev tikai labāko.
Pilnu punci pieēsties.
Rosolbļodā ievelties.

Jāņa dienā jālīgo, lai usnes neaugtu tīrumā.

Sniegpulkstenīte saka:
Mīļi sveicam tevi mēs.
Piesaulītē balta taka,
Katrs zieds Tev laimi nes.
Sniegpulkstenīte zvana,
Tava diena ziedēt sāk.
Prieka, laimes lai Tev gana,
Sniegpulkstenītes apsveikt nāk.

Kad stārķis mani atveda pie vecākiem, viņi ilgi smējās un sākumā gribēja stārķi paņemt, bet pēc tam pārdomāja un aizveda mani.

Dievs lai piedod visus grēkus,
Organismam jaunus spēkus,
Vairāk naudas, vairāk baudas,
Lieliem darbiem vairāk jaudas!

Dzirdot Tevi nākam, man galvā skan Tavs vārds.
Tas saplūdis ar Tevi,
Tu esi tas, tas Tevi skauj,
Neviens vairs nevar nošķirt Tevi
No vārda, ko tu nes.
Tas vienmēr ir ar Tevi,
Vienalga kur ved ceļi.

Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība – tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.

Sekminēs (Vasars svētki) parnes berzus, izpuškuo istabas.

Dirsknābis

Šodien ziņu Tev rakstu
Datoram pogas bakstu.
Gribu vārdadienā sveikt,
Kaut ko gudru arī teikt.
Lasi ziņu un smaidi
Un no citiem ziņu gaidi!

Dzymtās dīnas horoskops – Svari (Bazvyns)
Cīši gudri cylvāki a cyti otkol tikai smuki. Bīži vysu kū jūceigu izdūmoj. Ka smejās – vysa sāta skaņ. Labi guni kur i ēst taisa. A cyti daudz ād poši. Cīši draudzeigi, par tū ka leli dzāroji, bet ļūti lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Lai Dievs Tev dod daudzus gadus, ko dzīvot. Viņam būtu jāzin, ka uz Zemes ir pārāk maz eņģeļu, un, ka Debesis ir pārpildītas.

Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā Tev par prieku
Dāvinātu treknu slieku!

Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu – svinēt,
Rītdien – lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt – kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis…
Beidzot plānošanu šo –
Apsvērt balli nākošo.

Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos Tev es uzdāvināt.
/K. Apškrūma/

Šodien ir jaukas un burvīgas meitenes dzimšanas diena! Mēs sirsnīgi sveicam tevi svētkos un vēlam neticamu laimi, mūžīgu skaistumu un jaunību, prieku, laipnību, harmoniju tavā dvēselē un dzīvē. Esi vesela, aktīva, novērtē sevī skaisto un sasniedziet reibinošus augstumus! Ļauj visam strādāt tavā labā, un ļauj labam garastāvoklim nekad nepazust!

Nafig man tie Līgo svētki
vienu reizi vasarā!
Kad es gribu tad es dzeru,
kaut vai rītā vakarā!
Priecīgas Pohas
P.S Iedzer pats un izglāb draugu

Vēlos lai Tu mīli mani,
Izjust to kā skūpsti mani.
Tavās rokās aizmigt,
Sapnī tevi satikt,
Bet tad pamostos no rīta un sev vaicāju
Vai lai šīm iedomām ticu …

Salatēvs ar garu bārdu dāvanas man nenesīs,
Jo es sniega kupenā iečurāju viņa vārdu!

Lai ik dienas, lai ik stundas,
Laime, prieks un cerības Tev sirdī aust,
Un, lai Tavā vārda dienā,
Baltas laimes rozes plaukst!

Atcel vārtus, Jāņa māte,
Nu nes zāles Jāņa bērni!
Jāņa bērni nokusuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Padziedati, bāleliņi,
Ar savām māsiņām;
Ir bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā.

Devu, devu Ūsiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu gaili, sarkanseksti,
Ar visiem nadziņiem.

Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni.
Kad liekas – pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
/K.Apškrūma/

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Laimi tev litriem vēlu,
Mīlestību kubiņiem,
Bučiņas no karstām lūpām,
Tās bez mēra tūkstošiem!

Jeusenš zirga nùjódeja,
Pìguļnìku makládams.
Vai, Jeuseņ, nazinov,
Kur vacais guņkureits

Sieva jautā vīram:
– Kādas sievietes tev vairāk patīk: skaistas vai gudras?
– Ne viena , ne otra, – atbild vīrs, – Tāpēc es apprecēju tevi.
Mūsu līgavainim arī ir neparasta gaume, viņš uzskata, ka sievai jābūt gan skaistai, gan gudrai. Iedzersim par viņa līgavu!

Tavu domu apsargāta
Es kā valdiniece justos.
Nespētu neviena bēda
Manu gaišo ceļu krustot.
Ja tavs tumšo matu vilnis
Nebūs manām rokām skarams,
Pelēcīgā pulkā dienas
Blāvi aizslīdēs man garām.
Šalks ap mani rudzu druva,
Jūras tāle būs man dota,
Taču puse dzīves paliks
Man bez tevis nedzīvota.
/Ā. Elksne/

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Ko tik ilgi kavējies?
Savīst mani puķu kroņi
I rozītes izravētas.

Tie, kas dzīvo ar cerību – redz tālāk …
Tie, kas dzīvo ar mīlestību – redz dziļāk …
Tie, kas dzīvo ar ticību – redz citādāk …
Novēlu Tev ticību, cerību un mīlestību!

Sieviete, smaids Tavs tik mīksts,
es teiktu, pat pūkains
kā salnas rītā izšķīlies bezbēdīgs pūpols.
Smaids atmaidzē sirdi kā saulīte izkausē ledu.

Nākat droši, Jāņa bērni,
Nenākati bīdamies:
Jau vakari, aizvakari
Gaidīj’ mana māmuliņa.

Jo vairāk olu bija saimniecei Lieldienās, jo vairāk nākošā gadā vairojās lopi un deva pienu.

Jāņa dienas naktī jāņem gluži melns suns jeb teļš, jāiet ar to uz mežu, tur jāuzvāra lielā katlā ūdens, un tur jāiemet paņemtais kustonis tik ātri, ka suns nedabū kaukt jeb teļš bļaut. Katlam jāuzliek vāks un tikmēr jāvāra, kamēr gaļa atkrīt no kauliem. Kad tas izdarīts, tad jānodzēš uguns un jāņam kauli laukā. Nu ir jābāž kauli cits pēc cita mutē un jāprasa otram: “Vai tu mani redzi?” Kad otrs atbild: “Redzu”, tad jāņam atkal cits kauls, kamēr otrs saka, ka neredzot. Ja šādu kauliņu pie sevis turot, tad, lai ejot kur iedams, neviens kauliņa nesēju neredzēšot.

Riti laimes kamolīti
Vecā gada vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā !

Latvija, Tu esi mana Latvija.
Zeme kurā dzimu, dzīvoju, un dzīvošu.
Tā ir mana Tēvzeme, mans gods un lepnums.Valsts kas man spēku dod.
Zeme, kuras dēļ vērts asinis liet. Es savu Latviju dotu ikvienam,
Kas novērtēt to spētu.Mana Zeme Latvija
Zeme, kas ar asinīm iegūta.
Karos novājināta
Tomēr dzīva tā ir.Tā ir mana dārgā Latvija.

Piecdesmit gadi – tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss – gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.

Es jau sen šo dienu gaidu
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas dienā.

Dzirnaviņas raudajàs,
Ka nelika vaiņadziņa.
Neraudiet, dzirnaviņas,
Likšu Jāņa vakarâ.

Vecgada vakarā uz galda jāpasniedz zirņi, cūkas galva, alus, maize, lai nākamajā gadā nekā netrūktu.

Ai,bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam,veci,tekam,jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Pavadu lieldienu
Pār augstu kalnu
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.

Smaržīgo āboliņu vajag Jāņa naktī pagalvī likt, kad viņš uzzied, tad ir laime.

Nāc pie manis, tautu meita,
Ar savam stellītēm;
Man pašam atspolīte,
Divi zīda kamoltiņi.

Dārzā, kur zied puķkāposti
Uzplaucis ir milzīgs zieds.
To Tev vārda dienā sūtu,
Lai Tev būtu milzīgs prieks!

Nāc, Jāniti, dod rociņu,
Ko es tev dāvināšu:
Es nopinu puķu kroni
Tavā vārda dieniņā.

Kas gribēja sev veiksmi nodrošināt, tam Lielās dienas rītā pār šūpoļu koku bija jāmet trīs olas tā, lai nesasitas.

Piļsāta ko pis

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam klusumam,
aiz kura ir kaut kas mīļš,
sen aizmirsts un pazaudēts,
kas mums atkal no jauna jāatrod…
/K.Skalbe/

Pirdiengalva

Ja lietus līst- zini, ar to es Tev glāstus sūtu,
ja spīd saule- ar saules stariem mani smaidi pie Tevis steidz,
ja vakars vēls un zvaigznes krīt- tie skūpsti, kas klusumā Tev solīti

Nafig man tie Līgo svētki,
Vienu reizi vasarā!!!
Kad es gribu. Tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā!!

Lai bij prieki,kam bij prieki,
Bērniņiem -tiem bij prieki;
Sniedziņš sniga,putināja
Bērniņš kalna galiņā.

Ticu Saulgriežu sniegiem, kas zemi
tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,
kuram dvēselē jāienāk.

Jurģa dienā saldena putra jāvāra, tad mājā būs saticība.

Man ir tikai viena sirds Divas acis kuras mirdz Dvēsele, kas mīlēt lik Vai ar to Tev nepietiek?

Lai Tev daudz baltu dieniņu,
Lai izdodas viss, kas iecerēts,
Lai draugi vienmēr labā omā
Un netrūkst latu somā!

Vārda svētki – kāda skaista diena,
Allaž visiem sauli atnest spēj.
Uzziedējis saltu vēju vidū,
Vasaru tavs vārds mums sirdī sēj.

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.

Nāc Laimīte istabā,
Vecā gada vakarā,
Ienes prieku, ienes laimi,
Jaunā gada gājumā!

Šī diena ir tā diena, kad beidzot vari droši teikt:
“Es vēlos 60 tortes un 1 svecīti!”

Jurģa dienā nedrīkst ne art, ne ecēt, lai labībai nemetas melnas vārpas.

Drīz sveicienus Tev dāmas sūtīs,
Lai saule atspīd Tavās rūtīs,
Kad ausīs dzimenītes rīts,
Ar prieku, laimi cieši vīts.

Lai nekad Tev netrūkst spēka,
Visu grūto atvairīt.
Un pat ābolam aiz loga,
Mīļi, mīļi pasmaidīt!

No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

Mīzal šnaucers

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

Vārdadienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
“Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!”

Lai tev ir tāds spēks,
Lai tev ir tāda vara:
Likt šūpoties savam mūžam
Pašā visgaišākā starā.
/A. Rancāne/

Cik daudz ir ziedu dažādu,
Tik arī jauku sieviešu,
Ko tikai mīlēt, lolot drīkst,
Jo citādi šī puķe nīkst.

Ziemassvētkos vajag deviņas reizes ēst, tad būs bagāts gads.

Cik debesis zilas
Cik zvaigžņu tur mirdz
Tik laimes tev vēlu
No visas sirds!

Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Atver man vaŗa vārtus,
Atver man vaŗa vārtus
Līdz pašami ziemeļam!

Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes!

Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas mūsu, –
Un mūsu šī Baltajā jūrā mūždien;
Mūsu tēvi te cieta, mūsu asins te lieta,
Viss, viss pie šīs zemes simtu saitēm mūs sien.
/V.Plūdonis/

“Esi vienmēr tu pats! Vienmēr atceries, kas tu esi… Jo, ja tu nezināsi, kas tu esi, tu centīsies būt kāds cits.” /Kerija Rasela/

Enģelītis pa gaisu trauc,
Visus šodien mīlēt sauc!
Mīlestības bultas saldas,
Lai Tev garām neaiztraucas!

Pusnakts stundā — gadu mijā —
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!

Es atvēru nama durvis,
Mārtiņbērnu gaidīdama:
Jau dzirdēju pagalmā
Vara važas nožvadzam.

Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos – laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien!

Tavs vārdiņš tik mīlīgs un jauks
Par to nav skaistāks pat rožu lauks
vai esi redzējusi/is kā ezers atspīdot saulei
kā miljoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevi mīt!
Daudz mīļu vārdu Tev šodien veltu
jo vārdadiena Tev vairs nebūs rīt!

Kur tu iesi, ziergu Jurģi,
Pilla sauja iemauktiņ(u)?
Tam puišam ziergu došu,
Kam nav tēva devējiņ’.

Kad beidzot pienāk 70 gadu slieksnis,
Ir laiks pārtraukt uzvesties kā trakam 60 gadniekam! Daudz laimes jubilejā!

Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti,
Tikai lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.

Ar prieku uz lūpam es atminu Tevi,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti mīlu Tevi!

Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Pinam kroņus, cērtam zarus,
Puškojam laidarīnus;
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutīnu.

Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin!

Kurš agri ceļas…. tas dzīvo tālu no darba.

Nāc nākdama liela diena
Visi bērnu tevi gaida,
Visi bērnu tevi gaida
Aiz vārtiem sasēduši.