Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Dindālis

Es zinu, kā roze plaukst:
Klusi, klusi!
Tā nosarkst un iemirdzas
Klusi, klusi!
Es zinu, kā mīlē sirds:
Klusi, klusi!
Tā sapņo un ilgojas
Klusi, klusi!
/J. Poruks/

Novēlu tev dzīvot forši,
Un braukt ar mersi, poršu,
Vārdadienā nepiedzerties,
Visus izklaidēt un ģērbties forši.

Ko lai šajā dienā vēlam
Brašam mūsu zemes dēlam,
Autiņu ar šipiem kaltu
Un vēl tautumeitu baltu
Ko cits nesauktu par mauku.

Sētā gailis mina vistu. Iznāca saimnieks ar graudiem – barot vistas. Pēkšņi gailis “visu pameta” uz aizskrēja knābāt graudus.
Tad nu novēlam Tev, lai nekad Tevi nemocītu tāds izsalkums!

Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās –
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.

Teic, kā man tevi paijāt,
Cik mīļus vārdus teikt?
Kā maigā miegā aijāt,
Kā modināt un sveikt?
Man divas vien ir rokas,
Un sirds, – tā viena vien;
Bet mīlas saldās mokas
Aug augumā arvien.
/J. Jaunsudrabiņš/

Šodien……
Visi vēl Tev Laimi.
Ziedus …..
Klēpiem dāvāt steidz.
Arī es……
Tev gribu vēlēt,
Dzīvi mīlēt neizbeidz.
Droši ej….
Pa savu ceļu,
Pretī sapņiem steidz
Un lai nepietrūkst Tev spēka,
Dzīvē….
Sapņus īstenot.

Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem – Cik laba Tu man.

Tāds darbs, kuru dzen bailes, ir mazvērtīgs. Tas bojā raksturu, bojā darba prieku, nosit interesi. /Greste/

Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā

Upe tek uz rietumiem Salavecis pāri brien,
maiss tam karās ūdenī, zuši tajā lien,
kad pie bērniem nonācis zutis ir jau nosprādzis
Bērni bailēs apmīžas un salavecis appļūtās.

Jāņu nakts
“Ai, baltā Jāņu nakts!
Kamdēļ tik ātri beidzies?
Tev visu gadu dziesmu kamols tīts.
Vēl tikko vakarā ir iesākts līgot,
Ar saules stariem līgot jāizbeidz.
Ai, baltā Jāņu nakts!
Ar rasas kurpēm ziedos,
Ar jāņuzālēm, pļavās plūktajām,
Tur naktsvijoles brīnišķīgi smaržo
Un putnu dziesmas atskan burvīgās.

Šodien svētkiem ir īpass iemesls
Šodien ir pareizi un svarīgi svētki.
Galu galā ir pasaules vīriešu diena
Tava diena, jo tu esi īsts vīrietis.

Visi vēlē šo un to.
Es Tev tikai labāko.
Pilnu punci pieēsties.
Rosolbļodā ievelties.

Jāņa dienā jālīgo, lai usnes neaugtu tīrumā.

Sniegpulkstenīte saka:
Mīļi sveicam tevi mēs.
Piesaulītē balta taka,
Katrs zieds Tev laimi nes.
Sniegpulkstenīte zvana,
Tava diena ziedēt sāk.
Prieka, laimes lai Tev gana,
Sniegpulkstenītes apsveikt nāk.

Kad stārķis mani atveda pie vecākiem, viņi ilgi smējās un sākumā gribēja stārķi paņemt, bet pēc tam pārdomāja un aizveda mani.

Dievs lai piedod visus grēkus,
Organismam jaunus spēkus,
Vairāk naudas, vairāk baudas,
Lieliem darbiem vairāk jaudas!

Dzirdot Tevi nākam, man galvā skan Tavs vārds.
Tas saplūdis ar Tevi,
Tu esi tas, tas Tevi skauj,
Neviens vairs nevar nošķirt Tevi
No vārda, ko tu nes.
Tas vienmēr ir ar Tevi,
Vienalga kur ved ceļi.

Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība – tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.

Sekminēs (Vasars svētki) parnes berzus, izpuškuo istabas.

Dirsknābis

Šodien ziņu Tev rakstu
Datoram pogas bakstu.
Gribu vārdadienā sveikt,
Kaut ko gudru arī teikt.
Lasi ziņu un smaidi
Un no citiem ziņu gaidi!

Dzymtās dīnas horoskops – Svari (Bazvyns)
Cīši gudri cylvāki a cyti otkol tikai smuki. Bīži vysu kū jūceigu izdūmoj. Ka smejās – vysa sāta skaņ. Labi guni kur i ēst taisa. A cyti daudz ād poši. Cīši draudzeigi, par tū ka leli dzāroji, bet ļūti lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Lai Dievs Tev dod daudzus gadus, ko dzīvot. Viņam būtu jāzin, ka uz Zemes ir pārāk maz eņģeļu, un, ka Debesis ir pārpildītas.

Ja es būtu putniņš mazs,
Kas uz zara karājas,
Vārda dienā Tev par prieku
Dāvinātu treknu slieku!

Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu – svinēt,
Rītdien – lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt – kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis…
Beidzot plānošanu šo –
Apsvērt balli nākošo.

Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos Tev es uzdāvināt.
/K. Apškrūma/

Šodien ir jaukas un burvīgas meitenes dzimšanas diena! Mēs sirsnīgi sveicam tevi svētkos un vēlam neticamu laimi, mūžīgu skaistumu un jaunību, prieku, laipnību, harmoniju tavā dvēselē un dzīvē. Esi vesela, aktīva, novērtē sevī skaisto un sasniedziet reibinošus augstumus! Ļauj visam strādāt tavā labā, un ļauj labam garastāvoklim nekad nepazust!

Nafig man tie Līgo svētki
vienu reizi vasarā!
Kad es gribu tad es dzeru,
kaut vai rītā vakarā!
Priecīgas Pohas
P.S Iedzer pats un izglāb draugu

Vēlos lai Tu mīli mani,
Izjust to kā skūpsti mani.
Tavās rokās aizmigt,
Sapnī tevi satikt,
Bet tad pamostos no rīta un sev vaicāju
Vai lai šīm iedomām ticu …

Salatēvs ar garu bārdu dāvanas man nenesīs,
Jo es sniega kupenā iečurāju viņa vārdu!

Lai ik dienas, lai ik stundas,
Laime, prieks un cerības Tev sirdī aust,
Un, lai Tavā vārda dienā,
Baltas laimes rozes plaukst!

Atcel vārtus, Jāņa māte,
Nu nes zāles Jāņa bērni!
Jāņa bērni nokusuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Padziedati, bāleliņi,
Ar savām māsiņām;
Ir bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā.

Devu, devu Ūsiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu gaili, sarkanseksti,
Ar visiem nadziņiem.

Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni.
Kad liekas – pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
/K.Apškrūma/

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Laimi tev litriem vēlu,
Mīlestību kubiņiem,
Bučiņas no karstām lūpām,
Tās bez mēra tūkstošiem!

Jeusenš zirga nùjódeja,
Pìguļnìku makládams.
Vai, Jeuseņ, nazinov,
Kur vacais guņkureits

Sieva jautā vīram:
– Kādas sievietes tev vairāk patīk: skaistas vai gudras?
– Ne viena , ne otra, – atbild vīrs, – Tāpēc es apprecēju tevi.
Mūsu līgavainim arī ir neparasta gaume, viņš uzskata, ka sievai jābūt gan skaistai, gan gudrai. Iedzersim par viņa līgavu!

Tavu domu apsargāta
Es kā valdiniece justos.
Nespētu neviena bēda
Manu gaišo ceļu krustot.
Ja tavs tumšo matu vilnis
Nebūs manām rokām skarams,
Pelēcīgā pulkā dienas
Blāvi aizslīdēs man garām.
Šalks ap mani rudzu druva,
Jūras tāle būs man dota,
Taču puse dzīves paliks
Man bez tevis nedzīvota.
/Ā. Elksne/

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Ko tik ilgi kavējies?
Savīst mani puķu kroņi
I rozītes izravētas.

Tie, kas dzīvo ar cerību – redz tālāk …
Tie, kas dzīvo ar mīlestību – redz dziļāk …
Tie, kas dzīvo ar ticību – redz citādāk …
Novēlu Tev ticību, cerību un mīlestību!

Sieviete, smaids Tavs tik mīksts,
es teiktu, pat pūkains
kā salnas rītā izšķīlies bezbēdīgs pūpols.
Smaids atmaidzē sirdi kā saulīte izkausē ledu.

Nākat droši, Jāņa bērni,
Nenākati bīdamies:
Jau vakari, aizvakari
Gaidīj’ mana māmuliņa.

Jo vairāk olu bija saimniecei Lieldienās, jo vairāk nākošā gadā vairojās lopi un deva pienu.

Jāņa dienas naktī jāņem gluži melns suns jeb teļš, jāiet ar to uz mežu, tur jāuzvāra lielā katlā ūdens, un tur jāiemet paņemtais kustonis tik ātri, ka suns nedabū kaukt jeb teļš bļaut. Katlam jāuzliek vāks un tikmēr jāvāra, kamēr gaļa atkrīt no kauliem. Kad tas izdarīts, tad jānodzēš uguns un jāņam kauli laukā. Nu ir jābāž kauli cits pēc cita mutē un jāprasa otram: “Vai tu mani redzi?” Kad otrs atbild: “Redzu”, tad jāņam atkal cits kauls, kamēr otrs saka, ka neredzot. Ja šādu kauliņu pie sevis turot, tad, lai ejot kur iedams, neviens kauliņa nesēju neredzēšot.

Riti laimes kamolīti
Vecā gada vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā !

Latvija, Tu esi mana Latvija.
Zeme kurā dzimu, dzīvoju, un dzīvošu.
Tā ir mana Tēvzeme, mans gods un lepnums.Valsts kas man spēku dod.
Zeme, kuras dēļ vērts asinis liet. Es savu Latviju dotu ikvienam,
Kas novērtēt to spētu.Mana Zeme Latvija
Zeme, kas ar asinīm iegūta.
Karos novājināta
Tomēr dzīva tā ir.Tā ir mana dārgā Latvija.

Piecdesmit gadi – tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss – gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.

Es jau sen šo dienu gaidu
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi dzimšanas dienā.

Dzirnaviņas raudajàs,
Ka nelika vaiņadziņa.
Neraudiet, dzirnaviņas,
Likšu Jāņa vakarâ.

Vecgada vakarā uz galda jāpasniedz zirņi, cūkas galva, alus, maize, lai nākamajā gadā nekā netrūktu.

Ai,bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam,veci,tekam,jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Pavadu lieldienu
Pār augstu kalnu
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.

Smaržīgo āboliņu vajag Jāņa naktī pagalvī likt, kad viņš uzzied, tad ir laime.

Nāc pie manis, tautu meita,
Ar savam stellītēm;
Man pašam atspolīte,
Divi zīda kamoltiņi.

Dārzā, kur zied puķkāposti
Uzplaucis ir milzīgs zieds.
To Tev vārda dienā sūtu,
Lai Tev būtu milzīgs prieks!

Nāc, Jāniti, dod rociņu,
Ko es tev dāvināšu:
Es nopinu puķu kroni
Tavā vārda dieniņā.

Kas gribēja sev veiksmi nodrošināt, tam Lielās dienas rītā pār šūpoļu koku bija jāmet trīs olas tā, lai nesasitas.

Piļsāta ko pis

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam klusumam,
aiz kura ir kaut kas mīļš,
sen aizmirsts un pazaudēts,
kas mums atkal no jauna jāatrod…
/K.Skalbe/

Pirdiengalva

Ja lietus līst- zini, ar to es Tev glāstus sūtu,
ja spīd saule- ar saules stariem mani smaidi pie Tevis steidz,
ja vakars vēls un zvaigznes krīt- tie skūpsti, kas klusumā Tev solīti

Nafig man tie Līgo svētki,
Vienu reizi vasarā!!!
Kad es gribu. Tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā!!

Lai bij prieki,kam bij prieki,
Bērniņiem -tiem bij prieki;
Sniedziņš sniga,putināja
Bērniņš kalna galiņā.

Ticu Saulgriežu sniegiem, kas zemi
tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,
kuram dvēselē jāienāk.

Jurģa dienā saldena putra jāvāra, tad mājā būs saticība.

Man ir tikai viena sirds Divas acis kuras mirdz Dvēsele, kas mīlēt lik Vai ar to Tev nepietiek?

Lai Tev daudz baltu dieniņu,
Lai izdodas viss, kas iecerēts,
Lai draugi vienmēr labā omā
Un netrūkst latu somā!

Vārda svētki – kāda skaista diena,
Allaž visiem sauli atnest spēj.
Uzziedējis saltu vēju vidū,
Vasaru tavs vārds mums sirdī sēj.

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.

Nāc Laimīte istabā,
Vecā gada vakarā,
Ienes prieku, ienes laimi,
Jaunā gada gājumā!

Šī diena ir tā diena, kad beidzot vari droši teikt:
“Es vēlos 60 tortes un 1 svecīti!”

Jurģa dienā nedrīkst ne art, ne ecēt, lai labībai nemetas melnas vārpas.

Drīz sveicienus Tev dāmas sūtīs,
Lai saule atspīd Tavās rūtīs,
Kad ausīs dzimenītes rīts,
Ar prieku, laimi cieši vīts.

Lai nekad Tev netrūkst spēka,
Visu grūto atvairīt.
Un pat ābolam aiz loga,
Mīļi, mīļi pasmaidīt!

No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

Mīzal šnaucers

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

Vārdadienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
“Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!”

Lai tev ir tāds spēks,
Lai tev ir tāda vara:
Likt šūpoties savam mūžam
Pašā visgaišākā starā.
/A. Rancāne/

Cik daudz ir ziedu dažādu,
Tik arī jauku sieviešu,
Ko tikai mīlēt, lolot drīkst,
Jo citādi šī puķe nīkst.

Ziemassvētkos vajag deviņas reizes ēst, tad būs bagāts gads.

Cik debesis zilas
Cik zvaigžņu tur mirdz
Tik laimes tev vēlu
No visas sirds!

Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Atver man vaŗa vārtus,
Atver man vaŗa vārtus
Līdz pašami ziemeļam!

Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes!

Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas mūsu, –
Un mūsu šī Baltajā jūrā mūždien;
Mūsu tēvi te cieta, mūsu asins te lieta,
Viss, viss pie šīs zemes simtu saitēm mūs sien.
/V.Plūdonis/

“Esi vienmēr tu pats! Vienmēr atceries, kas tu esi… Jo, ja tu nezināsi, kas tu esi, tu centīsies būt kāds cits.” /Kerija Rasela/

Enģelītis pa gaisu trauc,
Visus šodien mīlēt sauc!
Mīlestības bultas saldas,
Lai Tev garām neaiztraucas!

Pusnakts stundā — gadu mijā —
Lai jums zvaigznes laimi sijā!
Lai mazs rūķis laimi nes
Līdz malām pilnu maisu,
Un aizkūp visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!

Pašķir kalendāra lapiņ,
Brīnos – laiks tik makten skrien.
Ak, tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien!

Tavs vārdiņš tik mīlīgs un jauks
Par to nav skaistāks pat rožu lauks
vai esi redzējusi/is kā ezers atspīdot saulei
kā miljoniem dimantos spīd?
Ieskaties, šis skaistums Tevi mīt!
Daudz mīļu vārdu Tev šodien veltu
jo vārdadiena Tev vairs nebūs rīt!

Kur tu iesi, ziergu Jurģi,
Pilla sauja iemauktiņ(u)?
Tam puišam ziergu došu,
Kam nav tēva devējiņ’.

Kad beidzot pienāk 70 gadu slieksnis,
Ir laiks pārtraukt uzvesties kā trakam 60 gadniekam! Daudz laimes jubilejā!

Olas krāso timurieši,
Olas krāso skauti,
Tikai lieldientrusītim,
Nekrāsoti pauti.

Ar prieku uz lūpam es atminu Tevi,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti mīlu Tevi!

Jāņa diena, Jāņa diena,
Kā mēs tevi sagaidām?
Pinam kroņus, cērtam zarus,
Puškojam laidarīnus;
Sienam sierus, cepam maizi,
Darām saldu alutīnu.

Savu jaunības skaistāko sapni,
Rožainās cerībās tin,
Un paglabā dziļi sirdī,
Lai dzīve to nesamin!

Kurš agri ceļas…. tas dzīvo tālu no darba.

Nāc nākdama liela diena
Visi bērnu tevi gaida,
Visi bērnu tevi gaida
Aiz vārtiem sasēduši.

Zaķis raibo vistu pļaukā,
jo tā olu nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
ne tik visiem olas soli!

Ak,māmiņ,ciksimtiem solīšu
Tu dienām,pat naktīm skrēji,
Līdz mani,tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!

Lai Jaunā gada katrai dienai
Ziemas baltuma miers,
Pavasara ūdeņu skanīgums,
Vasaras saules siltums,
Un rudens ziedu krāsainība!

Dārgā! Daudz laimes dzimšanas dienā! Es novēlu tev katru dienu būt priecīgai, ar labu garastāvokli, saņemt sirsnīgus komplimentus un spilgtas emocijas. Lai mīlestība būtu kaislīga, draudzība patiesa un laime īsta!

Puertoriko vecgada vakarā cilvēki pa logiem lej ārā ūdeni no iepriekš piepildītiem ūdens spaiņiem, ticot, ka tā izdosies aizdzīt ļaunos garus.

Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam – būs lietaina vasara.

Veselību, jautru omu, panākumiem pilnu somu,
Jaunā gadā gaišu skatu un pie Laimes mātes blatu,
Un ja gadās kaut kas smags, lai tas būtu naudas maks.

Pimmpa skrāpis

Saulīte ir spožākā,
Māmuliņa mīļākā,
Ģimenē es pastarītis,
Rītos agri cīrulītis.

Saules staru spožāko,
Pļavas puķi skaistāko,
Domās visu gaišāko,
Steidzos es pie dārgāko.

Tā ir mana māmuliņa,
Manas dzīves daļiņa,
Tā kā ziediņš aizvējā,
Es pie māmiņas siltumā.
/M.Zinbergs/

Priecīgu vīriešu dienu! Es novēlu tev valdīt dzīvē kā lauva, gudra un cēla, radošumā lidot kā ērglis – skaisti un brīvi. Un mīlestībā, draugs, es novēlu tev vienmēr būt cilvēciskam un nepieklājīgi laimīgam.

Lācīt,s tup mežmalē,
Es lādēju pistolīti.
Lācim šāu, meitai trāpu
Pašā laimes caurumā.

Šīs zilās debesis un putnus, kas tur slīd,
Un sudrabmākoņus ar rietu zelta liesmām
Tev atdot gribētu, Tev vienai katru brīd,
Kaut pats es paliktu bez atbalsīm un dziesmām.
/J. Grots/

Ar lielu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar dziļu mīlu, labu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru
Lai apveltī Jūs Jaunais gads.

Nīderlandē, lai atbrīvotos no vecā un aicinātu jaunajā gadā jaunas lietas, ugunskuros tiek sadedzinātas Ziemassvētku eglītes, kā arī tiek rīkota svētku uguņošana.

Patiesa brīvības valstība sākas tikai tad, kad beidzas darbs, ko diktē nepieciešamība un ārēja mērķtiecība, tātad, savā būtībā tā atrodas ārpus materiālās ražošanas sfēras./Markss/

Kaut kur, starp debesīm un zemi,
Reiz piedzimi Tu,
Tāds maziņš un trausls.
Tev vārdiņu deva,
Lai spētu Tevi vārdā saukt
Un šodien Tevi sumināt!

Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot.

Pucēj kūsi tautumeita
Kad bij Jāņu vakars vēls
Tautiet”s stalti paklanijās
Būdams godīgs tēva dēls…

Jaunā gadā lielus priekus,
Neņemt galvā sīkus niekus,
Sapratni un mīlestību,
Lielu dzīves daudzveidību!

Jāņu rītā zelta rasa,
Tad saulīte rotājas:
Brīžiem zila, brīžiem zaļa,
Brīžiem saulīte atspīdēja

Šajā dzīvē mēs nespējam paveikt lielus darbus. Taču mēs spējam paveikt mazus darbus ar lielu mīlestību./Māte Terēze/

Sūdunags

Vīrieša dzīvi piepilda cīņa un panākumi. Laimes vietā vēlu Tev
drosmi un izturību, jo laime sekos Tavām uzvarām un sasniegumiem!

Tavs vārds – tas pārdomas raisa.
Šodien apstājies un ieklausies,
Ko tas tev sniedz?
Kāds tas ir? Kā tevi sargā?
Vai esi tā atspulgs vai bieds?
Nē-nē! Jūs abi skaisti –
Tu un Tavs vārds- viens otram vajadzīgi.

Gaiša, gaiša uguns deg,
Tumšā ziemas laiciņā;
Tur laimiņa mūžu raksta
Mazajai meitiņai.

Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.

Lauku breksis

Jāņu meita atnākusi
Vālīti tā Jānim tver
Jāņu puisi nopērusi
Mīlas rozi vaļā ver

Jānīt, tavu stipru zāli,
Appirdos noraujot:
Kātiņš rokas resnumā,
Ziediņš plaukstas platumā.

Arī šodien, ja kāds domā pārvākties uz jaunu dzīvesvietu, nereti saka – būs jurģi jeb jurģošanās. Kāpēc Jurģu jeb ŪSiņu dienu saista ar jaunas mājvietas izvēli? Senajiem latviešiem Jurģi bija tā diena, kad kalpi, gājēji un nominieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka. No tā arī cēlies sinonīms dzīvesvietas maiņai – jurģošanās.
Jurģošanās ieviesta 19.gadsimta sākumā, kad Jurģi kļūst par nomas un darba līgumu slēgšanas dienu. Jurģošanās jeb pārcelšanās netiek attēlota tautasdziesmās, taču dažādos ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem, ir daudz variāciju.

Kad Jāņa nakti zirgus atstājot ganībās, tad ar tiem jājot lietuvēni un raganas.

Lai Jaunais gads nes labu veselību,
Sniedz sirdij prieku, mīlestību.
Lai klusās vēlēšanās piepildās
Un draugu vidū sirds sasildās!

Lai jūsu laimei jūras plašums
Un mīlestībai – saules mūžs!

Mīļo salavecīti!
Iespraud dirsā svecīti.
Lai ir silti lai ir jauki!
Lai no dirsas netek tauki.

Ej projām, metenīt,
Ar to miežu plācenīt’;
Man atnāks lieldieniņa
Ar baltām(i) oliņām.

Dāvināsim Tev ar glanci,
Kūkas, palmu, eletrību!
Ēdīsim un dzersim šampi,
Mēs par Tavu veselību!

Auniet, puiši, meitas, kājas,
Rītā būs Jāņu diena,
Tad iesim līgodami,
Jāņu bērnus meklēdami.

Cilvēki saka – mēs izskatāmies līdzīgi.
Sākumā tas likās jocīgi, bet tagad es zinu – nav nekas labāks kā būt līdzīgai Tev.
Paldies, ka esi mans tuvākais draugs.

Vārda dienā strādāts gana,
Notiek maza plostošana;
Iedzer, uzkož, jūtas brīvi,
Kritizē un slavē dzīvi.

Zaķis tup un acis bola,
Viņam nenāk laukā ola:
Apzvēru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!

Tavs vārds no pirmās dziesmas,
No bērnības ir ceļam līdzi dots.
No laiku laikiem un uz visu mūžu –
Tas būs Tavs lepnums, cildenums un gods.

Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.

Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jadzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus;
Un darbu krietni padarīt;
Tad mūsu vārds kā ozols zaros
Sev vienmēr varēs sauli vīt.

Jūs jau nodzīvojāt kopā divus gadus
Dzīvojiet mīlot viens otru.
Lai arī apkārt ir slikti laikapstākļi,
Bet Jūs, lai sargā liktenis.
Lai ir nesaskaņas un strīdi pazūd,
Bet aiz mākoņiem vienmēr parādās saule.

Dzīvo tu ar sirmiem matiem,
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur uz celmiem augtu bekas.

Nāk Jaunais gads ar sauli rokās,
Lai auglīgs tas un saticīgs.
Lai labi darbi raiti sokās,
Lai gads šis ražens, pārticīgs!

Gailis lielās acis bola,
Dot pa purnu trusim sola,
Vista, grēciniece, pukst:
Olās truša bērni klukst!

Lai pār zvaigžņu ceļiem klusi
Sirdī ienāk svētvakars,
Un lai Jaunā gadā prieku
Nes ikkatrs saules stars!

Es brokastis neēdu, jo mīlu tevi!
Es pusdienas neēdu, jo mīlu tevi!
Es vakariņas neēdu, jo mīlu tevi!
Es naktīs neguļu, jo gribu ēst.

Es mīlu tāpēc,ka starp mums ir aiza;
Kur visi izdzirdamie soļi gaist.
Es mīlu tādēļ,ka starp mums ir vārdi;
Kuri neizteikti dziļi krūtīs kaist.
Es mīlu tādēļ,ka tik vēja šalkās ir mūsu satikšanās prieka zvans un tādēļ,ka tu šodien mani mīli,
Bet rīt varbūt jau nebūsi mans.
Es mīlu tādēļ,ka šai mīlas dziesmai
Ir gaviļu un reizē moku takts
Un,ka starp manu un tavu dienu lauž visus tiltus bezgalīga nakts!

Senie latvieši ticēja, ka tas, kas sameklē papardes ziedu, dabūs bagātību, laimi un iespēju izzināt noslēpumus. Bija uzskatīts, ka papardes zieda sameklēšanu aizkavē ļaunie gari un raganas. Senie latvieši bija izgudrojuši dažādas paražas un ticējumus, kas it kā palīdzēja sameklēt papardes ziedu. Senie latvieši tāpat kā mūsdienās cilvēki nodevās miesiskā papardes zieda meklēšanai. Papardes zieda meklēšana un mīlas aktu saistība slēpjas papardes zieda vizuālajā līdzībā fallam, kas ir viens no Līgo svētku simboliem auglības kontekstā. Ikviena meita vēlējās ieņemt bērnu tieši Jāņu naktī, jo likumsakarīgi tieši pavasarī dzimušajiem bērniem vienmēr bija lielākas izredzes izdzīvot. Vispār Līgo svētku laikā valdīja seksuālā vaļība, jo tika uzskatīts, ka erotiskām nodarbēm ir maģiska nozīme, kas labvēlīgi ietekmē radošo veģetācijas spēku jeb auglību, tādējādi veicinot vispārēju dabas enerģijas palielināšanos.

Es brīnos par sauli Latvijā,
Cik gan tā spoža un jauka —
Kā mirdz tā zirnekļa pinumā
Uz rudenī nokopta lauka!
Es brīnos par mākoņiem Latvijā,
Cik skaisti tie pāri mums liecas
Un ietīt blāzmainā mirdzumā
Gan mājas, gan pakalnus tiecas!
Es brīnos par debesīm Latvijā,
Cik dzidri tās staro un silti
Un ietver tik dīvainā atspulgā
Ir dzimtenes pelēko smilti!
Par vēju pat brīnos es Latvijā,
Cik kokus tas noliekt spēj mīksti!
— Un, ja tu to redzi un izjūti tā,
Vai zemi šo nemīlēt drīksti?
/A.Bārda/

Vecais satiek skaistu tanti
Galvā tam skan jautri panti:
Vai tev patīk karstā drāts?
Nāc uz desas krūmos jāt.

Priekš Jurģiem svešās mājās nedrīkst iet ar basām kājām, jo tad bites neizdodas.

Klusā, rāmā vakarā bučiņa iet pastaigā.
Klusi zogas klāt pie Tevis!
Un vai zini? Tā no manis.

Jaungadu gaidot, ap divpadsmitiem jāskatās ūdensglāzē. Ja tur ieraudzīs kāda cilvēka seju, tad ar to jāapprecas.

Kad dara Jāņu alu, svešus cilvēkus nevar klāt laist, citādi alus nerūgst