Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi
No viena acu skata
Tik viegli kļuva man!
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
Nekas vairs nav par grūtu,
Es zemi aizmirsis.
Pie pleciem spārnus jūtu
Un skūpstu debesis.
/J. Ziemeļnieks/
Vārdiņš garš, vārdiņš īss,
Vārdiņš skaļš, vārdiņš kluss,
Tas nav svarīgi, jo vārds ir tavs,
Sveiciens vārda dieniņā!
Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam svaiga būtu!
Ribas manā pakaļā,
tukšums manā saprātā,
nāves bailes pameklē,
nokrīti un izdupsē.
Viņš atnācis kā vienmēr — savādāks,
Mums katrs jaunais gads nes savu prieku,
Bez pārmetumiem veco pavadām,
Viņš citu gadu pulkā nebūs liekais.
Sargi sevi no vārdiem, sargi no domām, sargi no visa sliktā. Saglabājot šo trīs ceļu skaidrību, tu nokļūsi uz ceļa, ko ieminuši gudrie.
Lai paliek tā,
Tavs gars lai nenoveco,
Lai arī gadi prom kā gulbji iet!
Lai pietiek spēka darbus pacelt plecam
Un gaišus ļaudis pulcēt vienuviet!
Lielais Jānis, mazais Jānis!
1. Lielais Jānis kalniņā strīķē savu izkaptiņ’, 2x
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ’! 2 x (vai vairāk)
2. Ja tu labi neiztrīsi, izkaptiņa nekodīs!
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin, Jānīt, izkaptiņ’!
3. Mazais Jānis lejiņā taisa savu stabulīt’.
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, stabulīt’!
4. Ja tu labi netaisīsi, stabulīte neskanēs!
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, stabulīt’!
5. Meitenīte, zilacīte, patur’ Jāņa stabulīt’!
Tur’, meitiņ, tur’, meitiņ, tur’, Jāņa stabulīt’!
6. Ja tu labi neturēsi, stabulīte neskanēs!
Tur’, meitiņ, tur’, meitiņ, tur’, Jāņa stabulīt’!
Dalībnieki sastājas divos vienādos dārziņos; viens – iekšējais, otrs – ārējais. Vienā stāv puiši, otrā – meitenes. Dziedot panta pirmo pusi, ārējais aplis kustās pa labi, bet iekšējais – pa kreisi, un šis virziens saglabājas visu spēles laiku. Dziedot otro daļu, kāds spēlētājs no iekšējā dārziņa (to sarunā iepriekš) pāršķeļ ārējo apli un izved savējo ārā. Bet tas, pie kā kreisās rokas tika pārcirsts ārējais aplis, ieved savējos iekšā. Tā katrā pantā vidējais dārziņš mijas vietām ar ārējo. Tam, kas ved iekšā, jāiet lēnāk, savukārt tam, kurš dalībniekus ved ārā, ir jāpasteidzas. Izmainīšanās notiek panta otrajā daļā, un, ja nepaspēj samainīties, otro panta pusi dzied vēlreiz.
Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
jo tur nāk kopā – Vecs un Jaunais gads!
Šī diena lai tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai viena gadā aust,
Lai spēka pietiek katram dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Tev, Latvija, nav jābaidās,
Stāv stiprs sargs pie Daugavas.
Lai kādas svešas tautas nāks,
Tās tavu brīvi nenomāks.
Šis stiprais sargs, tik brašs un cēls,
Ir latvju tautas tēva dēls;
Viņš dzīvību par ķīlu liek,
Ka zeme nosargāta tiek.
Viņš sarga acu neaizvērs,
Līdz svešnieks kāds ap tevi sērs;
Un viņa roka nedusēs,
Ja naidnieks brīvi apdraudēs.
Sārt-balt-sārts karogs Latvijai
Par zīmi zelta brīvībai:
Kas stāv zem viņas karoga,
Tam brīvība ir dzīvība.
/P.Blaus/
Atsistā āda
Vārdadienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
“Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!”
Jānīc sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Nāc, Jānīti, sētiņā
Pašā Jāņu vakarā!
Daudzus gadus atpakaļ šai dienā piedzima cilvēks. Jā, tas ir cilvēks ar lielo burtu! Tieši šis cilvēks ikmirkli apkārtējo cilvēku dzīves piepilda ar jēgu. Viņš palīdz ar padomiem un darbiem, iedvesmo ar paveikto un dziedina dvēseli. Tajā nav neviena grama slinkuma, satraukuma un dusmu.
Jaunā gadā tādu sparu,
kas uz priekšu rauj ar varu!
Un, ja dzīvē ir kas smags,
lai tas būtu naudas maks!
Pūpoliņi,pūpoliņi,
Pavasara paudējiņi,
Birzmalītē,
Piesaulītē,
Viz pa gabalu jau viņi.
Apkārt kaili,rudi ciņi,
Sausu niedru karodziņi,
Bet tiem pāri
Grezni,vāri
Margo viņi-pūpoliņi.
Kas tos daiļi darināja-
Baltbalotus,
Mīkstmaigotus,
Kad vēl sniegam gravā māja?
Dienvidī,kad lauskis snauda,
Saules meitas vērpa,auda
Klusi viņus,
Pūpoliņus.
Un tos zaros zaros sprauda.
Pūpoliņi,pūpoliņi,
Ai,cik mīksti,maigi viņi!
Gaisa fejas
Glauž tur sejas-
Tie ir viņu spilventiņi!
/V.Plūdonis/
Nez kas tas par salaveci
kule platāka kā pleci.
salavecis ielien alā
kule paliek alas malā…
Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.
Jāņu nakti lietiņš lija
Sudrabiņa lāsītēm;
Tas nebija lietutiņš,
Tās bij Jāņa asariņas.
Iekš papardītēm Jānis elsa,
Un kaut ko Līgai ausī melsa,
No rīta Jānim mute sausa,
Un Līga jož pēc alus kausa.
Priecīgi mēs visi esam,
Lieldienolas mājās nesam-
Visādas, dažādas,
Lieldienolas krāsainas.
Lielisku veselību un labu garastāvokli! Lai jebkura jūsu dzīves diena būtu piepildīta ar optimismu, svaigām idejām un interesantām tikšānām! Un ļaujiet sev katru rītu sagaidīt ar spilgtu sauli un mīļu cilvēku smaidiem!
Jāņa bērni danci veda
Apkārt kuplu ozoliņu
Es tev lūdzu, Jāņa māte,
Ieved danci istabā!
No olas piedzimst cālīts,
no mīlestības pārīts!
Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē,
Veselību pašam un veselus mīļos,
Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai,
Mazus brīnumus ikdienā un lielus brīnumus sirdī,
Eņģeli uz pleca un mīļu cilvēku blakus,
Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību
Pret pasauli aiz loga…
Jāņu naktī saimniekam un saimniecei jāapstaigā lauki, lai labība nenolīkst.
Ko tu skaties? Projām kraties, drīz vilciens aties.
Cik daudz dzīves paletē krāsu,
Tās visas aicina Tevi un sauc,
Tev novēlu balto par māsu,
Bet lietus lai citas klāt jauc!
Paldies par šampānieti un bezmaksas ēdienu. Ak jā, un apsveicu ar laulībām!
Gailis savas vistas dresē:
Paskaties, kas rakstīts presē,
Vistu olas ļaudis smādē,
Modē olas šokolādē.
Jaunā gadā jaunu laimi,
Naudu pagrābties ar spaini,
Veselība ar lai tiek,
Draugu pulks lai neizpaliek!
Es piedzimu pasaulē, lai kopā ar Tevi satiktu ik rītu,
Es piedzimu pasaulē, lai Tavas rokas sasildītu-
Ne tikai dienu zem debesīm zilgām,-
Divus mūžus, trīs mūžus, daudz ilgāk…
Metens kaktā sukajās,
Pelnu dienas gaididams.
Ej, meteni, pa durvim,
Gaidisim lieldieniņas.
Lieldienās lai saule silda,
Olas Jūsu punčus pilda.
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.
No visiem nodarbošanās veidiem, kuri ir spējīgi nodrošināt cilvēka eksistenci, visvairāk viņa dabai atbilst roku darbs. No visiem sabiedriskās esamības stāvokļiem no likteņa un cilvēkiem visneatkarīgākais – amatnieka stāvoklis./Ruso/
Lai dzīvei kopā tāles zilas,
Lai apsolījums nepieviļ,
Lai jūsu sirdis pilnas mīlas,
Un uzticība – avots dziļš.
Sveicu Tevi dienā šajā,
Kura saukta vārdā Tavā,
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis.
Dzimšanas dienas nāk par labu Tavai veselībai! Zinātnieki ir pierādījuši,
ka tie cilvēki, kuri svin vairāk dzimenes, parasti dzīvo ilgāk.
Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši!
Kad tālu es no tevis,
Tad daudz man tev ko teikt,
Tad tērzētu un triektu
Un nevarētu beigt.
Kad tuvu es pie tevis,
Tad nav man tev ko teikt,
Tad ciestu klusu,klusu
Un nevarētu beigt.
Ziemassvētku vakarā klusi, klusi
Nakts sūta savus sargus uz mūsu pusi.
Ar tumšajām zvaigžņu mantijām māj,
Pār zemi tumsu un mieru klāj.
Vienu mīlēt
tas ir nieks,
Piecus, sešus
Sirdij prieks.
Par kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmiņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.
Lai ārsts, nekad, ne eiro no Tevis nenopelnītu!
Šī ir tava dieniņa
Tava vārda dieniņa
Mēs tev teicam-Mēs tevi sveicam!
Un tad jau projām steidzam.
Rumānijā vecgada vakarā cilvēki upēs met monētas, lai piesaistītu veiksmi jaunajā gadā.
Nelīst`, lietus, nelīst`, lietus (līgo! līgo)
Šodien lietus nevajaga (līgo!) –
Salīs manas Jāņu zāles,
Salīs paši Jāņa bērni.
Dod, Dieviņi, Saules gaismu,
Dzen lietiņu jūriņai,
Lai iekūra Jāņa bērni
Kalnā Jāņa uguntiņu.
Ūsiņam gaili kāvu
Pavasara rītiņā:
Māsai spārni, brāļiem kājas,
Ūsiņam viducītis.
Galvenais neuzkāp uz viskija diētas!
ātri vien var pazaudēt 3 dienas!
Sveiciens dzimšanas dienā!
Ar labu vārdu sauli vadi,
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un visi tavi lieliskie gadi,
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Salavecis pauri kasa
Dāvanas pa zemi lasa
Tālāk tikt nevarēja
Viņa briedis avarēja.
Tik daudz siltu vārdu pasacīts,
Tik daudz mīlestības katram dots,
Grūtumam ir apkārt vieglums vīts,
Tāds, kas sauli uzdāvināt prot.
Tu uzziedi kā puķe,
Aiz mīlas reibstu es,
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
/J. Jaunsudrabiņš/
Ūsiņam pasateicu
I dzirdoti, nedzirdot:
Visas ciema zeltenites
Manôs zirgôs raudzijàs.
Tuli tuli iz pīguļi,
Da tam Svātam Juram!
Svātais Jurs, zyrgu gons,
Lai tī zyrgi tukli pukli,
Dreiži skaisti kai uobuli.
Es redzēju Jāņa rītu,
Kur saulīte medīt gāja:
Divi zelta kucentiņi
Apzeltītu irbi dzina.
Šodien Tava diena pāri visām mirdz,
Šodien Tevi vienu apsveicu no sirds.
Baudi dzīvi vienos priekos,
Trusikos un gumijniekos!
Tiesības uz atpūtu naktī dod dienā paveiktie darbi.
/H.Longfello/
Zaļu dienu pirti kūru
Ar ozola zariņiem,
Lai peras tie ļautiņi,
Kam bij kaula kažociņš.
15 gadus kopā ar tevi nodzīvoti,
Un mēs nekad neskumstam
Apsveicu tevi šodien ar šo dienu
Un es novēlu mums vēl daudzus gadus kopā!
Mīlas naktī alu dzēru
Līdz pašam(i) galiņam
Tagadam(i) nevarēju
Tikt līdz meičas maciņam
Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelē.
Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dod atkal Jaunu gadu mums.
Gailis, skaļā balsī bļauj,
Fermers šķūnī cūku kauj,
Govs kas aši skrien pēc siena,
Sveic tie tevi vārdadienā!
Šeit griežas ziemas sniegpārslas
Ir auksts un auksts.
Ilgu, ilgu laiku gludinot ledu,
Galu galā ziema ir draugs ar salu.
Bet līdz pavasarim ziema nogurst
Un tas pārstās sasalt
Un ļaunais aukstums atkāpsies
Sniega vietā būs peļķes.
Un tad caur šīm peļķēm,
Noteikti ļoti vajadzīgs
Drosmīgie kuģos
Papīra laivas!
/N. Zubareva/
Nevienam es nesaku
Savu lielu žēlabiņu,
Māmiņai tai pasaku,
Ta nesaka nevienam.
Meita mātei:
– Kā tev šķiet, vai tu Ziemassvētku dāvanā no tēta dabūsi jaunu kažoku?
Māte:
– Baidos, ka ne.
Meita:
– Bet vai tu jau mēģināji vārtīties pa grīdu un skaļi kliegt?
Snieg pilenītis
Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti, .
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Ar vienu mīlestību mūžu nodzīvot-
To tikai retais prot
Ne tas, kurš zems un sīks,
Ne tas, kurš pieticīgs,
Ne tas, kurš šāvis pāri strīpai,
Bet tas, kurš iemīlējies
Līdz mīlestībai.
/L.Vāczemnieks/
Kaut es būtu tik bagāta.
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.
Mazu, mazu laimīti,
Lielu nav ko vēlēt,
Liela laime lieliski
Paslēpes prot spēlēt.
Jāņa māte man iedeva
Raibu govi platiem ragiem,
Durvīs ragi neiegāja,
Kūtī rūmes tai nebija;
Ved’ ābeļu dārziņā
Zem kuplās ābelītes.
Pisieniņš nabadziņš
Pa pasauli vazājās,
Nu atnāca mūs mājā
Pašā darba laiciņā.
Miers no darba, miers no darba,
Nu visiem jāpisās!
Šodien liela diena tev,
Daudz daudz prieka gūsti sev,
Draugu sveikts un apčabots –
Lai tev vārdam šodien gods!
Paldies Tev māt, par tavām dziesmām,
Par vārdiem mīļajiem, ko teici man.
Gan rīta ausmā, gan vakara rietā –
Tie šodien vēl sirdī man skan.
Tu savu pavardu tik labi nosargāji,
Ka vēl aizvien tas sprēgājošs un silts.
Un stipri stāv tas mīlestības tilts,
Pār ko tu cēla bēdām pāri gāji.
Nav tava roka piekususi dot,
Un tava sirds nav pārstājusi starot
Tais rūpēs gaišajās, kas darbus darot,
Ap katru lietu vijas nemanot.
Pie tavas sirds es atkal mieru jūtu
Kā seno dienu gaišās stundās, māt.
Un domāju, kaut mūžīgi tā būtu,
Kaut nespētu nekas vairs sāpināt.
/Ziemeļnieks/
Kaut uz melna āža jāšu,
Tomēr Tevi neatstāšu,
Un kad ziedēs upes krasti,
Apskaušu kā teļa asti.
Pļavās, kur līgotāji pāri gājuši, zāle aug leknāka
Sūdukultūrists
Līgo dienā pie kūts durvīm sprauž mežrožu zarus, lai ragana netiek slaukt govis
Es Tev novēlu, lai tu nomirtu simts gadu vecumā! Bet nevis vienkārši nomirtu, bet tevi nogalinātu aiz greizsirdības. Un nevis vienkārši aiz greizsirdības, bet lai būtu tai iemesls! Iedzersim par iemeslu!
Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl.
Lai ir ko gaidīt un ir kas gaida.
Lai ir ko darīt un ir kas novērtē.
Lai sniegs nav melns un prieks ir balts.
Ļurbasbiksis
Jāņuguns jāiededz, pirms saule norietējusi, lai nepārtrūkst gaismas pavediens līdz saules lēktam.
Šodien atkal gads tev galā,
Ilgu un cerību tev vēl ir daudz,
Vēlu nepalikt ceļa malā,
Vēlu laimi tev ļoti daudz!
Šūpošanās. Kā olu krāsošana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir viena no galvenajām tradīcijām Lieldienās. Šūpoļu izgatavošana un kāršana bija vīru darbs. Pati šūpošanās ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Šūpošanās ar maģijas palīdzību it kā palīdz saulei iešūpoties, lai vieglāk būtu uzkāpt debesu kalnā līdz augšai. Nozīmīga bija vietas izraudzīšana šūpolēm. Piemērotākā vieta parasti bija augstākā kalnā, lai šūpoles jau varētu ieraudzīt no tāluma. Šūpoles vairījās kārt ūdens malā, lai māsiņai nesamirktu villainītes, lai nenokristu vainadziņš. Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām. Pēc šūpošanās beigšanas, šūpoles nedrīkstēja atstāt, tad putniem neizdodoties perēšana, vārnas aiznesot cāļus. Šūpoles parasti izjauca un sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.
Tu esi viens no eņģeļiem, kas mīt uz šīs zemes, bet vienīgais, kurš ir mans enģelis. Tu esi viens no vismīļākajiem, skaistākajiem eņģeļiem, bet vienīgais pēc kura es ilgojos …
Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem palikt sausā.
Visu, visu mafiju,
Aicini uz kafiju!
Jāņu māte sieru sēja
Aiz pirtiņas elksnīšos;
Nebij lāga sasējusi,
Pati visu apēdusi.
Ja Jāņos līgotājus aizraida prom, tad gaidāma kāda nelaime
Ziemassvētku vakarā velk ar krītu uz visām durvīm krustus, tad ļaunais gars iet prom.
Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu,
No bērnības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums, cildenums un gods.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet –
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet –
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!
Jeuseņš jója lobu zirgu,
Mani lika lobu jót;
Dúd’, Dìveņ, lobu jót
Par Jeuseņa likumiņu.
Šodien Tava vārda diena!
Sveicēja, no daudzām, viena.
Lai rokā glāzīte un sejā smaids
Un nezūdošais draugu skaits.
Ai bagāta Jāņa diena,
Atved man arājiņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu!
Jāņa vakarā tīrumos jāsprauž meijas. Tad aug kupla labība.
Ko tu man te mozgas masē, labāk ielien misenē un krānu nedaudz pamasē.
Tavs vārds ir smuks,
Tavs vārds ir jauks,
Man prieks par to,
Ka tevi (vārds) sauc!
Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.
Lai aizmirstas sliktais, kas bijis,
Lai pāri visam sasnieg sniegs.
Tajā brīdī, kad gadi mijas,
Mūsu sirdīs lai valda prieks.
Lai laika avotos
Tu neizsīksti.
Lai esi tā kā
mežezers arvien.
Kas viļņu dziesmai
dāvā sūpļa līksti.
Bet sevi ūdensrozes
sirdī sien!
/K. Apškrūma/
Sirds kā ezis no amora bultām
Cik var lēkāt pa dažādām gultām?
Apkārt plīvo skūpstu serpentīns…
Kas tur vainīgs?
Svētais Valentīns!
Līgo, Jānīt, līgo!
“Kā katru gadu Janka alu raudzē.
Ik dienu pagaršo, vai ir jau gana labs.
Vien Milda rūc: – Tu, vecais, aknas saudzē,
Lai Jāņos nav mums jārotā tavs kaps!
/I. Šteinberga/
Kalna galā balts un tīrs,
Lieldienās stāv sniegavīrs.
Acu vietā olas baltas,
Bet uz galvas ausis staltas.
Pautu vietā nav nekā,
Jo tie visi katliņā!
Dievs, svētī Latviju:
Zemi, cilvēkus, valodu,
Dziesmu un ticību,
Godaprātu un darba tikumu;
uzturi mūs dzīvus,
Dari mūs brīvus-
Garā un pateicībā,
Cilvēka vārda cienīgus
Latviešus
Tēvzemē un pasaulē.
/V.Toma/
Lai aiziet prom pa baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomāc mūs!
Lai Ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību – viss labi būs!
Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — Tu esi skaistākā starp puķēm!
/Fricis Bārda/
Sieviete…
tu bagāta – ir par ko lūgt, ko sargāt
tu bagāta – tev ir ko mīlēt, lolot
tu bagāta ja vari mīlot piedot
tu bagāta ja vari dot un ziedot…
/I.Tora/
Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi,
Bet tas nekas, lai gadi nāk,
Ir laimīgs tas, kas dzīvot māk.
Vispopulārākā Jaungada tradīcīja ir dedzināt brīnumsvecīti un degšanas laikā domāt par to, ko vēlies.
Vjetnamā tiek uzskatīts, ka cilvēks kļūst par vienu gadu vecāks nevis savā dzimšanas dienā, bet Jaungada naktī, tāpēc Jaunajā gadā pieņemts radiem un draugiem dāvināt persiku zariņus.
Kur ir mana lidmaššina? Tur pie gultas, kur piedirsta tā čiba.
Mīlestība – skaista rota,
Tā par visu spožāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds.
Vasaras svētku naktī dzen zirgus pieguļā uz kopu ganību. Tur izmeklē vietu ugunskuram, skrien ap to apkārt ar maizes kulēm un ugunīm un tad iedur tur ar mietu caurumu, kur nu ieliek Pieguļas mātei vispirms vienu olu, tad ielej alu, brandvīnu un pienu, liek arī sieru, gaļu, taukus un pantogu. Tad uzkur tai vietā uguni un sāk paši ēst un dzert. Pantogs tiek ēsts tikai bez maizes. Kas vakarā paliek pāri, to apēd rītā. Tādā kārtā zirgi tiekot sargāti no vilkiem un slimībām. Kas šai pieguļā neņem dalību, tam klājas ar zirgiem slikti.
366 priecīgus rītus un romantiskus vakarus! 52 daudzsološas nedēļas! 12 pārvērtību pilnus mēnešus! 4 lieliskus gadalaikus Jaunajā Gadā!
Feniņžņaudzējs
Vārda dienā saki tā:
“Tā ir tikai manējā!”
Lai šai dienā jautri iet –
Vajag glāzē šampi liet!
Vārda dienu svinēt prieks,
Ja ir galdā trīsgraudnieks!
Rosolus un raušus nost,
Vajag tikai kost un kost!!!!
Odiņš dūc pie loga rūts.
Ķer tik ciet un spied pie krūts,
Arī viņš tev grib ko teikt,
Laikam vārdadienā sveikt.
Kad atnāca Lieldiena
Zaķis olas iznēsāja,
Zaķis olas iznēsāja:
Pa krūmu krūmiņiem
Veselību stipru,
Gaitu allaž ņipru,
Tūkstoš labu domu,
Brīnišķīgu omu.
Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti
Nav pat jāstāsta nevienam,
Ko es savā sirdī jūtu,
Tavai dvēselei un mieram
Es tev mūžam būtu…
Ziemas svētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Es gribēju klāti tikt
Ar nekaltu kumeliņu.
Piecdesmit gadi – tas ir tāds slieksnis,
Pie kura tiek izvērtēts cilvēka mūžs,
Ar citām acīm skatot, kas bijis,
Ar prātu uzlūkot to, kas vēl būs.
Un laimīgs ir tas, kas vienmēr pa dzīvi
Ar mīlu sirdī pratis ir iet,
Kas radis teikt gaišos un mīļos vārdus,
Kam prieku dāvājis citu prieks.
Izvērtēts tiek viss-gan prieks, gan bēdas,
Un darba solis, reizēm tik smags,
Un arī raudātās asaru pēdas,
No citiem ko slēpusi tumšākā nakts.
Piecdesmit gados tik daudz jau ir paveikts
Un reizēm ,šķiet, spēka kauss izsmelts jau sauss,
Bet visu to atsver vislielākais guvums,
Tev dārgu un mīļu cilvēku tuvums.
/Lauma Daugiša/
Ja jau priekš Lieldienām rūc pērkons, tad būs barga vasara.
Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Lai ir laime, lai ir prieks,
Vodka sīva, alus salds.
Dzymtās dīnas horoskops – Vēzis (Viezs)
Itīm cylvākim nikod nav žāļ. Jautri cylvāki, cīši leli dzāroji, tī kuri prūt dzīdot … kuri naprūt, toža. Pateik cytim vysu kū dõvynõt a reizem poši kai dõvonas. Strodeigi, leli buļbu laseitõji i runkuļu pliesieji. Cīši leli dzāroji, bet lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!
Šodien ziņu Tev rakstu
Datoram pogas bakstu.
Gribu vārdadienā sveikt,
Kaut ko gudru arī teikt.
Lasi ziņu un smaidi
Un no citiem ziņu gaidi!
Ļaujies mieram,
Ļaujies gaismai,
Ļaujies mīlestībai,
Viss ir tevī.
Tas, kas apkārt, ir tikai atspulgs.
Kāda gaisma būs tevī – tādu tu atstarosi,
Kāda mīla tevī – tādu sajutīsi pret sevi no citiem sūtītu,
Kāds miers tevī – tādā dzīvosi.
Viss sākas no tevis…
Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara.
Lija lietus Jāņu dienā,
Lija Jāņu vakarā;
Pats Jānītis sienu pļāva
Ar savām meitiņām.
Kā saules stariņi
tik silti, silti,
tik gaiši, spoži
smaida mana mīļā māmiņa
tik bezgalīgi patiesi!
Tik skaidri, skaidri,
tik dzidri, svaigi
kā lietus lāses krīt no zilām debesīm
ir manas māmulītes glāsti
un tos ne ar ko neaizstāsi.
Jāņu vakarā pušķo laukus: kāpostos sprauž liepu zaru, lai mīksti kāposti izaug, rudzos ozolzaru, lai cieti zari, pīlādzi pie vārtiem, lai sātāns netiek iekšā, mežrozes pie kūts, lai raganas netiek govis slaukt.
Lieveņ delde
Stīvens Sigals – Sasists Jebals
Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā,
Lai ir balta tā dzīvīte
Kurā būs jādzīvo!
Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, –
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.
Ak, māmiņ, kaut Tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad Tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki, gurdāki iet.
Ar astoņpadsmit pavasariem
Tev ausma šodien pretī nāk.
Ej dzīvē lielus darbus darīt,
Tev sava laime jāpanāk!
Karstā drāts
Ja tev nenāk ārā kaks, plaīdzēs Tev Forlax.
Bet ja tev nestāv, tad apēd benār.
Un tad tev arī Forlax nepalīdzēs.
Spogulis šorīt man trilleri rāda,
Feiss tāds kā sabradāts, skata nekāda,
Mati ir salauzti, acis līdz zodam,
Jādomā Jaunais gads sagaidīts godam.
Brēkdams gailis laktā lēca,
Nu būs miežu vasariņa;
Nu dzers alu Jāņu bērni,
Snīpus krūzā mērcēdami.
Labvakari, Jāņa māte,
Labvakar, Jāņa tēvs,
Redzēsimi, redzēsimi,
Vai būs mūsu gaidījuši?
Vai būs savu pagalmiņu
Ziediņiem kaisījuši?
Vai būs sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši?
Nāc pretīm, Jāņa māte,
Samīsim jāņzālēmi,
Tev magones, papardītes,
Man vībotnes, vērmelītes.
Nāc pretīm, Jāņa tēvs,
Samīsim alutiņu,
Tev no rūgtu apenīšu,
Man no salda medutiņa.
Jāņa bērni, Jāņa bērni,
Dariet savu vecu tiesu:
Uzliecieti saimniekam
ozollapu vainadziņu.
Jāņa bērni, Jāņa bērni,
Dariet savu vecu tiesu:
Metiet zāles pagalmā,
Lai vesela Jāņa māte.
Dabas parādība, ko jāņu bērniem vēlams sagaidīt pēc līgošanas, lai vasarā nenāktu miegs.
(Saullēkts)
Jānīts savu kumeliņu
Iejāj bišu dārziņā,
Medainām kājiņām,
Vaskainiem iemauktiem.
Kas spīdēja, kas mirdzēja
viņā lauka galiņā?
Jānīts kūra uguntiņu
savus bērnus gaidīdams.
Vīriešu dienā es Jums novēlu
Tikai radošas idejas
Ienesīgus un veiksmīgus naudas projektus
Un īpaši peļņu nesošus uzņēmumus.
Tēt, tēti paskaties māmiņai vaigi zied!
Tēti, tēti paskaties māmiņai acis zied!
Tēti, tēti paskaties mamiņai rokas zied!
Tēti, tēti ļoti gribu lai māmiņa vienmēr
Zied!
Kļūsti kā bērns, lai šovakar tavs prieks
Atmiņu kupenās bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs
Vienu vakaru gadā.
Viss, kas bij tevī šaubīgs un salts
Izkusīs ticībā liegā.
Ziemassvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā.
Uz jauno gadu dāvināsim
Viens otram labus vārdus,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules.
Uz jauno gadu dāvināsim
To siltumu, kas svecēs plīv.
Un neļausim, lai vienaldzībai
Tik bieži ienākt mūsu sirdīs brīv!
Alu, alu bāliņam
Par šūpoļu kārumiņu:
Tas cēlās rītā agri
Virvei lūku darināt.
Kamēr vīrietis domā, tikmēr sieviete jau zina atbildi… Iedzersim par Izes intuīciju, kas strādā ātrāk un labāk par jebkuru loģiku! Daudz laimes vārda dienā!
Ūsiņš jāja pieguļā,
Zaglis ceļa maliņā.
Ūsiņam augsti zirgi,
Zagļam augstas karatavas.
Lai uzzinātu, cik iela nozīme ir vienam gadam,pajautā to studentam, kurš izkritis gala eksāmenā.
Ja gribi uzzināt cik vērtīgs ir viens mēnesis,pajautā māmiņai, kurai priekšlaikus piedzimis mazulis.
Lai zinātu cik vērtīga ir viena nedēļa, pajautā to nedēļas laikraksta izdevējam.
Lai uzzinātu cik vērtīga ir viena stunda, pajautā tiem kas iemīlējušies un gaida, lai viens otru ieraudzītu.
Lai uzzinātu cik vērta ir viena minūte,pajautā to kādam, kurš nokavējis savu vilcienu, autobusu vai lidmašīnu.
Lai zinātu vienas sekundes vērtību, pajautā to kādam kurš izdzīvojis nelaimes gadījumā.
Lai uzzinātu milisekundes vērtību, pajautā to kādam, kurš Olimiādē ieguvis sudraba medaļu.
Laiks nevienu negaida. Būs vērtīgi, ja krāsi katru momentu, kas Tev dots.Dalies tajā ar ipašiem cilvēkiem savā dzīvē, tad tas būs vērtīgāks!!!!
Dievs man deva krustdēliņu
Pašā ziedu laiciņā.
Es noviju šūpulīti
Visādiem ziediņiem:
Magonīšu vietu taisu
Rozēm klāju pagalvīti,
Lai tas mans krustdēliņš
Skaistu mūžu nodzīvo!
Pats galvenais katrā darbā ir pārvarēt brīdi, kad tev negribas strādāt.
Ziemassvētkos jāēd daudz,
Lai tu drīzāk lielāks audz.
Lai ir bagāts Jaunais gads,
Sētā neienāk lai bads.