Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Pensionāru sīkstumu,
Bezpajumtnieku izturību,
Bezdarbnieku pacietību
Un ministru nekaunību
Vēlam Tev Jaunajā gadā.

8. marts ir tā diena,
kad sieviete ik viena
Ir pelnījusi ziedus
Un mīļus apskāvienus!

Man īsti nebija ko teikt, kad nevarēju beigt…

Nevienami tāda dzīve,
Kā tam mūsu Jānīšami,
Visapkārti bērzu birzes,
Vidū kupli ozoliņi.

Tev šodien dzimenīte,
Zied ārā pienenīte…
Es mīļi tevi sveicu,
Un apsveikumu beidzu.

Es aizgāju Jāņa nakti
Sev draudziņu lūkoties.
Ko Jāņos nidabūju,
To dabūju Pēteŗos:
Dabūj’ zirgu, dabūj’ sedlus,
Dabūj’ puisi jājējiņu.

Es iešu ar tevi saulē, kas mums pretim nāk,
Cauri pārslām, kas mums ceļā virmos,
Iešu kopā, kamēr soļi pagurt sāk,
Kamēr mati sniegputenī sirmos.

Zvaigznes zemei nāk tuvāk un tuvāk,
Ziemassvētki kamanās brauc jau pie mums.
Un šai brīdī visjaukākajā
Mīļus sveicienus sūtu es Jums.

Lai rīta vēsmiņa pār kokli stīgo
Un tavā vārda dienā jauku dziesmu līgo.

Šokolāde, kūkas, rieksti,
Sirsniņdienas svētku viesi,
Kafija un vīna glāze,
Ziediem pilna vāze!

Vasarsvētkos Dievs izņem no ūdens otru aukstuma akmeni, jo pirmo jau ir izņēmis Lieldienās.

Dzīves straumēm krāsu ir daudz,
Dzīves dienām ceļu bez gala,
Vajag zināt, kur Tavējais sauc,
Kur Tavs sapnis un debesu mala.
Dzīves krācēm grūtuma daudz,
Savi spēki ir jāsadala,
Lai Tev nepieder pelēka sala,
Bet lai vienmēr kāds ceļš Tevi tālē
Pretī apvāršņu brīnumam sauc!

Sieru, sieru, Jāņa māte,
Tev ir govis laidarāi,
Alu, alu, Jāņa tēvsi,
Tev ir mieži tīrumāi.

Sanākat, jaunas meitas,
Šovakar laimes liet;
Man iedeva vecais tēvs
Bikšu pogu riekšaviņu.

Jaunais gads jau nāk ar joni.
Gardumus tas savācis,
Draugus līdzi paņēmis.
Ja Tu šodien esi mājās,
Tūlīt gaidi ballīti.

Starp dzīvības zvaigznēm daudzām
Nu arī Tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem
Vecāku mīlošā sirds.

Lai dienas gaišas rit kā oļi,
Un sudrabaini ceļi skan,
Lai ceļā viegli raisās soļi,
Un sapņi saldos ziedos san.

Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl gaļinš, uguns liesmas –
Draugu pulkā līksmas dziesmas!

Mana dārgā, mīļā māte! Es vēlos tevi apsveikt šajos svētkos – Mātes dienā! Es nekad nepārstāšu atkārtot, ka tieši tu esi labākā māte pasaulē. Es tevi ļoti mīlu, lepojos ar katru tavu sasniegumu un gribu pateikt tev lielu paldies, ka tu man ne tikai devi dzīvību, bet padarīji to pēc iespējas laimīgāku. Esi vesela, smaidīga, tikpat sabiedriska. Un neuztraucieties, lūdzu, par sīkumiem. Priecīgus svētkus!

Līgo veci, līgo jauni, kamēr Jāņu uguns degs;
Līgosim mēs šo naksniņu, kamēr rīta saule leks.
Citu gadu gaidīsim, kad Jānītis atkal nāk,
Tā, lai mūsu bērnu bērni vienmēr Līgo dziesmas māk.
/A. Legzdiņš/

Pirms kāzām runā vīrietis, klausās sieviete. Pēc kāzām runā sieviete, klausās vīrietis. Pāris gadi pēc kāzām runā gan sieviete, gan vīrietis, bet klausās kaimiņi.
Pacelsim glāzes par to, lai pēc daudziem gadiem kaimiņi brīnās par klusumu šajās mājās!

Pirmā mīla nāk no sirds,
Otrā deg kā liesma.
Trešā prasa, vai ir smags
Vīratēvam naudas maks.

Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ir svētku prieks!

Jāņu naktī kailam jāizvārtās rasā, tad visu mūžu būs skaists un vesels.

Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.

Aitas rasotā pļavā
Senos laikos peldināja aitas Jāņa dienas rasā, lai tām būtu bieza un skaista vilna. Arī paši mazgājās rasā, lai būtu skaisti. Spēle ir ar to saistīta. Vadītājs – Jāņumāte stāv vienā pusē, vilks – kāds dalībnieks, paslēpies citā pusē, visi pārējie dalībnieki – aitiņas – “ganās” pļavas pretējā pusē. Jāņumāte sauc, aitiņas atbild:
– Aitiņas, mājās!
– Nevaram! (drebelīgā balsī).
– Kāpēc nevarat?
– Vilks krūmos!
– Ko viņš tur dara?
– Zobus trin!
– Cik asi vilkam zobi?
– Kā zobens!
– Un cik spožas acis?
– Kā mēness! (Dialogu pēc patikas var turpināt un pārveidot).
– Aitiņas, mājās!
Nu tad visas aitiņas skrien pie Jāņumātes, bet vilks mēģina noķert. Noķertās aitas pārvēršas par vilkiem un to paliek arvien vairāk. Kad paliek divas aitas, tās paliek par Jāņumāti un vilku nākamajā spēlē.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Visi ļaudis tevi gaida:
Gaida govis, gaida gani,
Gaida lauku arājiņ’.

Jānīts bēdīgs sēzh pie pirts
salauzta ir viņa sirds
Līga alu nozagusi
visu krūmā izdzērusi

Tu – mana sieviete, mana sieva.
Vai dzirdi, dun kā ielas zvani.
Es esmu tik ļoti, ļoti mazs,
Un tāpēc pažēlo mani.
Kad pretī uguns un ūdens nāks,
Gan tad tos mācēšu ganīt,
Un tāpēc mazu, mazu brīdi
Pažēlo, pažēlo mani.
Tu – mana sieviete, mana sieva,
Vai dzirdi, es skanu, tu skani,
Es esmu tik ļoti, ļoti stiprs,
Un tāpēc pažēlo mani.
/V. Ļūdēns/

Spožās tālēs Jāņu zāles
Ziedot apžilbina acis.
Cik to tūkstoši? Vai simti?
It neviens man nepasacīs.
Pinot zāļu galvas rotu,
Dāsnās vasariņas dotu,
Lieku ziediņu pie zieda,
Mīļas līgodziesmas dziedu.
/I.Bērza/

Alus kausi – Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači – jautras dejas,
Ieplūst līksme visu sejās!

Ja esi puķe – ziedi,
Ja esi putniņš – dziedi,
Ja esi zīlniece, tad zīlē,
Ja esi meitene, tad mīlē.

Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!

Prieku kā saules glāstu
Ik rītu no jauna rast!
Laimi ikdienas stāstā
Vienmēr nosargāt prast!

Līgo dienā pie vārtiem un mājas durvīm sprauž pīlādžu zarus, lai raganas un velns netiek sētā un mājā iekšā.

Alutiņi, alutiņi,
Ko darīji Jānīšam?
Jānīts nāca pagalmā,
Sētas mietus turēdams…

Ar Tevi vasarā un ziemā,
Lietū un sniegā.
Ar Tevi bēdās un priekos,
Svētkos un niekos.
Ar Tevi kopā būt,
Gan gaisā, gan negaisā,
Zem segas vai pat maisā.
Ar Tevi ezerā un jūrā,
Laivā ar un bez burām
Tik Tev blakus būt
Tā, lai sirds to jūt.
Kā man gribas
Tā Tev blakus būt.

Visu gadu druvā gāju,
Ziemassvētkus pelnīdama.
Ienes man, saimeniece,
Ziemassvētku alutiņu!

Jānīt’s kliedza, Jānīt’s brēca
Pašā dīķa viducē.
Sanākat, Jāņa bērni,
Velkat Jāni maliņā,
Izvilkuši maliņā
Svētīsim Jāņa dienu.

Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!

Dzīves pieredze – tā ir kaudze ar zināšanām, kā nevajag rīkoties situācijās, kuras nekad vairs neatkārtosies.

Atnes man mierīgu miegu.
nesaki man, ka mīli, ka ilgojies,
tikai atļauj būt vājai.
atļauj kaut vienreiz pateikt – es nevaru,
mani vairs neklausa kājas
atļauj, ka rūpes, lielas un mazas,
tavās rokās tad lieku.
un uz saviem platajiem pleciem
atnes man mierīgu miegu –
lai man atkal sapņos nerādās
gara un lietaina diena,
kad es dubļu sļakatām apšļakāta,
brienu pa ceļu vienu.
/E.Zalite/

Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj.
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.

Atsasēst, atsapyut,
Muna vacuo muomuleņ,
Gon tu beji pīkususe,
Mani mozu auklejūt.
Muomuleņ, nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Ja esi putns – dziedi,
Ja esi puķe – ziedi,
Ja esi burve – zīlē,
Ja esi skuķe – mīlē!

Vismīļākais vārds ir citiem mīļvārdiem raudze,
Kā saulespuķe tas gaismu ap sevi audzē.
Vismīļākais vārds ir kā gredzens ar dimantu pirkstā,
Kas sirdīs visapkārt sēj dzīvu cerību dzirksti.
Ar mīļiem vārdiem mēs nebūsim smiltis un skaidas,
Bet, aizdzenot nestundu, pieveiksim arī naidu.
Ar mīļiem vārdiem – kā sveces liesmiņu sevī,
Šo pasauli sildām,
ko Dievs mums ir mīlot devis.
Esi sumināta vārdiņa svētkos!

Gausi nāca, drīz aizgāja
Tā bagāta Liela diena:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
iet pār kalnu kūpēdama.

Ar cerību gaišajiem stariem
Pār klusajiem gadsimta mūžības galiem
Jubilāram vecumiņš kaulos jau lien
Kā sniegbalts tētiņš tam matos gudrību sien
Un Laimes māte viņam pidžamu diedz!

Strādā, cik gribi, vairāk par asi zemes nenopelnīsi.

Iedzersim par Tavu zārku, kurš būs gatavots no simtgadīga ozola. … Un to ozolu mēs visi kopā iestādīsim rīt…

Aiz kalniņa miežus sēju,
Lai vārniņas nenoēd;
Es Jāņiem alu daru
Kumeliņa pēdiņā

Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu
Sēž iekšā viņš.

To laimi, ko tu meklē,
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko tu mīli,
To citam neatdod!

Nevajag skaitīt gadus,
Kuri aulēkšiem skrien –
Gadus tāpat kā naudu,
Noturēt nespēj neviens.
Skaitīsim laimīgos mirkļus,
Kuru mūžā bijis tik daudz –
Ar tiem mēs bagāti esam
Un novecot nebūs ļauts!

Ir jābūt ļoti, ļoti lielam,
Lai kaut kur nekļūtu tu mazs.
Bet vajag arī būt tik mazam
Viss skaistais nāk no saules,
Viss mīļais – no cilvēka!
Lai Tev daudz skaista un mīļa!

Liela rinda meitu gāja
Gar Jānīša tīrumiņu.
Nāc, Jānīti, lūkoties,
Kura tava līgaviņa.
Vidū visu mazajā,
Tā būs Jāņa līgaviņa;
Zelta kronis galviņā,
Ābeļziedi rociņā,
To ņems Jānīts, to mīlēs,
To citam nevēlēs

Bērns pie egles stulbi smaida..
No Salaveča dāvans gaida..
Vai tad neredz – vecim slikti??
Viņš pirms Tevis dzēris dikti!!!

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat.
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt,

Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi…
Ar tevi vienmēr gribu parunāt…

Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad reizēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju – pie Mammas sāpes dzīst…

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat…
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.
/R.Andersone/

Kur ir visa tava nauda Ivar? Ivars: ”Maisos”,
Kādos maisoš? Ivars: ”Tajos, kas zem acīm…”

Šņaucošais putekļu sūcējs

Šai dienai jābūt neaizmirstamai bezgala daudzo dienu virknē. Lai tajā ir smiekli un dziesmas, un mīļi, tuvi cilvēki, un jaunas cerības, jauni piedzīvojumi un jaunas iespējas. Apsveikumu, tostu un līksmības vidū atrodi brīdi, kad pamest skatu uz skaistākajiem mirkļiem pagātnē un apjaust to, cik daudz laba un gaiša var piedāvāt nākotne.

Man mācīja, ka dienā ir 24 stundas
Stundā- 60 minūtes
Minūtē – 60 sekundes
Bet man neviens nebija teicis,
Ka pat 1 sekunde bez tevis
Var likties kā mūžība!

Lieldienās šūpojoties, šūpulim jāļauj lēnām nostāties, lai tā, lēni un līgojoties, nozied linu druva.

To Ziemsvētku zvaigzni,
Kas šonakt debesīs mirdz,
To noplūc kā puķi
Un nēsā pie sirds!

Šo ziedu trauslo
No sīkas saknītes,
Kas ticību un mieru nes
No Tēva pajumtes.

Ja mēs uzzinātu, ka mūsu rīcībā ir palikušas tikai piecas minūtes, lai pateiktu visu, ko vēlamies, tad visas telefona kabīnes būtu pilnas ar cilvēkiem, kas zvanītu kādam, lai pateiktu, ka to mīl…Lai prieksāvēl ir visa dzīve, lai to pateikt!

Lai būtu sārti vaigi, Lieldienu rītā pirms saullēkta jāapēd vismaz 13 dzērveņu ogu.

Māmiņ, mīļo, māmulīt,
ļauj man šodien uzsmaidīt
tikai tev!
Māmiņ, mīļo, māmulīt
ļauj man tevi noglāstīt
un sasildīt.
Māmiņ, mīļo, māmulīt
ļauj man tevi lutināt
kā lutini tu mani ik mīļu brīd.
Māmiņ, mīļo māmulīt
ļauj man tevi noskūpstīt
ļauj man šodien pasacīt
Kā vakar, šodien arī rīt
Tu biji, esi un būsi
vismīļākā, vislabākā,
mīļā māmulīt!

Jurģa dienā nevajag nekā nest no meža mājās, tad atnesot skudras.

Kamēr nepieņem lēmumu, dzīve dos bezgalīgi daudz citas iespējas.

Lieldienas ir olu svētki,
Kalendārā iezīmēti,
Tad tiek olas kopā bāztas
Varen skaisti raibinātas!

Somijas rietumos Pirmajās Lieldienās dedzina milzīgus ugunskurus, jo uzskata, ka uguns atbaida raganas, kas lido apkārt laika posmā starp Lielo Piektdienu un Otrajām Lieldienām.

Es esmu tev līdzās & būšu arī tad kad, kad tu būsi simtiem kilometru tālu no manis.
Es esmu tev & tu esi man

Lai baltas sveces logā mirdz
Un pavasaris atnāk vēss,
Jo Ziemassvētki jānosvin
Un Jaunais gads ir jāapdzied!

Lai tālēs zilās aizejiet,
Lai mīlestība vienmēr jūsos,
Lai viss ko esat paveikuši
Lai paliek atmiņā…!

Jauna gada vakarā jādedzina skals: ja skals gaiši deg, tad to gadu būs laba dzīve, ja tumši, tad slikta.

Es gribu, lai mana mūža sekundes
tava sirds skaita krūtīs,
Lai manām drūzmainām domām
Par sargu tava mierīgā elpa.
Lai zem kājām mums vieni ceļi,
Gribu, lai tur – aiz gadsimtu telpas
Tava balss ar manējo balsi
Citā – trešajā
Sarunājas.

Jāņu naktī debess atveroties. Kas to redz, tam visas vēlēšanās piepildās.

Jau es biju gana viegla,
Vēl man’ vieglu vieglināja,
Vēl pakāra brāleliņi
Niedres kaulu šūpulīti.

Manas lūpas visiem smaida,
Manas acis visiem mirdz,
Bet es mīlu tevi vienu
Tev pieder mana sirds.

Sniega māte pūkas mētā,
Svētki ienāk katrā sētā,
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi.

Mans jaunais Opelis nav nekāds šrots – to vienkārši pārdeva man viens urods.

Jòņa mòte sìru séja
Deveņím styùreiším;
Šam styùreits, tam styùreits,
Maņ pats sìra vyduceņš

Ja Jaungada dienā kaut ko dara, tad tas jādara visu gadu.

Olas, olas, oliņas
Raibas tās kā podziņas.
Beidzot Lieldienas ir klāt,
Zaķis olas dalīt sāk.

Eita, bērni, lūkoties,
Ko dar’ Jānis aplokā:
Pītin pina, vītin vija
Meitām govju slauktuvīti.

Jubilāram acis platas –
Dāvanās šis saņēmis
Tukšas vīna terapakas.
Apsveicēji – egoisti,
Negribēja dalīties.
Soļojot pie jubilāra,
Izdomāja piedzerties.

Lai laimes zvans no tālienes
Sveikas Jaunajā gadā nes,
Bet Vecais savas nedienas
Paslēpj zem sniega kupenas.

Sveiciens māmiņai-
Pavasara saulītei!
Pavasara saulītei
Smaržīgam ziediņam.

Māmiņa mīļā,
Tavi svētki jau šodien ir klāt.
Sveicu tevi
Mīļi, jo mīļi.
/I. Vējkrīgere/

Lai visu Tavu istabu
Mēnestiņš pieber
Pilnu ar sudrabu
Pilnu ar zeltu.

Lai vizuļi, mirdzuļi
Veļas pa grīdu,
Kaktiņi spīd,
Šķirbiņas mirdz.

Lai mēnestiņš
Sudraba svārciņā
Tuvu pie vaidziņa čukst:
Sveicieniņš dzimšanas dieniņā!

Jāņu ugunskuri jākur kalniņos. Ugunskura pelnos Dieviņš naudu ber.

Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!

Ir izbrists cauri vienam gadam
No ievu kupenām līdz egles zaram.
Pa priekam un pa rūpei nests,
Ar labiem ļaudīm tālāk vests.
Nu pagājībā gads jau mests,
Lai nāktu nākamais, tas jaunais.

Kad pūpoli izsprāguši un
Kurmji alās sten aiz laimes,
Klāt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam!

Meklēsim zvaigzni,
Kuras gaismā visilgāk
Mūsu saskaņa mīt.
Jaungada naktī,
Iesim sevī un citos
Cīruļus saklausīt.

Skaista šī diena,
Kurā tavs vārdiņš dots,
Ziedošas pļavas, spīdoša saule,
Atver acis, kad tā tieši spīd tev.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Simtiņš nāca danča bērnu,
Cits bij’ liels, cits bij’ mazs.

Mīzelnīca

Vai sit bungas, pūt vai spēlē,
Torti cep vai maizes smērē;
Tik un tā jau visi zin –
Rita vardadienu svin!

Šampanietis naksnīgām debesīm ir lieliska piedeva, – tā ir kā daļa no zvaigžņotas nakts – iepildīta kristāla glāzē!

Zaķēns mežā ezi sauc:
– Kur gan palicis mans draugs?
Sniegi snieg un puteņo!
Kā lai tagad atrod to?-
Vāverīte kokā smej:
– Velti draugu meklēt ej.
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.

Visas puķes uzziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti
Zeltītiem ziediņiem.

Kad gravās jau pūpoli saulei smaida –
Es sapņoju ēzelītis būt,
Kas pēdējās svētdienas nastu gaida…
Kad gravās jau pūpoli saulei smaida,
Kāds sen zināmu gājienu sāk,
Lai apsolītā pasaule nāk.
Kad gravās jau pūpoli saulei smaida –
Es sapņoju ēzelītis būt…

Kaut kur sniegi, kaut kur sniegi,
Kaut kur balti sniegi snieg.
Mežā katram egles zaram
Balta pārslas zvaigzne tiek.
/A. Vējāns/

Jāņu diena svēta diena
Aiz visām dieniņām:
Miezīts cēla cepurīti
Līdz pašām debesīm.

Lai kurmji zemes neizceltu, Lieldienās jāvāra gaļa un kauli un jāaprok dārzā visos četros stūros.

Mīļo salavecīti,
Iespraud dirsā svecīti.
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā liesiņā.

Šūpojies, karājies,
Pats šūpuļa kārājiņš,
Kam tu kāri šūpulītes
Dziļas upes maliņā.

Pienācis ir Lieldienu rīts.
Man blakus stāv groziņš pīts.
Groziņā ir viena ola.
Lielas acis viņa bola.

Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo —
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas!

Šodien saulstari zeltainās lapas pilda,
Jo zina, ka tas Tavu sirdi silda
Vējš paceļ tās galvu reibinošā dejā,
Lai raudzītu Tavu prieku sejā,
Tas aicina pievienoties ikvienu
Jo šodien mēs svinam Tavu Vārda dienu.

Kanepeite, garaudzeite,
Gar’ izauga vosorā;
Myus’ muoseņa moz izauga
Par deveņom vasareņom.
Mouseņ, poši lobuokī vieliejumi dzymtā dīnā!

Visskaistākās dzīves veltes
Dāvā vaļējām acīm ieraudzītie sapņi.
Tie ļauj lidot vēl augstāk –
Pretim jaunām virsotnēm, ko apbrīnot.
Pretim jauniem brīnumiem, ko radīt.
Pretim jauniem draugiem, ko iemīļot.

Tā tik bija liela diena,
Pienākusī Lieldieniņa.
Agri rītā piecēlos,
Skatos – grozā zaķis sēž.
Zaķim blakus raibas olas.
Jāmeklē nu stiprāko.
Olu atradu es skaistu
Un tad seko lielā cīņa.
Cīņa bija ļoti spraiga,
Tomēr uzvara bij mana!

Dzimenīti viegli svinēt,
Otrē dienā grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda….

Tīrajā ceturtdienā jātīra māja, jāizmet viss liekais, kas pa ziemu sakrājies, tad māja visu gadu būs tīra;

Galdautam, kas tiek klāts uz svētku galda, jābūt dzeltenā vai zaļā krāsā, lai veicinātu pavasara atnākšanu.

Lai Jaunā gadā Jums vienmēr ir
Kāds sapnis nomodā,
Kāda vēlme, ko piepildīt,
Kādas alkas, ko remdināt,
Kāda laba, atsaucīga sirds,
Kāda draudzībā paspiesta roka.

Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies! Līgo līgo!

Par to mīļumiņu,
Kas tev,māmiņ,acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos,pļavās,lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!

Dibendraugs

Gluži kā sniedziņš,kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga.
Māmiņa mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Tu jau to zini ka visādi iet;
Nez, kur tās nelaimes rodas?
Laboties gribas, bet tomēr mazliet
Atkal pa reizītei gadās…

Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Juka lai tev ir šī diena,
Māmiņa mīlā, tik labas kā tu
Nav pasaulē laikam nevienas.
/B. Saulītis/

Jāņu naktī paparde ziedot zelta ziediem. Kam to palaimējas redzēt, tas var vēlēšanos iedomāties, kura noteikti piepildīsies.

Zeme klāta baltiem autiem
Salavecis plikiem pautiem
Iet pa mājām bērnus baidīt
Jaunām meičām pupus spaidīt!

Lai uz tava vaiga sārtā,
Uzkrīt mana buča baigā,
šajā dienā vēlu tev,
Prieku, laimi, puķu vāzi
Lielu pudeli un glāzi.

Darbs, daudzreiz darīts, viegls top.

Ja mīli, tad mīli vienu,
Bet pārējos līmē gar sienu!
Ja mīli, tad mīli vienu,
Un naktīs negramsties gar sienu!

Veselībā, priekā tīts,
Lai aust tev vārda dienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!

Ziemassvētku laiks…
Kad vārdi ko vēlamies teikt, tiek rakstīti sirdī,
Kad atmiņām zūd ikdienas rūgtuma garša,
Kad atceramies būtisko…
Tas ir Ziemassvētku laiks…

Tūplenīca

Es neiešu ne ar vienu
Šūpolēs šūpoties;
Ieš` ar savu bāleliņu,
Tas man’ viegli pašūpos.

Katra mīlestība ir īsta –
Vai tā būtu mūžu gara
Vai vienu vien mirkli īsa.
Tā smaržo pēc pavasara,
Tā atnāk kā maiga trīsa
Vai zibens rīkste tik asa.
Vienalga, vai purpurā tīta
Vai aukstumā kaila un basa.
Kā puķe vainagā vīta,
Vai bāka uz klinšaina krasta
Katra mīlestība ir īsta
Un reizē – tik neparasta.

Tad, kad nāci šai pasaulē,
Es vēlējos, vēlējos vienu.
Esi stiprs, esi apbrīnojams
Un sanāca – kā vēlējos.

Lai tavā vārdadienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs.

Kas Jura dienā zivis zvejo, tas paliks ārprātīgs.

Visu gadu nedabūju,
Ko dabūju Jāņu nakti:
Dabūj` sedlus, dabūj` zirgu,
Dabūj` skaistu pīzdiņu.

Jānīts brauca visu gadu,
Pārbrauc Jāņa vakarā;
Meitas taisa Jāņam guļu
No liepiņu lapiņām.

Katra diena ir diena,
lai atpūstos un sapņotu,
lai smietos un brīnītos,
lai mīlētu un baudītu mīlu,
lai runātu un klausītos,
lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena,
lai dzīvotu!
Daudz laimes dzimšanas dienā!

Ūsiņš jāja pieguļā
Ar bēro kumeliņu;
Meitas līdzi taisījās
Ūsiņam guni kurt.

Kalendārs ir ļoooti pļāpīgs
Jaunas ziņas vēstīt steidz,
Tāpēc šodien, tieši šodien,
Tevi vārdadienā sveic.

Lai pienu padarītu vāju, tad Jāņu rītā, itin agri, kad lopi tiek dzīti laukā, jāiet pa viņu pēdām ar slauktuvi uz rokas un jāsaka: “Tev tā sūkal’, man tas krējums! Tev tā sūkal’, man tas krējums!”

No sirmās Daugavas, no bērzu klusās žūžas,
Kaut kas no rītausmas ir tavās domās, māt!
Un baltu vasaru no tava garā mūža
Es šodien gribētu tev atkal dāvināt.
/L. Vāczemnieks/

Mūsmājās slinki bērni,
Salatēvu negaidīja;
Tie gaidīja foršo beibi
Čatiņā atrakstām…

Pulkstens sitis divpadsmit,
Rītiņš tikko pienācis.
Ceļoties un veļoties,
Dāvanas jau pretī steidz!

Sievietes skaistums ir radīts baudai, bet tikai tiem, kas spēj to izprast. Sveiciens sieviešu dienā!

Vīrieša dzīvi piepilda cīņa un panākumi. Laimes vietā vēlu Tev drosmi un izturību, jo laime sekos Tavām uzvarām un sasniegumiem! Priecīgu Vīriešu dienu!

Lai ar tevi vienmēr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radošs gars,
Neizsīkstošs darba spars!

Visu labo un ar skaisto,
Ko Tu vēlies tikai sev!
Tev šai tavā Vārda dienā
Sirsnīgi es vēlu tev!

Ja Jurģis piektdienā, nelaimīgs gads, ja pirmdienā vai piektdienā – nelaimīga vasara.
Jurģu dienā nedrīkst aust, jo tad būs daudz pērkoņu; nedrīkst velēties – traki suņi nāks mājās, uguni kurt laukā – mājas degs.

Lai tev dzīvē labi klājas
Un pa trepēm neslīd kājas,
Un ja arī paslīdēs,
Gan jau mīļā noturēs!

Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis!
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci jaunas meitas.

Ja pirms Jurģiem iespļauj skudru pūznī, tad saule nenodedzina seju.

Ja pa Jāņiem nelīgo, tad pa vasaru lini sakrīt veldrē.

Kas grib Jāņu alu dzert,
Jāņu sieru uzkozdams,
Tam būs Jāņu vakarā
Jauns Jānītis jāuztaisa!

Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!

Kūsurijējs

Atļauj pieneņu
Pūkai dejot
Atļauj dvēseles
Asarai dzejot
Iemāci šodienai
Nesteigties beigties
Iemāci acu kaktiņam
Smieties
Iemāci domai
Kā apinim vīties
Iemācies ļauties
Un nebaidīties
Atrodi pieneņu
Pūkas sevī
Neplūc
Bet atļauj
Lai vējā tās
Dejo…

Kad tikai miķelīši, vestēs košās,
Pa kailo dārzu līdzi vējiem skrien,
Tad svinēt tavu vārda dienu pošas
No malu malām draugi – kā arvien.

Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet Jūs to zaķi ciet,
Lai Jums arī olas tiek!

Kuriet augstu Jāņa guni
Pašā Jāņa vakarā.
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņu zāles lasīdami.

Šķil uguni, pūt uguni
Pašā Jāņa vakarā,
Pūt ārā ienaidiņu
No maliņu maliņām.

Dedzi gaiši, Jāņa gune,
Pār deviņi novadiņi,
Pār deviņi novadiņi,
Līdz saulīte rotāsies.

Cik gaismiņa atspīdēs,
Tik ļautiņi svētīsies,
Tik ļautiņi svētīsies,
Jāņa nakti līgojot.

Lieldienu nedēļā nevajag malt dzirnavas, kā arī vispār nedarīt nekādus trokšņainus darbus, lai vētras un pērkona negaisi nenodarītu postu.