Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Cālis saka čiep, čiep, čiep,
man šī ola nepatīk.
Ož pēc krasas, ož pēc lakas
un no vistas nau ne smakas.

Priecīgu īstu vīriešu dienu, draugs! Es novēlu tev apdullinošas uzvaras cīnoties par sievietēm, galvu reibinošu karjeru un pelnītas balvas!

Ganiņiem šajā rītā pirms saullēkta saules jānomazgājas tekošā strautiņā, lai visu vasaru ganos nenāktu miegs.

Kāds man šodien milzīgs prieks
Apsveikt to, kas gaviļnieks.
Ziedi, bučas straumēm plūst
Un pats gaviļnieks tik kūst!

Tavos svētkos novēlu Tev,
To ko savos vēlējos sev!
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!

Ai bagāta Jāņu diena,
Kā mēs tevi vadīsim?
Kalpi kliedza piedzēruši,
Zirgi zviedza neēduši.

Smaganpisis

Kas tur spīd, kas tur mirdz
Jāņa galda galiņā?
Jāņa mātes lieli sieri,
Tie tur spīd, tie tur mirdz.

Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties ne saprast –
Tie jau tālu kāpās brien.
Lai gadi iet, lai gadi skrien,
Tos atpakaļ vairs neatsaukt.
Un katrs gads, kas ciemos nāk,
Lai prieku, laimi nes Tev klāt.

Lai viss, kas tavās ilgās tīts,
Drīz nāk kā sapnis piepildīts!
Veselību stipru,
Gaitu allaž ņipru
Tūkstoš labu domu
Brīnišķīgu omu!

Salavecis baigais gnīda,
Kakāt mežiņā viņš līda.
Uzvedās viņš neglīti,
Aptaisīja eglīti

Pašķīr kalendāra lapiņ
Brīnos, laiks tik makten skrien…
Ak tu mīļais debess papiņ,
Tev tak šodien vārda dien.

Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds.
Viņas gaišā, maigā staru lokā
Dzīves ceļā gaiši mirdz.

Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu,
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš

Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņa diena –
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.

Kad amoriņš šai dienā atnāk,
tas skatās kur lai bultas šauj;
Bet ne jau tikai to viņš dara,
Viņš sūta sveicienus no manis.

Kam nav darba dienu, nav arī svētdienu.

– Kāpēc Ziemassvētku vecītis ir tik priecīgs?
– Viņš zin, kur dzīvo visas sliktās meitenes!

Un tad pa baltu, dziļu, tīru sniegu
Kā divas slēpes iesim – tu un es.
Tu čukstēsi pie auss man kaut ko liegu,
Lai vējš to citiem neaizness.
/A. Čaks/

Gejlords

Kas kopīgs ballītēm, jautrībai un brīvībai? Šodien Tu no tā visa atsakies!

Gads atnācis pavisam -pavisam jauns.
Ko tas no dzīves jēdz?
Tik apjukušu Vecaisgads
To mūsu vidū iestumt mēdz.

Nav laika bijis Vecajam
Ar jauno noņemties,to skolot
Cik ticīgi tam acis mirdz,
Kad sev un viņam kaut ko solām.

Gads atnācis-pavisam jauns.
Ko tas no dzīives zin?
Un visus mūsu solījumus
Kā svētkus lielākos viņš svin.

Cik viņš ir jauns un nesamaitāts
Un mūsos skatās apskaidroti.
Ak,soli,soli viņam,draugs!
Kurš cits vēl ticēs tev tik ļoti.
/M.Zālīte/

Runā, ka dzimšanas dienas ir veids, kā daba mums signalizē to, ka mums ir jāēd vairāk kūkas un jābūt laimīgiem! Lai Tev salda, smaidīga un patiešām izdevusies šī diena!

Ziemassvētku naktī puisītis dzird troksni kamīnzālē. Aizskrien uz kamīnzāli un ierauga Ziemassvētku vecīti.
– Salaveci! Tu tiešām eksistē!!!
– Jā, puisīt… Tu mani redzi. Tagad man nāksies tevi nogalināt.

Lai zem Tava loga,
Vienmēr rozā rozes zied,
Un zem Tavām rozā rozēm
Zaļa varde dzied!

Brāļi, brāļi, liela diena,
Kur kārsim šūpuliti?
-Kārsim liepas galiņāi,
Lai māsiņas līgojās.

Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Jums!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Jums!

Gads nākamais, lai viegliem soļiem trauc
Uz darba uzvarām un panākumiem sauc.

Sieviete ir dabas dota,
Jauka,skaista,ievainota.
Savā sapnī,ikdienā,
Tā par mums ir nomodā.
Saudzēsim un lolosim,
Savas jūtas neslēpsim.
Sveiksim savas sievietes-
Mātes,meitas,dievietes.
Ziedus skaistus dāvāsim,
Mīļus vārdus veltīsim.
/A.Ezerroze/

Uz augiem kondensējies gaisa mitrums, ar ko Jāņu dienas rītā jāmazgā mute.
(Rasa)

Pingvīngalva

Ūsiņa dienā jāliek alus kanna rudzu vagā; ja kannas vairs nevar saredzēt, tad būs laba vasara.

Ja man slāptu,
Vai Tu veldzētu skūpstos?
Ja man sals,
Vai sildītu glāstos?
Jā, jā,
tad pasniedz man no sevis nedaudz,
Un es paņemšu Tevi visu!!!

“Trīsdesmit piektā gadadiena”
Jūs viens otram devāt solījumu
Jūs zvērējāt uzticību, mīlestību.
Un Jūs turējāt savu vārdu
Mīlestība ir Jūs nesusi cauri gadiem!
Šodien jūsu laulība svin Jūsu trīsdesmit piekto gadadienu!
Un es jūs apsveicu ar to!

Skopa skopa man māmiņa,
Kur tik skopa gadījās:
Asariņas izraudāja,
Jāņu sieru sasienot.

Ja līgo vakarā visās ēkās sasprauž pīlādžu zarus, tad pērkons tajās nespers.

Vējam sauli neaizpūst,
Mākoņus priekšā tai nesapūst,
Tā spīd…
Tā vienmēr ir bijis, kopš brīža,
Kad pasaulē manā ienāci Tu,
Dāvinot tai savu dvēseles siltumu.
Pasaulē savā sev citas saules es negribu.
Man pietiek ar vienu – ja tas esi Tu…

Es vēlēšu tev, ko vāverei vēl:
-Lai neuzkrīt čiekurs uz galvas.
-Lai visam mūžam nepietrūkst
Garšīgās riekstu halvas!

Es vēlēšu tev, ko bitei vēl:
-Lai vasara nozied kā liepa.
-Lai riebēja ļauna riebdamās,
Tavam stropam nesarieba!

Es vēlēšu tev, ko ābelei vēl:
-Lai ziema saudzē un žēlo.
Un ziedu laiks paiet nezinot
Ne agro salnu, ne vēlo!

Es vēlēšu tev, ko jaungadam vēl:
-Lai pilna ar sudrabu josta.
-Lai visas dienas kā rudzi zied
Un nezied neviena kā skosta!
(O. Skuja)

No zemes spraucas ziediņš mazs
Pret salnām liels tam spīts.
Tver skopos saules starus tas
Grib uzplaukt Lieldienu rītā!

Sēsties, saulīte, dimanta krēslā,
Valdi pār Latvijas pakalniem brīviem.
Sēsties, saulīte, skaidrības kalnā,
Aizdzen miglu no birzīm un druvām,
Susini purvus, susini dangas,
Rādi tautai skaidrības ceļu.
/K.Skalbe/

Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas.

Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties ne saprast –
Tie jau tālu kāpās brien.
Lai gadi iet, lai gadi skrien,
Tos atpakaļ vairs neatsaukt.
Un katrs gads, kas ciemos nāk,
Lai prieku, laimi nes Tev klāt.

Dzimšanas dienas meitenes privilēģija ir spēja personīgi mazgāt traukus pēc svētkiem par godu dzimšanas dienai.

Zēniem patīk tādas meičas,
Kuras velkā īsas kleičas.
Bet visvairāk patīk tādas,
Kuras nevelkā nekādas. Sveicu vīriešu dienā!

Jāņu nakti jāiet papardes zieds meklēt, ja to atrod, tad visu gadu mošķi liks mierā.

Vārda dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
“Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!”

Kar, brālīti, šo Lieldienu
Māsiņai šūpulītes!
Kārsi citu Lieludienu
Savai jaunai līgavai.

Ūsens stāvu slaistījās
Muna staļļa galiņā.
Ai Ūsiņ, vecais tēvs,
Jāsam abi pieguļā:
Es guntiņas kūrējiņš,
Tu zirdziņu ganītājs.

Gausi nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti ziemas svētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas-
Iet pār kalnu dziedādami.

Ko Laimiņa vēlēt gribi
Gadiņam aizejot?
Mazu rūpi, izturību
Jaunajā gadiņā!

Cik reižu Jāņu vakarā pāri ugunij pārlec, tik laimīšu būšot nākamajā gadā.

Es ar savu mīļāko
Lieldienās šūpojos;
Viņš ievēra zelta virvi,
Es sudraba gredzentiņu.

“Nevis šaubīties un vilcināties, bet rīkoties un uzdrīkstēties.” /Zenta Mauriņa/

Mēs visu nakti runājām par mīlu,
Bet skūpstīties pat nebij drosmes mums,
Ar tukšu domu savu sirdi vīlu-
“Tā ilgāk saglabāsies sapņojums”.
Bet sapnis izgaisa kā vējā dūmi,
Tev nepatikās runāt vien.
Un viena paliku, sev teicu drūmi –
“Par vārdiem vairāk saista apskāviens”.
Cik sen tas bij… jau bezgalius gadus
Kopš nerunāju, tikai skūpstu es.
Bet tomēr jūtu mīlestības badu-
Tai naktī paliku bez dvēseles.

Visas zemes tekas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani… Klusas ilgas…
Rokās smaidošs egļu zariņš…
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā…

Lai silti vasarā, lai ziemā snieg
Lai darbs, lai draugi un arī prieks!
Lai dvēsele var baltas sapņu dzijas tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt!

Ko tu man te puika kasies, labāk ej uz geju klubu, tur arī pa muti norausies.

Angļu: I love you
Albāņu: Te dua
Arābu (sieviete vīrietim): Ana behibak
Arābu (vīrietis sievietei): Ana behibek
Armēņu: Yes kez si`rumem
Čečenu: Ne mohotatse
Ebreju (vīrietis sievietei): Ani ohev otah
Ebreju (sieviete vīrietim): Ani ohev et otha
Etiopiešu: Afgreki`
Franču: Je t`aime
Gēlu: Ta gra agam ort
Grieķu: S` ayapo
Havajiešu: Aloha wau ia oi
Holandiešu: Ik houd van jou
Houpi: Nu`umi unangwa`ta
Itāliešu: Ti amo
Īru: Taim i` ngra leat
Japāņu: Kimi o ai shiteru
Jidiša: Ikh hob dikh lib
Katalāņu: T`estimo
Khmeru: Kh_nhaum soro_lahn nhē_ah
Korejiešu: Dangsinul saranghē yo
Kreoliešu: Mi aime jou
Ķīniešu: Wo ie ni
Latīņu: Te amo
Libāņu: Bahibak
Lietuviešu: Tave myliu
Marokiešu: Kanbhik
Navaho: Ayor anosh`ni
Poļu: Kocham cie
Portugāļu: Amo
Spānu: Te quiero
Turku: Seni seviyorum
Ungāru: Szeretlek
Vācu: Ich liebe dich
Vjetnamiešu (vīrietis sievietei): Anh ye^u em
Vjetnamiešu (sieviete vīrietim): Em ye^u anh
Zviedru: Jag älskar dig
Malaju: Saya sayang awak

Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks.
Tā lai mūsu bērnu bērni
Vienmēr līgo dziesmas māk.

Metiet mani, veci vīri,
Nava jaunu metējiņu:
Jauni puiši krogā dzēra
Vakarēju gājumiņu.

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten’s nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/

Pat odiņš, kas pie loga rūts
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk,
Ar sveicieniem pie tevis nāk.

Atceries kādreiz takas, kas ietas,
Atceries brīžus visskaistākos.
Atmiņas vainagā kopā, kas sietas
Spēkus dos brīžos visbargākos.

Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu rauj ar varu,
Darba lai ir daudz un spēka,
Mīlestības, mazliet grēka!
Vecā gadā jautram būt,
Jaunā gadā laimi gūt!

Ir tik labi sapņot par laimi,
Vēl jo labāk uz mūžu to gūt,
Šajā skaistajā Ziemassvētku naktī
Es Jums novēlu laimīgiem būt!

Kalendārs ir ļoti pļāpīgs,
teic, ka katru dienu sauc.
Datums šodien ļoti trāpīgs
un man ir tevi jāapsveic!

Puksti puksti mana sirsņ,
Vēlu pukstēt gana daudz;
Mīlestības spēkā dzīvot,
Dvēselitē mieru gūt!

“Sargi sevi no vārdiem, sargi no domām, sargi no visa sliktā. Saglabājot šo trīs ceļu skaidrību, tu nokļūsi uz ceļa, ko ieminuši gudrie.” /Buda/

Čaklas rokas, vieglas kājas,
Patīkamas, siltas mājas.
Veselību, dzīvesprieku,
Vienmēr centiņu tev lieku

Ei, Jāniti, Pieteriti,
Ka nāciet vienu vietu!
Kad bij man sieru siet,
Kad uzlūgt Jāņa bērnus?

Balts pūpolītis smaida
Un Lielo Dienu gaida.
Klāt atkal pavasaris jauns,
Kad dzīvība sāk mosties, plaukt.

Došu, došu puisīšam,
Ko vakar pasolīju:
Došu savu baltu vietu,
Iešu pati klātgulēt.

Tas ir tas, cik daudz sniega nokrita
Kas visu zemi klāja ar paklāju?
Un koki, tāpat kā pasakainā svētlaimē,
Kurināms no cietā sudraba …
Es eju šajā pasakainajā rītā
Un visapkārt ir balts mežs, balts mežs …
Kas ietina dzīvi šajā pasakā,
Parādot tik daudz ziemas brīnumu?
Visi krūmi ir tērpti mežģīnēs …
Un kažokāda ir pūkaina uz priedēm,
Un bērni apbrīno pasaku
Ļaujiet smiekliem zvanīt ar pārplūdēm.

Daudz laimes un prieka
Tev ziedu vietā es sūtu,
Un vēlos – kaut tiešām
Tu laimīga būtu!

Līgo svētku galdā vienmēr lika Jāņu siera rituli, kas arī ir kā saules simbols. Balstoties uz seno latviešu ticējumiem, siera uzlikšana galdā veicināja govs piena došanu nākamajā vasarā. Svētku galdā liek visu apaļu – pīrāgus, maizi un maizītes, plāceņus, pirmās zemenes un citu.

Pistūzis

Jānīts sēd kalniņā,
Zelta svārki mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā
Pie manām gosniņām.

Katram mums savs vārdiņš dots,
Vai viņš siventiņš vai ods.
Katram vārdiņam ir dienas,
Kad viņš karājas pie sienas.

Ja zini blakus, ka ir draugs,
Tad noskaņojums vienmēr jauks.
Tas nepametīs Tevi vienu,
Pat kopā svinēs vārda dienu!

Salatētis rāja Rūdi:
“Briedīt, Tev būs lieli sūdi,
Ja tu nejūgsies te iekšā
Manu kamaniņu priekšā!”
– “Vecais resni, velc tās pats,
Lai Tev laimīgs Jaunais gads!
Nevilkšu to grabažu,
Plus vēl tavu bagāžu!”

Es redzēju melnu kraukli
Uz vēdera knābājam;
Tas nebija melnais krauklis,
Tā bij puiša pipelīte.

Šodien šī diena ir tava,
Lai tev ir gods un slava,
Lai draugi sveic un labus vārdus teic,
Lai ziedus dāvina un saldas bučas.
Ja tev šai dienā būs patiess prieks,
Tad pārējais būs tīrais nieks.

Ja vārda dienas nebūtu Tev,
Kā gan Tu vārdu zinātu sev? Iedzersim par to, ka Tev ir vārda diena!

Plauksta gulst plaukstā –
mana tavā
un tava manā,
un tā – tā ir paļaušanās,
vēl neapzinoties – kam,
bet – šim brīdim,
šim brīnumam.
/Z.Purvs/

Es nagōju krystabōs sovu mīgu izgulēt,
Nōču iesti, noču dzerti, nōču jautri padoncōt.
Eita kūmas padancōt itos sātis videņā,
Kū mes kūmys vēlēsim mozojami bierneņam?
Simtu gūvu, simtu vēršu, simtu bāru kumeļeņ.
Lai aug myusu krystabārns, kō mes pošys krystamōtis
Lai aug dorbu dareitōja, grōmateņu laseitōja.
Poši lobuokī vieliejumi krystabārnam dzymtā dīnā!

Ja skūpsts būtu lietus lāse
Aizsūtītu tev negaisu,
Ja apkampiens būtu sekunde,
Aizsūtītu tev stundas,
Ja smaids būtu ūdens
Aizsūtītu tev jūru.

Pūpols, pūpols – apaļš kā pūpols,
Vesels kā rutks, lunkans kā žagars,
Sarkans kā ābols, zaļš kā zars,
Drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
Veselība iekšā, slimība ārā.

Ja dzimšanas dienā pienāk kūka, tad tas neizdevās.

Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā tev,
Nemirstīgas laimes nes!

Mezha zvēri skaisti dzied,
Jāņu tēva alu baudījuši,
Alnis vēma, irbe kliedza,
Bebris purnā sasolīja

Jaunā gadā jāliek kurpes pie durvīm, tad laime nāks pati no sevis iekšā.

Es tevi gribu!
Mēs būsim kopā!
Došu tev visu – laimi, naudu, mīlestību!
Tev nav izvēles!
Gaidi!
Tavs Jaunais gads.

Lai viss, ko vēlies piepildās,
Lai viss, ko dari izdodās,
Lai viss, ko gribi ir sasniedzams,
Lai nekad nav tā, ka nav nekā!

Vasariņu ganos gāju,
Dziesmas tinu kamolā;
Jāņu nakti ritināju,
Pa vienai paņemot.

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus!

Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums,
ka man kauns par viņa milzīgumu.
Es nevaru pierunāt lūpas,
lai viņas to pasaka.

Es nevaru salīgt ar papīru,
lai tas viņu paņem.

Un neizsacīts
tas nevar palikt.

Ar katru sekundi
vairāk plīst kapilāri,
kamēr saplīsīs pavisam.

Laikam tas viss
mēmi krājies pa gadiem,
apvārtījies ziedputekšņos
pa priekiem un bēdām
un tagad pieprasa
savu reizi un tiesu.

Un stāv tā reize
pār mani kā šķīlies
un tagad vairs nedziestošs
zibens.

Cik negaisiem bija jānāk,
cik zibeņiem bija jāšķiļas,
lai beidzot tie kļūtu
nedziestoši!
/Ojārs Vācietis/

Mana mīļa māmuliņa,
Mani mīļi audzināja.
Pienu,desu,medu deva
Pati krumta garoziņu.

Trīsdesmit pieci lieli koraļļi
Jūs to ieaudāt kaklarotā.
Lai gan dzīvē bija daudz šķēršļu
Jūs esat tikuši cauri tiem visiem!
Laime un sapratne jums visur seko
Lai dzīve ir gaiša, bez raizēm arī turpmāk
Novēlam visu vēlmju piepildījumu
Un skaidras zvaigžņotas debesis virs jūs ģimenes!

Lai jums šovakar ir silti, silti,
Kad aiz loga vecais gads.
Un ar jautriem pārslu smiekliem,
Atnāk laimīgs Jaunais gads.

Ar smaržīgiem ziediem
Pavasaris nāk katrā mājā,
Mēs sirsnīgi apsveicam Jūs
Starptautiskajā Sieviešu dienā.

Kam rokas dotas, tam jāstrādā.

Jeuseņš juoja lobu zirgu,
Mani lika lobu juot;
Dūd’, Dīveņ, lobu juot
Par Jeuseņa likumiņu.

Lai Jaunais gads nes jaunas dienas,
Lai saltas, tumšas nav nevienas.
Lai spēka daudz, lai viss, ko dara, sokas,
Lai nepagurst ne sirds, ne rokas!

Aiz gada gads kā balta saule riet,
Bet atmiņas ar sapņiem blakus stājas.
Cik jaunu nodomu un ilgu krājas!
Sirds piemin jaunību un atkal dzied!

Ja dzīve ir grūta
Uz visu ir naids,
Tad labākais līdzeklis
Visam ir smaids!

Es vācieti dancināju
Pašā Jāņu vakarā:
Pauti gāja bicu, bacu,
Pipelīte uhcakcā!

Tev šodien dzimenīte,
Zied ārā pienenīte
Es mīļi tevi sveicu,
Pie tevis ciemos steidzu!

Kad pūpols acis bola,
Kā skumja, balta ola,
Tad zaķis nāk ar otu,
Lai olas nokrāsotu.

Siļķu kapteine

Vai tiešām labākais jau pagājis!?
NĒ…
Labākais vēl priekšā…
Drīz logā smiesies pavasara rīti,
Kas uzdāvinās
Prieka vizbulīti..
Vēl laiks tev atvēlējis daudz –
Teikt labus vārdus,
Smaidus dāvināt,
Un mīlestības varavīksnes krāt….

Lai Tev veselība stipra
Nesāp kauli, neķer gripa
Eiriņi lai makā krīt,
Laime smaida katru rīt!

Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.

Simtjūdžu zābakiem mēs skrienam
Un pāri dziļām jūrām brienam.
Bet kādā brīdi sakam Stop.
Ir šodien (vārds) vārda diena klāt.
Mums vajag tūlīt nosvinēt.

Ūsiņš stāvu slaistijàs
Mana staļļa pakaļā.
Nāc, Ūsiņ, stallitie,
Baro manus kumeliņus.

Jaungada naktī, kad puteņi klusē,
Zvaigznes un sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem tāliem un klusiem
Laimīgu Jaungadu vēlu no sirds!

Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl!

Katram ir savs vārdiņš dots
Un vārda dienā rādīts gods.
Arī mēs no savas saimes novēlam
Tev daudz, daudz laimes.
Bet aiz sārto rožu vāzes,
Pielej pilnas arī glāzes.

Ja priekš Vasaras svētkiem, kamēr vēl bērzu sulas nav nestas baznīcā, peras pirtī ar jaunām peramām slotām, tad dabū kašķi.

Kaut kur vējā, tevi jūtu
Kaut kur gaismā, tevi redzu
Kaut kur putnos, tevi dzirdu
Kaut kur lietū, tevi skūpstu
Kaut kur domās, tevi mīlu.

Esi ar manām plaukstām,
Es ar Tavējām būšu.
Pasildi manus pirkstus.
Mirklīti.
Stundiņu.
Mūžu.

Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!

Jurģos jācep maize, tad zirgi būs brangi.

Lai saule spoži mirdzot it-kā saka:
“Daudz koku savā ceļā iestādiet”
Lai krāšņi plaukst Tava dzīves taka,
Lai tā pret kalnu zaļā lokā iet.

Viena no Ūsiņa tradīcijām ir lielo puišu skrējiens ar rumulēšanos (ūdens laistīšanos) beigās. Šī skrējiena rituālais uzdevums bijas “dabūt Sauli augšā”.

Ņem spēku no Jāņuzālēm,
Ko tās Tev šovakar sniedz-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Ņem spēku no Jāņudziesmām,
Kas līgo visapkārt Tev-
Tās paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut vārdi būs zuduši sen.

Ņem spēku pati no sevis,
Ko dvēsele sevī slēpj-
Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.

Ņem spēku no Jāņuzālēm,
No gaismas,kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.

Atkal viens kalendārs beidzas.
Tā jau tie gadi krājas.
Atnāk un projām steidzas,
Bet kur tie saglabājas?
Saulainās vasaras jomās,
Ziemas puteņos skarbos?
Nē, mūsu gaišajās domās,
Labajos, krietnajos darbos.

Skaista šī diena,
Kurā tavs vārdiņš dots,
Ziedošas pļavas, spīdoša saule,
Atver acis, kad tā tieši spīd tev.

Uz visas pasaules ir tik daudz mammas
un viņas visas ir īpašas, mīļas un labas,
bet tomēr vislabākā ir katram sava vienīgā!!!

Jurģī, uz jaunās mājas zemes uzejot, jāiekurina uguns.

Māmiņ,mīļo māmiķīti,
Nāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijoliti
Uzplaukušu redzēt var!

Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds,
Un, no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.

Kam šo vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Li tā saldu medu sūc?

Klausies, kā pasaulē klusi
Cilvēks pēc cilvēka sauc.
Dabūt no cilvēka pusi –
Laikam jau tas ir daudz.

Lai katram tas, kas nepieciešams-sievietēm olas, vīriešiem zakji, jaukiem zakjiem daudz kāposta

Ej pa virvi, nelīgojoties: Uz grīdas ar krītu novelk svītru vai noliek auklu, pa kuru droši un nelīgojoties jānoiet. To var padarīt jautrāku ar līniju taisot līkločus un zigzagus.

Līgo lauki, līgo pļavas,
Savas dienas gaidīdami;
Kad atnāca Jāņu diena,
Visiem ziedu seģenītes.

Tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Tādas Valentindienas nav,
Kas mīlu neatstāj.

Jaunais gads ar vēlējumiem veciem
Stāv smaidot aiz taviem pleciem,
Mīlestību, veselību, bagātību
Un it nevienu pārestību.

Kāds eņģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic.
Lai Amoriņš Tev sirdī valda,
Neveiksmes ar bultām skalda!
Mīļi sveicu Tevi vārda dieniņā!!!

Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
un draugus, kuri vienkārši ir!
Daudz Laimes!

Kaut mazliet žēl, ka gads ir atkal galā,
Tu tomēr smaidi – Jaunais nāk.
Lai laimes daudz, lai bēdas garām
Ar prieku sirdī gadu sāc!

Sitkla kāzu dienā mēs pacelsim glāzes,
Lai dzīve Jūs mīl, lai laime glāsta
Un lai jūs nerastu ne bēdas, ne dusmas,
Lai mēs svinētu atkal pēc četrdesmit gadiem!

Kā es gribētu būt tas, kas gribu būt –
Kā gribētu būt tur, kur gribu būt –
Kā gribētu just to, ko gribu just.
Es gribu to, ko gribi tu
Es gribu būt kur esi tu
Es mīlu tevi – čabulīt.

Jānīts savu stīvu bībi
Ar dūrēm sadūrēja,
Kam rāmi negulēja
Melnajās biksītēs.

Tā diena ir klāt,
Kad mīlestība nāk!
Tā nepametīs jūs,
Tā samīļos jūs!

Vasarsvētkos puķes un meijas jāliek pie katras gultas – veselībai, labklājībai un labai saimniekošanai.

Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabalu vienā pusē ar sarkanu krāsu, aiziet pie upes un met viņu ūdenī, ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi, tad tā precēs nabagu, bet ja naudas gabals nokritis ar nesmērēto pusi, tad precēs bagātu vīru.

Lai kūtī mušas neaugtu, tad Pūpolsvētdienas, Zaļās
ceturtdienas un Lielās piektdienas rītā bez saules
jānoslauka kūts griesti.

Tevi vīn es pīmineišu,
Ab tevim vīn es dūmōšu,
Koleit byušu tōlīnē,
Kotrā dzeives breiteņā.

Tevim vīn es rūku snēgšu,
Koleit dzives ceļu īšu.
Tev tod vīn es sūlejūs
Un nu tevis naškirūs.

Tu munas sirdes sauleiti,
Munu mīlu dzaltāneiti,
Aizmērst tevi navarēju,
Bet tik korsti tev’ mīļoju.

O! Kab dreiž tei dīna nōktu,
Kab ar tevi dzivōt sōktu!
Kab tev’ korsti mīļotu,
Koļs mums nōve rozškērtu!

/Andrivs Jūrdžs/

Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Kad biji maziņš, vecāki
Aizliedza rozetē mēli bāzt
Šodien paliek…..
Īstais laiciņš mēģināt!

Jānīts sita vara bungas
Vārtu staba galiņā
Lai sanāca Jāņa bērni
No maliņu maliņām

Jāņa vakarā lauž lapu žagarus, saulei noejot sien deviņi zari slotā, saulei lecot staigā pa kaimiņu ganībām, slauka rasu ar slotiņu piena slaucenē un dod govīm dzērienā, runājot šos piena vārdus: “Ai Dieviņ, mīļā Māra, sēd’ manā laidarā! Trīs upītes ietecēja manās govu nāstiņās, vien’ no jūras, vien’ no Ventas, treš’ no maniem kaimiņiem. No radziņiem pupiņos, no pupiņiem manā slaucenē: baltu pienu, biezu krējumu, dzeltānu sviestu dod (jāmin lopu spalva)!”

Riti laimes kamoliņ
Vecā gada vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā.

Ir katram ziedam sava rasas pērle,
Kas visās varavīksnes krāsās mirdz.
Kā gribētos to satvert saules starā
Un dāvāt tev no visas sirds!

Tev paldies, māt, par visu doto –
Par prieku, sāpi apskaidroto.
/A.Eglītis/

Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelkt cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts.

Jurģu dienā jāglabā cirvis un atslēgas zem sliekšņa, lai vilki lopus neaiztiek.

Zobenam, lāpstai un domai nekad nedrīkst ļaut ierūsēt.

Bet paliec pavisam
Uz manā mlūpām
Kā salda un mūžīga buča
Klau paliec pavisam
Uz spilvena mana
Kā viegla bet mūžīga smarža.
/K. Elsbergs/

Zinu ka tev garšo TIO, bet varbūt labāk laid uz Rio, sarakstīsi BIO

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!

Pīzdābols