Ja bļodiņā griežot divas olas ar pirkstu, tās sasitas, tad nākamā gadā apprecēsies.

Mēs visi te no tavas lielās cilts,
Un katrā mums ir daļiņa no Tevis.
Dievs uzklausījis Tavas lūgšanas
Un savu žēlastību bagāti mums devis.
Pavisam nedaudz palicis līdz simtam…
Paldies par to, ka, nežēlojot sevi,
Mūs skoloji un gaišu skatienu
Uz dzīvi līdzi ceļamaizei devi.

Zaķis Ezim saka klusu:
“Paiesim uz meža pusi –
Tur uz cūku taciņas
Visiem dala paciņas”.

Ar Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot!

Es pārsviedu zelta zirni
Par sudraba ozoliņu,
Lai tas krita skanēdams
Uz Jānīša cepurīti.

Jānīšam ārzemēs
Tautumeita pazudusi
Brauc Jānīti Dzimtenē
Velc meitiņu papardēs

Var vista olai lepoties:
Nu uzzināju cepoties,
Ko nezināju dēdama –
Es arī esmu ēdama!

Vemeklis

Nāc, māsiņa, cik nākdama,
Nāc meteņa vakarā:
Pelnu dienu pārtecesi,
Plācenišu paēduse.

Nesarunājoties spēles dalībniekiem jānostājas vienā rindā atbilstoši sava vārda pirmajam burtam, alfabēta secībā. Šo spēli iespējams spēlēt arī ar aizsietām acīm.

Esi vienmēr saules stariņš,
Reti, reti mākonīts.
Un ja kādreiz skumīgs prāts,
Lai tad palīdz slotas kāts!

Es jūs šodien apsveicu
Jūs esat kopā 30 ilgus gadus!
Jūs mīlat viens otru – es to zinu
Tāpēc dariet to zināmu visai pasaulei!

Lai Tev vienmēr siltas kājas
Un, lai mājās gaida mājas.
Zvaigznītes lai acīs spīd,
Kreisā kāja nepaslīd..

Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas par velti negulēja-
Tas taisīja cilvēciņu
Ar visiem zābakiem

Nav bijis vēl neviens tāds gads
Kas tikai laimi nestu
No bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā vestu
Bet laimīgs tas, kas smaidot prot,
Ņemt pretī to, ko dzīve dod!

Gribas, lai baltā pasaulē
balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst.
Un, lai baltās darbdienās
balti svētki ir.
/I.Ziedonis/

Pusgadsimta mūžā ievērojams konts,
Viņš ieguva laimi
Un izciļņi piepildījās,
Bet (vārds) joprojām ir drosmīgs
Uzticams un nenovērtējams draugs
Mīļais vectēvs, tēvs, dzīvesbiedrs!

Kad nāci pasaulē tu izskatījies ka tauriņš mazs.
Kad pirmo reizi ierunājies tavi vārdi izklausījās kā
Putnu dziesmas skanīgas.
Kad sāki skolā iet tad tu
Savā gudrībā nepārspēji nevienu.
Neviens nesapņo kā tu, neviens neizskatās kā tu,
Neviens nav kā tu.
Jo tu bērniņ esi viens unikāls bērns.
Tu brīnumbērns!

Ja Lieldienās līst – būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.

Nesolu šorīt, bet noskūpstu.
Jauka lai tev ir šī diena.
Māmiņa mīļā, tik laba kat tu.
Nav pasaulē, laikam neviena.

Devu, devu Jānīšam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.

Es jums saku, Jāņa bērni,
Metat kokus no celiņa,
Jās Dieviņš, brauks Laimīte,
Kritīs Laimes kumeliņš.

Valter kopā ar mello Janku, kapos sarīkoja pjanku
Bēriniekie pierijās, mironis pat pamodās.

Pasaki, čalīt, kāpēc tas tā,
Kāpēc man par Tevi jādomā?
Saule aust, pēc tam tumst,
Mana sirds pēc Tevis skumst…

Kluss svētvakara prieks,
Lai ienāk Jūsu sirdīs.
Kad gaisma sveču liesmās
Silti pretīm māj!

Uz jauno gadu dāvināsim
To siltumu, kas svecēs plīv.
Un neļausim, lai vienaldzībai
Tik bieži ienākt mūsu sirdīs brīv!

Mazi saules dzīpariņi
Manos vējos un saulītē tinas,
Kā mīļi, mazi cipariņi
Pret gaismiņu vijas un vijas.
Šiem mazajiem saules pirkstiņiem
Lai saulīte ceļu vada,
Un gaišajiem acu plakstiņiem
Lai prieks un laimīte rada.
/Ā. Āre/

Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš,
Kas bez saules nevar augt.
Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt.
Tēvs, māte-otra saule.
Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.
/P. Bārda/

Apklust minūtes,
Skan sekundes,
Sāk Jaunu gadu laika rats,
Un pērnā gada vietā,
Sāk dzīvot Jaunais gads.

No vizbulītēm ,pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecāties ,gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

Pislis

Jaunā gadā, Jaunā gadā,
Šodien, rīt un parīt,
Daudz Jums laimes Jaunā gadā,
Un mums pašiem arī!

Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt, lai pērkons neiespertu.

Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā.

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.
/J.Poruks/

Jānīts savu Līgu sēja
Pie akmeņa sētiņā.
Pats Jānītis tautās ies,
Papardes ziedu lūkoties.

Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā.

Brāķdirsa

Atausis ir priecīgs rīts
Balta, balta saule spīd,
Katrā sirdī prieks lai līst
Vasarsvētku dienā.

Svētais Gars pār mums ir nācis
Visus ļaudis svētīt sācis.
Šalciet birztalas un druvas,
Jo ir Vasarsvētku laiks.
/R.Skujiņa/

Pacelsim glāzes par to, lai Tev uzbruktu daudz daudz naudas un Tu nespētu no tās atkauties!

Nāk nākdama Lieldieniņa
Ar raibāmi oliņām,
Ar raibāmi oliņam,
Ar pūpoliem rociņā
Zakim groziņs padusē
Un pie bērniem soļos skrien!

Es gaidīju šo dienu.
Tā man ir tik īpaša, jo tā ir diena, kad piedzimi Tu.
Tu piešķ manai dzīvei krāsas. Daudz laimes dzimšanas dienā, mīļā!

Mīļo salavecīt,
Pagājušo gadu es saņēmu māsiņu –
Šogad es velos saņemt.. plastalīnu!

Jebijs jebanātovs

Vij perēkli cīrulis no saules stariem,
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Pa sīkām saknītēm, pa lauku kailu
Nāk Lieldienas un vēlas kūmās stāt
Tam priekam, kurš sēd šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir visu gadu krāts.
Nāk Lieldienas ar sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas skatienus liek celt,
Kas asnu prieku dvēselē sauc dēstīt
Un pūpolkokos saules zeltu smelt.
Saules staru zeltainās rīkstes
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.
Vēju šūpoles augšā un lejā
Līdz pat galotnēm sirdi nes līdz.
Tai caur Lieldienu gaismu no jauna
Atkal dāvāts tiek cerību rīts……..
Priecīgas Lieldienas….

Dzīvo vecpuisis normālu vecpuiša dzīvi: meitenes, draugi, klubi, alkohols. Bet draugi vinjam saka – Aprecies! Kad mirsi būs vismaz kāds, kas ūdens glāzi pasniedz!

Kad Ziemassvētku miers,
Lai dvēselē mājo prieks;
Kad klāt ir Jaunais gads,
Lai esi laimīgs pats!

Tu esi atnācis šeit,
Lai pasauli pārveidotu,
Lai zvaigznes celtu
Un varavīkšņu tiltus būvētu.
Tu esi atnācis šeit
Lai būtu šajā laikā
Lai būtu šajā vietā

Kalendārs ir ļoti viltīgs,
Teic, kā katru vārdā sauc!
Šodien datums ļoti zīmīgs,
Jo pie jums tas ciemos sauc!

Gadu skrējiens nav apturams,
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks.

Aiz laimes es jutu bailes
Un sirdī tumšas šaubas,
Bet kad domāju par Tevi
Tad saprotu, ka nevaru bez Tevis

Lai Jums viena dvēselīte,
Kas uz pusēm sadalīta.
Sargiet katrs savu pusi,
Lai tai otrai nesāpētu!

Stulbais retrīvers

Ir vieglāk svešam acīs lūkoties,
Un mīļus vārdus teikt.
Ar savu mīlu pieglausties,
Ar jūsmu turpināt to sveikt.
Varu putnu noglāstīt
Un teikt:
”Cik ļoti tevi vēlos sev!”
Bet tev-
Mīlas vārdus nepateikt.

Ments grib redzēt manu pasi, beigās dabuj bietē ar tējas tasi.

Es prasīju Dievam ūdeni un
Viņš deva okeānu.
Es prasīju Dievam zvaigzni,
Viņš deva debesis.
Es prasīju Dievam eņģeli,
Viņš deva man TEVI!

Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis – visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem
Mātes siltā, mīļā sirds.

Studentam ir jauns BMW, jo tas pārdevis TV,
Gāzēt tas pa ielām braši, kliedz: “Bļe malā pidarasi”, vedu mājās savaigu lasi
Izrādās, ka tas nav lasis, bet gan piemīzts mēslu saišķis

Piedirstais duršļāgs

Klausies uzmanīgi Vizma, būs tev jāustaisa klizma.
Tā ir nopelnīta lieta, kad kaka ilgstoši ir cieta.
Nevēlamies mēs to redzēt, būs tev jāiet kaut kur citur iztecēt.

Ja Lieldienās ir lietus, tas līs katrā svētdienā līdz par vasarsvētkiem.

Darbs bez mīlestības ir verdzība./Māte Terēze/

Dzīve ir kā samezglota dzija,
Kuras risinājums – grūts, bet skaists,
Neskaitīsim dienas, kurās lietus lija,
Mirkļus skaitīsim, ko žēl bij projām laist.

Ne tikai jaunību un prieku,
bet arī sirmo matu sniegu,
lai Jūs viens otrā mīlētu!

Kad ieraugu Tavu vārdu kalendārā,
Tad priekā dauzīties sāk sirds.
Jo Tu jau zini,
Ka Tu man esi mīļš.

Laiku pareģojot vēro, cik dienu priekš Jurģiem ir rasa: tik dienu priekš Jēkaba dienas rudzu pļauja.

Stūrainīti sieru sēju
Deviņdesmit stūrīšiem,
Lai sanāca Jāņu bērni
Deviņdesmit novadiem.

Paldies saku Dieviņam,
Nu atnāca Ziemassvētki;
Dievs lai dod veselību
Lieldieniņu sagaidīt!

Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad tanī gadā no mājlopiem kāds nobeidzas.

Lieldienās ēd zirņus, lai bagātību iegūtu.

Pilns ziedošas mīlas,
Pilns naksnīga klusuma,
Pilns teiksmainu sapņu,
Pilna saulaina prieka
Dienā, kura nebeidzas
Ar vienreizēju Saules rietu
Jūras krastā, Tavos soļos
Pretim savai Mīlestībai.
/L.Zariņa/

Jānīts kāpa ozolā
Bite koda dibenā.
Sieru sieru Jāņu māte
Alu alu jāņu tēvs
Vai gaidījāt Jāņu bērnus?

Gadi ir dīvaini dārgumi draugs,
Birst tie kā ziedi no ābeles kalnā.
Nobirst un aizspurdz kā putni
Rudens vizošā salnā.

Ja man pazustu lūpas,
Es skūpstītu tevi ar rokām.
Ja pazustu rokas,
Skūpstītu ar sirdi.
Bet ja pazustu arī sirds –
Tad zini, viss tevis dēļ!

Mīļo salavecīti
Iedod vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir tavā maisiņā.

Spaļurbis

Jānīts savu Līgu nesa
Līdz kalna galiņam,
Jo tai grozā siers un desa,
Un pa kādam aliņam.

Vāķies prom, gavēnīti,
A to miežu plācenīti:
Lielādiena atveduse
Košu olu vezumīnu.

Pežuķelle

Īsa, īsa Jāņa nakte,
Aiz visām naksniņām,
Vienu malu tumsa nāca,
Otru malu gaisma ausa.

Kas to saka, tas meloja,
Ka ir gara Jāņa nakte,
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā!

Dzymtās dīnas horoskops – Vērsis (Vierss)
Pateik daudz runot. Īpaši, kad pylna sirds sazakrojuse. Nabogi. A citi otkol cīši bogoti. Itīm cilvākim gūvs vīnmār atdūd vysu pīnu. Arī poši nav skūpi. Par tū, ka dzāroji, bet cīši lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Sporaugi, kas atbilstoši Jāņu leģendai reizi gadā, Līgo naktī uzzied.
(Papardes)

Apsveicam! Novēlam vēl desmit reizes 15 gadus dzīvot kopā mierā, saticībā un mīlestībā. Turpiniet dalīties visās bēdās un priekos. Mēs vēlam jums lielu laimi, prieku, veiksmi un labu veselību!

Treknu zosi, lauku speķi,
Naudas pilnu garo zeķi,
Līksmu prātu, jautru dzīvi,
Ziemassvētkus sagaidot!

Ja pasaulē nebūtu sieviešu, mēs dzīves pirmajās stundās nesaņemtu palīdzību, mūža vidū – baudu, bet beigās – mierinājumu. /A. Šopenhauers/ Milzīgs sveiciens sieviešu dienā!

Darbs aizdzen skumjas, bet darba alga atkal tās rada! Pacelsim glāzes par to, lai mēs nekad neskumtu!

Nāc, kundziņ, apraudzīt,
Kāda man dzīvošana:
Sarkans ceplis melnu jumu,
Ar tapiņu aizbāžams.

Sapņot par laimi,
Kas nākotnē būs, –
Tas Jaungada naktī
Sens paradums.
Šie gaišākie sapņi
Lai piepildās Jums!
Tas mans Jaungada vēlējums!

Es esmu izcils cilvēks, bet tomēr ne tiktāl, cik atceros savas dzimšanas brīdi un apstākļus.

Lai mīlestība nezaudētu krāsas,
Kad gadi projām tā kā dzērves iet,
No Gaujas ievu baltumu pa lāsei
Jūs katru pavasari pasmeliet.
Pa lāsei zaļuma no ozoliem un kļavām,
Ap Gaujienu, kas ciešā lokā stāv,
Un debesis no vizbulīšu gravām
Un sudrabu, kas viļņu tīnēs blāv.
Lai mīlestība nezaudētu krāsas,
Kad reizēm logā būs vien pelēks rīts,
Tai vajag arī spožu bērza tāsi
Un ugunīgās pīlādžogu spīts.
Lai mīlestība krāsas nezaudētu,
Tīrs vienmēr jāuztur tas skaidravots,-
Caur kuru siržu tuvība top svēta
Ar to, kas otram mīlot vairāk dots.
/K.Apškrūma/

“Jēzus dzīvs!“ klau,zvanu skaņas zemei pāri viļņojas.
“Jēzus dzīvs“ šalc mežu gali,priekā ziedi atveras.
“Jēzus dzīvs“-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.
“Jēzus dzīvs“-mirdz spožāk saule,ūdeņos mirdz staru zelts.
“Jēzus dzīvs“-pār mākoņkalniem aukšup jūtas gars mans celts.
“Jēzus dzīvs“-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.
Jēzus dzīvs! Sirds rīta stundā nebeidzamu prieku jūt.
Jēzus dzīvs! Vairs dzīves nastas panest neliekas tik grūt`.
Jēzus dzīvs!-tas atbalsojas tuvumā un tālumā.

Soldu olu pīdarēju,
Jōņu dīnas gaideidams,
Lai varātu dyžan brangi
Sovus bārnus pacīnēt.

Laivinieks ar makšķer kātu labāk brauktu medibās ar pasātu
Medniek ar bisi rokā, tik par nošaušanu domā
Arnolds kuram nav ne kā, pirksts ir dirsā un dzīvo Pārdaugavā

Lij, lietiņ, Jāņu dien’,
Nelij Jāņu vakarā:
Augs rudzīši, augs miezīši,
Augs jaunas meitenītes.

Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Tev!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Tev!

Ja Jāņa dienā saimnieks neiztaisa alu, tad viņam šinī rudenī nepadosies mieži.

Dziedi māmiņ “Aijā žūžū”,
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!

Kaut es būtu tik bagāta.
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.

Vārda diena ātri beidzas,
Pārāk īss ir prieka mirklis,
Bet lai dubultotu to,
Baudi to ar mīļāko!

Jurģa rītā nevar nevienam neko dot, tad piemetas kas ļauns.

Dzīvo un ceri,
Lai dzīvē kam deri,
Ēdi un dzeri,
Lai vairāk tu sveri.

Kas redzēja Jāņu nakti
Papardīti uzziedam,
Tas līgoja cauru gadu
Kā Jānīts vakarā.

Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.

Zaķis brīnās-kā tad tā?
Atkal olas kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt zaķes baigās.
Olas ir nu ohohoo!
Garausis īsts Pikaso!

Šodien es nevaru būt blakus un svinēt, bet gribu, lai zini,
Es domāju par Tevi un vēlu tev brīnišķīgu dzimšanas dienu.

Pretī nāku smaidīdama,
Ļoti, ļoti gaidīdama.
Lieldieniņas nu ir klāt,
Jāsāk viesus aicināt.

Atnāk manim Jāņu diena,
Nezināma, nedzirdama.
Ne man siets Jāņa siers,
Ne salūgti Jāņa bērni.

Lapu un asteru putenī,
Gājputnu atvadu klaigās,
Atkal Tavs vārds ar rudeni
Rokrokā mīļi staigā.
Līksmo par pēdējām dālijām,
Klejo pa purva ciņiem,
Dzērvenes lasa un bērzlapes,
Reibstot no vaivariņiem.
Izstaigājies un nokusis,
Piedziedājums:
“Laimes ceļam līdzi lai iet
Tava likteņa taka!
Allaž ap Tevi lai šalkotu
Sapņu un cerību druva
Un lai dvēsele paliktu
Vienmēr debesīm tuva!”

Uzdāvini man sapnīti, Ko izsapņot nākošnakt!
Citādi man būs jāiet Pie tevis to slepus zagt…
Uzdāvini man pasaku, Kam vienmēr laimīgas beigas!
Lai varu es brīdi aizmirst, Kas ir ikdienas steiga…
Uzdāvini man pieskārienu, Lai jaunu ceļu var sākt!
Vienam var pietrūkt spēka Stāvajā kalnā kāpt…
Kad mēness man pasakas stāstīs, Ar to sevi sasildīšu…
Uzdāvini man sevi! Es pieņemt šo dāvanu spēšu!
Kad,atverot acis,būs salti, Es tevi – sameklēšu…

Nepadodies tautu dēls…
Vīru svētkus svinēdams,
Sit citiem olas pusu,
Lai plist caulas brakscedamas!
Priecīgas un nesāpīgas Lieldienas!

Ūsiņu dienā jāietur maltīte ar cietām olām, gaļu un alu, lai lopiem visu nākamo gadu labi klātos.

Tā gaidu Lieldienu
Kā bāleliņu;
Aizgāja garām
Kā rīta rasa.

Jāņa māte sieru sēja,
Jāņa bērnus gaidīdama;
Jāņa tētis alu dara,
Jāņa bērnus gribēdams

Skaņu miņa ēstu tautai,
Tautas dēliem, tautas meitām,
Paliek sirdī noglabāta.

Nu tie saprot birzes šalku,
Upes čalu, putnu dziesmas,
Visas lej tiem sirdī drosmi.

Liekas vēl: pats Vanemuine
Staigātu starp dziedātājiem,
Dziesmu liesmas kurinādams.

Vasarsvētki, ziedu svētki,
Dziesmu laiki, līksmes laiki –
Visi lauki gavilēja:

Tauta atkal kopā lasās,
Nāk no tāliem zemes galiem,
Nāk no vakariem un rītiem.

Viņu starpā Vanemuine,
Dziesmu liesmas kurinādams,
Staigā neredzamu gaitu.

Tūkstošiem tur dziedātāju
Aizkustinās tautas sirdis,
Tāli skanot tautas dziesmām. –

Dziesma dziesmu sveicināja,
Pāri robežām un tālēm
Ēstu tautas dziedātājus.
/Rainis/

Vēl mēs abi esam vienā saules lēktā,
Vēl mums abiem kopā sniega dienas svētki,
Vēl mums zeltains rudens, Ievu ziedēšana,
Vēl uz tevi tiecas katra doma mana.
Bet uz kļavu lapas rudnes dziesmu raksta,
Mūsu dziesmai nevar atrast beigu takti!

Liene stāv uz stūra stalti
Gaida kad būs kājas plati
Satikusi kaimiņ Ati
Dabūj pīzā cukurvati
Atis vecais laizītājs
Izrādās, ka maniakāls pežu graizītājs.

Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Krievs ir krievs, bet latvis – latvis,
Vodka sīva, alus salds!

Dēj, mana vistiņa,
Div’ pauti dienā!
Atnāks māsiņa
Ar mazu bērniņu.

“Pārlieku daudz ir tādu cilvēku, kuru priekšstati par dzīves mērķiem balstās uz citu spriedumiem. Domājiet patstāvīgi, lai saprastu, kas jums pašam šķiet nozīmīgs un svarīgs, lai izvirzītu tādus mērķus, kuru sasniegšana jūs gandarītu!” / Deivids Nīvens/

Kalendārs ir ļoti pļāpīgs,
Teic kā katru vārdā sauc,
Datums šodien ļoti trāpīgs,
Un man tevi jāapsveic!

Māmulīt, saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku – gadā tik vienu,
Saņem ziediņus, kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.

Dzīvi nedrīkst vien dzīvot
Un vīnu ar steigu dzert;
Vaj`g iet caur pasauli mīlot
Un baudu no mirkļa tvert!

Par grūtībām nedrīkst domāt,
Tās vajag darīt un viss;
Var akmeņi būt tev somā
Un tās var būt debesis!

Un vecumu nedrīkst gaidīt;
Tas jau tāpat reiz nāks.
Ja vari par likstām smaidīt,
Tad laiks tevi nepanāks!
/G. Kraulere/

Dzymtās dīnas horoskops – Ūdensvīrs (Žbaņķeļs)
Lels dzārojs, bet lobs cylvāks. Kai bolūdeits. Moz ād. Cyti moš i daudz ād. Cīši sirsneigi. Lelõlo daļa ir tīvi. A cyti nav. Ka jīm stõsteisi sovas bādas, jī saprūt. A ka stõsteisiprīkus, jõnas buteļa. Itī cylvāki ir mõņticeigi. Bet kai īdzer vyss ir labi.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.

Gaisā kaut ko virmojam jūtu,
Mīļu bučiņu tev sūtu,
Sveicu tevi Dzimšanas dienā,
Un no laimes peldēt pienā.

Šorīt jāceļas man agri,
Pūpolsvētdiena jau klāt.
Tevi mīļi un sirsnīgi
Jānoper ir, vecomāt.

Salavecim, stiepjot maisu,
Filči slīd un iet pa gaisu –
Nosvempjas: gar acīm – mells,
Galvā – paskaļš džingl-bells.

Grīdlīstu jājējs

Neteic manim vārdu daudz, –
Kas gan man no vārdiem tiek?
Teic man dažus labus vārdus,
Teic man dažus saules vārdus,
Kas man visu mīlēt liek.
Teic man vārdus divus trīs,
Kas kā zelta lāses trīs.

Pežurīve

Puiši pēc meitenēm lūkojās,
Meičas pēc puišiem līgojās,
Vainadziņš galviņā neturās,
Jāņu naktī viss notiekās!

Mēness gaisma apspīd mūs abus
Skūpsts ir ilgs, bet liekas tik īss
Šķirties ir grūti, asaras plūst
Aizbrauc tu projām, paliksim vieni.
Sirds skumst pēc tevis, bet netikties mums
Tālu tu esi, bet domās mēs tuvu
Asiņo sirds ilgās pēc tevis
Mīlu es tevi un zinu, ka tu ar.

Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo –
Dziesmiņu par seksu svilpo.

Es gaidu sauli, kas sildīs mani.
Es gaidu lietu, kas veldzēs mani.
Es gaidu dienu, kas laimi nesis.
Es gaidu Tevi, kas mīlēs mani.

Lai saulgriežu naktī līgotājus silda Jāņuguns liesmas,
Un sirdī ikkatrā skan gaismas dziesmas!

Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena,
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņš un mazliet debesis
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.

Jāņu māte sieru sēja
Aiz namīna krūmīnā,
Jāņu meitas govis slauca,
Laidarāi tupēdamas;
Pienīc gāja; šņību, šņābu,
Kaņepīte: knipu, knapu.

Ņem, Jāniti, bēru zirgu,
Apjāj manu rudzu lauku,
Izmin smilgas, izmin lāčus,
Lai aug mani tīri rudzi.
Ņem, Jāniti, dulu zirgu,
Apjāj manu miežu lauku,
Izmin smilgas, izmin gušņas,
Lai aug mani tīri mieži.
Ņem, Jāniti, dzelten’ zirgu,
Apjāj manu auzu lauku,
Izmin smilgas, izmin puķes,
Lai aug mani tīras auzas.
Ņem, Jāniti, seķa zirgu,
Apjāj manu zirņu lauku,
Izmin smilgas, izmin gušņas,
Lai aug mani tīri zirņi,
Lai aug mani tīri zirņi
Zarotàma pākstitèma.
Ņem, Jāniti, zilu zirgu,
Apjāj manu linu lauku,
Izmin gaurus, izmin akļus,
Lai aug mani tīri lini.

Sieviete — Tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibonis šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete – Tu skaistākā starp puķēm!

Alu, šņabi liec, nu, galdā
Nāksim visi mēs tev talkā
Neļauj, tik, pār lūpu pūst
Jubilārs, lai pirmais lūzt!

Ak tu krupi, tautu meita,
Tavu smuku pupu šņoru!
Man iztrūka bikšu kņope,
Uz tevim raugoties.

Dziedam, dziedam, laimi vēlam,
Savam mīļam, dārgam dēlam.
Lai Tev dzīvē lielais spēks,
Kabatās, lai nav tev grēks.

Šodien ziņu Tev rakstu
Datoram pogas bakstu.
Gribu Vārda dienā sveikt,
Kaut ko gudru arī teikt.

Es Tavu vārdu pierakstīšu laimei līdzās,
Un sauli dāvāšu, kad nomaldījies stars.
Es Tavu vārdu aizsūtīšu priekam matos,
Ar vēju līksmoties, kad esi bēdīgs pats.
Es Tavam vārdam laimi novēlēšu,
Un prieku skanīgo, kad dienu sāc.
Es Tavam vārdam veiksmi līdzi došu,
Lai laimīgs vārds Tavs –
Un Tu arī pats …

Dirsānirējs

Savs vārds ir katram jānes,
Tu skaisti viņu nes –
Kā trauku, pilnu gaismas
Un pilnu – pasaules.

Strādā tā, it kā Tev nav vajadzīga nauda,
Dejo tā, it kā uz Tevi neviens neskatās,
Mīli tā, it kā Tev nekad nebūtu darīts pāri,
Dzīvo tā it kā uz zemes būtu paradīze!

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvis alu dara
No saldiem miezīšiem.

Sen gaidīju, nu atnāca
Diženais lielais rīts,
Nu varēja šūpoties,
Jaunas meitas skatīties.

Apsveicam 25. kāzu gadadienā. Visus šos gadus jūs esat staigājuši roku rokā, dalījušies grūtībās un priekos. Jūsu ģimenes lāde jau ir pilna ar sudrabu, un tagad priekšā ir ceļš, kas ved uz zelta raktuvēm. Lai veicas šajā ceļā. Ļaujiet mīlestībai jūs iedvesmot un atbalstīt.

Lieldienā jākrāso olas, tad vistas dēs skaistas olas.

Klusi, klusi, nemanot,
Kad ārā vēl zvaigznes spīd,
Kautrīgi pie mums ir nācis,
Jaunā gada rīts.

Līgojam divi vien,
Līdz trešo dabūsim;
Bridīsim pār upīti,
Tur trešo dabūsim,
Vai būs polis, vai būs leitis,
Vai dižens tēva dēls.

Lai šodien šampānietis līst,
Lai vāzē ziedi nenovīst.
Lai draugi kuplā pulkā nāk,
Un “Sveiks, lai dzīvo!” dziedāt sāk.

Zakīts iet pa zāli un smaida,
Zāle pa zaķīša pautiņiem skraida.
Zālīte beidzās, akmeņi sākās
Bez pautiem zaķis atnāca mājās.

Tavā vārdā-siltums,paļāvība,
Apvāršņu un atklāšanas prieks.
Labi,ka no viņa starošanas
Arī mums pa ziedputeksnim tiek!

Latvijā Mātes diena svinēta maija otrajā svētdienā, tāpat kā arī citās Eiropas un Āzijas valstīs, arī ASV. PAti svētku svinēšana ir līdzīga – mammas apdāvināta ar ziediem, mazām dāvaniņām un sirsnīgiem smaidiem.

Nāk Ziemassvētki no sniegota sila
Un baltu mieru pār pasauli klāj,
Un debesis svēta ikvienu šai naktī,
Kas cerību gaismu dvēselē krāj!

Māci, māmiņ, savam bērnam
laimes atslēdziņu gūt.
Gan caur darbu, gan caur dziesmu,
gan ar prātu gudram būt.

Neļauj izniekot to laiku,
Kas spēj laimei durvis vērt.
Strādāt sūri, mīlēt darbu,
mācoties caur dzīvi iet.

Savai tautai, savai zemei
gudru bērnu izaudzē,
Lai pēc gadiem tavas saknes
jaunus asnus izdiedzē.
/V. Kokle- Līviņa/

Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nenākat bīdamies!
Te dzied pate Jāņa māte,
Alus kanna rociņā.