Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi
Augstu, augstu šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties,
Un no sirds priecāties!
Papardes ziedu varot atrast tikai tad, ja meklē ar sev nolemto cilvēku.
Gada slieksni pārkāpjot,
Jaunus sapņus sirds lai rod!
Degsmes pilns ja būsi pats,
Laimīgs būs tev Jaunais Gads!
Vienā rokā zvaigžņu sveces,
Otrā – sarmots egles zars,
Pārnācis no gada trimdas,
Stāv aiz vārtiem svētvakars…
Kad biji bērns vēlējies būt tīnis.
Kad biji tīnis vēlējies būt pieaudzis.
Kad biji Pieaudzis, vēlējies tāds arī palikt.
Kad būsi vecs vēlēsies būt vienalga, vai bērns, tīnis vai pieaugušais…
Tad izbaudi savus gadus, kamēr vēl nēsi vecs…
Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņis,
Pa pārami jauni ļaudis,
Jāņu nakti pulcējāsi.
Vārds “…”
Kā ābols zarā spulgo
Un aicina pie sevis ciemos steigt,
Un Es jau nāku,
Es viens pulkā
Šī jaukā vārda īpašnieci sveikt.
Metens nāca pār kalniņu,
Galvas puse padusē.
Kas bijāt saiminieces,
Kuŗat guni namiņā!
Juram taisu brūnu alu,
Lai aug mani miežu lauki;
Mārtiņam gaili kāvu,
Lai dīžojas kumeliņi.
Slaidi laidos Metenī,
Lai liniņi gaŗi aug;
Lieldienā olas viru,
Lai telītes barojās.
Lai aizskrien jaunība, kā kāzinieku zvani,
Cik baltas ābeles un egles sarmā zied.
Vai skaisti bija tikai pavasari mani?
Nē, zelta zīle arī sniegputenī dzied!
Jūs esat kopā jau trīsdesmit gadus,
Un tas, ziniet, ir daudz!
Es novēlu Jums vienmer kopā būt,
Un lai laimes un mīlestības pietiktu vienmēr!
Lai arī tad, kad sarmā mirdzēs mati,
Jums mīlestība ir tā pati!
Puiši puiši, pelnudienu
Braucat maikšķu eglienē,
Cērtat koku, kas priekšā,
Lagzdu vien necērtate:
Lagzdiņaje pulks dēliņi,
Visiem kaula kažociņi.
Lai mīla, arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad Jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā,
Mīla ceļu apgaismos!
Puika prasa tēvam:
– Tā ir taisnība, ka dzīve laulībā ir līdzīga loterijai?
– Nē, dēls! Loterijā pastāv vismaz cerība…
Tad nu iedzersim par cerību, kuru līgavainis nav palaidis vējā – par līgavu!
Tik dabūju zīdenīša,
Kā Meteņa vakarā;
Tik dabūju jaunu meitu,
Kā rudeni kulšanā.
Saka, ka pirmais laulības gads ir grūtākais… un tad pierod. Daudz laimes gadadienā, mana dārgā sieva.
Liec savas pagales manās liesmās,
Es savas metīšu tavā gunī,-
Mēs kļūsim viena uguns dziesma
Vasaras svelmē un rudenī vēlā.
Ļauj gaismas straumei
Sirdij tecēt cauri,
Tam brīnumam,
ko jauna diena nes,
No mīlestības silto
Vārdu auras,
Lai atkal sasilst
Tava, tēti, dvēselīt!
Ziņģu ziņģu, Vastalāju,
Cūkas kājas kulītē.
Tās būsim apēduši,
Brauksim, citas meklēdami.
Es aicinu pacelt glāzes, lai jaunlaulātajiem dzīvē viss būtu melns!
Lai jaunais vīrs staigā melnā uzvalkā un ar melnu diplomātu, lai smēķē melno WINSTON, lai jaunā sieviņa brauc melnā MERCEDES, lai abi atpūšas pie Melnās jūras, ēd melnos ikrus un dzer melnu kafiju ar melno balzamu!
Metenī jeb Vatslāvī mājas mātes jau agri no rīta taisījušās pie pīrāgu cepšanas, tā ka lai līdz pusdienai būtu gatavi. Bērni, uz tiem priecādamies, dziedājuši:
“Meten, Meten, kur liksi pīrāgu?
-Klētie uz laktiņas, krustiņš virso.
Kad pīrāgi bijuši izcepti un bērni tos lielīdami ēduši, tad lielie puiši teikuši, ka tie vēl neesot tik labi, bet tagad iešot Meteni dzīt, tas došot daudz labāku pīrāgus un arī zelta pogas.
Apliec maigi rokas man ap pleciem,
Turi stingri ne vien šovakar.
Cauri dzīves lokiem droši vadi,
Kamēr matus sudrabsarma skars.
Gribu pieglaust savu sirdi tavai,
Klausīties, cik laimes pilna sit.
Noslīkt tavu zilo acu dzelmē,
Lūpām maigi tavas lūpas dzert.
Paldies, dārgie draugi, ka ne tikai kļuvāt par lieciniekiem mūsu kāzās un atbalstījāt mūsu izvēli, bet arī izglābāt grūtā brīdī. Paldies, ka vienmēr esat blakus un, ka ar nelokāmu roku Jūs abi parakstījāties būt par lieciniekiem. Es ceru, ka arī turpmāk Jūs paliksiet brīnišķīgi draugi mūsu ģimenei! Paldies, un es vēlētos izdzert šo glāzi par jums!
Mirkli padomājiet, pirms kausus pilnus lejat.
Mirkli padomājiet, pirms tālāk ejat.
Tālāk – kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk – kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.
(A. Vejāns)
Cik ātri laiks ir pagājis
Gadi, stundas, minūtes lido.
Šodien ir jūsu pāra svētki.
Jūs esat kopā piecus gadus, Apsveicam!
Dzīve ir pretrunu pilna. Kad noziedznieku ieslēdz važās, viņš alkst tās saraut. Bet ar mums kopā ir divi brīnišķīgi cilvēki, kuri brīvprātīgi savažojuši viens otru zelta važām. Pacelsim glāzes par to, lai šīs važas būtu mūžīgas un nestu viņiem tikai laimi!
Jums pirkstā šodien
Uzlikts zelta gredzens
Tas nav tik vienkārši,
Kā dažbrīd šķiet,
Jo gadās-zelta gredzens nospiež,
Kad pienākas ar to diendienā iet.
Lai domas nerodas
To noņemt, noslēpt
Un tālāk ceļu nostaigāt bez tā,
Lai gredzens paliek pirkstā visu mūžu
Un mirdzēt spēj pat dzīves vakarā.
Lai laime Jūsu dzīves ceļam cauri vijās,
Un nelaime Jums garām pazib vien.
Jo gredzeni, kas cieši savieno un mijās,
Tic nakotnē, kas abiem pretī skrien.
/S.Vorslava/
Jūsu ģimene jau ir stipra kā koks! 5 gadi laulībā nav smieklu lieta! Pārvariet visas grūtības un turpiniet vadīt savu mīlestības kuģi pa jūras ūdeņiem!
Papīra kāzas – ir tikai sākums,
Galu galā, ja laiva tika nolaista vismaz vienu reizi,
Atceraties, cik vāji un kautrīgi tā peld,
Taču pārliecinoši uzņem apgriezienus.
Tāpat arī laulībā – ar katru gadu arvien pārliecinošāk!
Ķēniņš brauc pa jūŗu,
Es pa jūŗas malu.
Metens brauc par Daugavu,
Cūkas auss kamanās.
Nāc ar mani zemi art,
Nāc ar mani maizi ēst,
Puķes sēt un bērnus gaidīt.
Nāc ar mani bēdu noburt,
Kopā mosties, kopā nogurt.
Nāc ar mani – es ar tevi.
Visas meitas gauži rauda,
Mārtiņiem aizejot;
Kā tās gauži neraudās,
Mārtiņš bija smuks puisītis.
Es gribu savas rokas
Ap taviem pleciem kļaut,
Zem ziedu pilna koka,
Zem zvaigznēm tevi skaut.
Es gribu, lai top būtne,
Kas būtu tu un es,
Lai dzīvību kā sūtne
Tā mūžos tālāk nes.
/M. Ķempe/
Kādam Austrumu Gudrajam reiz vaicāja: – Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu? Un viņš atbildēja: – Vīram nav jāklausās, ko runā sieva un sievai nav jāskatās, ko dara vīrs! Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!
Es Tev izdziedāšu zelta rozi,
Kad aiz loga vēlīns rudens līs,
Izdziedāšu žuburainu osi,
Kura, zaros zvaigzne ligzdu vīs.
Es Tev izdziedāšu lakstīgalu,
Jāņu nakti, rasu, papardes,
Izdziedāšu baltu puķu salu, –
Uz tās salas tikai Tu un Es!
Es Tev izdziedāšu mīlestību:
Kādu vēlies, kāda labāk tīk ?
Īsu, žilbīgu kā zibens zibu,
Tādu, kas liek visu mūžu tvīkt!
Es Tev izdziedāšu savas rokas,
Savas lūpas, kas Tev pieri skar,
Izdziedāšu itin visas mokas,
Kas, mūs tuvināt vai atgrūst var.
Es Tev izdziedāšu laimes dvašu,
Tavam spītam savu jaukšu klāt,
Tikai, laikam mīļais, Tevi pašu
Nespēšu nekad es izdziedāt.
/ Ārija Elksne /
Šodien draugi ciešā lokā
Vēlē laimes, ziedus sniedz,
Kad uz mūžu drauga rokā
Savu mazo plaukstu liec.
Ej ar Dievu, Metenīt,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi saņemsim!
Meteņu vakarā meitām jājāj ar cepļa slotu līdz cūku kūts durvīm, tad trīs reizes jāpiesit un jāteic: “Labvakar, čūčiņ, vecmemmiņ!” Ja cūka atrukst pretī,tad dabūs to gadu precēties.
Trīs gadi – ādas kāzas,
Jūsu laulība jau ir spēcīga.
Un šajā dienā es novēlu Jums
Lai mīlestības dzīve būtu pilna.
Lai nepatikšanas iet garām,
Bērni aug Jums par prieku.
Lai sliktais neatkārtojas
Un dzīvē valda tikai mīlestība.
Tagad mums jādala smiekli un asaras,
Saule, mēness, ziemas un vasaras,
Septiņas dienas, rīti un vakari…
Jādala viss, ko var dalīt un dot.
Cekulainu vistu kavu
Mārtenīšu vakarā,
Lai aug manim raibas govs
Kā vistiņas cekuliņš.
Jūs esat kopā 4 gadus, šodien jau ir lina kāzas,
Sudrabs vēl Jums priekšā un arī zelta kāzas.
Bet kas ir lins, to visi to zina,
Tas padara ģimeni stiprāku, cieši sasaistot vīru un sievu!
Nu kopā dzīvē divi aiziet,
Un sākas vēl viens senais stāsts –
Par to, kā bēdas, rūpes, raizes
Var kliedēt mīļu roku glāsts.
Apsveicam ar rožu kāzām,
No visas sirds vēlamies novēlēt
Vēl pusgadsimtu vai vairāk
Staigāt pa dzīvi kopā rokās sadevušies!
Dzīvē vieglu ceļu nav, nedz taku.
Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt.
Vēja laikā ejiet cieši blakus,
Lai līdz galam varat nostaigāt!
Kāds laiks Meteņos – tāds būs arī Lieldienās.
Devu, devu Mārtiņam,
Ko es biju solījusi:
Melnu vistu, kankariņu,
Ar visiem nadziņiem.
Jūs apsveicam ar kāzu gadadienu!
Jūsu sirdis kopā sitās jau 20 gadus!
Mēs novēlam vēl laimīgākus turpmakos gadus
Tā, kā gaisma mirgo ar jaunu spēku!
Bij divas sirdis reiz. Tad tās satikās –
Kā spilgtas liesmas pēkšņi iedegās.
Viens otrā toreiz pavērāties mulsi
Un sapratāt, ka mīla atnākusi.
Bij divas takas reiz – bet tagad tās
Ies kopā gadu gaitās saulainās,
Kat reizēm var līdz mērķiem neaizirties,
Bet tagad tās vairs nedrīkst šķirties.
Es nokāvu divus gaiļus
Mārtiņdienas vakarāi;
Vienu cepu, otru vāru,
Mārtiņdienu gaidīdama.
Sakļaujas bērzi un vējā šalc-
Esiet laimīgi abi!
Ezerā atsaucas vilnis balts –
Diviem kopā būs labi.
Atnāk dienas,
Aiziet dienas
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā!
Laimīga laulība nes sevī mieru un drošības sajūtu,
kas neizgaist pat dzīves nestundās.
Lai gadi jūs aizvien vairāk satuvina!
Lai tie dāvā jums gan piedzīvojumus un risku, gan rāmu dzīvi un gandarījumu.
Rubīna kāzas ir vēl viens iemesls, lai viens otram atkal atzītos mūžīgā mīlestībā! Apsveicam Jūs jubilejā!
Lai jūsu dzīvē līdz mūža rudenim nepietrūktu:
Mīlestības, saticības, laimes.
Lai jums labi, lai jums ļoti labi
Lai jums brīnišķīgi iet
Lai jums visi labie putni
Katru rītu logā dzied
Lai jums skaistas debeszilas,
Košas, jaukas puķes zied
Un lai spožā siltā saule
Nekad dzīvē nenoriet
Lai jūs savas dzīves grožus
Varat cieši turēt ciet
Lai jums labi, ļoti labi
Lai jums brīnišķīgi iet!
Sveicam 3.gadu kāzu jubilejā! Šobrīd jau esat iejutušies viens otra ādā! Novēlam Jums bezgalīgi daudz mīlestības un saskanīgu dzīves kopā!
Porcelāna kāzas – 20 gadi!
Un jūs apsveicam no visas sirds!
Ļaujiet ģimnei būt vēl stiprākai,
Ļaujiet dienām un gadiem būt laimīgākiem!
Ir bjis daudz kas šajā laikā
Un Jūs nopelnījat nosaukumu “Ģimene”!
Novēlam jums laimi, mīlestību un labklājību.
Dzīvot kopā vienmēr!
Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt.
/Imants Ziedonis/
Būs mīlestībai smarža rūgtena gan salda,
Būs kādreiz arī asie vārdi jaapvalda.
Bet galvenais, lai nepietrūkst
Jums maizes savā galdā,
Lai, kopā smaržojot vai ēdot, tā arvien ir salda!
/V. Kokle-Līviņa/
Mūsu tētis
Ik rītu uzsākt omā labā,
Ir mūsu tēta dabā.
Viņš mājās visus modina,
Uz skolu doties mudina.
Tētis pats uz darbu brauc,
Brīžam tā, ka riepas kauc,
Jo viņam darbs ir atbildīgs –
Gan smags, gan skarbs, gan iespaidīgs.
Arī mūs viņš māca tā,
Jābūt apzinīgiem, lai vai kā!
Tētis zina, kā labāk būt,
Kā, darbu darot, prieku gūt.
Par to es viņam cieņu dodu,
Jo zinu – jāuzvar ar godu.
Tētis man ir arī draugs,
Bet es viņa acuraugs.
Šodien mēs jums laimi vēlam,
Pirmam jābūt ņipram dēlam!
Tālāk kā jums pašiem tīk
ja tas darbiņš un mazie neapnīk!!
Visu dienu
Pie tava pleca
Kā magones zieds
Pie kāta –
Aiz laimes bez prāta –
Uz mūžu ar tevi salaulāta.
/I.Binde/
Katrs no mums –
Dēls!
Mazdēls!
Vectēvs!
Un tēvs!
Katrs no mums tik īpašs un svēts,
Katram no mums pieder it viss, kas ir gūts.
It viss, kas nākotnē sagaida mūs.
Kalni un lejas,
Kāds raud, un kāds smejas,
Bet kopā mēs spodrinām zvaigznes.
Kalni un lejas,
Kāds krīt un kāds ceļas,
Mēs atrodam durvis un bezizejas.
Dēls!
Mazdēls!
Vectēvs!
Un tēvs!
Mēs esam labākais alfabēts –
No burtiem un vārdiem,
No vārdiem un stāstiem,
Mēs ceļojam blakus ik brīdi.
/Jānis Jerofejevs/
Metenī ir brīvi ļaunie gari, tāpēc vakarā var sagūstīt lietuvēnu. Sapulcējas visi mājinieki ar važām, pulksteņiem un taisa lielu troksni; viens stāv durvīs ar tukšu maisu, lai lietuvēns bēgot iemet tur lielu bagātību. Kas šai naktī lien maisā, tam lietuvēns dod lielas dāvanas.
Mūsu jubileja ir tikai mirkļa svētki, bet mūsu laulība ir mūžīga. Priecīgu gadadienu!
Mīlestība ir savienojusi jūsu dvēseles
Divi gadi paskrēja kā divas dienas!
Jūs šobrīd lepni saucat sevi par sievu un vīru,
Saglabājiet šo cieņu mūžīgi viens pret otru!
Mīla ar mīlu, kad satiekas, –
Tai nevajag gaismas, ne atļaujas,
Tā nebīstas velnu, ne veļu.
Tā klusi klusiņiem solīšiem prot,
Ar kaķīša pēdiņām izlaipot,
Pa nepazīstamu ceļu.
Laiku aizturēt nevar,
Visiem aizsprostiem pāri tas palo,
Kaut ko atnesdams līdzi,
Prieku un mīlestību.
Skaties, cik balti mākoņi,
Kā līgavas tērpa zīds,
Cerības ziedos ievītas domas,
Mīlestības pavadīts.
Apsveicam ar Sudraba kāzām!
Un mēs gribam no sirds vēlēt
Jums: veselību, veiksmi un pacietību,
Un vienmēr saprotiet viens otru.
Gadsimta ceturksnis! Galu galā tas ir daudz
Lai pārbaudītu savas jūtas.
Šodien piepildīsim glāzes
Šajos lielās MĪLESTĪBAS svētkos!
Nav jau viegli kopā veidot dzīvi,
Divas takas vienā siet.
Nav jau viegli veidot kopā dzīvi,
Tomēr diviem kaut kā labāk iet.
Kāzu gadadiena –
Mīlestības sertifikāts.
Datumu, to sirdī
Jūs saglabājat visu savu dzīvi.
Nāciet šurpu, puiši, meitas,
Mārtiņdienu nosvinēt:
Ir man zosis, ir man maize,
Ir ar saldais alutiņš.
Ūsiņā, Mārtiņā
Saldu daru alutiņu:
Mārtiņš miežus audzināja,
Ūsiņš labus kumeliņus.
Jāni, izbaudi savu pēdējo dienu brīvībā. Ujj, es gribēju teikt – izbaudi torti! P.S. Apsveicu ar laulībām, mīļie!
Es esmu radusies
no viņa prieka
no viņa aizmiršanās cerības un apmātības
no izelpas kas norimusies čukstā
un ausu gliemežnīcās var joprojām dzirdēt
kā tētis pārpeld okeānu
kā tētis izaug milzīgāks par kokiem
kā tētis saliec tiltus sīkā lodītē
un noslēpj
zem katra spilvena es varu uzmeklēt
kā izžuvusi asara ir mana tēva mīlestība
pat ja viņš nenojauš
es eju tālāk
/Andra Manfelde/
Vairs skaistāku brīžu dzīvē nav,
Kad laime, ko gribēji, tagad ir tava,
Kad divi ceļi par vienu var kļūt,
Un divas sirdis vienotas būt.
Kad pumpuri mostas
Un raisās no prieka,
Divas dvēseles tiekas
Tai laimīgā vietā,
Kur strauti čalo
Un putni dzied
Tām divatā turpmāk
Būs nolikts iet.
Aizdedzināsim sveces par mīlestību, kas palīdzēs visās baltajās dienās un nebaltajās dienās.
Par to lai šodien sāktais dzīves ceļš būtu vienmēr skaists un balts.
Ir pagājuši pieci gadi, skaisti un laimīgi,
Ir pagājuši pieci gadi, kopš esam kopā.
Mēs audzinām bērnus, smieklīgus, ļoti mīļus,
Un visu laimei mums ir dāvājis liktenis.
Nav tavas rokas piekusušas dot,
Un tava sirds nav piekususi starot.
Tais rūpēs gaišajās, kas, dienas darbus darot,
Ap katru lietu vijas nemanot.
Tētis
Visus darbus, kurus darīt nav spēka
ne mammai, ne brālim, ne māsai, ne man,
izdara tētis.
Kur gan bez tēta lielā spēka mēs visi liktos?
Stāvētu katrs neizdarāmā darba priekšā
un varbūt pat nesatiktos.
Domātu skumjas domas un kaltu plānus,
kā labāk padarīt darbus nepadarāmos,
līdz atnāktu tētis, stiprs kā lācis,
paņemtu katrā rokā pa darbiņam,
mammu, brāli, māsu un mani
uzceltu plecos
un visu paveiktu smiedamies.
Pēc tam tētis mūs pasviestu gaisā,
un mums nebūtu bail
iekrist tēta stiprajās rokās visiem kopā.
/Iveta Skapste/
Dietu dietu, saimeniece,
Meteniša vakarā,
Lai liniši gari auga,
Lai telites barojās.
Tāds notikums – reizi 3 gados!
Apsveicu ar ādas kāzām!
Āda tagad ir ļoti modē!
Apsveicu, Jūs esat tendencē!
Meteņa vakarā vēla sniegu kamolus, lai kāpostiem lielas galviņas augtu.
Jūsu pirmā jubileja ir klāt!
Piecu gadus jau esat laulāti.
Un mēs redzam kā pirmajā dienā,
Mīlestības acīs spīd, raugoties vienam otrā.
Lai jums jauno dzīvi sākot,
Mīlestības nepietrūkst,
Saticības – vētrām nākot,
Pacietības – diendienā!
Es Tevi mīlu. Viss ir bijis jau –
šis roku mulsums, divi elpas blaku,
bet dzirdējusi pasaule vēl nav,
kā tieši tev un tieši es to saku.
/J. Peters/
Sēdiet, radi, sēdiet, viesi
Pie bagāta kāzu galda
Lai netrūka maize, sāls
Jauniem mūžu dzīvojot! Iedzersim par to!
Solījums, ko kādreiz devāt mīlai,
Visu mūžu, lai Jums paliek svēts,
Draudzība ir pamati lielai mīlai,
Mīlestība – uzticības vērta!
Jūs dzīvoja kopā jau piecus gadus.
Jūs staigājat kopā pa vienu ceļu.
Un mēs vēlamies jūs novēlēt
Nosvinēt zelta kāzas.
Tā šie gadi ir paskrējuši vēja spārniem
To ir maz, tie ir tikai divi,
Jūs esat skaisti, jauni un veseli,
Jūs tik tikko sākāt ģimenes dzīvi!
Apsveicam Kokvilnas kāzās!
Katra sapnis turēt tēta roku,
Pasmieties par viņa joku,
Iedot bučiņu uz vaiga,
Būt pret viņu vienmēr maigam.
Iedzert kopā saldu tēju,
Uzdejot kaut lēnu deju.
Viņam acis spoži mirdz,
Man no prieka lēkā sirds.
No tāla attāluma savus smaidus sūtu,
Viņa sirdspukstus es jūtu.
Viņš vakaros lasīja pasakas,
Aiz laimes,kad viņš bija,bira asaras.
Paliksim uz mūžu kopā,
Turēsimies ģimenē ciešā lokā.
Līksmosim,ka tētis ir,
Un mūs nekas nekad neizšķirs!
Jums liktenis lēmis kopā vīties,
Svešs padoms nederīgs un lieks,
No asiem oļiem nav ko bīties,
Jums kopā jānes zieds un sniegs.
Mīļie, esiet vienmēr laimīgi un roku rokā tā kā šodien, visu mūžu nostaigāt!
Nav labi cilvēkam būt vienam – šo domu šķetinot, jūs esat prātā ņēmušies un rokās devušies, lai dzīves gaitās ietu, lai kopā veiktu darbus cēlus un ātrāk gādātu sev meitiņas un dēlus.
Lai kāzu diena cauri gadu tālēm
Kā cerība, kā balta bura peld
Un laimes ceļā lai tā neizbalē
Tāpat kā gredzenos dzirkst zelts.
Būs kalngali, straumes un kraujas,
Būs meži, kur ezeri tumst,
Bet sauli ja turēsiet plaukstās,
Būs silti gan citiem, gan jums.
Meteņos klāja bagātīgu galdu – kāva cūku, gatavoja cūkas smeceri, kājas, ausis, cepa miežu un kaņepju plāceņus, pīrāgus, vārīja zirņus un pupas. Meteņu ēdienu zīdeni jeb grūdeni gatavoja no žāvētas cūkas galvas, vārot ar grūbām un kartupeļiem. Tika cepta arī Meteņu maize – tītenis, ko gatavoja no rupju kviešu vai miežu mīklas, veidojot plāceni, ko apsmērēja ar grūstām kaņepēm, taukiem un saritināja. Galdu klāja ar baltu galdautu un rotāja ar zaļām mētrām vai sūnām, lai viss zaļais un dzīvais ienāktu mājās.
Kā toreiz, kad vēlējos klēpī Tev ierāpties,
Un tā, kā tikai bērns prot – mīļi pieglausties..
Es šodien Tev gribu pateikt paldies,
Ka esi man tētis, kas nav baidījies
Vienmēr būt mans labākais draugs…
Un šodien nekas nav mainījies,
Tik vien kā drīz pretī mazbērni skries,
Laiks ievilks sejā gadu zīmes,
Pa drusciņai visu, visu no dzīves:
No rudens rītiem, kad sēnēs gājām,
No sienu pļaujas pa takām gar mājām,
No ganību laukiem, kur gotiņas vedām,
No vasaras takām gar kaimiņu sētām,
No ziemas dvesmas, kad pēc eglītes gājām,
No svētku pīrāgiem no mūsu mājām…
No visa, visa, ko kopīgi veicām,
No visa tā, ko viens otram uzticējām…
Tu vienmēr būsi mans labākais draugs,
Vienmēr kā tētis – mīļš un labs..
Es vēl kā bērns Tev pieglausties steidzu,
Un no sirds Tēva dienā sveicu!
Rubīns ir ļoti dārgs un vērtīgs dārgakmens, kas pēc vērtības ir otrais pēc dimanta. Tas jau liecina, ka četrdesmitā kāzu gadadiena ir retums un nozīmīgs notikums Jūsu dzīvē! Bet rubīns iegūst savu skaistumu un varenību tikai tad, ja tas ir pareizi apstrādāts. Tāpat kā attiecības ir ideālas, ja pie tām tiek strādāts. Šodien man ir tas gods apsveikt jūs šajā svētku dienā, četrdesmit gadu jubilejā, kad jūs kopā dzīvojat. Es novēlu jums tikai laimi! Daudz laimes jums jubilejā!
Ai, Mārtiņ, smuks puisīti,
Kā tu mani pamielosi?
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Gaidu tevi atbraucam.
Ļauj man kā sniegam
Ar saulstaru zaigumu
Draiskoties tev acīs,
Ļauj man kā sniegam
Tavu dienu takām
Vismaigākos vārdus
Sacīt:
Ļauj man kā sniegam
Pasauli tev zem kājām
Nokrāsot baltu.
/A. Atskabarga/
Mana brīnišķīgā sieva! Šodien, mūsu četrdesmitajā kāzu gadadienā, varu ar pārliecību teikt, ka nav neviena labāka par tevi visā plašajā pasaulē! Tu esi gādīga māte, mīloša vecmāmiņa un labākā sieva! Es apsveicu ar mūsu jubileju un ceru, ka mūs gaida vēl daudz apaļu datumu!
Šī varbūt skaistākā no dienām,
Kas mūžā bijušas un būs.,
Tā divas upes saplūst vienā
Un viena straume tālāk plūst.
Diena, kad devām kāzu solījumu, bija mūsu ceļojuma uz brīnumzemi sākums. Vienmēr turi manu roku, mans dārgais, apsoli man to neatlaist. Priecīgu kāzu gadadienu!
Ej ar Dievu, Metenīti,
Ar to savu slokātnīti!
Atnāks mūsu Lieldieniņa
Ar balto piena rausi.
Saule riet un rietēdama
Osim zelta jostu kar.
Sargiet mīlu! Mīla trausla,
Viņa viegli salūzt var.
Liecas dardedze pār jūru,
Liegsim pirkstiem viņus skar.
Ticiet mīlai! Mīla stipra –
Bēdu kalnu pacelt var.
/Eižens Vēveris/
Metenī mātes nevērpa, lai traki suņi neskrien mājā.
10 gadi pagājuši kā dziesmā.
Apsveicam no visas sirds!
Un mēs vēlamies tikai, lai kopā
Jūs dzīvojat lielā priekā!
Ap Meteni slaidi laižu,
Lai liniņi gari aug;
Ap Lieldienu šūpojos,
Lai telītes barojas.
Kad Vastalāvjos un Lieldienās ir sniegs uz jumtiem, tad nākošā vasarā ir daudz sēņu un ogu.
Kopā jūs esat dzimuši, un kopā būs jums mūžam būt.
Jums būs kopā būt, kad nāves baltie spārni aiztrauks jūsu dienas.
Jā, jums būs kopā būt pat Dieva klusajā atmiņā.
Bet lai jūsu kopā būšanā ir brīva telpa,
Un ļaujiet debesu vējiem virpuļot starp jums.
Pirms kāzām māte līgavai pasniedza dāvanu kasti: Kāzu naktī uzvelc to, kas kastē, un vīrs tevi mīlēs visu mūžu! Pienāca jaunā pāra kāzu nakts. Jaunā sieva nepacietīgi atvēra kasti, un … tā bija tukša.
Pacelsim glāzes par gudrām mātēm un klausīgām meitām!
Mēs esam laimīgi precējušies jau 10 gadus, es neesmu aizmirsis mūsu jubileju. Šodiena ir ļoti īpaša, ir pagājuši 10 gadi… vienkārši ļaujiet tam iegrimt. Mēs cīnāmies, smejamies un mīlam viens otru. Tas viss ir bijis tā vērts.
Ņem tautieti, ved pie rokas
Savu daiļu līgaviņu.
Būs tev mājas kopējiņa,
Atslēdziņas glabātāja.
Skrien gaŗām, Metenīt,
Ar kaņepju plācenīt’!
Man atnāca Lieldieniņas
Ar baltām oliņām,
Ar baltām oliņām,
Ar ziedotu plācenīt’.
Paldies saku tētiņam
Par gudro padomiņu.
Aizejot tautiņās,
Man netrūka padomiņa!
Lai saulīte nenoriet,
Savus ceļus staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Ilgu mūžu dzīvojot.
Šodien saule, šodien saule,
Šodien saules vajadzēja,
Lai spīdēja, lai sildīja,
Kopā mūžu dzīvojot.
Kādam valdniekam jautāja:
– Kā tev izdodas valstī saglabāt mieru un labklājību?
– Kad esmu nikns, mani ļaudis ir mierīgi; kad viņi dusmojas, es esmu mierīgs. Vārdu sakot – mēs esam līdzsvarā.
Ģimene ir maza valsts.
Pacelsim glāzes par to, lai jaunais pāris prastu saglabāt mieru un labklājību savā valstī!
Tēvs, mans paraugs un balsts,
Mans lepnums un spēks,
Kā akmens, aiz kā paslēpties,
Kā klints, aiz kā patverties.
Bet arī mīļš un jauks
Kā zēns, ar kuru pa pļavu skriet
Un no virves šūpoles siet.
Kā tētis, kā paraugs, kā draugs,
Kā sapnis, kurš ir bijis jauks.
Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.
Daudz laimes kāzu jubilejā!
Dzīves straumē upe garām tecēs,
Tā Jums abiem tikai viena būs.
Jūsu laime – gaišu ziedu svece,
Un Jums abiem jāsargā tās mūžs.
Lieciet stipras bērza šķilas
Savā dzīves pavardā,
Lai pēc siltuma un gaismas
Nav mums citur jāstaigā.
/A. Vējāns/
Meteņus sauc arī par Budēļa vakaru – pēdējā diena, kad vēl varēja iet ķekatās jeb budēļos, jo budēļi pieder ziemas nodarbēm. Maskošanās mērķis bija atjaunoties un iegūt jaunu spēku, tāpēc gājieni bija skaļi un jautri, budēļi lēkāja, trokšņoja, dziedāja un dancoja. Maskotie tēli mājai un saimei nesa svētību, veselību, aizsardzību un nodrošina auglību, padzina visu slikto un ļauno. Arī budēļu maskas steidzināja pavasara atnākšanu un simbolizēja auglību – uz otru pusi apvilkts kažoks, mice ar zvaniņiem, bet pie jostas starp diviem sīpoliem iekārts burkāns.
Mīlestībai ir tūkstoš paveidu un katram no tiem ir sava gaisma, savas skumjas, savas laimes izjūta un sava smarža. Tāpēc mīlestība jāmācās visu mūžu, jo tā ir pasaules brīnums. Jums šodien iesākās šīs mācības, turpiniet tās visa mūža garumā!
2 cilvēki, 2 dzīves,
1 mīlestība!
Novēlu jums mīlestību, kas bezgalīgi aug katru dienu
Saspied ciešāk manu roku,
Saspied tā, lai pirksti kaist,
Lai zūd šaubas, lai es manu,
Nav tas sapnis, kas var gaist.
/Ā. Elksne/
Asins kopā smejas un dzied,
Lūpas maizi uz pusēm dala.
Jums līdz sirmumam blakus iet
Tur, kur dzintara jūras mala.
Lai Jūsu mīlestība ir tik karsta, kā tiko izņemts trauks no krāsns!
Sarunājas divas draudzenes. – Vai taisnība, ka tā meita precas?
Jā, nākamajā sestdienā kāzas!
Vai līgavainis zina, ka viņai ir mākslīgas kūtis?
Ne! Tas būs pārsteigums!
Pacelsim glāzes par patīkamiem pārsteigumiem!
To mīlas dzirksteli, kas sirdī krita,
No dzīves aukstiem vējiem sargājiet.
Lai nedziest tā, lai neiedegas cita,-
Ceļš, kopā sākts, līdz galam jānoiet.
Ūsiņš nāk, Ūsiņš nāk,
Mārtiņš nāk vēl labāk:
Ūsiņš nāk zaļu lauku,
Mārtiņš zaļu apcirknīti.
Mārtiņš jāja pa vārtiem,
Piesien savu kumeliņu,
Pakar savu mētelīti
Pie tā vārtu stuburiņa.
Mārtiņam, vecpuišam,
Cauras bikses mugurā;
Šuviet ātri, jaunas meitas,
Dodiet bikses Mārtiņam.
Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai
Uzplaucēt brīnumu dzīvē,
Laimīgiem būt!
Es vienmēr domāju, ka nekas nevar būt tik nevainojams un ideāls kā mana dzīve. Izrādās, mūsu laulība ir. Priecīgu gadadienu!
Trīsdesmit gadi ir diezgan ilgs laiks,
Jūs pazīstat viens otru no galvas līdz kājām,
Katrs žests un nopūta ir skaidra.
Atšķirīgas dzīves nu ir savienotas vienā liktenī.
Gadu gaitā svešā pasaule ir kļuvusi par savējo.
Trīsdesmit gadus zem viena jumta dzīvot kopā,
Dalot visu vienādi savā starpā –
Vairs nav nekādu noslēpumu!
Bet, lai gan ir pagājuši trīsdesmit gadi,
Jūsu acīs mirgo viena un tā pati gaisma,
Kā silts sveiciens no jūras.
Šajā jubilejā jums ir jūras pērļu krāšņums
Un īpaši mīļš simbolisks trauslums.
Tagad ģimenei ir pērļu cietība,
Bet tā ir arī ar savu maigumu!
Apsveicam Jūs tik svarīgajā notikumā!
Nav svarīgi, ka šī ir tikai mūsu 1. gadadiena, svarīgi ir tas, ka es vienmēr tevi mīlēšu. Daudz laimes jubilejā, mīļā.
Dzīve ne velti Jūs ir savienojusi,
Un, lai gan ceļš ir grūts
Bet šeit atkal aci pret aci, un sirds ir salda,
Un tas nozīmē, ka jūs būsiet kopā mūžīgi!
Mēs sirsnīgi sveicam jūs jubilejā,
Un tagad divdesmit pieci gadi laimīgas laulības!
Jūs tagad esat divu cilvēku komanda. Apsveicam ar nepārspējamu savienību! Novēlu Jums laimīgu un veiksmīgu laulību.
Bij viena sirds un viena galva,
Un vienam viss bij jāizšķir.
Nāk mīlestība – liela balva
Un tagad viss jums divkārt ir.
Padanco, saimeniece,
Metenīša vakarā,
Lai danco govis vērši
Pavasar tīrumā!
Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs.
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir pats skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt!
Lai jums vienmēr saules gana,
Lai ir silti, tad kad vēji brāzmot sāk,
Lai no jūsu satikšanās pirmās
Visu mūžu laime līdzi nāk.
Mīliet viens otru, bet neļaujiet mīlestībai sevi saistīt:
Lai tā drīzāk ir viļņojoša jūra starp jūsu dvēseļu krastiem.
Pildiet viens otra kausu, bet nedzeriet no viena kausa.
Dodiet viens otram no savas maizes, bet nekodiet no viena rieciena.
Dziediet un dejojiet kopā un esiet līksmi, bet ļaujiet katram no jums būt par sevi.
Gluži kā lautas stīgas ir katra par sevi, kaut arī tās skan vienā mūzikā.
Dodiet savu sirdi, bet ne viens otra glabāšanā.
Jo vienīgi Dzīves roka spēj saturēt jūsu sirdi.
Un stāviet kopā, tomēr ne pārāk cieši blakus:
Jo tempļa balsti stāv savrup un ozols un ciprese neaug viens otra paēnā.
/H.Džibrāns/
Ja Meteņos sauss laiks – būs ražīgs gads.
Lai jums, jauno dzīvi sākot,
Mīlestības nepietrūkst,
Saticības – vētrām nākot,
Pacietības – diendienā!
Tēt…kam gan paldies varētu teikt?
Par to, ka dzīvē varu kaut ko darīt, kaut ko veikt.
No tevis mācījies es esmu cīņas sparu,
Ar stipru garu tagad dzīvē daudz ko darīt varu.
Tu man esi piemērs – kaut ņem jebkuru jomu,
Gribu pārņemt visu tavu pieredzes somu.
Tu man rādi piemēru, kā būt par vīru,
Kā būt par tēvu ar sirdsapziņu tīru,
Tu man esi iemācījis dzīvot dzīvi.
Man viss izdosies – vari uzelpot brīvi.
Es tevi mīlu! Man prieks, ka esmu tavs dēls!
Un zini – pasaulē tu esi labākais tēvs!
/Raimonds Blisiņš/
Nāc, māsiņa, ciemoties
Metenīša vakarai:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.
Brāli, tagad tu esi vīrs!
Tev blakus ir skaista sieva,
Nepievil mani,
Esi drosmīgs un dūšīgs,
Un laime būs balva.
Lai tava nakts ir karsta
Un diena smieklu pilna!
Daudzi cilvēki dāvina savām sievām dāvanas viņu jubilejā. Bet es to daru ļoti vienkāršāk un visu savu dzīvi atdevu tev, mana dārgā. Es tevi mīlu, daudz laimes jubilejā!
Meteņus uzskata par bērnu svētkiem, tāpēc ir uzskats, ka pati Laima vai Metenis šajā dienā metot dāvanas mazajiem rokās. Izplatīta ir konfekšu bēršana bērnu pulciņā, lai tie priecīgi lasa. Ja bērni priecīgi šajā dienā, tad izdosies arī viss gads līdz nākamajiem Meteņiem, jo arī šis topošais gads ir tādā kā bērna vecumā.
Mēs jums dāvinām rožu pušķi
Par godu krāšņajiem kopā pavadītajiem gadiem.
Jūsu jūtu svaigums, tāpat kā rožu svaigums,
Ļaujiet tam jūs satraukt līdz priecīgām asarām.
Tā esot teicis pats Dievs,
Nav labi tas, ka cilvēks viens,
Diviem vieglāk velnu dzīt,
Dzīves džungļos taku mīt…
Lai Tavas domas ir manējās
Un mani sapņi ir Tavējie.
Lai Tavas mājas ir manējās,
Veiksmes un neveiksmes – mūsējās.
/V.Kokle-Līviņa/