Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi
Ja lieldienu rītā sāp olas tad iepriekšējā vakarā nebija īstais zaķis. Priecīgas LIELDIENAS!
Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz…
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds…
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
Tik priekiem, lai pieder šis gads!
Skumt varēsi citu gad.
Smaidot, zini pazūd viss,
Tumšs, kas sirdī palicis!
Silta, silta saulīte
Istabas galā;
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.
Lai nagaist ticeiba, cereiba i mīleiba! Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!
Lai Tev katra upīte
Bēdas noskalo.
Lai Tev katra puķīte
Laimi novēlē!
Ja Lieldienu rītā saule uzlēkusi spodra, būs karsta vasara.
Jānīšam zili pauti,
Pēteram puspelēki.
Jānīts savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī.
Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Skrienat, bērni, skatīties
Basajām kājiņām.
Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,
Mīlas nakti izbaudīs!
Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas –
Draugu pulkā līksmas dziesmas
Spēle priekš skolniekiem. Viesi uz mazām lapām pieraksta „Nākamgad es gribu…” un uzraksta savu vēlēšanos. Lapiņas saliek vienā traukā un visi spelētāji velk pa vienai. Tas, kas atmin, kā vēlēšanos tas ir izvilcis, saņem mazu balviņu.
Veiksmi darbiņā,
Naudu kārbiņā,
Laimi ik dienas,
Bēdas nevienas!
Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.
Ziemassvētku rītā jāceļas agri, lai visu gadu varētu agri celties.
Es vēlu daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.
Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.
Un tāpēc daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.
Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.
Ar tālēm tāles sarunājas,
Aiz gada nāk un aiziet gads.
Var nogurt kājas, nogurt rokas,
Bet sirds lai nenogurst nekad!
Jāņu naktī Tevim vēlu,
Tavu dēlu varen cēlu,
Lai tas Tevi stipri spaida,
Tikai nepaliec kā skaida!
Kas notiek jaunā gadā, tas notiks visu gadu.
Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
Lai jūsu dzīvei salda liepziedu smarža,
Lai jūsu dzīvei – ozola spēks un izturība!
Iedzersim par to, lai mūsu nākotnes sliktākā diena nebūtu sliktāka par pagātnes labāko dienu!
Deja ap zaļojošu koku simbolizē augšanas spēku. Sevišķi sargā un godā vecus kokus. Tiem var ziedot alu, sieru, maizi.
Es jums saku, jaunas meitas,
Jāņa nakti negulat:
Kas gulēs Jāņa nakti,
Mūžam vīra nedabūs.
Es negulu Jāņa nakti,
Es būš brūte šoruden.
Augstu šūpoties,
Zemu krist,
Tikai olas nesasist!
Priecīgas Lieldienas!
Aizver actiņas un smaidi,
Sapņi lai mūs projām nes
Turp, kur mīlestības viļņos
Izkustu mums dvēseles.
/J.Poruks/
Un, lai labāk darbi sokas,
Noder mājās bērnu rokas.
Zaķīts olas krāsot steidz,
Drīz jau darbs ir jāpabeidz.
Māmiņa tad grozā olas liek,
Lai tās katram bērnam tiek.
Mugurā tad zaķis grozu ceļ,
Sev pa priekšu olu veļ.
Nu jau krāsas liktas malā,
Lielais darbs nu mums ir galā.
Kalendārs ir ļoti pļāpīgs
Jaunas ziņas vēstīt steidz,
Tāpēc šodien, tieši šodien,
Tevi vārda dienā sveic…
Ir Ziemassvētki saruna ar sevi
Par pārtapšanu, kuru iesākt rīt,
Lai svētā nakts
Caur mani nāk un Tevi,
Lai palīdz Mīlestībai kroni vīt!
To nevar pateikt priekšā,tas ir jāsadzird pašai….
To nevar parādīt,tas ir jāsajūt pašai…
To sajutīsi tad, kad busi man piespiedusies cieši klāt….dzirdēsi, jutīsi,ka sitās man sirds….
Sitās tāpēc, ka Tu esi man blakus…vairāk neko nevajag,tikai lai man esi Tu…
/D.Pabērzs/
Ziemassvētkos sāli kaisu,
Lai vecis var atnākt ar lielu maisu,
Un ar savu bārdu balto,
Neapmet tas dubultsalto.
Tu, puisīti, mietu nesi,
Es nes’ mieta caurumiņu;
Visu mūžu mietu mēji
Tai vienā caurumā.
Ozols nāca pa Daugavu
Ar visām bitītēm;
Dievs dod mūsu Jānīšam
Simtu bišu kozuliņu!
Aplīgoju rudzu lauku,
Kādiem ziediem rudzi zied:
Pelekiemi ziediņiem.
Aplīgoju kviešu lauku,
Kādiem ziediem kvieši zied:
Dzelteniemi ziediņiem.
Aplīgoju miežu lauku,
Kādiem ziediem mieži zied:
Dzelteniemi ziediņiem.
Aplīgoju auzu lauku,
Kādiem ziediem auzas zied:
Baltiem ziediem auzas zied.
Aplīgoju zirņu lauku,
Kādiem ziediem zirņi zied:
Raibiem ziediem zirņi zied.
Aplīgoju linu lauku,
Kādiem ziediem lini zied:
Ziliem ziediem lini zied.
Žēl ka nevaram tur būt
Kūkas ēst un šņabi sūkt
Datoram jāuztic ir teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!
Ne akmenim ,ne kokam
Nekad to nesajust,
Ka var no smaida viena
Ar sauli pielīt diena
Un visas bēdas zust.
Meitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja tās Jāņu nakti guļ, tad mūžam paliek vecmeitās.
Olu meklēšana. Zaķis Lieldienu rītā apciemo gandrīz ikvienu ģimeni ar bērniem, lai tiem dāvātu saldumus. Bet sākumā bērniem jāņem rokā groziņš un jāiet meklēt zaķa izdētās, krāsainās olas! Vecākiem iepriekš gan jāpaskaidro, kur tad zaķis tieši cilpojis un olas atstājis – olas var būt arī no šokolādes!
Šorīt pienākusi diena
Kad ir jāaizskrien pēc viena
Un ja Tev nav skopa sirds
Paskaties, kas plauktos mirdz
Slogs būs nost no Taviem pleciem
Ja izmaksāsi draugiem veciem
Tu biji kails un vēju aplauzt koks,
Es lapots tītenis ar ziliem ziedu zvaniem
Pie stumbra rētainā, kas smalkām stīgām plok
Nu pilni tavi zari, ziediem maniem
Nu dūc ap tevi atkal bišu spiets
Un putni lizdo zaļo lapu ēnā
Tu stāvu raženo pār upes dzelmi liec
Un spoguļojies ilgi vilnī rēnā
Tev liekas, ka tu salapojis pats
Tu gribi izrauties no manu stīgu skavām
Dreb sāpēs tītenis un zila zieda acs
Lej asaras pār zaru rokām tavām
Bet ciešāk vēl pie raupjā stumbra plok
Vēl maigāk zvana visiem ziedu zvaniem,
Es aiziet nevaru no tevis, sausais koks,
Lai kails tu nepaliec bez lapu lokiem maniem.
“Nākotne pieder tiem, kas tic savu sapņu skaistumam” /Eleanora Rūzvelta/
Mūsu dārgie, mīļie vedēji! Mēs esam no sirds pateicīgi par palīdzību, kuru jūs mums sniedzāt, gatavojoties kāzu svinībām… Mēs patiesi novērtējam visus jūsu centienus, visu jūsu palīdzību. Bez jums mēs nekad nebūtu tikuši galā ar tik sarežģītu lietu. Jūsu zināšanas un pieredze noderēja. Jūs esat uzņēmušies visu grūtāko darbu, atstājot mums tikai prieku par tuvojošajiem svētkiem. Mēs no sirds esam pateicīgi par visu, ko esat mūsu labā izdarījis.
Tājā dienā, kad tu dzimi,
Ļaunie gari bija slimi,
Labie pūlējās cik spēja,
Lai tev dzīve rit bez vēja.
Šī diena lai tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai viena gadā aust,
Lai spēka pietiek katram dienas rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Kartiņu, kad atvērsi,
Apsveikumu lasīsi,
Zini, ka no visas sirds
Prieku, laimi vēlu tev!
Pisieniņš nabadziņš
Pa pasauli vazājās,
Nu atnāca Jāņu diena
Pašā darba laiciņā.
Miers no darba, miers no darba,
Nu visiem jāpisās!
Peteņkoferis
Līgo vakarā jārunā ar kaimiņienēm, tad visu gadu nebūs jāstrīdas.
Lieldienās jāizvēlas veidot apaļas formas ēdienus, tādā veidā godinot sauli;
Ziemeļbriedis šodien streiko,
Vārtās, lamājās un breiko!
Kāpēc dzēru es to krutku?
Paģiras jau trešo sutku!
Pie sirds ir svētki un dvēselē:
Tev jau ir divi gadi!
Un mēs visi kopā novēlam:
Audz gudrāks, soli uz priekšu
Ēd vairāk un neslimo!
Katrs putniņš,
Kas sež uz zara,
Lai Tev vārda dienā zvana!
Tumšu dienu gaišais brīdi,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.
Mēdz teikt, ka izlūkos var doties tikai ar cilvēku, kam Tu spētu uzticēt savu dzīvību. Draugs, es ar Tevi ietu izlūkos! Sveiciens vīriešu dienā!
Jāņu nakti līgot gāju,
Arājiņu lūkoties;
Nolūkoju arājiņu
Pašā Jāņu vakarā.
Pelīt, pīksti!
Šī spēle paredzēta daudziem dalībniekiem.
Vajadzigs: Šalle acu aizsiešanai, mūzika.
Spēles gaita: Spēlētājam aizsien acis, skan mūzika, kad mūzika apklust, pārējie spēlētāji sastingst un nedrīkst kustēties. Spēlētājs ar aizsietām acīm pieskaras kādam no spēlētājiem un saka: “Pelīt, pīksti!”.
Tad šim dalībniekam jāpīkst, bet tas, kam aizsietas acis, jāmēģina uzminēt kurš tieši tas ir. “Pelīte” var nopīkstēt 3 reizes.
Gadījumā ja nevar atminēt, kurš spēlētājs pīkstēja, izvēlas citu, kuram aizsien acis, atkal ieslēdz mūziku, un spēli turpina.
Ar vārdu šūpulī, kas likts,
Mums lemts ir mūžu nostaigāt.
Par viņu nebūs jādzird slikts,
Ja pratīsim ap sevi krāt
Mēs mīlestības siltos starus,
Un darbu krietni padarīt,
Tad mūsu vārds kā ozols zaros,
Sev vienmēr varēs sauli vīt.
Tu esi tāda, kāda nav neviena,
Tu esi tāda, kādu vēlētos ikviens!
Tu esi mana mūza un mans prieks,
Tu esi mana mīlestība!
Tagad vair nav jābrīnās par to, ka šķiras, bet gan jābrīnās par to, ka nešķiras! Tāpēc dzīvojiet tā, lai citi brīnās!
Kas spīdēja kas vizēja
Jāņa mātes pagultē?
Jāņa mātes zelta kurpes,
Tās spīdēja, tās vizēja.
Nenes man rozes, nenes man lilijas,
Kad pie manis ciemos tu nāc,
Tik aiziesim abi pa rasotu pļavu,
Kur naktsvijoles un madaras zied.
Kur naktstauriņi dejo un migla ceļas
Un sienāžu vijoles skan…
Tavā dzimšanas dienās es gribēju Tev iedot pašu jaukāko dāvanu,
Bet tad sapratu, ka nevaru..
Pati jaukākā dāvana jau esi Tu pati.
Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.
Skotelītes balināju,
Jāņu dienas gaidīdama;
Kad atnāca Jāņa diena,
Kā gulbītis plevināju.
Es iesviežu Jāņu zāles
Pašā Jāņa gultiņā,
Lai Dievs dod Jānišam
Citgad otru gulētāju.
Jurģu rītā nedeva mājā nekādam svešam ne uguni, nedz ūdeni.
Ceriņi smaržo caur stiklu,
un es tevi mīlu – tevi aiz stikla.
Ne es esmu iestiklojis šo stiklu,
Ne es esmu izdomājis to lietu,
Kas izšķiedies violets krāso rūti.
Ne es esmu izdomājis šos ceriņus,
Ne es esmu izdomājis mīlestību.
Viss ir atnācis pats no sevis –
Ceriņi, lietus, tu
Un stikls tam visam priekšā,
caurspīdīgs, tomēr – stikls, stikls, stikls.
Stikls, caur kuru ceriņi smaržo.
/M.Čaklais/
Līgo svētki sākas ar mājas un apkārtnes kopšanu – slaucīšanu, mazgāšanu, nezāļu ravēšanu, zāles pļaušanu, apkārtnes sakārtošanu. Šī gatavošanās fāze ir būtiska, jo tā ir Līgo svētku svinēšanas komponente, kurai arīdzan, tāpat kā pārējām tradīcijām, ir sava jēga un simboliskā nozīme.
Kad uz visas zemeslodes
Tavu vārdenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas šo dienu nepiemin.
Trīs gadiņi pieminēju,
Kur Lieldienu šūpojos:
Ne tur auga zaļa zāle,
Ne sarkans āboliņš.
Dievkociņi, biškrēsliņi
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Puišiem oši, puišiem kļavi,
Puišiem zaļi ozoliņi.
Gjemauris
Ziemassvētku vakarā klusi, klusi
Nakts sūta savus sargus uz mūsu pusi.
Ar tumšajām zvaigžņu mantijām māj,
Pār zemi tumsu un mieru klāj.
Visas zāles, kas plūktas Jāņa vakarā, der ārstēšanai.
Māt, Tu redzi kādu esi mani radījusi.
Tu tā, kas mani ļoti esi mīlējusi,
Paldies par sirsnību, par gadību, par laimi,
Ko audzinot man esi dāvājusi.
Tu zini, Māt, es esmu pateicigs par to!
Ir bijis tā, ka esmu sāpinājis Tevi,
Ir grūti bijis mani izprast, Māt.
Par visu to es piedošanu lūdzu,
Es tagad cenšos dzīvot savādāk.
Paldies par skaisto bernību, par mājām,
Par glāstiem, uzslavām paldies Tev Māt!
Par brīžiem kad mēs kopā visur gājām
Un atsteidzies, kad nācās mierināt.
Ūsiņu nedēļā nevelējas, lai traki suņi mājā nenāktu.
Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizais ir ēdis?
Zilas olas kakā blēdis!
Mana sirds ir dīvainu jūtu pilna
Kāpēc nebālē mana mīlestība,
Kas to uztur pie dzīvības?
Viņas domas pie manis.
Nezūd ne jūtu spēks,ne skaistums.
Kaut es nekad nepiederēšu viņai,
Bet viņas dēļ es gribu iet
Pretī gaismai pa to ceļu,
Kuru man piešķīra viņas mīlestība!
Kanādā ar katru gadu Mātes dienas svinēšana paliek arvien lielāka, pie tam nešķirojot un dāsni apdāvinot gan savas mammas, gan vīramātes un sievasmātes. Protams, tas attiecas uz pieaugušajiem bērniem.
Savā sirdī vienmēr nes Saules staru gaišāko, Tad Tu vienmēr pārvarēsi Dzīves ceļu grūtāko.
Laba laba Jāņa māte,
Gārdus raušus izcepusi:
Kviešu milti pa apakšu,
Krējumiņis pa virsiņu.
Ir ziemas diena. Gaiss tik savāds.
Ik zarā baltas sveces mirdz.
Un gaisma pludo tālās pļavās,
Un lielus svētkus gaida sirds.
Velk ragaviņas Salatēvs,
Sēž iekšā maita zirgs,
Tas eglīti ir apgrauzis
Un tagad skaļi pirž!
Katrai dienai Jaunajā gadā,
Kā jaunam sapnim būt,
Un katram sapnim, katrai domai,
Par dzīves īstenību kļūt!
Ilgus, ilgus, skaistus gadus
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vēl daudzas, daudzas vārda dienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet!
Ja zini tuvu, ka ir draugs,
Nav svarīgi, kur dzīve sauks.
Mēs būsim kopā kaut uz vienu
Mazu, jauku vārda dienu.
Lai Jūs viens otrā mīlētu ne tikai jaunības skaistumu, bet arī matu sirmumu un mūža nogalē varētu teikt: „ Es būšu ar mieru sākt dzīvi no jauna, lai atkal satiktu Tevi.”
Ziemassvētki sniegu brida,
Šurp nākdami Kurzemē.
Eita visi sagaidīt,
Laipni iekšā aicināt.
Es dāvāšu Tev
Salda miega rītu,
Un visu savu
Miesas siltumu,
Tu tikai atbrauc
Dāvaniņai pakaļ,
Un paliec, kamēr tumsīs
Apsolītais vakars…
Man priekš Tevis
Pietaupīts ir kaut kas tāds,
Kas nevienam citam
Nav vēl dāvināts!
Nevēlos vēlēt klišejas un banālas frāzes, tāpēc iedzersim par daudzpunktiem… To vietā katrs var izdomāt kaut ko savu…
Spermas lode
Vasarsvētku pirmo rītu
Es par grēku nebēdāju:
Maisā bāzu mūsu puišus
Un ar ādas siksnu gāzu.
“Ja uztraucies par savu veselību, aizej pie ārsta. Ja uztraucies par naudu, sastādi budžeta plānu un tērē naudu prātīgi. Ja esi uztraucies par lieko svaru, sāc apmeklēt sporta zāli, mazāk ēd un vairāk kusties. Ja uztraucies par pazudušu kaķēnu, piezvani veterinārārstam, policijai, vietējai dzīvnieku patversmei. Ja esi norūpējies par to, ka noveco, tad tavam uztraukumam nav nekādas jēgas – tas notiks tā vai tā, vai nu tu uztrauksies, vai ne.” /Ričards Templers/
Dārzā, kur puķkāposti zied,
Uzplaucis ir milzīgs zieds,
To vārda dienā sūtu tev,
Lai būtu milzīgs prieks.
Mēs esam savākušies, lai iedzertu un apsveiktu vārda dienā! Tad iedzersim par šo foršo vārdu, kas savāca mūs visus kopā!
Man atnāca Jāņa diena
Nezināma, negaidāma,
Ne krekliņis man velēts,
Ne snātnite balināta.
Līgojieti Jāņa nakti,
Lai aug mūsu kāpostiņi,
Lai aug mūsu kāpostiņi
Kā Jāniša cepurite.
Lai jums gadi skrien joņiem,
Jums būs stipras vēl delnas.
No ābeļu baltās rasas,
no pašu zemītes melnās,
kur sāta maizīte izaug,
kur brūni pumpuri veras..
Līdz mūža gājumam vēlam
šī svētība jāatdzeras.
/M. Bārbale/
Jāņu dienā meitām jāēd siļķe. Kas naktī sapņos pasniegs dzert, tas būs izredzētais.
Lai Tev veiksme pasniedz roku,
Prieks lai vienmēr durvis ver,
Lai Tev gaišu saules staru
Katra jauna diena sniedz.
Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies
Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi.
Gadā ir tikai divas dienas,kurās mēs neko nevaram iesākt.
Viena ir vakardiena un otra-rītdiena.
Tādējādi šodien ir īstā diena,lai mīlētu,ticētu,darītu un galvenokārt-dzīvotu!Daudz laimes dzimšanas dienā!
Paldies saku Jānišam
Par ēdumu, par dzērumu.
Nu ar Dievu, Jāņu māte,
Līdz citam Jānišam.
Es tevi atkarošu
eksistencei un varām
es tevi iekarošu
uz durstīgāk smilgām un skarām
es tevi izkarošu
ar bezmiega naktīm garām
lai dzīve tev nepaiet garām.
/K. Elsbergs/
Kas Jāņa naktī kopojas, tam labība sagāžas veldrē.
Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā;
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā.
Šodien Tava vārda diena!
Sveicēja,no daudzām,viena.
Lai rokā glāzīte un sejā smaids
Un nezūdošais draugu skaits.
Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur Lieldienu zaķis guļ:
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.
Es nopinu raibu kroni
Pašā Jāņa vakarā;
To es došu Jāņa mātei,
Lai aug raibi telēniņi.
Atnāca Ūsiņš,
Atritināja;
Uzkāra mēteli
Vārtu stabā.
Grūti darba smagumu nest,
Grūti nenest neko,
Grūti aizbēgt no pasaules,
Grūti satikt ar to,
Grūti mīlēt un grūti nemīlēt,
Vienatne grūta un divats grūts,
Grūti,ai,grūti bērnus izauklēt,
Grūti bez bērniem būt,
Grūti diženus darbus veikt,
Grūti izšķiesties niekos,
Grūti vienmēr taisnību teikt,
Grūti melot un liekuļot,
Jaunība grūta un vecums grūts,
Grūti nebrīvam,grūti brīvam,
Grūtums iezīsts no mātes krūts,-
Grūti-tas nozīmē-dzīvot.
/Ā.Elksne./
Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīt’s.
Pežuveste
Ilgus, skaistus dzīves gadus
Tev vēl priecāties un smiet,
Daudzreiz sasaukt draugus, radus,
Saldu vīnu glāzēs liet!
Katrā darbā, ko tu dari, Ieliec visu savu “es”; Pats tu mirsi – tavam darbam Jāpaliek uz pasaules./P.Blauss/
Lai ar tevi vienmēr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radošs gars,
Neizsīkstošs darba spars!
Šādas olas nevar perēt,
Līdz ar to uz cāļiem cerēt.
Vai cālīt`s šķīlies Latvijā,
Ja tam māte Polijā?
Dzīve tiek dota vienu reizi, bet izdodas vēl retāk. Pacelsim glāzes par jaukajiem un retajiem izdošanās mirkļiem!
Ne katram mīlu dzīvē atļausts rast
Tā jāmeklē, kā dzintars jūras krastā,
Bet ja šis dzintars plauķstā ņemts –
Lai nepazūd tā spožums skaistais.
Ilgu un laimīgu laulību dzīvi!
Dārgā meita un mūsu dārgais znots! Mēs novēlam jums dzīvot kopā mīlestībā un saskaņā. Ļaujiet mīlestībai, uzticība un rūpēm par otru vienmēr būt jūsu sirdīs! Gaidām veselus mazbērnus un pēc iespējas ātrāk! Iedomājieties dzīves grūtības kā attiecību spēka pārbaudi! Mēs novēlam jums tikt galā ar visām ikdienas rūpēm un neaizmirst par mums ne bēdās, ne priekā!
Jāņu nakti saimnieks uzmauc sev kaklā zirga sakas, loku grožus, iet pa otra saimnieka tīrumu un met tur olu vanckarus, ja grib otru noburt.
Dzīve ir skaistums, apbrīno to.
Dzīve ir svētlaime, baudi to.
Dzīve ir sapnis, vērs to par īstenību.
Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī.
Dzīve ir pienākums, pildi to.
Dzīve ir spēle, spēlē to.
Dzīve ir vērtība, saudzē to.
Dzīve ir bagātība, taupi to.
Dzīve ir mīlestība, baudi to.
/Māte Terēze/
Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts –
Lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.
Novēlu tev visu to labāko
Un ar smaidu uz lūpam sagaidīt
Nākamo dzimšanas dieniņu!
Lai tavā vārda dienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs!
Kaut kam šodien liela diena,
Laikam kādam vārda diena,
Skatos es kalendārā,
Edgaram svētki velns arārā!!!
Kur Jankas, tur notiek pjankas pie katras stajankas.
Kur Līgas, tur tiek kurītas mentola cīgas.
A kur Atis, tur tik piedirsts virsmatracis.
Kad uzausīs Jaunais gads, ceru, ka tas būs piepildīts ar solījumiem par gaišāku rītdienu! Laimīgu Jauno gadu!
Šai ziemas saltajā rītā
Gribu tev trīs rudzupuķes uzdāvāt,
Kuras šonakt sniegotā pļavā,
Tik silti smaidīja.
Pēc mirkļa jau plaukstās bija
Pļavas puķes vienkāršās,
Debess sūtītās.
Lai dvēselē vasaras siltums un gaisma ielītu
Un Tavās acīs zvaigznes mirdzētu ,
Un sirsniņu saulīte sildītu.
Kad stāvam mēs divi vien….
Mīlestība ir krāsains tauriņš,
Kas spēlējas tavā vēderā,
Un caur acīm tavām,
Tas ielido manī.
Pļāpīgie Līgo bērni. Spēles nosacījumi ir vienkārši – katram dalībniekam jāpasaka viena ziņa. Ejot pa apli, katram pirmajam šī ziņa jāpasaka priecīgi, bet katram otrajam – bēdīgi. Pirmais spēlētājs var iesākt “Labā ziņa – šodien ir Jāņu diena”, otrais turpina – “Bet sliktā ziņā – uz beigām iet alus un siers.” Nākamais spēlētājs atkal, atsaucoties uz iepriekšējā dalībnieka teikto, pavēstīs vienu labo ziņu un tā uz priekšu. Līdz ko kādam aptrūkstas sakāmais un viņš momentāli nevar izdomāt, ko teikt – jādod ķīla. Pēc tam šīs ķīlas var izpirkt,par to jau var izdomāt nākamos uzdevumus!
Ņem par labu nedaudz rindu,
Kurās ļoti maz var teikt!
Tomēr Tavā vārda dienā,
Atļauj Tevi mīļi sveikt!
Sakas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saskanīgi,
Kas pār ilksi kāju liks
Tam pa dupsi ar pātadziņu tiks!
“Tev nav jābūt lieliskam, lai iesāktu, bet tev ir jāiesāak, lai tu kļūtu lielisks.” /Zigs Ziglars/
Alus ir beidzies,
kausi ir sausi,acis
tik bālas,zvaigznes
tik tālas,apkārtne
pievemta,svētki ir galā,
jūtos zem krūma kā
vientuļā salā.
Priecīgus Jāņus!!!
Iešūpāja, ielīgoja, –
Kas iekāpa šūpulī?
Svina muca, draņķamuca,
Tā iekāpa šūpulī.
Ja priekš Jurģiem staigā basām kājām vai svilpj, piemetas drudzis.
Pazīstot Tevi tik ilgi, es zinu, ka 50 ir tikai skaitlis priekš tevis.
Novēlu, lai tā tas arī paliek un mēs tiekamies arī pēc 50 gadiem
Jālūdz atvasarai, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc.
Jālūdz paša sirdij – tā vislabāk zinās,
Kā tos trakos gadus atpakaļ lai sauc.
Hauksā – Francijas dienvidu pilsētā, ikgadu Otrajās Lieldienās pasniedz milzu omleti, kura sastāv no vairāk kā 4500 olām, tādējādi pabarojot vairāk nekā 1000 cilvēku. Tradīcija aizsākās Napoleona laikos. Napoleons un viņa armija bija ceļojuši cauri mazajai Hauksas pilsētiņai un piestājuši kādā ēstuvē, lai paēstu omleti. Napoleonam šī omlete tik ļoti iegaršojās, kad viņš lika pilsētas iedzīvotājiem savākt visas pilsētas olas, lai pagatavotu milzu omleti arī viņa armijai.
Liela diena, Liela diena,
Maza mana vilainīte.
Es apsedzu Lielu dienu
Ar mazoji villainīti.
Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts,
Viss tik tīrs un balts.
Tālu ziemeļos
Pārslu puteņos,
Tur, kur slejas kupenas,
Tur zvani iešķindas.
Zvani skan, zvani skan,
Ziemassvētki brauc:
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc.
Te no ziemeļiem
Pāri klajumiem,
Zvaigžņu staru šķilts,
Rodas gaismas tilts!
Un no tālienes
Vēsma skaņas nes,
Briežu vilktas tuvojas
Tur sapņu kamanas.
Zvani skan, zvani skan,
Ziemassvētki brauc:
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc.
Nebēdā, draugs, ja dzīvē ērkšķi vien,
Jo pa zaļu zāli ēzeļi vien skrien!! Sveiciens vīru dienā!
Kas ir mammai otra puse?
Kas prot strādāt smagus darbus?
Kas prot taisīt putnu būri?
Kas prot stūrēt auto stūri?
Kas nes plecos mazo brāli?
Kas prot priecāties un jokot?
Protams, tas ir tētis mans
Pasaulē vislabākais!
Šodiena ir jūsu diena,
Nosviniet to kārtīgi,
Bēdas sliktās pametiet,
Labās domas saņemiet.
Mīlestība ir tad, kad tuvība smaržo pēc saules stariem, kas tikko ieurbušies zemē, pār kuru nolijis silts pavasara lietus, un klusums ir tik paredzams, jo putni vienkārši vēl nav pamodušies un sapratuši. Tā ir mīlēt – un nekā citādāk!
/M. Freimanis/
Gudrajam jautāja:
– Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu?
– Vīram nav jāklausās, ko runā sieva, un sievai nav jāskatās ko dara vīrs.
Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!
Eiropā un citviet pasaulē kā viens no populārākajiem Lieldienu simboliem ir pūkainais Lieldienu zaķis. Austrālijā Lieldienu zaķa vietā ir zvēriņš bilbijs, kas, līdzīgi kā zaķis, ir pūkains un ar garām ausīm. 1991. gadā Austrālijas biedrība “Anti-Rabbit Research Foundation” uzsāka kampaņu, lai aizstātu Lieldienu zaķi ar Lieldienu bilbiju. Austrālijā zaķus uzskata par kaitēkļiem, tā kā tie izrok alas lauksaimniecības zemju teritorijās un bieži mielojas ar zemnieku ražu.
Es tev varētu dāvāt zeltītu mēnesi
Un sudraba zvaigznes,
Bet nedāvāšu.
Tos jau Tev uzdāvās citi.
Tādēļ pastiep roku un noķer
To mazo sniegpārsliņu –
Tā būs no manis,
Un vēl miljoniem citas
Tev būs tikai no manis.
Kas tur brēca, kas tur kliedza pašā Jāņu vakarā.
Jānīts lēca ugunī
Velns zin kādā sakarā!
Nelido zemu,
Tavs ceļš ir cits,
Tu esi no tiem,
Kas brīnumiem tic.
Ik rītu mosties
Ar saules gaismu acīs,
Ar ziedu smaidu sejā,
Ar putnu dziesmām ausīs,
Ar taureņu vieglumu domās,
Ar darāmiem darbiem rokās,
Ar dzīves mīlestību sirdī…
Ik rītu mostoties
Un esi laimīga.
Šonakt savas durvis neaizver,
ielaid debess atspīdumu telpā.
Šonakt varbūt atnāks eņģels kluss,
sasildīties tavā siltā elpā.
Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt!
Izklaidēties arī prast,
Savai dzīvei prieku rast!
Ūsiņu rītā staļļi jāaizslēdz, jo tanī laikā burvji un raganas staigā apkārt.
Kam vajaga reizu ratu?
Jānītim reizu rati:
Divi mazi ritentiņi,
Trešā gara diselīte.
Dzīvē – naudu, seksā – baudu,
dzimšanas dienā – jaunu jaudu!
Ūsiņš jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi.
Es tev lūdzu, Ūsiņ brāl,
Dod man pāri ceļa zirgu.
Noskanēs kausu sidras,
Darugi tostu kad sauks:
Mīla lai vienmēr tik dzidra,
Dzidra, skaidra plaukst!
/A.Krūklis/
Būt vienu dienu laimīgam, vai zini,
Pusgadam tad ir priecīgs skanējums.
Tu, saulē sēdēdams, tad mīklas mini.
Būt vienu dienu laimīgam, vai zini,
Ir – starā pārvērsties un skūpstīt cini,
Jo mīlas dāsnums patīk visiem mums.
Būt vienu dienu laimīgam, vai zini,
Pusgadam tad ir priecīgs skanējums.
/A.Pormale/