Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Gadā ir tikai divas dienas,kurās mēs neko nevaram iesākt.
Viena ir vakardiena un otra-rītdiena.
Tādējādi šodien ir īstā diena,lai mīlētu,ticētu,darītu un galvenokārt-dzīvotu!Daudz laimes dzimšanas dienā!

Paldies saku Jānišam
Par ēdumu, par dzērumu.
Nu ar Dievu, Jāņu māte,
Līdz citam Jānišam.

Es tevi atkarošu
eksistencei un varām
es tevi iekarošu
uz durstīgāk smilgām un skarām
es tevi izkarošu
ar bezmiega naktīm garām
lai dzīve tev nepaiet garām.
/K. Elsbergs/

Kas Jāņa naktī kopojas, tam labība sagāžas veldrē.

Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā;
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā.

Šodien Tava vārda diena!
Sveicēja,no daudzām,viena.
Lai rokā glāzīte un sejā smaids
Un nezūdošais draugu skaits.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur Lieldienu zaķis guļ:
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.

Es nopinu raibu kroni
Pašā Jāņa vakarā;
To es došu Jāņa mātei,
Lai aug raibi telēniņi.

Atnāca Ūsiņš,
Atritināja;
Uzkāra mēteli
Vārtu stabā.

Grūti darba smagumu nest,
Grūti nenest neko,
Grūti aizbēgt no pasaules,
Grūti satikt ar to,
Grūti mīlēt un grūti nemīlēt,
Vienatne grūta un divats grūts,
Grūti,ai,grūti bērnus izauklēt,
Grūti bez bērniem būt,
Grūti diženus darbus veikt,
Grūti izšķiesties niekos,
Grūti vienmēr taisnību teikt,
Grūti melot un liekuļot,
Jaunība grūta un vecums grūts,
Grūti nebrīvam,grūti brīvam,
Grūtums iezīsts no mātes krūts,-
Grūti-tas nozīmē-dzīvot.
/Ā.Elksne./

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīt’s.

Pežuveste

Ilgus, skaistus dzīves gadus
Tev vēl priecāties un smiet,
Daudzreiz sasaukt draugus, radus,
Saldu vīnu glāzēs liet!

Katrā darbā, ko tu dari, Ieliec visu savu “es”; Pats tu mirsi – tavam darbam Jāpaliek uz pasaules./P.Blauss/

Lai ar tevi vienmēr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radošs gars,
Neizsīkstošs darba spars!

Šādas olas nevar perēt,
Līdz ar to uz cāļiem cerēt.
Vai cālīt`s šķīlies Latvijā,
Ja tam māte Polijā?

Dzīve tiek dota vienu reizi, bet izdodas vēl retāk. Pacelsim glāzes par jaukajiem un retajiem izdošanās mirkļiem!

Ne katram mīlu dzīvē atļausts rast
Tā jāmeklē, kā dzintars jūras krastā,
Bet ja šis dzintars plauķstā ņemts –
Lai nepazūd tā spožums skaistais.
Ilgu un laimīgu laulību dzīvi!

Dārgā meita un mūsu dārgais znots! Mēs novēlam jums dzīvot kopā mīlestībā un saskaņā. Ļaujiet mīlestībai, uzticība un rūpēm par otru vienmēr būt jūsu sirdīs! Gaidām veselus mazbērnus un pēc iespējas ātrāk! Iedomājieties dzīves grūtības kā attiecību spēka pārbaudi! Mēs novēlam jums tikt galā ar visām ikdienas rūpēm un neaizmirst par mums ne bēdās, ne priekā!

Jāņu nakti saimnieks uzmauc sev kaklā zirga sakas, loku grožus, iet pa otra saimnieka tīrumu un met tur olu vanckarus, ja grib otru noburt.

Dzīve ir skaistums, apbrīno to.
Dzīve ir svētlaime, baudi to.
Dzīve ir sapnis, vērs to par īstenību.
Dzīve ir izaicinājums, stājies tam pretī.
Dzīve ir pienākums, pildi to.
Dzīve ir spēle, spēlē to.
Dzīve ir vērtība, saudzē to.
Dzīve ir bagātība, taupi to.
Dzīve ir mīlestība, baudi to.
/Māte Terēze/

Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts –
Lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.
Novēlu tev visu to labāko
Un ar smaidu uz lūpam sagaidīt
Nākamo dzimšanas dieniņu!

Lai tavā vārda dienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs!

Kaut kam šodien liela diena,
Laikam kādam vārda diena,
Skatos es kalendārā,
Edgaram svētki velns arārā!!!

Kur Jankas, tur notiek pjankas pie katras stajankas.
Kur Līgas, tur tiek kurītas mentola cīgas.
A kur Atis, tur tik piedirsts virsmatracis.

Kad uzausīs Jaunais gads, ceru, ka tas būs piepildīts ar solījumiem par gaišāku rītdienu! Laimīgu Jauno gadu!

Šai ziemas saltajā rītā
Gribu tev trīs rudzupuķes uzdāvāt,
Kuras šonakt sniegotā pļavā,
Tik silti smaidīja.
Pēc mirkļa jau plaukstās bija
Pļavas puķes vienkāršās,
Debess sūtītās.
Lai dvēselē vasaras siltums un gaisma ielītu
Un Tavās acīs zvaigznes mirdzētu ,
Un sirsniņu saulīte sildītu.

Kad stāvam mēs divi vien….
Mīlestība ir krāsains tauriņš,
Kas spēlējas tavā vēderā,
Un caur acīm tavām,
Tas ielido manī.

Pļāpīgie Līgo bērni. Spēles nosacījumi ir vienkārši – katram dalībniekam jāpasaka viena ziņa. Ejot pa apli, katram pirmajam šī ziņa jāpasaka priecīgi, bet katram otrajam – bēdīgi. Pirmais spēlētājs var iesākt “Labā ziņa – šodien ir Jāņu diena”, otrais turpina – “Bet sliktā ziņā – uz beigām iet alus un siers.” Nākamais spēlētājs atkal, atsaucoties uz iepriekšējā dalībnieka teikto, pavēstīs vienu labo ziņu un tā uz priekšu. Līdz ko kādam aptrūkstas sakāmais un viņš momentāli nevar izdomāt, ko teikt – jādod ķīla. Pēc tam šīs ķīlas var izpirkt,par to jau var izdomāt nākamos uzdevumus!

Ņem par labu nedaudz rindu,
Kurās ļoti maz var teikt!
Tomēr Tavā vārda dienā,
Atļauj Tevi mīļi sveikt!

Sakas liktas labprātīgi,
Vezums jāvelk saskanīgi,
Kas pār ilksi kāju liks
Tam pa dupsi ar pātadziņu tiks!

“Tev nav jābūt lieliskam, lai iesāktu, bet tev ir jāiesāak, lai tu kļūtu lielisks.” /Zigs Ziglars/

Alus ir beidzies,
kausi ir sausi,acis
tik bālas,zvaigznes
tik tālas,apkārtne
pievemta,svētki ir galā,
jūtos zem krūma kā
vientuļā salā.
Priecīgus Jāņus!!!

Iešūpāja, ielīgoja, –
Kas iekāpa šūpulī?
Svina muca, draņķamuca,
Tā iekāpa šūpulī.

Ja priekš Jurģiem staigā basām kājām vai svilpj, piemetas drudzis.

Pazīstot Tevi tik ilgi, es zinu, ka 50 ir tikai skaitlis priekš tevis.
Novēlu, lai tā tas arī paliek un mēs tiekamies arī pēc 50 gadiem

Jālūdz atvasarai, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc.
Jālūdz paša sirdij – tā vislabāk zinās,
Kā tos trakos gadus atpakaļ lai sauc.

Hauksā – Francijas dienvidu pilsētā, ikgadu Otrajās Lieldienās pasniedz milzu omleti, kura sastāv no vairāk kā 4500 olām, tādējādi pabarojot vairāk nekā 1000 cilvēku. Tradīcija aizsākās Napoleona laikos. Napoleons un viņa armija bija ceļojuši cauri mazajai Hauksas pilsētiņai un piestājuši kādā ēstuvē, lai paēstu omleti. Napoleonam šī omlete tik ļoti iegaršojās, kad viņš lika pilsētas iedzīvotājiem savākt visas pilsētas olas, lai pagatavotu milzu omleti arī viņa armijai.

Liela diena, Liela diena,
Maza mana vilainīte.
Es apsedzu Lielu dienu
Ar mazoji villainīti.

Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts,
Viss tik tīrs un balts.

Tālu ziemeļos
Pārslu puteņos,
Tur, kur slejas kupenas,
Tur zvani iešķindas.

Zvani skan, zvani skan,
Ziemassvētki brauc:
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc.

Te no ziemeļiem
Pāri klajumiem,
Zvaigžņu staru šķilts,
Rodas gaismas tilts!

Un no tālienes
Vēsma skaņas nes,
Briežu vilktas tuvojas
Tur sapņu kamanas.

Zvani skan, zvani skan,
Ziemassvētki brauc:
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc.

Nebēdā, draugs, ja dzīvē ērkšķi vien,
Jo pa zaļu zāli ēzeļi vien skrien!! Sveiciens vīru dienā!

Kas ir mammai otra puse?
Kas prot strādāt smagus darbus?
Kas prot taisīt putnu būri?
Kas prot stūrēt auto stūri?
Kas nes plecos mazo brāli?
Kas prot priecāties un jokot?
Protams, tas ir tētis mans
Pasaulē vislabākais!

Šodiena ir jūsu diena,
Nosviniet to kārtīgi,
Bēdas sliktās pametiet,
Labās domas saņemiet.

Mīlestība ir tad, kad tuvība smaržo pēc saules stariem, kas tikko ieurbušies zemē, pār kuru nolijis silts pavasara lietus, un klusums ir tik paredzams, jo putni vienkārši vēl nav pamodušies un sapratuši. Tā ir mīlēt – un nekā citādāk!
/M. Freimanis/

Gudrajam jautāja:
– Kā saglabāt labas attiecības starp vīru un sievu?
– Vīram nav jāklausās, ko runā sieva, un sievai nav jāskatās ko dara vīrs.
Pacelsim glāzes par jaunlaulāto saskaņu!

Eiropā un citviet pasaulē kā viens no populārākajiem Lieldienu simboliem ir pūkainais Lieldienu zaķis. Austrālijā Lieldienu zaķa vietā ir zvēriņš bilbijs, kas, līdzīgi kā zaķis, ir pūkains un ar garām ausīm. 1991. gadā Austrālijas biedrība “Anti-Rabbit Research Foundation” uzsāka kampaņu, lai aizstātu Lieldienu zaķi ar Lieldienu bilbiju. Austrālijā zaķus uzskata par kaitēkļiem, tā kā tie izrok alas lauksaimniecības zemju teritorijās un bieži mielojas ar zemnieku ražu.

Es tev varētu dāvāt zeltītu mēnesi
Un sudraba zvaigznes,
Bet nedāvāšu.
Tos jau Tev uzdāvās citi.
Tādēļ pastiep roku un noķer
To mazo sniegpārsliņu –
Tā būs no manis,
Un vēl miljoniem citas
Tev būs tikai no manis.

Kas tur brēca, kas tur kliedza pašā Jāņu vakarā.
Jānīts lēca ugunī
Velns zin kādā sakarā!

Nelido zemu,
Tavs ceļš ir cits,
Tu esi no tiem,
Kas brīnumiem tic.

Ik rītu mosties
Ar saules gaismu acīs,
Ar ziedu smaidu sejā,
Ar putnu dziesmām ausīs,
Ar taureņu vieglumu domās,
Ar darāmiem darbiem rokās,
Ar dzīves mīlestību sirdī…
Ik rītu mostoties
Un esi laimīga.

Šonakt savas durvis neaizver,
ielaid debess atspīdumu telpā.
Šonakt varbūt atnāks eņģels kluss,
sasildīties tavā siltā elpā.

Garlaicību nepazīt,
Visus darbus padarīt!
Izklaidēties arī prast,
Savai dzīvei prieku rast!

Ūsiņu rītā staļļi jāaizslēdz, jo tanī laikā burvji un raganas staigā apkārt.

Kam vajaga reizu ratu?
Jānītim reizu rati:
Divi mazi ritentiņi,
Trešā gara diselīte.

Dzīvē – naudu, seksā – baudu,
dzimšanas dienā – jaunu jaudu!

Ūsiņš jāja pieguļā
Ar deviņi kumeliņi.
Es tev lūdzu, Ūsiņ brāl,
Dod man pāri ceļa zirgu.

Noskanēs kausu sidras,
Darugi tostu kad sauks:
Mīla lai vienmēr tik dzidra,
Dzidra, skaidra plaukst!
/A.Krūklis/

Būt vienu dienu laimīgam, vai zini,
Pusgadam tad ir priecīgs skanējums.
Tu, saulē sēdēdams, tad mīklas mini.
Būt vienu dienu laimīgam, vai zini,
Ir – starā pārvērsties un skūpstīt cini,
Jo mīlas dāsnums patīk visiem mums.
Būt vienu dienu laimīgam, vai zini,
Pusgadam tad ir priecīgs skanējums.
/A.Pormale/

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.

Tas ir sauciens, kuru nevar aizmirst,
Tā ir mīla, kura nedrīkst rimt,
Trejas dzīves ja jums tiktu dotas,
Citas mīlas mūžam nedrīkst dzimt!

Gads aizgājis kā daudzi simti,
Tam nespējam mēs ceļu liegt.
Bet katru Jauno sveicam silti
Un ceram laimei roku sniegt!

Novēlu tev ātri stiepties,
Izprast dzīvi, nevis liegties.
Priecāties un tikai smieties,
Vienmēr jaunās tālēs stiepties.

Katrs taisīts savā dienā
Palagos vai svaigā sienā,
Katram ir savs vārdiņš dots,
Lai tad šodien tiek tam gods!

Tētis nāk!
Tētis nāk!
Viņam pretī jāpanāk.
Tētis augsts,
Bet es zems.
Viņš pie rokas
Mani ņems.
Viņš pie manis
Nolieksies
Un ar mani
Mājās ies.
Solis man
Diezgan plats,
Tētiņ, nenes,
Iešu pats.
/J. Osmanis/

Uguns puisis Jāņu nakti,
Kurin’ gaišu uguntiņu!
Došu tevim raibus cimdus,
Norakstītu nēzdodziņu.

Kas kas Ivars Zass, saskābis kvass, ko dzer pidars mazs.

Tavā dzimšanas dienā novēlu Tev 3 zvērus – jaguāru garāžā, lapsu ap kaklu un ērzeli, kas par to visu samaksā!

Vārds ir izturīgs un labs,
Par to jāiedzer ir šņabs,
Nav no skārda taisīts tas.

Lai jaunajā gadā prieka eņģelis vienmēr ir tev blakus.
Lai Tavas dienas ir baltas un domas gaišas,
lai sapņi piepildās un skumjas atkāpjas,
lai nākamā diena ir labāka par šodienu,
bet šodiena, lai labākā, kas bijusi.
Tev izdosies. Tu vari. Tev pieder pasaule!

Visskaistākie ziedi, lai atveras,
Visskaistākās ilgas, lai piepildās Tev!

Strop manu jēriņu,
Strop kazleniņu.
Es pate stropoju
Miesmeša vakaru.

Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu
No bernības ir ceļam līdzi dots,
No laiku laikiem un uz visu mūžu,
Tas būs tavs lepnums,
Cildenums un gods.

Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.

Visus darbus, kurus darīt nav spēka
ne mammai, ne brālim, ne māsai, ne man,
izdara tētis.
Kur gan bez tēta lielā spēka mēs visi liktos?
Stāvētu katrs neizdarāmā darba priekšā
un varbūt pat nesatiktos.
Domātu skumjas domas un kaltu plānus,
kā labāk padarīt darbus nepadarāmos,
līdz atnāktu tētis, stiprs kā lācis,
paņemtu katrā rokā pa darbiņam,
mammu, brāli, māsu un mani
uzceltu plecos
un visu paveiktu smiedamies.
Pēc tam tētis mūs pasviestu gaisā,
un mums nebūtu bail
iekrist tēta stiprajās rokās visiem kopā.
/Iveta Skapste/

Došu olu brāliņam
Par šūpoļu kārumiņu:
Man vistiņas dētin dēja,
Kladzināt kladzināja.

Jānīts stāda ozoliņu
Pašā sētas pagalmā,
Lai tas augtu, lai zaļotu
Līdz citiem Jānišiem.

Pūpoliņiem nopērušies,
Oliņas jau sakrāsotas,
Šūpolēs mēs šūposim,
Odiņus mēs gaiņāsim.

Reiz dzīvoja divi cilvēki,
Kas nezināja, kam patikt.
Paldies, ka tu mani satiki
Un ļāvi man sevi satikt.

Mēs mīlestību audzējām
Tā vietā, lai dzīvotu spēli.
Paldies, ka tavā skatienā
Es lasu gan mīlu, gan kvēli.

Tu aizvien krāsaināks izliecies,
Un citās toņkārtās skani.
Paldies, ka negribi augt viens pats,
Bet tikai kopā ar mani.

Par brīžiem, kad varu ar sevi būt,
Un spārniem ko tu man devi –
Paldies, ka dāvā man brīvību,
Un līdzi – visu sevi.

Kāda mīļa zīmīte virtuvē,
Vāzē – sarkana, smaržīga puķe…
Paldies, ka vēl aizvien izskatos
Kā samīlējusies skuķe.

Bez vārdiem un ārējas sajūsmas –
Es tevi vienkārši mīlu.
Paldies, ka mūsu gaismiņu
Tu paturi sirdī dzīvu.

Paldies, ka atļauj man vājai būt
Lai pēcāk stiprāka kļūtu –
Tāpēc, ka esi Vīrietis,
Es sevī Sievieti jūtu…

Nākamajā gadā vēlu 365 priecīgus rītus,
zvaigžņu apmirdzētus vakarus;
52 daudzsološas nedēļas;
12 pārvērtību mēnešus
un 4 lieliskus gadalaikus!

Jānīšam brālīšam
Zila pumpa vēderā(i).
Tālab zila pumpa,
Ka meitiņas nemīlēja

Dzīve tiek dota vienu reizi, bet izdodas vēl retāk. Pacelsim glāzes par jaukajiem un retajiem izdošanās mirkļiem!

Ir jauna diena, laukā pelēks….bet manu sirsniņu sildi tu….
paldies ka tu man esi….
cik ļoti labi, ka mēs abi esam atraduši viens otru….
Tu esi īpašs…ar to vien, ka esi!

Un, Jā, reizēm vajag,
Kaut ko mīļu,
Sirdij tuvu, patiesu:
Maigu pieskārienu,
Cīruļa dziesmu,
Uguns liesmu,
Zaļu zālīti un pūku liegu,
Kas matos ieķeras,
Un priecājas par nieku.
Kas liek pasmaidīt,
Un mīlēt saules rietu,
Reizēm vajag,
Lai mēs ietu,
Tālāk triektu,
Reizēm vajag:
Apstāties,
Ieklausīties,
Izbaudīt,
Katru nieku.
IR cilvēks radīts laimei – tāpat kā putns lidojumam.

Augstu šūpoties,
Zemu lūkoties!
Jāņu zāli salasīt,
Papardziedu uzmeklēt!
Jāņu uguni kurināt,
Siera rituli’ ripināt!
Dziesmas skaļi izdziedāt,
Jāņu alu padzerties!

Lai gadi rit, tā tam ir jābūt.
Un lai par tiem nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus gadus vēl

Kaķa laiskums, suņa prieks,
Vēja ātrums, Saules zieds!
Viss lai Tev ir gana,
Jo ir Vārda diena Tava!

Lai ir, ko mīlēt un ir, kas mīl.
Lai ir, ko gaidīt un ir, kas gaida.
Lai ir, ko darīt un ir, kas novērtē.
Lai sargā no debesīm un saprot uz zemes!

Kar, brālīt, šupolītes,
Nekar meža maliņā:
Siliņā asi zari,
Norauj manu vainadziņu.

Maza mana tēvuzeme
Divu roku platumā.
Mīļa mana tēvuzeme
Divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvuzeme
Visa mūža garumā.
/K. Skujenieks/

Šī ir tava diena,
Skaista ir šī diena,
Lai tev laimi nes,
Šis jaukais pārsteigums.

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.

Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu arvienam silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļa māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi-
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.

Nāc nākdama dzimumdieniņa,
Ar daudzām vodkiņām.
Būs liela dzeršana
Būs liela drāšanās!!!!

Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi,
Un jaunus sapņus nes sev līdz.
Lai Jaunā gadā pietiek spēka,
Šos sapņus piepildīt!

Ja pats esi labs, ja pats esi īsts,
Ja pelēko ikdienu pratīsi nīst,
Tad mūžīgi jauna būs dvēsele tava,
Un nieks tās grumbiņas sejā.
Par gadiem nav jāskumst,
Lai jau tie vīst kā magones vējā.

Pat odiņš, kas pie loga rūts
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk,
Ar sveicieniem pie tevis nāk.

Trīs reizītes cīrulītis
Lec uz augšu dziedādams,
Ieraudzījis cielavai
Zem ļipiņas melnumiņu.

Tu tikai ziedi. Nedomā neko, jo tevī gaisma tagad gaiši domās.
Tu tikai ziedi. Vairāk it neko. Un aizmirsti tās savas tukšās lomas.
Tu tikai dziedi. Nedomā neko, jo gaisma pati visu, visu zina.
Tu dziedi, uzticies, tik ļauj, tu tikai dziedi. Vairāk it neko.
/Māra Zālīte/

Prieks nāca pa debesu taciņu
Un atnesa siltuma daudz.
Es zinu šo ziedoņa actiņu –
Par..(vārds) cilvēki sauc!

Visu gadu Jāņus gaidu,
Dziesmas tinu kamolā;
Kad atnāca Jāņu diena,
Pa vienai šķetināj’.

Manai mātei!

Paldies par šo dienu un daudzajām jau aizvadītājam
… ka protu par tām priecāties.
Paldies par brāļiem un māsām,
… un spēju mīlēt viņus no sirds.
Paldies par sirsnību, laipnību un gudrību,
… un prasmi to novērtēt.
Paldies, ka esmu,
Un lūdzu nenoveco!
Tavs jau pieaugušais bērns …

Mums pieder pasaule
mēs piederam viņai,
tu – man, es- tev,
tā līdz bezgalībai.

Kad vasara sāk stāt, nāk Jāņu dien klāt,
Visapkārt atskan Līgo dziesmas,
Steidz ugunskuru kurt un prieku sirdī burt
Lai draudzībā iekvēlo sirds.
Kur alus puto balts un miestiņš garšo salds,
Kas aizdedz visiem līgo dziesmas,
Lai dziesmas uzdziedam un Jāni sveicinām,
Ar jāņuzālēm rotājot to,
Lai dziesmas uzdziedam un Jāni sveicinām
Un visi kopā Līgas sagaidām!

Piedz:
Hei Jāni, Jāni, Jāni ko mūs ar runām māni,
Sāc savus Jāņa bērnus cienāt,
Hei Hei Jāni, Jāni, Jāni, met skopumu nu sāni,
Lai kausā tek alutiņš salds.
Hei Jāni, Jāni, Jāni ver vaļā dziesmu lādi,
Lai dziedam un līksmojam tad,
Svin Jāņi, svin Līgas
Un dziesmām tiek sagaidīts rīts,
Dzied kalnos, dzied lejās
Un dzied katra latvieša sirds!

Kad vakars iesāk tumst, pēc dejām sākam skumst,
Pa pāriem gunij lecot pārī,
Tiek meklēts papard’s zieds un čalots, mīlēts, smiets,
Līdz saulīte rotāties nāks.
Lai kopā esam mēs un līksmes pilna sirds
Ar „Līgo” Jāni jāņos sveicot!
Lai dziesmas uzdziedam un Jāni sveicinām,
Ar jāņuzālēm rotājot to,
Lai dziesmas uzdziedam un Jāni sveicinām
Un visi kopā Līgas sagaidām!

Jurģīšam jostu aužu
Deviņiem dzīpariem,
Lai tas manas aitas gana
Šādu gaŗu vasariņu.

Ja Jurģa dienā lietus līst, tad pārgājējiem jāraud jaunā vietā visu gadu.

Novēlu Tev medu ēst,
Ābolu uz pusēm plēst,
Ienaidniekiem gaisā sviest,
Mīļāko pie krūtīm spiest!

Laimi, kas nebeidzās,
Mirkļus, kas dara bagātāku,
Darbu, kas spēcina,
Uzvaru, kas iedvesmo,
Veiksmi, kas nepamet!

Man ļoti gribas tev patikt,
Man gribas pie tevis palikt,
Man negribas neko sacīt,
Jo to nemaz nevar sacīt,
Tam jādzīvo gaisā un zemē,
Tam jādzīvo visu laiku.
/O. Vācietis/

Viena pati roze var būt mans dārzs, viens pats draugs var būt visa mana pasaule.

Es sasēju Jāņa sieru
Deviņiem stūrīšiem,
Lai redzēja Jāņa bērni,
Jāņa nakti sanākuši.

Divi mazi balodīši
Augstu gaisā lidinās,
Pacel acis, paskaties,
Tie no manis sveicina.

Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.

Lai viss, kas tavās ilgās tīts,
Drīz nāk kā sapnis piepildīts!
Veselību stipru,gaitu allaž ņipru,
Tūkstoš labu domu, brīnišķīgu omu!

Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja,
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.

Kad gada visgarākās naktis,
Nāk ar tumsu mūs biedēt,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu sāk kliedēt.

Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
/K.Apškrūma/

Kādam vienmēr ir dzimšanas dienas, un jums ir jāsniedz dāvanas.

Rozes, neļķes, vijolītes,
Lai pie tava loga zied.
Un, lai vēlā vakarā,
Nes no manis sveicienus!

Tici vai nē, sarūpēju Tev torti un dāvanu, taču… To nospēra pingvīns!
Bet tikmēr, kamēr Tu meklē viņu rokā, vēlu Tev daudz laimes!

Ja reibt, tad tikai no papardes zieda,
Ja slīgt tad tikai apskāvienos,
Ja zaudēt, tad tikai skaidro saprātu…

Tūpļa trenažieris

Lai jūsu dzīve skaista kā Vidzeme, bagāta kā Kurzeme Līdzena kā Zemgale un bērniem svētīta kā Latgale.

Saules staru zeltainās rīkstes
Palu steidzīgos ūdeņus per,
Krastos pūpolu mākoņi mīksti
Dzelmē savus atspulgus ber.

Riti,laimes kamolīti,
Vecā gada vakarā.
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā.

Jaungada naktī virpuļo atmiņu, sapņu, cerību, ilgu, ticības sniegpārslas.
Ar šo sniegpārslu baltumu vēlu nodzīvot visu gadu!

Pār zemi nolaižas nakts.
Tas ir atpūtas un miera laiks.
Un tas ir vissvētākās radīšanas laiks,
Nesavtīgas Mīlestības radīšanas laiks.
Tīra ir mūsu doma kā zvaigžņu klaids.
Skaidrs ir mūsu prāts kā ūdens šalkas klusumā.
Skanīga balss tai Mīlestībai, kura cauri mums plūst
Un ir mūs modinājusi dzīvībai.

Vārdi ir viedi un stipri.
Doma kā miers un tumsas skaņa.

Tīra un nesavtīga,
Radoša un skaidra
Mīlestība plūst caur mani un padara mani svētu,
Un padara mani radošu,
Padara mani brīvu.
Domas un jūtas ir brīvas,
Robežas zudušas,
Mīlestība ir brīva ? kā gaiss, kā skaņa, kā dzīvība…

Spožu saules kamoliņu,
Sūtam Tev ar sveicieniņu,
Vārda dienā atšķetini viņu,
Pilns tas mīļu sveicieniņu.

Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers..
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
/A.Skalbe/

Uz ceļa redzu vienu geju, nevaru atpzīt tam seju.
Vai tik tas nav kaimiņš Inārs, kurš gan krāniņiem tik trinās.
Kapeika ir jānopelna, strādā tā ka dirsa melna.

Dzymtās dīnas horoskops – Jaunava (Bõba)
Cīši korteigi cylvāki a cyti otkol nā. Vysu labi acacerās. Vīnmār zyna, kur batviņi sastateiti a kur būrkõni. Acacerās ari kur īprīkš nūslēpe buteļi, par tū ka cīši pateik īdzert. Vyspor leli dzāroji. Jīm bīži īt cīmeņi par tū ka cīši lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Kas Lieldienās olas zogot, tas paliekot tikpat pliks kā ola.

Lai Salatēvs ar savu maisu
Tev nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju Tu liec
Un ātri, ātri projām triec.

Lai Tavā dzīvē allaž jauns ceļš.
Lai Tavās burās pūš ceļa vējšs.
Lai saule silti apspīd Tevi
Un lai lietus, kas līst Tev virsū,
Ir veldzējošs un maigs!

Bērni, lieciet to aiz auss –
Šogad nenāks Santaklauss:
Ziemeļbriedis, nelietis,
Ņēmis šo un uzmetis!

Vīrietis jautā Dievam:
– Dievs, kāpēc tu radīji sievieti tik skaistu un tik dumju?
– Skaistu tāpēc, lai viņu varētu mīlēt jūs, vīrieši, bet dumju tādēļ, lai viņa varētu mīlēt jūs – vīriešus.
Ja sieviete ir skaista un gudra, tad grūti tādu iemīlēt. Gudras un skaistas sievietes var iemīlēt tikai izredzētie. Mūsu līgavainis ir izredzētais. Par viņu un viņa izredzēto!

Ar cerību gaišajiem stariem
Pār klusajiem gadsimta mūžības galiem
Jubilāram vecumiņš kaulos jau lien
Kā sniegbalts tētiņš tam matos gudrību sien
Un Laimes māte viņam pidžamu diedz!

Lai rudens raža apcirkņos,
Lai domas nerimst apvāršņos,
Lai salnu dzestrums možumam,
Lai lapu rota krāšņumam!

Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara, tad turpmāk visi darbi labi veiksies.

Šim vakaram – spožākās zvaigznes,
Šim vakaram – baltākais sniegs.
Bet gaišāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Ja nebūtu jūras, es nezinātu, kas ir plašums,
Ja nebūtu debess, es nezinātu, kas ir zvaigznes,
Ja nebūtu Tevis, es nezinātu, kas ir mīlestība!

Vakaros, kad ārā auksti
Izstabā tiek eksplotēti pauti
Vai nu kulakā tiek rauts
Vai nu vagīnā ir sprauts
Bet ja ārā tikai līst
Atliek vienam biksēs mīzt

Kad Jura dienā saimnieks nošauj žagatu un pakar to zirgu stallī, tad zirgiem spalva ļoti gluda un spīd.

Sen jau es šo dienu gaidu
Lai ar labi platu smaidu
Teiktu vienā paņēmienā:
“Sveicu tevi vārda dienā!”

Vārda dienā strādāts gana,
Jāsāk jautra svinēšana.
Iedzer, uzkod, jūties brīvi,
Kritizē vai slavē dzīvi!

Lai sāpēm slieksnis zems
Un laimei – augsti griesti!
/Jurciņš P./

Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest — tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā. Ja vasarā uznāk negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Dziesmas skan, gaisma līst,
Svētku smaržas visapkārt klīst!

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Tādēļ visi līdzi gavilēt lai sāk,
Jo no tēva troņa mums pasaul’s gaisma nāk!

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Gaisma tumšā ceļā, mūsu gaisma tu!
Tiem tu dod, kas Tevīm tic, svēto mieru nu.

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Ko priekš citiem darām, tas priekš tevis ir.
Lai teic katris Kristus bērns “Man šos svētkus šķir!”

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt!

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

Lai sūrums sirdi nenomāc
Atminies kā dzērām senāk
Kreiso aci cieti miedz
Kokteilīti galdā liec!

Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarā`i,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa

Bagāta bagāta
Tā Jāņu māte:
Pilni pirksti zelta riņķu,
Pilnas kules zelta naudas’;
Kur stāvēja, tur mirdzēja,
Kur staigāja, tur skanēja.

Vecums trakumam nebūs par šķērsli,
vecums jau arī aiz kalniem vēl vīd,
Tagad tev labākie gadi tik sākas,
acīs nemiera dzirksteles spīd.
Par taviem gadiem pacelsim kausu,
novēlot laimi, izdzersim sausu,
lai visu, ko vēlies, spētu tu gūt
un vienmēr ar mīļiem cilvēkiem būt.
/Lauma Daugiša/

Kad kļūstam vecāki notiek trīs lietas. Pirmkārt, pasliktinās atmiņa un otrkārt.. es tālāk neatceros. Par to arī iedzeram!

Lai siera ritulis ripo,
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un ataust Jāņu rīts balts

Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīs reizes apkārt mājai, lai nesāp zobi.

Vasarsvētkos baznīca izpušķota bērziņiem. Nocērt kādu zaru no tiem un noliek siena šķūnī, tad peles negrauzīs sienu.

Lai sniegs, kas tavās takās šodien krīt,
par baltu prieku parvēršas jau rīt!

Lai Jaunais gads ir
Skaists kā Vidzeme,
Līdzens kā Zemgale,
Dziesmots kā Latgale
Un bagāts kā Kurzeme!
Lai sildās sirds
Tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme
Debesīs dzied.
lai nosargā sevī
To svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši
Caur puteņiem iet.

Jaunā gada vakarā jāklausās, no kuras puses suņi rej, no tās puses brauks meitām precinieki.

Dzīvo tā it kā tu dzīvotu otru reizi un pirmajā reizē visu esi darījis tik aplam, cik vien tu spēj.

Jānīts sēd kalniņā
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm.