Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Ūsiņa rītā pūš visi četri vēji, kurš uzvar, tas pārvalda visu gadu.

Tirgonis ar olu kasti,
Latviski, kas runāt pratis,
Nezin kur tā ola dēta,
Adrese sen nozaudēta.

Jaunā gada dienā vajag labi paēst, tad visu gadu būs labi, ko ēst.

Kā saules stariņš zaigo,
Kā ūdens lāse, kas mirdz,
Tā tavu sirsniņu maigo,
Vēlos es apsveikt no sirds.
Lai katra diena tev īsta,
Un dari, jo tā Tu audz,
Lai prieku Tu rodi draugos,
Un vienmēr tie pulka daudz.

Mīļā mana māmuliņa
Mīļi mani audzināja,
Tina linu palagos,
Liepā kāra šūpulīti.

Vai vēlies Mani šonakt Sev?
Es būšu sapnī blakus Tev!
Un Mani kaisles pilnie skūpsti,
Ar rozes ziediem apbērs Tevi!

Ziemassvētki ir laiks, kad pēc skujām smaržo ne tikai tualetē.

Glumais pirksts

Dzimšanas diena ir brīvdiena, kad zem smadzeņu garozas veidojas jauns ikgadējs gredzens.

To spēku, kas zaļajos zaros
Un līganos stiebros spīd,
To prieku un dzīvības ilgas,
Ik dienas sev paņem līdz!

Daudz vētru mums reiz pāri gājis,
Un, ja vēl daudz mums viņu būs. –
Dievs aicinās kā aicinājis
Arvienu atkal saulē mūs.
Caur laiku laikiem Viņš pa pēdām
Tik tāpēc latvju tautai nāk,
Lai reiz pēc posta un pēc bēdām
Tā celtos spēkā varenā.
Mēs varam iet caur visām mokām,
Mēz varam ciest vēl briesmīgāk:
Jo pacels Dievs uz savām rokām
Mūs tad, kad mūsu diena nāks.
/L. Breikšs/

Ja Ziemassvētkos nav sniega un sala, Lieldienas būs baltas un sniegotas.

Plikumus ja vēlies baudīt,
Uz jaunām meičām acis šaudīt,
Tad turies, vecīt, cik vien spara,
Jo priekšā vēl ir laulības dzīve gara.

Ne jau vienmer ar gadiem viss aiziet,
Ne jau vienmēr ar gadiem viss zud .
Katra diena nes mirkli laimes
Un ik mirkli kļūst bagatāks mūžs!

Ik katru gadu datumiņš
Un mierā neliks viņš.
To varam mēs atcerēties
Un itin jauki pasmieties.

Balti var nosnigt pār zemi sniegs,
Rāmi var pieskarties laimes mirklis,
ierausties klēpī kā kaķēns- prieks,-
Gaismu, ja šodien Tev dāvinās sirdis,
Izsējot siltāko sauli no sevis,
Tikai tad Tevī viss un ikviens
Atnāks vēlreiz un projām vairs neies.

Ierasties šai pasaulē un būt kaut kam,
Tev palīdzēs Tavs vārds.
Tas iedots Tev, lai to nes,
Bet reizēm tas pa priekšu skrien
Un skanīgi Tevi piesaka, ar ļaudīm iepazīstina.
Kad esi viens, tas Tevi apskauj un Tu esi mājās.
Jo Tu zini, Tavs vārds Tevi sargā!

Saulaino pieneņu smaids
Vārtus vasarai ver –
Vasariņ, nāc!
Esi pasaulē gaidīta – ļoti,
Mazo saulīšu mūžs tik īss,
Steidz savu tās dzīvotprieku –
Cilvēkiem dāvināt.
Balto izpletnīšu eskadroni,
Debesīs aizpūkos drīz –
Lielo māsu – Saulīti,
Māsas mazākās apciemot steigs.
Vējš atvadu atnesīs vārdus:
– neskumstiet! gaidiet-
Mēs būsim vēl …
Priecīgus Vasarsvētkus!

Sniegpulkstenīte saka:
Mīļi sveicam tevi mēs.
Piesaulītē balta taka,
Katrs zieds Tev laimi nes.
Sniegpulkstenīte zvana,
Tava diena ziedēt sāk.
Prieka, laimes lai Tev gana,
Sniegpulkstenītes apsveikt nāk.

Vai ziniet, ar ko pasaka atšķiras no īstenības? Pasakā jauneklis apprecas ar vardi, kura izrādās princese. Īstenībā notiek otrādi. Pacelsim glāzes par to, lai nākamais gads būtu kā pasaka!

Šampanietis jādzer, kamēr tas ir dzirkstošs. Par dzīvi jāpriecājas, kamēr dzīvojam – Daudz laimes vārda dienā!

Ir viena nakts, kad straujāk asins rit
Un gaida sirds: drīz sitīs divpadsmit!
Dzims Jaunais gads! Un jāpārdomā mums,
Kā vecā gada paveikts pienākums.

Šodien diena varen jauka,
Mākonīša nav neviena,
Tāpēc turoties pie modes,
Sūtu sveicienus es Tev!

Ziema, ziema!
Baltā māmuliņa!
Klusi, klusi atbraukusi
Šurp pa nakti viņa.

Klau, kā laukā
Bērni jautri klaigā
Slidinoties, vizinoties,
Purpursārti vaigā!

E kur, re kur
Lasās zēnu bari:
Pulkos stājas, rokām mājas –
Sāksies lielie kari.

Māmiņ! Māmiņ!
Manu cepurīti!
Es ar līdzi skriešu
Tur, kur visi citi!
/Vilis Plūdonis/

Stakles smāķis

Kad mēs tiekamies, mīļais,
Tad runājam niekus,
Un nepateiktais kā akmens
Guļ starp mums nekustināts.
Mēs pļāpājam vien,
Bet pie sevis
Klusībā akmeni bīdām
Un stumjam, un netiekam klāt
Ne tam, ne arī viens otram,
Jo abi runājam niekus,
Bet galvenais tā arī paliek,
Paliek nepateikts?
/G.Kraulere/

Liniņu labada
Šūpuli kāra,
Lai auga liniņi
Kā šūpulītis.
Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņepītes.
Lieldiena vaicāja,
Kur kārs šūpules:
Avotas kalnā
Siltajā saulē.

Kas to Lieldienu
Iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņepītes.

Pavasaris ir laiks, kad viss mostas, plaukst un zied, un Lieldienas ir skaidri izteikti atjaunošanas svētki.
Un olas ir brīnumsēklas simbols – dzīvība! Tāpēc nepaliec pie materiālā, domā par dzīvības brīnumu!
Izmanto Lieldienas un tur piederīgās raibās olas, lai apjēgtu, ka arī Tevī, dziļi Tavā dvēselē mīt brīnumainas, raibas, mirgojošas olas!

Tad, kad nāci šai pasaulē,
Es vēlējos, vēlējos vienu.
Esi stiprs, esi apbrīnojams
Un sanāca – kā vēlējos.

Lieldienās olu čaumalas jāber caur vīrieša biksēm, tad vārnas cāļus neēd.

Jaunais gads lai nāk ar prieku,
Un ar labu precinieku,
Ja viņš brašs un taisās ņemt
Nesāc par daudz ilgi lemt!

Vasaras lapotnē zaļā
Ziedu pilns sakustas zars,
Saistīts, bet dievišķā vaļā
Mūžību sveicina gars.
Ceriņi, zāle un puķes

Apstājas brīnumā augt,
Sāk kad, pār dvēselēm zvanot,

Zeltaina mūžība plaukt.
/A.Eglītis/

Jāņu tēvis miežus pļāva
Jāņu dienas aliņam;
Jāņu māte govis slauca
Jāņu dienas sieriņam.

Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, –
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.

Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.

Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.

Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.

Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.
/Imants Ziedonis/

Tikai sievietes spēj dot to laimi, to sirds aizrautību, kas nav salīdzināma ne ar ko citu. /K. Krebijons./ Esiet vienmēr ar mums!

Ziemassvētku vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi –
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz!

Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.

Jums, sievietēm dots milzīgs spēks,
Ko būtu neizmantot grēks,
Tas jūsu augums, mūsu smaids,
Tik jāzin visam īstais laiks.

Tiek radināta meitene,
Ka kādreiz būs tā dieviete.
Kā jāstaigā, kā jāskatās,
Kā jārunā, kā jāģērbjas.

Kad pienāks īstais jutīs tā,
Jo mīlā pukstēs tūkstošiem sirsniņu,
Tā reibinās kā plaucis zieds,
Kas bitēm pretī lūpas sniedz.

Cik daudz ir ziedu dažādu,
Tik arī jauku sieviešu,
Ko tikai mīlēt, lolot drīkst,
Jo citādi šī puķe nīkst.

Dejo un dziedi, skūpsti un mīli…
Skaistākos sapņus pārvērt par dzīvi!

Kad skaistu, baltu ziemas sarmu
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads nes īstu laimi
Un jaunus sapņus īstenībā vērš.

Sniedziņš viegli pārklāj zemi
Vecam gadam aizejot,
Lai ir skaisti dzīves ceļi
Jauno gadu iesākot.

Tu esi viens no eņģeļiem, kas mīt uz šīs zemes, bet vienīgais, kurš ir mans Eņģelis …
Tu esi viens no eņģeļiem, kas runā ar mani, bet vienīgais, kurā es ieklausos …
Tu esi viens no eņģeļiem, kas naktīs nāk pie manis, bet vienīgais, kuram es ļauju sev pieskarties …
Tu esi viens no vismīļākajiem, vislabākajiem eņģeļiem, bet vienīgais, pēc kura es ilgojos …

Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūkas!

Ja es būtu stīga,
Es apvītu tevi.
Ja es būtu uguns,
Es sildītu tevi.
Ja es būtu vējš,
Es glāstītu tevi.
Ja es būtu ……
….. Es mīlētu tevi.!

Ko tie ciema suņi rej,
Pie vārtiem sasēduši?
Tur sabrauca Ziemasssvētki
Rakstītām kamanām.

Lieldienās olas ripinām,
Papīrus uz olām lipinām,
Visi šūpojamies mēs,
Ejam olas visi ēst.

Saules stariņš tavā sejā,
Šajā dienā,
Šajā vietā,
Lai Tev vārdiņš laimi nes.

Lai jaunā gada plāni štimmē,
Un mīlestībā labi iet.
Un sirds, lai klapē valša ritmā,
Un naudas maks, lai neiet ciet!

Ja gribas uzzināt precinieku, agri no rīta Vasarsvētkos upes ūdenī jāmet sudraba vai vara monēta, neatskatoties jāiet atpakaļ mājās un jāliekas atkal gulēt. Kurš sapnī naudu no avota izņem, tas būs precinieks;

Alu alu, Jāņa tēvs!
Tavus miežus izravēju;
Ja nedosi alus dzert,
Ar puišiem izviļāšu.

Lai Laimas rokas ceļas svētījot,
Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu,
Lai darba tikumu un gudrību tam dod,
Lai viņa bērnība kā pilna ziedu pļava!

Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža.

Visi pie galda! Šodien ir iemesls –
Sieviešu dzimums šodien ir viss rūpēs
Mēs apsveicam drosmīgos, spēcīgos,
Šodien ir pasaules vīriešu diena!
Un mēs viņiem dāsni dāvājam savu mīlestību!
Nu, kur mēs būtu, ja ne vīrieši?
Kam prasītu nopirkt kažokus?
Kam prasītu iedot mašīnu?
Un ar ko tad dotos atpūsties?
Mīļie, mēs novēlam Jums panākumus,
Mēs pucējamies Jums par godu
Pasteidzieties pie galda, šeit būs daudz garšīgu ēdienu,
Lai dzert un ēst uz Jūsu veselību!

Dzīve Tev mainīsies priekos un bēdās,
Ceļi Tevi kalnup un lejup vēl sauks,
Nekad atpakaļ nemeklē pēdas,
Viegli vai grūti uz priekšu ej!

Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!

Lieldienu rītā agri, jo agri
Garausis sapošas kažokā glītā.
Kājās velk zābakus, galvā liek mici.
Silti, lai sniegā. Tu taču tici?
Saliek tas vezumā dējumu savu:
Zilas un sarkanas, oranžas košas,
Brūnraibas, pelēkas olas un skat!-
Baltajās kupenās garauša pēdas-
Trīs raibas oliņas pie mājas stūra,
Lēni jau sniegā tiek ieputinātas.

Vēlu laimi, mīlestību,
Vienu uti kažokā,
Ja Tu mani aizmirsīsi –
Lai tā iekož dibenā.

Saskābusī pakaļa

Par skaistu dvēseli, kas mīt cilvēkā.
Par jaunlaulāto attiecībām, kuras nevar iemainīt pret materiālām lietām…
Par sapņiem, kas izgrezno Jūsu dzīvi zemapziņā.
Un par visu to pašu labāko!

Mamm!
Ja es zinu, cik milzis ir liels,
ja es zinu, cik liliputs mazs,
ja es zinu, cik mincis ir mīksts
un cik nazis virtuvē ass,
ja es zinu, cik uguns karsta,
ja es zinu, ja vienmēr zinu:
melns ir melnais un baltais ir balts,
saki, mamm, ja zinu to visu
un simt citu lietu turklāt,
saki, mamm,- ko vēl, ko vēl,
ko es varētu uzzināt?

– Ir tāds noslēpums, kuru neviens
nezin vēl uz šīs pasaules.
Vai tu zini, cik mīļš esi man?
Un cik mīļa tev esmu es?

Jāņa mātes zīda kleite, līgo
līgo!
Lādītē salocīta, līgo!
Kad atnāca Jāņu diena, līgo
līgo!
Tad vilkās mugurā, līgo!
Kad pagāja Jāņu diena, līgo
līgo!
Lādītē salocīja, līgo!

Caur Tavu vārdu šalko jūras vilnis,
Caur Tavu vārdu spēlē gliemežvāks.
Tu esi divu melodiju pilna,
Viss Tavā pasaulē ir savādāks!

Jāņu nakti līgot gāju,
Mīkstu sieru gribēdama,
Mīkstu sieru gribēdama,
Saldu alu padzerties.

Ir apritējis gads, bet man neliekas, ka esi kaut nedaudz izmainījies. Un, galu galā, tas nekas – Tu esi lielisks tieši tāds, kāds esi! Daudz sveicieni un laimes vēlējumi!

Šī diena lai Tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai reizi gadā aust,
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Katram apsviedīgam vīram
Jāsaplāno vārdadiena:
Dienu – svinēt,
Rītdien – lāpīt,
Vakarpusē ? gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atcerēties gūto baudu.
Pārrunāt kā cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis…
Beidzot plānošanu šo –
Apsvērt balli nākošo.
/D.Kamerovska/

Lielo piektdienu vajaga iestādīt zirni; Jāņos paņemt zirņa ziedu, piespraust to pie cepures un ieiet baznīcā, tad var redzēt raganu.

Es Tevi mīlu, gribu un jūtu –
Skaistu, jauku un simpātisku
Tūkstoš reiz tevi noskūpstītu,
Bet tik un tā man nepietiktu.

Smaidi, smiekli, liela veiksme,
Ļauj liktenim dot spārnus
Lai sagādātu tikai laimi un jautrību
Tev šī Pasaules Vīriešu diena.

Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevu to krāmu bodē,
Tagad jauna mode valda,
Tev no manis buča salda.

Pagaidiet, lieli kungi,
Mazs vēl jūras braucējiņš.
Paies dienas, aizskries gadi,
Droši stūri turēs viņš.

Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,
Burvību kā pasakās,
Bet pāri visam mīlestību kā varavīksni!

“Vienīgais cilvēks, par kuru tev ir lemts kļūt, ir cilvēks, par kuru tu izvēlies kļūt.” /Ralfs Voldo Emersons/

Jānits danci dancināja
Liela meža maliņā;
Sien, māmiņa, man jostiņu,
Lai es teku palīgā.

Ir valentīndiena…
Visi putniņi darīs TO,
Visas bizbizmārītes darīs TO,
Pat tauriņi darīs TO..
Tu arī gribi darīt TO?
Aizmirsti! Tu nemāki lidot!

Katrs cilvēks ir jāvērtē pēc viņa darbiem.

Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.

Ir atkal svētku vakars
Un gadu mija nāk,
Un tūkstoš jaunu ceļu
No pusnakts jāuzsāk.

Man mana mēle mīksta lēpe.
Kas esi tu? Kas esmu es?
Tavs augums – rožu koka slēpe,
Kas mani aizmirstībā nes.
/A. Čaks/

Jānīt’s nāca pār gadskārtu
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
Gan tie ēda, gan tie dzēra,
Gan Jānīti daudzināja.

Jānits jāja rudzu lauku
Ar pelēku mētelīti,
Lai zied mana rudzu druva
Pelēkiem ziediņiem.

Līgo dziesmu dziedāšanu sauc par līgošanu. Līgošanas ir, lai veicinātu auglību un noverst nelaimes. Līgošana, tāpat kā šūpošana, ir dzīvības spēku atjaunošanas un pastiprināšanas rituāls, kā arī kopējā dzīves ritma iekustināšana. Līgošana sākas jau divas nedēļas pirms Līgo svētkiem, tad to dēvē par ielīgošanu.

Jānīts nāca pār kalniņu
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā!

Mēs ar olām sitamies
Un pa laikam smejamies.
Šūpolēs mēs sēžamies
Augstu gaisā ceļamies.

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

Piēj pie loga!
Piegāji?
Paskaties debesīs!
Paskatījies?
Izvēlies spožāko zvaigzni!
Izvēlējies?
Un tagad ņem to sev,es Tev to dāvinu!

Tavs vārds ir kā saulespuķe,
Kā ābols zarā, kas mirdz.
Tavs vārds ir kā astere koša
Pie rudens vējainās sirds.

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Vārda diena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā,
Uzliec galdā torti, šņabi,
Lai var palustēties labi!

Jānits man sieru prasa,
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?

Cilvēks visumā ir daudz retāka parādība nekā zvaigzne. Tāpēc esi kā zvaigzne! Krīti, kamēr vēl spīdi. Vēlāk vairs neticēs, ka tu esi bijusi zvaigzne. Aizej, pirms nodzisusi! Cik daudz spīdekļu debesīs nodziest noliktā laikā un tos pat neievēro. Bet pie krītošas zvaigznes… Nenokavē! Saskandini, atstāj kristāla skaņu gaisā un aizej…

Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.

Ikkatru gadu jaunu velēnu griež lemess,
Ikkatru gadu citu ziedu smaržu jūt,
Bet tas, kas labs ir padarīts uz zemes,
Ja ir, nekad no zemes nepazūd.

Neskaiti sveces – skaties gaismā, ko tās sniedz.
Neskaiti gadus, bet pieredzi, ko gūsti.
Novēlu tev visu to labāko.

Lai visus ziedus
Jums saule veltī.
Lai sirdi un dvēsli
Ar laimi zeltī!

Caur Ziemassvētku puteņiem saltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizošiem baltiem,
Mīļus sveicienus sūtu no sirds!

Mirdz svecītes un lēnām dziest,
Bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
Šai pasaulē viss kluss un tīrs.

Ja tev kādreiz gadās bēdas,
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai,
Līdz pat savai vārda dienai!

Ja Jāņa vakarā ieliek padusē olu un tura līdz nākošiem Jāņiem, tad no tās izšķiļas pūķis.

Neuztraucies, ka kļūsti vecāks. Tu joprojām varēsi darīt trakas lietas, tikai lēnāk.

Ja jaungada pirmajā dienā plīst trauki, tad būs laimīgs gads.

Mīlestība ir tad, kad divi cilvēciņi skatās vienā virzienā, nevis viens uz otru….

Ai, Jāniša vakariņš,
Ozuliņa tēretajs!
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņas vainaciņu.

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

Rokasdračka

Vepra kule

Sēklas šprice

Lieldienās olas vārot nedrīkst pūst uguni, jo tad olas plīst.

Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis?
Vai kādam sirdī trāpījis?

Jurģu dienā jāvelējas, tad vilki neiet lopos.

Jurišam gaili kavu
Deviņiemi nadziņiem,
Lai tas manus zirgus gana
Šādu garu vasariņu.

Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.
Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā Spilgtu rozi iesiesi arvien.

Ir jāprot sajust leduspuķu smarža,
Ir jāprot noplūkt tās un dāvāt cilvēkiem.
Ir jāprot sajust – kāda vēja garša –
Un tikai tad mūs sauks par laimīgiem…

Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te izausa
Pie Jānīša uguntiņas.

Gadiņš atkal uzkrīt plecam
Bet vai tādēļ jākļūst vecam!
Ja tev sirdī dzīvesprieks –
Gadu skaits ir tīrais nieks!

svecis līsmeņa
glaudeiga vyrpuleigi korst
veļ vīna minute
maņ navajag daudz
i tod jau kod jau
šaļts byus īpaša
tev ir palākys acs!
tūmār
zvaigzni najimšu sev
/Tāraudu Ingrida/

Vienā jaukā koncertzālē
Viens pa bungām baigi vālē,
Otrais saksafonā mīž,
Trešais pīrādziņu zīž
Ceturtais ar tukšu maisu
Savāc piebezdēto gaisu
Piektais paņem šķipeli,
Nogriež sestam pipeli
Septītais ar pliku dirsu
Novālē pa tortes virsu,
Astotais ar devīto
Krūmos taisa desmito.

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!

Viens no īstākajiem un skaistākajiem priekiem – atpūta pēc padarīta darba.

Lai katrs jauns rīts atnes ko nezināmu…
Lai katra diena steidz satvert un piepildīt to,
Lai vakars atalogo ar prieku un mieru!
Lai Jaunajā gadā piepildās tas, kas vecajā meklēts un neatrasts.

Dzied circenītis aizkrāsnē.
Nāc, puisīt, mātei azotē.
Ak, neprasi! Nav maizītes,
Skat, skat, tur laukā zvaigznītes! (x3)

Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš,
Mums, lūk, tur logā mēnestiņš!
Tāds mīļš, balts, apaļš mēnestiņš,
Tik spoži citiem nespīd viņš. (x3)

Beidz raudāt, dēliņ, rimsties nu,
Es tev ko jauku stāstīšu:
Mēs runci ratos iejūgsim,
Uz mēnestiņu nobrauksim. (x3)

Tur būs tev spožas spēlītes,
Būs runcim zelta pelītes.
Tev iedos sidrab’ šaut’nīti,
Un vēl ar zelta gailīti. (x3)

Pie sāniem būs tev zobentiņš,
Un rokās sarkans karodziņš.
Miedz, puisīt, aizmiedz azotē,
Kā circenītis aizkrāsnē. (x3)

Jāņu nakti vajag aplīgot visu labību, tad labi aug.

Pusmūža vecums – kad jūs nevis saķemmējat matus, bet sākat tos “sakārtot”.
/Herberts Kevets/

Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira.
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, –
Visas visapkārt izķēra gaisā.
Ķer! Ķer! Ķer! Ķer!
Ber! Ber! Ber! Ber!

Lai sveču ungunskurā sadeg visas bēdas,
Gaišs prieks un siltums sirdi sasilda,
Lai Tavā takā paliek sniegbaltas pēdas,
Un mīlestība sirdi piepilda!

Priecīgi un smaidu sejā
Jauno gadu sagaidīt!
Stipriem, drošiem visos vējos
Atkal gadu aizvadīt.

Lai tev laime,
Lai tev prieks,
Un lai rītos,
Nenāk miegs!

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis,
Un kādam sirds jau prieka trīs,
Jaunais gads būs atkal drīz.

Gaisā kaut ko virmojam jūtu,
Mīļu bučiņu tev sūtu,
Sveicu tevi Dzimšanas dienā,
Un no laimes peldēt pienā.

Lai laime Tevi vada,
Un kaza ragiem bada,
Un lai šis kazas badījums,
Tev ir viens laimes gadījums!
Mīļš sveiciens tavos 18 gadiņos.

Māmulīt,saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku-gadā tik vienu,
Saņem ziediņus,kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.

Iedomājies, tu loterijā esi saņēmis šādu balvu:
Katru rītu banka tavā kontā ieskaita 86400 eiro.
Taču šai spēlei ir savi noteikumi, jo katrai spēlei tādi
ir!

Pirmais noteikums ir:
Visu, ko neesi izdevis dienas laikā, banka tev atņem, tu nevari
šo naudu tā vienkārši citā kontā ieskaitīt, tu vari to tikai izdot. Bet katru rītu, Kad tu pamosties, banka atver jaunu kontu ar 86400 eiro nākošai dienai.

Otrais noteikums ir:
Banka var šo spēli jebkurā brīdī pārtraukt, jebkurā laikā pateikt: Viss ir beidzies. Spēle ir galā. Banka slēdz tavu kontu, un tu nesaņemsi vairs jaunu.

Ko tu darīsi????
Vai tu pirksi visu, ko vēlēsies????? Ne tikai priekš sevis, bet ar priekš tiem mīļajiem, kas tev ir blakus???? Varbūt pat tiem cilvēkiem, kurus tu nepazīsti, tā tu naudu neizdosi tikai priekš sevis… Varbūt tu mēģināsi izdot katru centu, lai izmantotu šo iespēju, bet varbūt …

Īstenībā spēle ir dzīves realitāte: Katram no mums ir sava
“Laika banka”…. Mēs tikai to neredzam…

Katru rītu, kad mēs pamostamies, mēs saņemam 86400 sekundes mūsu
dzīves, ko dāvina diena, un vakarā, kad aizmiegam, šis laiks
tiek mums atņemts… Tas, ko mēs šai dienā nepiedzīvojam, ir pazudis uz visiem laikiem, nogrimis nebūtībā, vakardiena ir pagājusi.

Katru rītu šis konts tiek no jauna piepildīts, bet banka var
kontu jebkurā laikā slēgt, bez brīdinājuma….

Ko tu katru dienu dari ar savām 86400 sekundēm? Vai tās nav vērtīgākas par tiem 86400 eiro?

Un tieši tādēļ sāc ar šo Jauno gadu dzīvot!!!!

Tu, māt, man rīta saule,
Tu rudzu druvu dziesma man.
It visas ilgas, it visus sapņus
Tu devi pasaulei.

Piecu brāļu māsa biju,
Piecas ripas pūriņā;
Kad atnāca lieldienīte,
Ar brāļiem ripojos.

Kur?
Kur koki aug visstaltākie?
Kur mākoņi visbaltākie?
Kur putni dzied visskaļāk?
Kur zāle zeļ viszaļāk?
Dzimtenē.

Kur avoti visdzidrākie?
Kur kovārņi visgudrākie?
Kur kaķi ņaud vismīļāk?
Kur zivis peld visdziļāk?
Dzimtenē.

Kur velli lec visellīgāk?
Kur mellenes vismellīgāk?
Kur pļavas zied viskošāk?
Kur pasaulē vis drošāk?
Dzimtenē.
Savā tautā.
/P.Brūveris/

Kā jau salavecis viens
meičai mutē smeļas piens
salavecis pimpi rauj
sniegbaltītei pežu grauj

Labvakaru, Jāņa māte,
Tev ir govis laidarā!
Kur tad lielā siera plāte,
Sviesta bļoda aizdarā?
Bij man piecas govju galvas,
Aitas ļipas tirināja,
Tagad tukšs – nevienas spalvas,
Banka visu atķīlāja.
/I. Šteinberga/

Jāņa dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru neēd odi.

Lai mīlēja kas mīlēja
Jānītis tas gan mīlēja
Viņiem ir tie lielie zvani
Lielās biksēs zvana skaļi

Atnāca Lieldiena dziedādama,
Zelta zīlītes bārstīdama;
Aizgāja Lieldiena raudādama,
Zelta zīlītes lasīdama.

Pasaulē vēl neviens darbs nav pilnībā pabeigts.

Ļeņina atrauga

Lieldienas ir skaisti svētki,
Lieldienās var krāsot olas
Krāsainas jo krāsainas,
Dzeltenas un sarkanas.
Augsti, augsti šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties!

Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej.

Kopš tā laika ir pagājuši 5 gadi
Kā liktenis jūs abus saveda kopā
Kā sākās Jūsu ģimene!
Esiet kopā vel desmit reiz ilgāk!

Mirkli paskatīsimies
viens otram acīs,
Un, kut nebūs ne čuksta,
Mēs viens otram
Kaut ko būsim sacījuši –
Dvēseles bez vārdiem pukst.
/O. Vācietis/

Šodien jūs esat palicis bagātāks par vēl vienu dzīves gadu, jūs nevarat nezināt zināšanas aiz pleciem, nemeklēt laimes kabatas, šodien Jums jau ir pilnīgi viss. Man vēlējums dzimšanas dienā ir, lai būtu pilns trauks ar visām īpašībām, kas jums jau ir, lai jūs būtu klāt kolēģu problēmās un priekos un nekad nepazaudētu sirdi!

Katrai apsviedīgai sievai
Jāsaplāno dzimumdiena:
Šodienu – svinēt,
Rītdien – lāpīt,
Vakarpusē – gultā trāpīt.
Trešā dienā skaitīt naudu,
Atceroties gūto baudu.
Pārrunāt – kurš cēlies, kritis,
Dancojis, zem galda mitis…
Beidzot plānošanu šo –
Apsvērt balli nākošo.

Lai kaut kam labam klāt
Ir vienmēr daļa Tava,
Nu kaut vai cerība,
Ja cita nav, ko dot.
Ar sirdspukstiem, ar
Mīlestības vārdiem
Lai protam ikdienu
Mēs piestarot!
/K.Apškrūma/

Tā kā saule ābeļziedam
Esiet savam bērnam klāt,
Lai no jūsu mīlestības
Viņš var mūžu darināt!
/K. Apškrūma/

Dons – Vijebons

Visu labo un skaisto,
Ko tikai vēlies sev!
Tavā vārda dienā
Sirsnīgi novēlu Tev!

Jau pūpoli mežu ielokā zied,
Un vizbulītes ēnā smaida.
Ik lapiņa saulei dziesmiņu dzied,
Un siltus sveicienus Tev sūta.

Skrien gadi prom,
Tev dodot gadu skaitu.
Ir viņos dzīvots, strādāts, smiets,
Vien gadiem netici un sevi jaunu jūti,
Vēl jāveic daudz, kas dzīves kausā liets.

Mīļš sveiciens tavam vārdiņam.
Daudz bučas tavam vaidziņam!

Laulības gredzens – tas ir uzticības simbols: līgavas sirds pieder līgavainim un otrādāk. Gredzenam nav ne sākuma, ne beigas. Gredzens ir no tīra zelta, tātad, nekādi netīrumi pie tā nepielīp. Lai Jūsu mīlestība ir tik tīra un mūžīga!
Stiprināsim šo novēlējumu ar draudzīgi paceltām un izdzertām glāzēm!

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad Klusā nakts pār zemi snieg:
Lai šonakt pati Mīlestība
Uz tavas galvas roku liek.

Sūtu saldas divas bučas!
Vienu lielu, – otru mazu!
Ja tā mazā netrāpīs,
Tad tā lielā apēdīs!

Ja dzeguze pēc Jāņiem kūko, tad sagaidāma slikta raža.

Olas krāsojam abi,
Tas mums padodas labi,
Viena zaļa, otra zila,
Trešā – tā vislabākā.

Tos mērķus un sapņus, ko Jaunais gads auž, lai dzīve nekad nesalauž!