Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Gaišas domas, prieks un labestība,
Lai par slieksni Ziemassvētkos nāk,
Un ne tikai saņemt mīlestību –
Citiem dot to arī sirds lai māk!

Siļķu kapteine

Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.

Govis Pūpolu dienā jāpadzirda pirms saules lēkta, — tad tās būs visu gadu kā pūpoli: apaļas un veselīgas.

Lai saulīte kur uzausa
Pliki guļ Jāņu bērni
Mīlas guņi tos pasauca
Steigā jāmet nost ir tērpi

Kāds laulātais pāris mierā un saticībā nodzīvojis līdz briljanta kāzām (60 gadiem laulībā). Abiem pajautāja, kāds ir laimīgas dzīves noslēpums.
– Viss noslēpums ir vienvietīgā gulta, kurā guļam šos 60 gadus.
Pacelsim glāzes par jaunā pāra vienvietīgo laulības gultu!

Amors kā no dropes nācis,
Sirdij garām šaut ir sācis,
Sirde brīnās,apjukusi,
Bulta ne tur trapījusi.

Sen jau ješka Grietu mīlē,
Bet pa vidu jaucas Trīne;
Žanis Trīnei rozi nes,
Anna jautā – kā tad es?

Gailis brīnās,galvu groza,
Jāieņem būs nikna poza;
Kaimiņduksis sparu lielu,
Aplidot sāk Gaiļa sievu.

Lai starp niekiem,smukumlietām,
Paliek vieta īstam priekam;
Mīlestība skaista rodas,
Īstās sirdīs lai tā dodas!

Pisas visas istabās
tikai ķēķī nepisās
man ir naži gafeles
ar tiem var nogriezt pipeles..

Izstaigāju grāvju grāvjus,
Buldurjāņa meklēdama;
Nu atradu buldurjāni
Pašā dārza maliņāi.

Lai siera ritulis ripo,
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un ataust Jāņu rīts balts.

Kad Tevi satiku –
pats nezinu, ko daru:
Ne laipni pasmaidīt,
Ne kaut ko runāt varu.
Prom, garām aizsteidzos
pilns nevaldāmām liesmām
Un ilgi drebu vēl,
kā izbēdzis no briesmām.
/J. Ziemeļnieks/

Vai, manu gailīti
Sarkanu seksti,
Tā knapa meitām
Vēdera galu.

Vecā gadā rūpes, raizes,
Lai aizmirsties tās sāk,
Un pilnas prieku un vēl laimi,
Lai Jaunā gada dienas nāk.

Dzimšanas dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
“Vieglu tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!”

Cylvāki ir zemis zīdi,
Zīdūt, dvēseleite, dzīdi!
Prīcā tai kai ceiruļs laistīs,
Osoruos kai rosa – skaisti!

Dzīdi, dvēseleite! Dzīžūt
Dzīsme paleidz pacīst, pīdūt,
A kod tu naidā īsadedzi,
Mīlesteibys nasaredzi.

Taisnī, grieceigī i svātī,
Vysi Dīva rūku sātī,
Asam Muorys zemis zīdi,
Dzīdi, dvēseleite, dzīdi!

Nabādoj, ka uora pļovā
Myuža zīdiešona tova,
Nav nikaidi trādi-rīdi,
Kod caur suopi prīcu dzīdi! /Emīlija Kalvāne/
Poši lobuokī vieliejumi dzymtā dīnā!

Visa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.

Labāk izdzer divus alus nekā atdot galus.

Līgot man kā bitei
Šādu gaŗu vasariņu;
Līgodama ielīgoju
Bandenieka klētiņā.

ēd, ēd, Jāniti,
Smekjīga maizīte,
Caur kūsi sijāta,
Ar pupiem mīcīta

Es nopinu vainadziņu
Pašā ziedu laiciņā;
Pašā ziedu laiciņā,
Pašā Jāņu vakarā.

Visi putni priecājās,
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāca Jāņu diena,
Visi spārnus plivināja.

Salavecis iet par lauku,
zandalītes kājās.
Iesim bērni skatīties,
vai tam visi mājās!

Pirmo reizi lopus ganos izdzenot, saimniece deva arī ganam tik daudz olu, cik govju. Gani Ūsiņu dienā olas met pār govju mugurām, lai govis būtu apaļas kā olas visu vasaru. Ja Ūsiņu rītā rasa zālē, tad govis dos daudz piena. Dzenot govis ārā, kūts paslieksnē jāieliek duncis, lai govis cita citu nebadītu.

Ļauj lai Laime
Atļauj Tev brīvi
Skaistāko sapni
Pārvērst par dzīvi!

Rrānslauķis

Mati izkrīt, zobi pazūd,
Atkal dzimšans` diena klāt!
Sanāk kaimiņi un draugi,
Lētus sūdus dāvināt.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu pastāvīga esi –
Tu zaļo ziemas aukstumā
Tāpat kā vasar’s karstumā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu pastāvīga esi.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu manim patikt vari.
No Ziemassvētku eglītes
Man spīd daudz gaišas svecītes.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu manim patikt vari.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca –
Pastāvība un cerība
Dod spēku skumjā nestundā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Cik skaista tu gan esi.
Tu grezno pilis, būdiņas,
Nes visur mieru, līksmību.
Ak eglīte, ak eglīte,
Cik skaista tu gan esi.

Jurģa dienā nedrīkst nekā ar zirgiem strādāt, pat braukt var tikai uz baznīcu. Ja tai dienā strādā ar zirgiem, tad tie paliek nespēcīgi un slimi.

Novēlu tev veselību stingru,
Saticību, uzvedību vingru,
Makā naudiņu tev lieku,
Lai tā sagādā daudz prieku!

Kalnā kāpu gavilēt,
Lai balsiņis tāļu skan,
Lai dzirdēja Jāņu māte,
Kur dziedāja Jāņu bērni.

Šito alu es nedzeršu
Es redzēju kā brūvēja.
Jānīts laida ķipītī,
Pie sterdera stāvēdams.

Pārsteigt Tevi Vārda dienā-
Man tas nav sanācis,
Bet vai vari gana ātri,
Uzspēlēt ar mani kārtis?!

Nāc, pasēdesim abi,
Kaut laiks ir projām iet,
Uz citu pusi katram
Liek dzīves ceļš mums skriet.

Nāc, paklusēsim brīdi,
Ir daudz, kas piedzīvots.
Uz mirkli bija brīnums
Mums abiem toreiz dots.

Nāc, pabūsim vēl kopā
Zem zvaigznēm šovakar,
Lai dvesmu jaunai dzivei
Rīt sevī atrast var!

Ne jau vienmēr jābūt klāt,
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt-
Nosūtīt un vārdus teikt;
Vēlēt daudz? Nē, tomēr vienu-
Sagaidīt tev Pastardienu!

Viens Tevi mīl un Tu esi šaj pasaulē vajadzīgs.Tu vienu mīli un Tev šo pasauli vajag, lai vienam to dāvātu.
/Rainis/

Aizlauzā pipele

Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.

No agra rīta mēs aizgājām
Uz bērzu birzi, puķītes noplūcām,
Atnesām mājās, māmiņu sveicām
Dziedājām dziesmas, vēlējām laimes.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņu vakar’ gaidīdams;
Kad atnāca Jāņu vakars,
Par kapēķi brandavīnu.

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Čulainā jaica

Ai jel manu sūru dienu,
Kur tāds lempis gadījos:
Sasatiku Sniegbaltīti –
Varen šerpi norāvos…

Zaķis paklupis un kritis,
Vienu kāju stipri sitis,
Tomēr laimīgs ir nu tas –
Olas dzīvas, tas ir fakts!

Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu.

Tie kas dzīvo forši tie brauc ar jaunu Porši
Tie kam neiet spoži, tie tik kož
Tie kas vidusdaļā tusē, pamatā tik pikti klusē.

Es neteiktu, ka Tu esi vecs,
Vismaz neteiktu tev tieši sejā

Vārds ir izturīgs un labs,
Par to jāiedzer ir šņabs,
Nav no skārda taisīts tas.

Man pakāra bāleliņi
Vizulīšu šūpolītes;
Skan podziņas, skan zīlītes,
Skan vizuļu šūpolītes.

Cik dīvaini, ka arī kuģi apsnieg…
Un balti pavedieni tos pie krasta sien.
Un zemei atkal jauna mīlestība
Pa baltu zvaigžņu sniegputeni brien.

Mīlestība un nedaudz veiksmes – tas ir tas mazumiņš, kas nepieciešams, lai cilvēks būtu laimīgs… Gūstiet to un jums piederēs visums!

Lai cik grūti, turies, cīnies,
Pats sev esi pretinieks!
Tas ir Ziemassvētku brīnums,
Kad no sāpēm izaug prieks!

Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.

Gads ir balts no abiem galiem,
Bet pa vidu Tu.
Apsveicu vārda dienā, draugs.

Tu mīļā, miļā māmiņa
Es Tevi mīlu kā nevienu
Tu esi manim dārgāka par saulīti un balto dienu
Tu vienmēr esi labiņa
Un želo mani katru brīd
Riet saule, aiziet dieniņa
Bet tu arvien man silti spīdi.

Sniegbaltīte iet pie ārsta,
ginekologam bēdu stāsta –
Salavecis vecais āzis,
eglē pakāris un drāzis,
čiekuri un skujas bira,
rūķi vai aiz smiekliem mira.

Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri
Tam brīnumam, ko Ziemssvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras,
lai atkal sasilst dvēseles!

Sveicu vārda dienā!
Lai ik minūtei ir sekunde prieka,
lai ik stundai ir minūte saules,
lai ik dienai ir stunda laimes!

Dievs lai līdz, Dievs lai līdz
Vasarsvētkus sagaidīt,
Tad stāvēšu ar tautieti
Pliku gālu baznīcei.

Jānīts brēca, Jānīts kauca
Alus muca iztukšota,
Jānītim lieli kreņķi –
Sausa visa vasariņa!

Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos.

Pāri kalniem, pāri lejām,
Triecas doma, kurā teikts,
Tam kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.

Šodiena ir viena no tām īpašajām dienām, kad apsveikumi birst vairāk, nekā sniegs ziemā. Taču tas nenozīmē, ka varēs pikoties, bet uzvelt kādu simbolisku laimes sniegavīru gan. Novēlu Tev pamatīgu puteni un kupenas! Un lai tā laime nenokūst līdz pat nākamajam gadam!

Odiņš dūc pie loga rūts,
Ķer tik ciet un spied pie krūts,
Arī viņš tev grib ko teikt,
Laikam vārdadienā sveikt.

Lai Tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa, ja nav kauna
Mums tu vienmēr būsi jauna.

Ugunīgi vārdi ceriņziedos līst
Kaisles pilni glāsti -visas brūces dzīst
Vienvakara laime kastaņkokā dzied
Kāda maiga plauksta-un Tava sirds jau zied

Ai, Jurģiti, Ūseniti,
Baro sirmus kumeliņus;
Sukadams, barodams,
Sēsties siles galiņā.

Ja jaunā gadā baras, tad būs jābaras visu gadu.

Santenītes, magonītes
Jaunu meitu Jāņa zāles;
Asi dadži, sīkas nātres
Jaunu zēnu Jāņa zāles;
Papardītes, vībotnītes
Vecu ļaužu Jāņa zāles.

Viens stars no kupla zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt!

Ja reibt, tad tikai no papardes zieda,
Ja slīgt, tad tikai apskāvienos,
Ja zaudēt, tad tikai skaidro saprātu…
Priecīgus Līgo svētkus!

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.

Darbs tevi dzen,
Darbs tevi dzeļ,
Darbs tavos nervu galos trīc.
Darbs, bērnam dzimstot, piedzimst līdz.
/I.Ziedonis/

Jānīšam piederēju
Zem ozola stāvēdama.
Vai nu tāda nieka dēļ
Ies pa zemi vārtīties?

Ai Jānīša vakariņš,
Ozuliņa tērētājs!
Grib dārziņi, tīrumiņi,
Grib meitiņas vainaciņu.

Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā:
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanajis āboltiņis.

Savu vārdu izrotāju
Dimantiņa putekļiem,
Kad bij saule, tad vizēja,
Kad bij migla, tad mirdzēja.

Šodien Tava vārda diena –
Ciemiņa vēl nav ne viena.
Tad Tev vienam baigais rauts
Nekļūsti tik alkonauts!

Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
Egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.

Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās.
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.

Ēdiet svētkos braši, braši;
Nākamgad būs knapi, knapi,
Jostas ciešāk jāsavelk,
Krīzes gadi jāizvelk…

Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, sievasmātei nepatīk, ka viņu aprunā!

Vīrietim vecums iestājas tad, kad kaila sieviete viņam izsauc nevis trīsas, bet drebuļus. Sveiciens vīriešu dienā!

Pieskaries zilajam
Debesu jumam
Ar domām, ar dvēseli
Tā, lai to jūti.
Lai katru dienu,
Nodzīvot nebūtu
Ne viegli, ne grūti-
Lai sirdī laimi gūsti.
Lai katrs mirklis
Gaismas piepildīts,
Mīlestībā ieskauts
Un sasildīts!

Mana mīļa māmuliņa
Mani mīļi audzinaja
Pati mamma dubļus brida
Mani nesa rocinas

Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!

Tavos glāstos reiz es slīkšu,
tavu elpu sajutīšu.
Tavā varā būšu es,
prom no visas pasaules.

Jānis atlūzis pie pirts-
Salauzta ir viņa sirds
Līga saka: neņem ļaunā-
Iesim nokniebsimies saunā!

Interesanti, ka Ekvadorā Jaunais gads tiek sagaidīts, dedzinot putnu biedēkļus, kuri piebāzti ar dažādiem papīriem un fotogrāfijām, kuras uzņemtas iepriekšejā gadā, tiek uzskatīts, ka tad Jaunajā gadā veiksies.

Visu labo un skaisto,
Ko tikai vēlies sev!
Tavā vārda dienā
Sirsnīgi novēlu tev!

Kad visi saposušies goda drānās, galvā vainagi un rokās jāņuzāles, pagalmā ar dziesmu daudzina Jāni, lai tas neaizjāj garām!

Pat odiņš, kas pie loga rūts
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk
Ar sveicieniem pie tevis nāk.

Lai gadi iet, tā tam ir jābūt,
Un lai mums to nekad nav žēl.
Tik jautru prātu, sauli sirdī
Un daudzus skaistus vēl un vēl!

Manu mīļo māmulīt,
Tev ir svētki pienākuši.
Sveicienus tev mīļus sūtu,
Lai tu manim vienmēr būtu

Rūgtais rijiens

Lai saulainās krāsās un
Labās domās dvēsele zied,
Lai tikai prieka asaras lāso,
Lai šai dzīvē Tev labi iet,
Sveiciens vārda dienā!

Pa spožu mēness staru
Šurp atnāk Jaunais gads.
To droši sacīt varu,
Jo redzēju to pats.
Es aši pajautāju :” Vai būsi mums labs draugs?”
“Ja labi būsiet paši” viņš teica “Būšu jauks!”

Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Dzimšansdienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!

Brauc, Jānīt, nu no Rīgas,
Nu mēs tevi sagaidām:
Savus vārtus puškojam
Ar ozola lapiņām.

Priekš Jurģiem nevar laukā uguni kurināt, tad mājas nodeg.

Lieldienās bērniem vajag ēst daudz olu, lai augtu apaļi kā olas.

Parasti dzimšanas dienā vēl veselību un naudu, bet es vēlēšu veiksmi! Jo cilvēki uz Titānika bija gan bagāti, gan veseli, bet izglābās tikai veiksmīgākie!

Ja Meteņos kurmju rakumus izbada ar pīlādžu iesmu, uz kura cepta gaļa, tad kurmji nerok.

Ja Jāņu naktī govis mauj, būs slapjš rudens.

Vārda diena laba lieta, vajadzīga tikai vieta –
Tur, kur draugiem pulcēties,
gardā kūkā iekosties.
Varbūt šampanieti dos, ar ko
vārdu spodrināt!

Ja priekš Jāņa dienas iznīcina vienu odu, tad rodas simts vietā; bet ja pēc Jāņa dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.

Lai Jaunais gads Jums laimi nes
No sirds to vēlam mēs;
Lai smaidos, saticībā paiet dienas,
Lai skumjas nebūtu nevienas!

Bez darba nekas no gaisa nebirst.

Ko Lieldienas man atnesa
Par gadskārtas gaidījumu?
Vienu pašu zīdautiņu
Vējiņam vicināt.

Lai uzzinātu, cik liela nozīme ir vienam gadam, pajautā to studentam, kurš izkritis gala eksāmenā. Ja gribi zināt, cik vērtīgs ir viens mēnesis, pajautā to māmiņai, kurai priekšlaikus ir piedzimis bērns. Lai zinātu, cik vērtīga ir viena nedēļa, pajautā to nedēļas laikraksta izdevējam. Lai uzzinātu, cik vērtīga ir viena stunda, pajautā tiem, kas iemīlējušies un gaida, lai viens otru ieraudzītu. Lai uzzinātu, cik vērtīga ir viena minūte, pajautā to kādam, kurš nokavējis vilcienu, lidmašīnu vai autobusu. Lai uzzinātu vienas sekundes vērtību, pajautā to kādam, kurš izdzīvojis nelaimes gadījumā. Lai uzzinātu milisekundes vērtību, pajautā to kādam, kurš olimpiādē ieguvis sudraba medaļu. Lai nākamajā gadā mums ir pietiekami laika!

Orbitālais dirsiens

Lai prieks, ko tu esi sniegusi citiem šodien atgriežas pie tevis.
Novēlu tev ļoti laimīgu dzimšanas dienu.

Dziedinošs un sargājošs ir ūdens, kas, neizrunājot ne vārda, līdz saullēktam pasmelts no upes tecēšanas virzienā. Ar to apslaka lopus, dzīvojamo māju.

Jauno gadu svinēt prieks
Ja uz galda trīsgraudnieks,
Rosolu un torti nost
Tikai kost un kost un kost.

Atsistā vāvere

Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā – Bin Ladens ar granātu maisu,
Atnāca uzlika taimeri klusi,
Un aizgāja spridzināt uz kaimiņu pusi.

Daudz ko vēlu,
Maz ko varu,
Bet ko vēlu,
To no sirds!

Visvairāk laika nepieciešams tā darba pabeigšanai, kurš vēl nav iesākts.

Vārds tiek dots,
Kad dzīvi sākam.
Katru dienu daudzināts,
Bet ik gadu vienu dienu
Laimes vārdā sumināts!

Pasvīditi, pasvīditi,
Muni bolti bōleleni.
Dūšu ūlu, dūšu ūlu,
Na par šyupļa svīdumeņu,
Par šyupeļa kōrumeņu.
Kas kōre šyupeli,
Tam dūšu ūlu;
Kas vyna gradzynus,
Tam ūlas čaulu.

Mīļais Ziemassvētku vecīti! Lūdzu, necenties nākamgad novietot dāvanu zem eglītes. Labāk uzreiz garāžā!

Žilbinošus panākumus,
Kolosālus ienākumus,
Satriecošus baudījumus,
Minimālus zaudējumus!

Laimi, lai tā vienmēr blakus,
Sauli, lai tā vienmēr sirdī spīd,
Veselību, kas ir visiem mīļa
Dzīvesprieks lai garām neaizslīd.

Pūpolu svētdienā izgrābj pelnus no krāsns, kurus tad vēlāk sēj kopā ar rāceņiem, lai tos tārpi neēstu.

Es gaidīju Mārtiņdienu
Tā ir lielu svētku diena:
Mīksts plācenis muldiņā,
Zosu gaļa bļodiņā.

Savos gados tu vari atļauties…..
– iedzert mazliet vairāk nekā drīkst
– dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas
-dziedāt mazliet skaļāk nekā citi
-un ja kļūst karstāk nekā vari izturēt…
droši izģērbies mazliet vairāk nekā vajag.

Visas bija Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Visi bija Jāņa bērni,
Kas atnāca līgodami.

Jaungada nakts ir tik klusa kā aka.
No brīnumsvecītes dzirkstele šķiļas
Un man kaut ko saka –
Cik vientuļam grūti
Savu Jaungada laimi lejot.
Bet izlieto laimi
Visi skata pret gaismu,
Neviens neliek svaros.
/P.Jurciņš/

Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo.

Reiz mazs zēns jautāja mātei- “Māmiņ, kādēļ Tu raudi?”
“Jo es esmu Sieviete”- atbildēja viņa.
“Es nesaprotu”- teica zēns.
“Tu nekad to nesapratīsi”, atbildēja māte, apskaujot dēlu.
Tad zēns jautāja tēvam- “Tēt,kādēļ māmiņa dažreiz raud bez iemesla?”
“Visas sievietes kādreiz raud tāpat vien”- klusi atbildēja tēvs.
Pagāja laiks… zēns izauga… par vīrieti kļuva

Reiz, būdams jau vīrietis, viņš jautāja Dievam-“Dievs, kādēļ sievietes raud? Raud bez acīmredzama iemesla? Kādēļ?”
Un Dievs atbildēja-
Kad radīju sievieti, es to vēlējos īpašu!
Es devu viņai rokas- tik stipras, lai visu pasauli spētu plaukstās noturēt,
Tik maigas, lai bērniņa galvu tās atbalstītu
Es devu viņai garu, tik stipru, lai spētu izciest dzemdību sāpes,
Es devu viņai gribu, tik stipru, ka viņa dodas tālāk, kad citi krīt, bet tai pat laikā viņa rūpējas
par kritušajiem, slimajiem un pagurušajiem, par to nežēlojoties.
Es devu viņai spēku, lai atbalstītu vīrieti savu, neskatoties uz viņa trūkumiem,°
Es viņu radīju no vīrieša ribas, lai viņa zinātu, kā pasargāt viņa sirdi,
Es devu viņai prātu saprast, ka labs vīrietis nekad nesāpinās sievieti apzināti
Vien dažreiz izjūtot viņas spēku un drosmi, nostājoties blakus bez šaubām.
Un visbeidzot…
Es devu viņai asaras… un tiesības tās liet, kur un kad nepieciešams.
Atceries, mans dēls- sievietes skaistums nav viņas apģērbā,frizūrā vai augumā,
Sievietes skaistums slēpjas acīs, kas atver durvis uz viņas sirdi- uz to vietu, kur mīt Mīlestība!

Šodien Tu kļūsti oficiāli pusgadsimtu vecs.
Novēlu, Tev priekšā vēl daudz jaukas dzimsānas dienas un,
Lai izdodas pievienoties 100-gadnieku klubiņam.

Skaiti savas naktis pēc zvaigznēm, bet ne pēc ēnām.
Skaiti savu dzīvi pēc smaidiem, bet ne pēc asarām.
Un ar prieku katrā dzimšanas dienā,
Skaiti savu vecumu pēc draugiem, bet ne pēc gadiem.

Zaķis dārzā taisa jokus,
Mums ar brāli jāsmejas.
Tad tas olas noslēpj vietās,
Kur mēs atrast nevaram.

Jāņu naktī meitām un puišiem ozola vainags jāsviež ābeles zaros; cik reizes vainags krīt zemē, tik gadi līdz precībām palikuši.

No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!

Daudz, daudz laim un lustīg prāt,
Lai Tev nauda čupām nāk klāt,
Lai Tu vinnē Volg vai Čaik,
Lai Tev netrūkst šnabs un paik!

Tavam vārdam ziemas dvaša,
Tā kā zvaigžņu nakts mirdz gaiša.
Sniega pārsla nokrīt aša,
Sveicienam no manis paša.

Cik labi ar Tevi var neizlikties,
Es tikai ar Tevi gribu tikties,
Es gribu, lai, tikai Tu manī skaties,
Kad Tu manī skaties, es esmu patiess.
/I.Ziedonis/

Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo kā liesma kūlā lietiem cauri švirksti.
Tava valoda un smiekli
Šķiļ katrā bezcerībā spožu dzirksti.

Tavai vārda dienai rudens nepiedien,
Jo ar dvēseli, kam saules pirksti,
Pelēcīgu dienu sudrabā
Spilgtu rozi iesiesi arvien.

Balta mana māmuliņa
Balti mani audzināja
Pati sevi netaupīja
Balti mani audzinot.

Lai nebūtu tukšu kabatu,
Šeit ir salda šokolādes kūciņa
Lai sekss būtu karsts un kaislīgs!
Šeit jums būs sarkans burkāns,
Es Jums arī dodu gurķi,
Lai vīram vienmēr būtu labi!

Ja mīlestībā vīlies,
Tad nesēro par to,
Bet pagriezies un nospļaujies,
Un meklē nākošo.

Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani… Klusas ilgas…
Rokās smaidošs egļu zariņš…
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā…

No zieda uz ziedu,
No sirds uz sirdi
Lido mīlestība.
Un zieds pēc zieda
Atkal izplaukst,
Un sirds pamostas.
Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds,
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība…
/J.Poruks/

Darbs labdabīgi iedarbojas uz cilvēku, jo novērš viņa uzmanību no paša dzīves, noslēpj no viņa paša veidolu, neļauj…/Franss/

Kur meitiņas apčurāj’šas,
Aug zāle žuburiem,
Sanāca stalti dēli
Sprauž pie savas cepurītes.

Zaķēns mežā kazu slauc –
Laikam ieņēmis par daudz.
Kamēr sals, kamēr sniegs,
Piens jau nav, bet spaidīt prieks.

Sala tētim darba daudz,
Meža zvērus talkā sauc –
Drīz vien Jaunais gads būs klāt,
Jāsāk balvas darināt.

Lācis cērts un zarus šķin,
Žubes šuj un dzijas trin,
Zaķis krāso, dzenis kaļ,
Vāverīte riekstus maļ.

Veikli darbs uz priekšu rit,
Jautri dzeņa āmurs sit.
Sala tētim priecīgs prāts –
Jaunais gads lai sveicināts!
/Dz. Rinkule-Zemzare/

Aiztecējis apaļš gadiņš.
Kāpsim jaunu pakāpienu
Mēs pa lielām dzīves kāpnēm
Augstāk – droši kā arvienu

Paliksim te daudz, daudz dienu-
Trīssimtsešdesmit un piecas,
Uzmanīgi vērodami
Visu, kas vien sauļup tiecas.

Vasaru mēs redzam dabā,
Ziemu – grāmatā un skolā,
Klausīdamies skolotājos,
Rātni sēdēdami solā.

Un, kad paies atkal gadiņš,
Savu zināšanu kalnu
Celsim plecos smaidīdami,
Kāpsim pakāpienu jaunu.

Kad baltu ziemas sarmu,
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads ar laimi nāk,
Ik sapni īstenībā vērš.

Ja pēc ballītes pāri ir palicis alkohols, tas nozīmē, ka kolektīvā ir problēmas. Pacelsim glāzes par to, lai mūsu kolektīvā nebūtu problēmu!

Lietus pirmā Lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.

Ziemassvētkus gaidīdams,
Saldu daru alutiņu;
Gan zināju Ziemassvētkus
Trīs dieniņas svētījami.

Mīļo,Salavecīt!
Ziemassvētkos Tev lūdzu, treknu bankas kontu un tievu ķermeni. Un nesajauc lūdzu šos vietām, kā pagājušo gad.

Novēlu Tev pārsteigumu, kas rada prieku,
Prieku, kas rada iedvesmu;
Iedvesmu, kas iepriecina draugus,
Draugus, kas sagādā pārsteigumus!

Apsveicam ar skaisto dzimšanas dienu! Es patiesi novēlu jums laimi, labklājību, prieku un, protams, panākumus profesionālajā darbībā. Ilgu mūžu jums mierā un labklājībā!

Atkal gadiņš aizritēja,
Kā vilnitis jūriņā,
Atver vārtus Laimes māte,
Turpmākajiem gadiņiem!

Metens veda pelnu dienu
Ar šķībām ragavām
Sasašķieba, sasašķieba,
Nosavēla lejiņā

Gribu būt samtains smaidiņš,
kas Tavās lūpās grozīsies.
Gribu būt,mēness stariņš,
Kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna,
Kas ap Tevi apvīsies.

Visskaistākais ir taisnība, vislabākais – veselība, vispatīkamākais ir sasniegt to, ko katrs vēlas. Nu tad iedzersim par to lai šodienas gaviļņiekam viss tas tiek!

Vārda dienā lielu prieku,
Dabūt dāvanā kaut nieku,
Lai tik sirdī dzīvesprieks,
Un viss pārējais būs nieks!