Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Ir simtiem slimību, bet veselība tikai viena. Uz veselību!

Vārda dienu viegli svinēt,
Otrā diena grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda!

Draugs, neraizējies par savu vecumu, un neskaties uz to kā novecošanu – skaties uz to kā kļūšanu par klasiku!
Par to arī iedzersim!

No sniega segas laužas ārā sniegpulkstenis stalts,
Un siltie saules stari maigi glāsta zieda vaigu.
Tev pavasara rīts ir atkal nesis jaunu dienu,
Kur dzīves gadi rindojas kā pūpolbērni balti.

Lai blusas no 1000 afganu kamieliem ieperinas ta cilveka dirsa,kas meginas Tev sacakaret so gadu un vina rokas ir par isu to vietu pakasit.

Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz…
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds…
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!

Mīļi lūdzu Laimes mātes:
Dod man Jāni arājiņu!
Jānim vērši, Jānim govis,
Jānim bēri kumeliņi;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.

Došu savu ezeriņu
Kumeliņu peldināt.
Ne tik dziļi, ne tik sekli,
Pa pavadas galiņam.

Pacelsim glāzes par to, lai mums nākamgad uzbruktu daudz, daudz naudas un mēs nespētu no tās atkauties!

Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis.
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs.
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Tas ir tas skaistākais –
ka mīlestība neprot skaitīt.

Vārda dienā strādāts gana,
Notiek maza plostošana;
Iedzer, uzkož, jūtas brīvi,
Kritizē un slavē dzīvi.

Sveicu tevi vārda dienā
Tikai neslīcinies pienā,
Lai var tevi apsveikt
Un daudz laimes pateikt.

Tu šodien skaties gadu kalnā,
Un diena tev tik gaiša šķiet.
Mirdz tavos matos sudrabsalna,
Bet acīs jaunība vel zied.

Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks balts un plats.
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads…

Saules mūžu nodzīvot,
Gredzentiņus nemainot.

Jāņu mātei kroni pinu
Ar ozola zīlītēm,
Lai tai auga raibas govis
Ziedaiņām kājiņām

Dziedi māmiņ “Aijā žūžu”,
Visu mūžu Tavs es būšu!
Lāča bērns, kam ogas lasīs,
Lāča bērns, kas medu prasīs!

Maijā, kad sazaļo lauks.
Ārā kad bērziņi plaukst,
Māmiņu samīļot steidzu,
Izjusti svētkos to sveicu

Ai, gadi, gadi, jūs dievi un velni,
Un tomēr piedzimt un dzīvot ir prieks,
Ja mākoņi uzbrūk kā darva un pelni,
Lai lietus mirdz zeltā un sudrabā sniegs.

Dar’, bāliņ, miežu alu,
Dod Jāņam padzerties!
Šogad mieži trekni auga,
Alus rūga putodams.

Es nedrīkstu tevi mīlēt, taču nespēju tevi nemīlēt…
Es nespēju paiet tev garām, un nespēju tuvoties tev…
Es bēgu no tevis projām, un meklēju tevi no jauna…

Kā gadi nāk un aizsteidzas,
Tā paši nākam – ejam,
Kā gada laiki pārgrozās,
Tā smaidām – asras lejam.
Un pavasars un vasara
Brauc ātri it kā ratos.
Vēl dažam viss ir jādara,
Bet sarma mirdz jau matos.

Nodirstais mīnmetējs

Ar kauniņu vakar biju,
Ar kauniņu rītā būšu.
Bez kauniņa vien tik biju
Pašā Jāņu naksniņā.

Lai Salavectēvs savā tarbā
Nes panākumus jaunus darbā,
Lai veselību kaulos rīvē,
Dod laimi personīgā dzīvē.

Vēlam: saujiņu prieka, sieciņu laimes,
Veselu pūriņu veselības.
Lai ir dzīvē vienmēr saules gana,
Lai ir silts, kad vēli brāzmot sāk.
Dzīves cīņās- izturību.
Bēdu dienās- pacietību.
Vienmēr visur mīlestību

Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,
Mīlas nakti izbaudīs!

Saule spīd pār mākoņiem,
Kas par vārdiņu Tev skaistu.
Lietus lāse nokrīt viena,
Baibai šodien vārda diena.

Un Tavs ceļš būs manējais,
Tava māja un Tavs liktenis
Mans.
Kur iesi Tu, tur iešu es,
To šodien solos
Laicīgi un mūžīgi.

Labai meitenei ir jāprot darīt to pašu, ko sliktai meitenei. Un tā kā viņa ir laba meitene, viņai ir jāprot to darīt labi!Esi laba meitene – Daudz laimes dzimšanas dienā!

Jura dienā bija ierasts mainīt dzīvesvietu. Lai jaunajā vietā labi veiktos un visādi sekmētos, veco vietu atstājot, nedrīkst teikt ardievas. Kad Jurģu dienā aiziet uz jaunu māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdz un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdz un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no burvībām.
Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ jāizslaukot, tad nebūšot ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas.

Vai tu jūti, vai tu mani
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst

Visi šorīt priekā trīc,
Uzausis ir burvīgs rīts!
Kalendārā …..as –
Visā Rīgā svinības!

Nevēlos vēlēt klišejas un banālas frāzes, tāpēc iedzersim par daudzpunktiem… To vietā Tu vari izdomāt kaut ko savu..

Savienotas sirdis un rokas,
Ceļš nu viens un mērķis viens,
Divas takas kopā lokās,
Šķetināts jauns pavediens!
Slēgta ir šī derība
Mīlestībā, cerībā!

Spožu saules kamoliņu,
Sūtam Tev ar sveicieniņu –
Svētkos atšķetini viņu,
Pilns tas mīļu sveicieniņu!

Laiks nemanāmi rit,
Gads nākamais pie durvīm sit!
Lai jaunais vairāk laimi, mīlestību rod
Un veiksmes lādes atslēdziņu dod!

Aiz kalniņa dūmi kūp
kas tos dūmus kūpināja?
salavecis briedi cepa
ar rūķiem sņabi dzēra.

Jebkuros Ziemassvētkos bija obligāts pirts rituāls, kas sagatavo gaismas uzvarai pār tumsu. Parasti pirti kurināja vienu dienu pirms Saulgrieziem vai to dienas rītā. Pirts bija ne tikai mazgāšanās rituāls, bet arī simboliska attīrīšanās no visa sliktā, kas gada laikā sakrājās.

Jurģa diena ir labākā linu sējamā diena.

Es Tev vēlu puķē sēdēt,
Piparus un medu ēst.
Un, kad uznāk skumīgs prāts,
Lai tev palīdz slotas kāts!

Bērnam Tu vienmēr esi visskaistākā,
Un vienmēr vismīļākā,
Tu esi viņa pasaule un patvērums,
Tu esi viņu radījusi
Un savu mūžu viņam novēlējusi,
Jo viņš tavs bērns, un tu tā māte!

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.

Kamēr rokām netrūkst spēka,
Kamēr solis plats –
Priecājies par pavasari,
Rudens pienāks pats.

Meteņa dienā vajaga gulēt šķērsām zem balkas, tad mugura nesāp.

Sisties pistie tas nav grēks
tas ir mīlestības spēks
bet tā bērnu dzemdēšana – īsta pežas bendēšana.

Mīli mani franču mēlē,
Tev ir lemts šo stīgu skart.
Spēle, dvēseliski spēlē
Nu vairs nevar citādāk.
Ar visgrēcīgākām liesmam
Manā cellē sveces deg.
Ar vissvētākajām dziesmām
Sirds uz neprātību iet.

Ir laimīgie, kas sevi atrod
Un darbu, kuru mīl un prot,
Bet cik vēl stundu dienā katrā
Kā mēslus ārdām negribot.

Ja pēc ballītes pāri ir palicis alkohols, tas nozīmē, ka kolektīvā ir problēmas. Pacelsim glāzes par to, lai mūsu varda dienas svinībās nebūtu problēmu!

Ūsiņu rītā priekš saules lēkšanas sniegā jāmazgājas. Tad vasaru nenāks miegs.

Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
Aiz kalniņa lejiņā
Tai mazā sētiņā.

Ko lai jaunajai līgavai vēlam,
Jaunajam vīram ko padomā dot?
Lai tiem pēc gada pa meitai un dēlam
Un lai ar kaimiņiem sadzīvot prot.

Es nezinu, ko nozīmē būt 60 gadus vecam,
Bet es ceru, kad būšu šajā vecumā,
Es būšu tāds kā Tu.
Apsveicu dzimšanas dienā!

Es vienmēr grūtu darbu uzticu slinkam cilvēkam, jo zinu, ka viņš atradīs visvieglāko veidu, kā to padarīt.
/B. Geits/

Jaungada naktī meita nomazgā muti, bet nenoslauka, kurš nakti nāks slaucīt muti, tas arī apprecēs.

Tavs vārds ir kā saulespuķe,
Kā ābols zarā, kas mirdz.
Tavs vārds ir kā astere koša
Pie rudens vējainās sirds.

No pirmām dzīves dienām
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds! Tad iedzersim par mūsu (vārds), lai šis vārds asociējas ar prieku un laimi!

Vēlu, lai Tev laime sēdē
Tā kā korķis pudelē!
Lai Tu puišos sapītos
Tā kā vista pakulās!

Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.

Ūsiņos jāvāra cūkas kāja, lai saime būtu mudīga.

Lācēns pienāk pie lāčutēva un saka:
– Tēt, parādi leļļu teātri.
– Esinukarāms, vēls jau, jāiet gulēt.
– Nu parādi, lūdzu.
“Nu labi,” nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk:
– (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav ?
– (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči…
Neesi kā Janka, pārliecinies par lāčiem – daudz laimes!!!

Es noviju vainadziņu
No visām puķitēm;
Es uzliku vainadziņu
Pašā Jāņu vakarā,
Jānits manim roku sniedza
Pašā Jāņu vakarā.

Ja Jāņa dienā sasien tīrumā rudzus, tad pļāvēju vai tās maizes ēdēju lauza sāpes.

Ja Jāņa dienas pusdienā vai pusnaktī redz kur naudu kaltējamies, tad vajadzīgs uzmest no kreisās kājas kaut ko virsū un tā uguntiņu apslāpēt, tad tās vietā paliekot naudas čupiņa zemē.

Sievietēm mātēm,
sievietēm – sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!
/Jonijs/

Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.

Justies kā enģelim, spēt saklausīt savus smieklus un katrā peļķē ieraudzīt debesis!

Skan tava šūpļa dziesma krūtīs –
tā katrā dzīves solī man ir klāt,
skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
skan sirdī man, ak mīļā, labā māt…
/A. Krūklis/

Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus,
Rītam austot, Jānis klusi
Streipuļo uz māju pusi

Jāņa naktī, kad parādās zvaigznes, ja atminēsi savu zvaigzni, tad paliksi svēts.

Ai Jurģīti, Miķelīti,
Baro labus kumeliņus!
Vai es miju, vai pārdevu,
Tevis saucu līkaupos.

Klausies Frici vai tev prāts, kas tu tiešām esi deģenerāts?
Bikes vaļā kajas plati nopļūtīti zirgam rati.
Jāsatīra viss tev būs, vai nu dirsa zila kļūs

Veselība – prieka tilts,
Lai ataust vārda dienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!

Smaidi, šodien šī diena ir tava!
Skumjas un ilgas lai gaist
Smejies, šodien šī diena ir tava!
Viss šai dienai lai veltīts ir tev!

Salaveci, aun nu kājas
Un pa svētkiem pamet savas mājas;
Travkas maisu plecos vel kā nākas,
Citiem sen jau lomkas sākas.

Lai izdzītu prusakus, tad vajaga Jurģa dienā paņemt pātagu, pērt visus kaktus un sacīt: “Citiem jurģi, jums arī jurģi!”

Viens mazs prieks, lai Tev būtu katrā dienā!
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis!
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.

Cilvēka dzīvē ir daudz laimīgu un neaizmirstamu dienu. Viena no tādām dienām ir sevišķi svarīga – tā ir diena, kad cilvēks dibina savu ģimeni. Pavisam nesen mēs bijām liecinieki šim svarīgajam brīdim mūsu jaunlaulāto dzīvē, tādēļ sapildīsim glāzes un iedzersim par saticību, labklājību un mīlestību, kas cilvēkiem liek meklēt vienam otru un kas liek veidot jaunas, stipras un skaistas ģimenes.

Šodien šī diena ir tava,
Lai tev ir gods un slava,
Lai draugi sveic un labus vārdus teic,
Lai ziedus dāvina un saldas bučas.
Ja tev šai dienā būs patiess prieks,
Tad pārējais būs tīrais nieks .

“Bagātība neslēpjas daudz naudā, bet gan daudz iespējās” /Kriss Roks/

Visas naktis – skaistas naktis,
Jāņu nakts – vēl jo skaista:
Tad satiku savu puisi,
Kam atdevu vainadziņu.

Es piedzimu pasaulē,
Lai kopā ar tevi satiktu ik rītu.
Es piedzimu pasaulē,
lai tavas rokas sasildītu.
Gribu ar tevi būt
Visu savu mūžu!

Atsistais pups

Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saaudzējiet kā skaistu ziedu līdz.

Tavos svētkos novēlu Tev,
To ko savos vēlējos sev!
Prieku, naudu, puķu vāzi,
Pudeli un lielu glāzi!

Esi sieviete grēcīga,esi lepna un spēcīga,
Esi putna spārni, kas vēzienā atvilkti.
Drīksti visu, ko sieviete drīkst,
Celies augstu, lido tālu, esi laimīga!

Laikam sacīt būtu lieki,
Cik jums šodien lieli prieki!
Tādēļ es kā ciema tante,
Šodien šādus vārdus vēlu!
Nepiekusušiem jums strādāt,
Un par dēlu mīļi gādāt,
Dienu nakti būt tam klāt
Viņu gudri audzināt!

Gribi pastāstīšu kā noņemt dzīves lāstu.
Cauru dienu, cauru gadu,
Dauzīt pipeli pret stabu.

Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus-
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs-
Mīlas nakti izbaudīs!

Jānīšam, brālīšam,
Caur cepuri mati aug,
Kad atnāca līgo diena,
Vainadziņa nevaidzēja

Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.

Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt,
Un magonīšu gultu taisīt,
Un rožu paladziņu klāt.

No rītiem pamosties aiz laimes,
Ar basām kājām dārzā skriet,
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Kad pašas sirds Tev zied!

Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.
/I. Ziedonis/

Gads piedzimst Ziemas vidū –
Mazs, sprigacains dēlēns.
Zeme kā jaunpiedzimuša cilvēka dzīve –
Viss balts. pārējās krāsas nāk vēlāk.

Kamēr Tavā mutē zobi,
Vairāk kā Tev pasē gadi,
Biežāk smaidi, prieku rodi,
Un ar kūkām cienā mani!

Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.

Sakarā ar Vārda Dienu,
Katram jādzer glāzi vienu,
Bet, ja tostu pateikt prot,
Darbību drīkst atkārtot!
Apsveicu Vārda svētkos!!!:))

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt…

Izlobītā olnīca

Slikts viņš ir, labs viņš nav, bet tomēr….. Labāk, ka viņš ir, nekā, ka viņa nav! Priekā!

Lieldienas rītā
Ziedēj’ zaļa zālīte;
Pats Dieviņš staigāja
Pa zaļu zālīti.

Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Labu vien piedzīvot:
Piecas cūkas , sešus kuiļus,
Septiņsimti suvēniņu.

Kluss starojums no mātes. Klusums tīrs.
Te neejiet, te – viņa ziedējusi.
Te nelāčojiet – ābeļziedos viss,

un lakatiņš, ko viņa atstājusi
kā lūgšanu par mani, Visiem mums,
lai drošāki, lai stiprāki mēs justos.
Ir mātes vārdā dīvains noslēpums.

Vēl pieauguši, naktīs saucam: māmiņ!
/A. Rancāne/

Es Tevi mīlu!
Tam ticēt negribu, bet tomēr zinu.
Es Tevi mīlu!
To noliedzu, bet dzirdēt gribu.
Es Tevi mīlu!
To dzirdot, atkal Tevī grimstu.
Es Tevi mīlu!
To liedzot, sirds man pukstēt stātu.
Es Tevi mīlu!
Tas tiešām izteikt daudz man ļautu.
Es Tevi mīlu!
Ja to dzirdētu, tad Tevi paturētu.
Es Tevi mīlu!
Es to Tev vienai pateikt spētu.
Es Tevi mīlu!
To saku Tev es tagad – jo tomēr zinu.
Es Tevi mīlu!
/Simors Langs/

“Uz devēju tikpat tīkami skatīties kā uz dāvanu.” /Gēte/

Vai atceries to dienu?
Kad caur sosku dzēri pienu.
Tu spārdijies un bļāvi,
Visiem sevi bučot ļavi.
Daudz laimes dzimšanas dienā!

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu daiļu kumeliņu:
Zīda sega, zelta segli,
Sidrabiņa iemauktiņi.

Svētā Valentīna naktī,
Kūtri kūpot sveces daktij,
Meitas aizrautīgi zīlē,
Vai būs kāds, kas viņas mīlē.

Viena vēlas vīru staltu,
Un ar mersedesu baltu,
Lai tam allaž nauda ķešā,
Tā, lai nepaliktu bezšā…

Otra vēlas spēkavīru
Vienmēr smaržīgu un tīru,
Lai tam vienmēr skaidrs prāts,
Lai ir galants, akurāts.

Valentīns nu kasa pauri,
Kā to visu dabūt cauri?
Stalti, smuki, bagāti
Sen jau visi precēti…

Katrai iedos tādu veci,
Kuram galva ir uz pleciem,
Un vēl gultā ir kas tāds,
Par ko meitām lustīgs prāts
/R.Andersone/

Lai pagātne ar vēju aizšalc tālu
Un tagadne, kā saules stars lai mirdz.
Un dzīve lai Tev atnes visu, visu…
Pēc kā tik ļoti ilgojās Tev sirds!

“Neko neatliec uz vēlāku laiku, jo vēlāk tev nebūs vieglāk.” /Pols Ž./

Lai gaiši sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts.

Es šonakt domāšu par tevi tikai vien,
No tava smaguma man visi prāti pilni.
Rau, mēness bāls caur melniem zariem skrien
Un met pa kailo dārzu blāzmas vilni!
Es šonakt domāšu par tevi vien.
/A. Kurcijs/

Vēlu es Tev medu ēst,
Ābolus uz pusēm plēst,
Mīļāko pie krūtīm spiest,
Ienaidnieku gaisā sviest!

Un neparastas brīnumgaidas,
Pat bērnībā, kas tuva šķiet,
Jo tā ik Jaunā gada nakti
Caur mums ar egli vēlreiz iet.

Amerika ir pirmā valsts, kurā Mātes diena ir oficiāli svētki. ASV šajā dienā kristieši iet uz to baznīcu, ko savulaik kopā ar mammu apmeklējuši bērnībā.

Cītīgi es olas vāru,
Lieldienas jau vairs nav tālu.
Zaķis nāks pie mums.
Viņam tas ir uzdevums.
To viņš zina ļoti labi,
Strādāsim mēs kopā abi.
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi.
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.

Sešdesmit jau-metrs metrā
Tavā dzīves spidometrā!
Piestāj, palūkojies nullē
Un uz priekšu dzīvi rullē!
Nestāj malā, nebrauc sānis,
Garš lai dzīves autobānis!

Pūpolu svētdienā,saulītes staros,
Pūpolu kokā sēž pūpoli baros.
Pūkās tiem rasas pērlītes mirdz,
Lai šajā dienā Tev priecīga sirds!

Trīs ceturtdienas priekš Vasaras svētkiem nevajaga nekādu lauku darbu strādāt, citādi krusa nosit labību.

Meteņus arī uzskatīja par īpašu laiku, kad ar maģisku darbību varēja ietekmēt notikumus savā labā, kā arī nodarboties ar zīlēšanu un laika pareģošanu. Meteņos saule vēl ir veļu pusē, tāpēc pirms maltītes bija jāpacienā veļi.

Jāņu dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pamatnes, un ar burtu, kas būs redzams griezuma vietā, sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.

Lai nopelnītu naudu ir jāstrādā ir baudu.
Ja nepatīk tev darbs un priekšnieks ir skarbs.
Tad vienkārši pis projām…

Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaitāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas…
To maigumu jūtot ,ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim –
Vien nebēdā ,māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!

Tobis Varenais drāzējs

Es skatos Tavās acīs,
un redzu maigumu.
Es klausos Tavos vārdos,
un jūtu siltumu
Es jūtu Tavu tuvumu,
un maigi silto elpu.
Es jūtu Tavu miesu,
kas maigi pieskārusies man
Kad Tevis nav man blakus,
es dzīvot nespēju.
Ik, katru mīļu brīdi,
par Tevi domāju.
Es gribu sajust Tavas lūpas,
kas maigi skūpstīt māk.
Sev tuvumā ik brīdi,
kad sirdī tukšums nāk.
Cik loti Tu man patīc,
nav vārdiem izsakāms,
to tiešām var tik sajust,
ja sirdī ieskatās.
Ja vien es spētu…
Ja vien es spētu pārvarēt šīs bailes,
Vai tiešam arī turpmāk,
Viss varēs būt tik skaisti.
Vai tiešam ari turpmāk,
Mēs spēsim radīt kaisli?
Es ceru…
Es ceru un mīlu šo cerību…
Es mīlu visu kā Tevi,
Kā Tavus skūpstus maigos,
Un apskāvienus jaukos.
Es Tevi mīlu!
To saku es
No sirds, kas ir tik šķīsta
Kā mazulīša asaras!
Uz atvadām, Tev sveiciens maigs,
Kas, nāk no manas sirds kā tvaiks.
Uz drīzu tikšanos viņš teic,
Un jauku skūpstu iedot steidz!

tik viena doma prātā man,
tik viens vārds uz lūpām manām,
tik viena vēlme sirdī man..
un es saprotu cik ļoti mīlu tevi,
cik ļoti vēlos satikt tevi…

Ak, jaunība, mēs aizejam pa vienam
No Taviem dārziem pusnakts klajumos.
Bet simtiem citu atnāk mūsu vietā
No jauna mīlēt, ilgoties un tvīkt.

Hej,tu vecais āzi
Nāc un pīpē zāli,
Ja tu nepīpēsi to,
Dabūsi ar līkāko!

Gadi aizsteidz kā vēja šalkas
Un tūlīt piektais gadu desmits sāksies.
Bet nebēdā ne nieka un atceries,
Ka labākās lietas dzīvē sākās ar 5!

Dvēseļu dziņa rada draudzību.
Prāta dziņa izraisa cieņu.
Ķermeņa dziņa rada vēlmi.
Šo triju dziņu apvienojums rada mīlestību.

Lapu un asteru putenī,
Gājputnu atvadu klaigās,
Atkal Tavs vārds ar rudeni
Rokrokā mīļi staigā.
Līksmo par pēdējām dālijām,
Klejo pa purva ciņiem,
Dzērvenes lasa un bērzlapes,
Reibstot no vaivariņiem.
Izstaigājies un nokusis,
Novēlējumu saka:
“Laimes ceļam līdzi lai iet
Tava likteņa taka!
Allaž ap Tevi lai šalkotu
Sapņu un cerību druva
Un lai dvēsele paliktu
Vienmēr debesīm tuva!”

Divstobru vagīna

Šis burvīgais rīts,lai ir piestarots smaidiem
kā saulītēm,siltām un mīļām,kā purenes zieds.
Sievietes smaids – tas kā dievietes pieskāriens,
kā vīraks, kā vīns, kā ieejas biļete sirds visslēptākā šūnā.
Sievietes smaids Dieva pasauli izdaiļo koši.

Lieldienās, olas ēdot, to čaumalas jādrupina smalki, lai vistas labi dētu.

Par tiem gadiem neteiksim nevienam,
Tikai sapņos pastāvēsim klāt.
Lai Tu pati vari šajā dienā
Apsnigušos mirkļus pārcilāt.

Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri!

Ir atkal Jāņu nakts un atskan līgo,
Uz mirkli vaļā veras burvīgs zieds.
Kaut matos sirmi pavedieni stīgo,
Bet sirds pukst tāpat kā tovakar…….
Lai neaizmirstama gada garākā diena un īsākā nakts!

Ceru, ka Tu jūti cik daudz un cik stipri par Tevi domāju!
Es Tev atdotu visas savas jūtas un domas un netikai…
Arī savu sirsniņu! Tā pieder Tev vienīgajam!

Pa dubļu peļķēm Vecgads kāto,
Un fiļčiem mirkstos sērīgs prāto,
Nav sniga Jaungadā ne pūkas,
Tas laikam prezentiņš no cūkas.

Jāņu diena pupucīte,
Atved man brūtgāniņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu.

Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tad tie esot jāiet lauzt Pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā. Tāpat Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.

Klusi, klusi nemanot nevienam,
Kad vēl ārā zvaigznes spīd,
Kautrīgi pie mums ir nācis,
Jau pie sliegšņa mīņājas,
Jaunāgada rīts.

Ja tev dzīvē gadās bēdas
Apsēdies uz malkas grēdas,
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai!

Sveiciens tagad vairs nav modē,
Pārdevu to tirgus bodē.
Tagad jauna mode valda –
Tev no manis buča salda.

Ai, Jānīti, ai, brālīti,
Aplec manu kazu kūti!
Jau devīta vasariņa,
Visas kazas ālavās.

Jebkuru darbu var darīt trīs veidos: pareizi, nepareizi un tā, kā to dara vīrieši. Sveiciens vīriešu dienā!

Lai Vecais gads
Ar vējiem aizplūst tālēs,
Bet Jaunais atnes to,
Ko ilgo Tava sirds!

Cik daudz rasas priekš Lieldienas, tik daudz salnu pēc Lieldienas.

Māmiņ šodien tava diena,
Nestrādā un atpūties,
Vēlam mēs tev tikai labu,
Sveicam tevi šodien dikti,
Prieku, laimi mātes dienā.

Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Tad kā gan tu gadiņus zinātu sev?
Bet, tā kā tā ir un prieku tev nes,
Tad daudz, daudz laimes tev novēlu es.

Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa,
Kas laika vējos plīvo,
Bet lai ar uguns dvēseli
Tas savu mūžu dzīvo.

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti (līgo! līgo!),
Lai mani liniņi
Veldrē nekrīt (līgo! līgo!).

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani rudzīši
Veldrē nekrīt!(līgo! Līgo!)

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani miezīši
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mani bērniņi
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mana valoda
Veldrē nekrīt!(līgo! līgo!)

Neguļu, neguļu
Jānīša nakti!
Lai mana tautiņa
Veldrē nekrīt! (līgo! līgo!)

Tevi mīlu

Tu esi mans cilvēks ar visu,
kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
ar to, par ko man ir kauns.

Tu esi mans kopā ar velnu,
kas tev sirds stūrītī sēž
un, izbāzis roķeli melnu,
aiz matiem man dvēseli plēš.

Tu esi mans kopā ar Dievu,
kas baltu ceļu klāj
un, pasakas kaktiņā sēžot,
sargā un neatstāj.

Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī apdziest vai skan,
kas tevī nomirst un piedzimst,-
tu esi un paliec mans.
/L.Sēle/

Kalendāram lapas krīt,
Dienas aiziet nemanot,
Nu ir diena klāt,
Kuru svinam mēs arvien.

Visu gadu dziesmas krāju Līgo, Līgo,
Jāņu dienu gaidīdama Ligo, Ligo.,
Nu atnāca Jāņu diena Līgo, Līgo,
Nu dziesmiņas jāizdzieda Līgo, Līgo..,
Dod Dievini kalna kāpti Līgo, Līgo,
Ne no kalna lejiņā Līgo, Līgo,
Dod Dievini otram doti Līgo, Līgo..,
Ne no otra mīļi lūgti Līgo, Līgo.,
Par gadskārtu Jānītis nāca Līgo, Līgo..,
Savus bērnus apraudzīti Līgo, Līgo..,
Vai tie ēda, vai tie dzēra Līgo, Līgo..,
Vai Jānīti daudzināja Līgo, Līgo..,
Gan tie ēda, gan tie dzēra Līgo, Līgo..,
Gan Jānīti daudzināja Līgo, Līgo..,
Vai tas visas jaunas meitas Līgo, Līgo,
Kas līgoja Jāņu nakti Līgo, Līgo,
Vecas sievas māmuliņas Līgo, Līgo.,
Tas bij īstas līgotajās Līgo, Līgo.,
Visa laba Jāņu zāle Līgo, Līgo,
Kas zied Jāņu vakarai Līgo, Līgo.,
Visu pirms buldurjānis Līgo, Līgo.,
Sarkanais āboliņš Līgo, Līgo.,
Kādu mūžu Laima lika Līgo, Līgo.,
Tāds būs Tev jādzīvo Līgo, Līgo,
Tu nevari pāri kāpti Līgo, Līgo.,
Par Laimiņas līkumiņu Līgo, Līgo,
Jauni puiši jaunas meitas Līgo, Līgo,
Jāņu nakti neguļati Līgo, Līgo,
Tad rītai redzesieti Līgo, Līgo.,
Ka saulīte rotājusi Līgo, Līgo,
Noriet saule vakarai Līgo, Līgo,
Koku galus zeltīdama Līgo, Līgo.,
Par plāviņu pariedama Līgo, Līgo,
Pļavas dziesmu nodziedāju Līgo, Līgo,
Atcel vārtus Jāņa māte Līgo, Līgo,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni Līgo, Līgo,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni Līgo, Līgo,
Jāņu zāles kaisīdami Līgo, Līgo,
Es savai Jāņu mātei Līgo, Līgo,
Došu puķu vainadziņu Līgo, Līgo.,
Lai tai auga labas govis Līgo, Līgo,
Ziedainami kājiņām Līgo, Līgo,
Es savami Jāņu tēvam Līgo, Līgo,
Liks ozola vainadziņu Līgo, Līgo,
Lai tam auga labi zirgi Līgo, Līgo.,
Diži resni ka ozoli Līgo, Līgo,
Sieru, sieru Jāņu māte
Tev jau govis lai darai
Ja nedosi sieru ēsti
Paliks govis alavas Līgo, Līgo!

Maukuruhlis

Jā, mīļā māt, ne tikai dziedāt
tu mācēji man,
arī darbu darīt palaikam,
iet taisnības ceļu un grūtumu panest.
Un daudzas bij reizes,
Kad Tev klusi sacīju paldies.

Lai vārda dienas kūka,
Ir mīksta tā kā pūka,
Tik nepārēdies dikti,
Lai nepaliek tev slikti!

Labi, ja Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

Roze ož,
Bite kož,
Mīlestība pakaļ
Jož!

Brazīlijas iedzīvotāji apsveic savas māmiņas ar Dia das Maes katra gada otrā maija svētdienā. Brazīlijā piekopj kuplas ģimenes, kurās ir vismaz 3 vai 4 bērni, un šie svētki valstī ir ļoti nozīmīgi un īpaši sirsnīgi. Daudzi veikali rīko speciālas akcijas un lielas atlaides, lai katrs bērns varētu iepriecināt savu māmiņu ar īpašu dāvanu.