Apsveikumi, Pantiņi, Novēlējumi

Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.

Kādā Rakstnieku savienības pasākumā viens rakstnieks, liels iedzert mīlētājs, jautā citam:
– Ko Tu, draugs, nekā neiedzer?
– Redzi, – atbild tas, – dzert tev līdzās ir tas pats, kas spēlēt vijoli Paganini klātbūtnē.
Ņemot vērā, ka mūsu vārda dienas gaviļnieks nav tik liels alkohola cienītājs, varam iedzert, nekautrējoties!

Dieviņš stāv aiz vārtiem
Nosalušu kumeliņu;
Pūtiet guni, lauziet skalus,
Laidiet Dievu istabâ.

Ai odiņi, masalīši,
Neēdiet šovasar:
Jau es gan šūpojos
Visas trīs Lieldieniņas.

Lai bij jautri, kad bij jautri,
Vārda svētkos gan bij jautri,
Draugi raksta, draugi zvana,
Mīļie bučas dāsni dala.

Visas puķes noziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti,
Zeltītiemi ziediņiemi.

Brāķa pisiens

Jāņu naktī vajag kailam apskriet labības laukus, tad labi aug.

Ja manos spēkos būtu īstenot kādu vēlējumu, man būtu grūti izvēlēties kādu dāvanu Tev sniegt, lai daritu Tevi laimīgu.
Skaistums ir bīstams, gudriba jānopelna, mīlestība paša izvēle, bet galu galā es tomer saprotu, ka vislabākā dāvana ir drosme, lai Tev tās dzīvē nekad nepietrūkst!

Līgo skan, līgo skan,
Jāņu vainags galvā man.
Rokā lielais alus kauss,
Laikam esmu Santa Klauss

Ja es būtu velniņš mazs,
Un zem zemes dzīvotu.
Tad es uz zemes rādītos,
lai ar tevi bučotos!

Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!

Mēnesis izgāja malējas meklēt.
Mēnesis izgāja malējas meklēt

Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!

Jau drīz saulīte
Mēneša rokās.

Spēles dalībnieki sastāda dārziņu. Meitene ir saule, bet puika ir mēness, tie atrodas ārpus dārziņa. Rotaļas dalībnieki dzied pirmos pantiņus un kustās pa apli. Saule un Mēness iet gar dārziņu. Izsaucot vārdus „bēdz, bēdz” dārziņš apstājās. Mēness cenšas noķert Sauli, kas skraida ap dārziņu. Trešo pantu atkārto tik ilgi, līdz ko Saule tiek noķerta, tikai tad dzied 4.pantiņu. Tad Saule un Mēness atroda kādu savā vietā. Rotaļa var sākties no sākuma.

Paldies saku tētiņam
Par gudro padomiņu
Aizejot tautiņās
man netrūka padomiņa….

Jau saulīte ikdienas pastaigas sāk
Un putni debesīs zīmēt pasauli nāk,
Šodien tik mīlīgi vasara pasauli sveic,
Jo daiļākais vārdiņš ir šūpulī celts!

Dziedat, meitiņas,
Es jums maksāšu,
Es došu sīpolus
Ar visu kātu.

Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.

Tas vēl nav vecums,
Tie tikai ir gadi.
Ja iedzert var šņabi,
Tad viss vēl ir labi!
Daudz Laimes Dzimšanas Dienā!

Es viņu satiku reiz kādās lauku dejās,
Tur viņa dejoja un valsis bija jauks!
Bet viņai līdzi bija vecāki un brālis,
Vēl divas draudzenes un liekas arī draugs.

Es tomēr saņēmos un viņu uzrunāju
Un viņa smaidot teica – Līga mani sauc!
Bet tā kā blakus bija visi viņas radi,
Kas tālāk notika, es neatceros daudz.

Piedz.:
Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga,
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!

Kad atkal vēru savas zilās acis vaļā,
Es dzirdēju visapkārt sirēnas kā kauc.
Un manā sejā vērās daiļā medmāsiņa
Tad viņa maigi teica – Līga mani sauc!

Un kad pēc daudziem gadiem sēdēju pie upes,
Pa kuru laivinieki prom uz jūru brauc.
Pie manis zelta zivtiņa tad piepeldēja,
Un es jau zināju, kā viņu tagad sauc!

Piedz.:
Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga,
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists tavs vārds!

Vectēvs mīļais, Čuga dārgais
Daudz laimes dzimšanas dienā
Un mēs vēlamies cigaretes aizstāt ar ievārījumu.
Lai skrietu un smejos un skūpstītos ar vecenīti,
Tā kā viņš gadu nepamanīja, viņš spēlēja ar mazdēlu.

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.

Piržmetējs

Asiņainais ādas maiss

Lai tev vārda dieniņā,
Ķīselis peld pieniņā,
Ķiļķēni no katla sauc,
Apsveicēji apkārt trauc!

Ja viena saimniece grib, lai otrai saimniecei nebūtu daudz piena, tad viņa Jāņu vakarā iet ar dvieli govis slaukt un paņem arī spaini līdz. Ja kūts nav vaļā, viņa stāv pie durvīm un slauc to dvieli.

Jaunā gadā, jaunā gadā.
Šodien, rīt un parīt.
Visiem vajag jaunā gadā
Kaut ko jaunu darīt.

Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, tad tās nāk mājā.

Minētā svētdienā vajagot nogriezt sev nagus. Ja vēlāk tanī gadā gadoties redzēt ko nelabu, un nobīties, tad tikai jāpaskatās uz nagiem, un nekas nekaitēs.

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.

Gari nāca, gari nāca
Tie lielie Ziemassvētki.
Tekat, bērni, saņemat
Tos lielos Ziemassvētkus.

Dzymtās dīnas horoskops – Zivs (Osoka)
Cīši gleiti cylvāki, bet na vysi. Ir leli mõkslinīki. A kuri taidi nav, tī ļūti strodeigi. Cyti ir leli gulātoji. Cyti leli doncoitõji, par tū ka daudz dzer. Bet kūtu padareisi – ļūti lobi cylvāki.
Nu sirds sveicu dzymtā dīnā!

Lai sit bungas, pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zin,
Tavu dzimšanas dienu svin!

Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums
Laukā sprūk!

Trīs ziedus es Tev šodien sūtu, jo trijos ziedos izteikts viss, viens – laimei, otrs – mīlai, bet trešais tiekot vāzē likts!

Kāzu diena nu ir klāt,
Jāsāk kurpes,kleita virsū vilkt,
kamēr zeķi, kurpi virsū velk
tikmer viesi gaida braši,
Nu ir klāt līgaviņa
gredzens jāliek pirkstā aši!!!

Mainīsies dzīvē Tev prieki un bēdas,
Ceļi Tev ceļā un kalnā ies.
Nekad nemeklē atpakaļ pēdas,
Grūti vai viegli- uz priekšu tiec!
/L. Rozentāle/

Uz rītu atlikts darbs arvien paliek nedarīts.

Kolumbijā vecgada vakarā visur jānēsā līdzi čemodāns, lai nākamais gads būtu bagāts ar ceļojumiem un piedzīvojumiem.

Saulīte šodien tik spoži spīd,
Ik zvaigznīte šodien īpaši mirdz,
Ik katrs no mums tevi īpaši sveic –
Daudz laimes mazuli, dzimšanas dienā!

Simtiem vārtu tev ir teikti
Simtiem darbu priekš tevis veikti,
Bet es domāju, ka ar vienu
Skūpstu iegūtu tavu cieņu.

Lai līgoja kas līgoja
Kāmītis tas nelīgoja
Visi Jāņi apkārt dumji
Pliki lēca pār uguni

Ja kāds grib otru noskaust, tad vajaga Jāņa vakarā kurināt pirti un lūgt to pirtī, kuru grib noskaust.

Jel dod man roku – iesim dzīvi kopā;
Un solīsim viens otram uzticīgi būt.
Būs laime dubultā un nelaime vien puse,
Ja divi likteņi spēs vienā taktī iet.
/S.Vorslava/

Ir patīkami, kad cilvēki tevi atceras, taču bieži vien lētāk iznāk aizmirst.

Īpašs spēks Jāņos piemīt ūdenim, tāpēc ar jāņuguni rokās jāiet uz tuvējo dīķi vai ezeru peldēties, lai jāņubērni visu laiku ir jāņuguns svētības lokā. Var peldēties kaili, apjozties ar papardēm un citām jāņuzālēm. Ar nodomu – būt veseliem un auglīgiem – ved peldināt arī zirgus un citus mājlopus.

Lielas dienas rītiņā
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galus
Zelta sauli margojam.

Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.

Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.

Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/

Austrālijā māmiņas tiek godinātas maija otrajā svētdienā. Pieaugušie bērni apsveic savas mātes ar nopietnām dāvanām, bet mazuļi mammām pasniedz ziedus un paštaisītas apsveikumu kartiņas. Austrālijā ir iedibinājusies tradīcija – Māmiņdienā piekarināt pie apģērba neļķi sarkanā krāsā, kas simbolizē to, ka cilvēka māte ir dzīva, savukārt, ja neļķes krāsa ir balta, tas nozīmē, ka īpašnieka māmiņa vairs nav starp dzīvajiem.

Otrā dienā Jankam grūti
Vecomāti sauc par brūti
Sarmīti par šņabi,
Bet fāteri par krabi.

Nepadodies, tautu dēls,
Vīru svētkus svinēdams,
Sit citiem olas pušu,
Lai plīst čaulas brakšķēdamas!

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt!

Lai saulīte apmirdz Tavu smaidu, lai ir prieks un draugi, veselība, kas interesants un pārsteidzošs šai dienā!

Stervābele

Vīrietis krīt ceļos sievietes priekšā, lai viņa kļūtu par vīrieša verdzeni. Novēlu Tev atrast savu verdzeni, sveiciens vīriešu dienā!

Ūsiņā, Mārtiņā,
Saldu daru alutiņu:
Mārtiņš miežus audzināja,
Ūsiņš labus kumeliņus.

Klausījos, brīnījos,
kas aiz kalna gavilēja:
Lieldieniņa braukšus brauca,
Asnus veda vezumā.

Mūsu pasaulei pa vidu,
Dzīvo maziņš cilvēciņš
Un pēc sava prāta groza
Laika rata sviru viņš.
Spīd no viņa smiekliem saule,
Un no raudām lietus līst.
Bet, kad dusmojas, tad plaiksnī
Zibens šautras debesīs.
Kad viņš gulēt iet- ir vakars
Un kad ceļas- diena klāt
Cīruļi jau paspējuši
Zvaigžņu druskas uzknābāt.
Puķes godbijīgi klanās
Kad viņš paskatās uz tām
Abas roķelītes viņam
Pilnas prieka atslēgām.
Mūsu pasaulei pa vidu
Dzīvo maziņš cilvēciņš
Un ka viss ir tā kā saku
Cieši pārliecināts viņš.
/Ā.Elksne/

Ne miglā tīts,
Bet priekā vīts,
Lai autaust
Tavs vārdadienas rīts.

Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi sprāgstot.

Pa Lieldienu jāiet skaidas lasīt, tad atradīšot zudušas lielas.

Tev mīļi pieglausties.
No acīm asaru noraust
Un klusi pateikt – paldies!
Zinu, māmiņ, laiks gājis,
Sen pasakām neticu es,
Ber ievziedi baltumu matos,
Un pavasars salnu nes.
Bet vaigā zvīļo tev sārtums
Kā maija ābeles zieds.
Es mīlu tevi, māmiņ,
Par to, ka esi, paldies!
Paldies, mana jaukā un labā,
Ka varu šai pasaulē iet,
Ka sevi veltīji bērniem,
Paldies, mīļo māmiņ, paldies!

Šodien tortē sveces spraustas
Jubilāram seja raustas,
Jo ir zināms, ak mans mūžs
Visas tās būs jānopūš.

Veselībā, priekā tīts,
Lai aust Tev vārdadienas rīts!
Un galvu nenoliekt par niekiem,
Lai domas paliek tikai priekiem!

Ej lēni, ej strauji,
Ej tā, lai krasti zūd!
Un lai putni, un lai koki,
Tikai Tavu gaitu jūt!

Lai ceļaspieķis
ir Tavs vārds,
Ar kuru dzīvē iesi.
Un visu,
kas būs ļauns un
slikts,
Ar vārdu uzvarēsi.

Pie tā Tev turēties
un nest
To savu vārdu droši,
Lai katra diena
uzzied Tev
Ar vārdu apburoši!

Lai tev vārda dienā jautri iet,
Vajag kaut ko glāzē liet,
Uzsaukt tostu, dzert to sausu,
Lai tev būtu dzīvot prieks.

Jāņa sētā cienastu saņems tikai tad, ja Jāņa bērni būs apstaigājuši un apdziedājuši labības laukus un dārzus.

Lai Tev visu gadu
Šī diena spēku dod,
Ļauj izturēt visu,
Ko liktenis dos.

Vakars vēls,
Acīs pamodās tavs tēls.
Acīs sniega pārslas birst,
Sirds bez tevis skumjās mirst.

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Lieldienas sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem.

Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā.

Darbam sudraba saknes un zelta augļi.

Lai mūsu bērniem bagāti vecāki! Un nākamajā gadā vēl bagātāki!

Ejam, puiši, ejam, meitas,
Uz Daugavu palīgot,
Izviļam zelta galdu
Sudrabiņa krāģišiem.
Tur sēdēja saules meita,
Zelta kroni rakstīdama.

Jurģu rītā zvirbuļi ar iesmu jādzenā, tad tie nepostīs labību.

Lieldienu zaķītis krūmiņā līda,
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.

Lai Lieldienu rītiņš
Tev oliņā pārvēršās,
Un mazi zaķēni
Ap tevi ālējās.

Kad nava kur dēties un neuzzied maijs,
mātes sirds aicina, aizej uz mājām.
Aprims nediena, nesūrstēs vairs,
un domai atkal būs zeme zem kājām.
/V. Līvzemnieks/

Man dienas ar naktīm jūk,
Kad blakus nēsi Tu!
Es visu pasauli aizmirstu,
Lai pie Tevis nokļūtu!

Pāri lido gadu putni zili
Un no viņu spārniem pārslas krīt.
Neredz tās ne pakalni, ne sili,
Tikai matos tās var samanīt.

Ja Jāņos gultas galvgalī piesien pīlādžu zaru – visu gadu līdz nākamajiem Jāņiem nelabais klāt nesitas.

Ei Jānīti, Pēterīti,
Ka nāciet vienu vietu!
Kad bij man sieru siet,
Kad uzlūgt Jāņa bērnus?

Teļa metiens

Ieiedama istabāi,
Augstu metu ābuliņu, ābuliņu,ē!
Lai tas auga, lai ziedēja
Līdz citiemi Jānīšiemi, Jānīšiem, ē!

Metam zāles istabāi,
Lai nesnauda vērpējiņa,
Lai nesnauda vērpējiņa,
Linu kreklu audējiņa.

Iemetami Jāņuzāles
Jauna puiša gultiņāi,
Dievs dod viņam citu gadu
Klātu jaunu gulētāju.

Metam zāles laidarāi,
Lai telītes vairojāsi,
Cik zālīšu, tik telīšu
Jāņa mātes laidarāi.

Augstu metu Jāņa zāles,
Lai telītes lielas auga,
Lai telītes lielas auga,
Lai tā pulka piena deva.

Aitiņ, mana Bārbaliņa,
Pušķo manu augumiņu,
Es pušķoju tavu kūti
Jāņa dienas vakarā.

Lodveida dibens

Dienvidāfrikas valstīs tic, ka krāsa, kādā ir cilvēka apakšveļa vecgada vakarā, noteiks nākamā gada veiksmi, piemēram, sarkana apakšveļa nozīmē, ka jaunajā gadā cilvēks atradīs mīlestību, zelta – bagātību, balta – mieru.

Jo vairāk cilvēkus Jūs apsveiksiet, jo lielāka veiksme Jūs sagaida Jaunajā gadā.

Uz pudeli, kam stiprāks grāds,
Tev šodien koncentrējas prāts.
Met darbus steidzamos pret sienu
Un jautri nosvini šo dienu!

Vārds tiek dots, kad dzīvi sākam,
Katru dienu daudzināts,
Bet ik gadu vienu dienu –
Laimes vārdā sumināts!

Jānīts dzēra alutiņu,
Visi smējās tik par viņu.
Šis nu sabēdājies mauj:
Gribat, lai jūs visus kauj!??
Jānīts ēd sieru.
Liekat man mieru!?
Visi sāk nu dziedāt:
Laiks ir svinēt Līgo!?

Jāņa bērni sanākuši,
Man vēl alus kocenē.
Jāj, Jānīti, apkārt kalnu,
Līdz izkāsu alutiņu!

Tikai tad, kad pašas kļūstam mātes,
Savējās daudz labāk saprast sākam…
Kāpēc neiet gulēt? Ko pie loga gaida?
Skat, jau pirmais ausmas stars krīt sejā gurušā!
Katram vecumam – savs ziedēšanas skaistums,
Katram vecumam – savs gaidīšanas laiks…
Tāpēc jau mēs esam mātes savām meitām:
Viņu gaidīšana – mantojums, kas svēts

Nekad nepietiek laika, lai darbu padarītu labi, taču darba pārstrādāšanai laiks vienmēr atrodas. /Mērfija likums/

Ziemassvētki,Ziemassvētki
Ir šie svētki klāt
Ejam laukā spēlēties
Mājā iekšā nesēžam
Ak cik jauki ir šie svētki
Svētki labie,brīnumainie
Saule spīd un sniedziņš krīt
Vējiņš papūš maigi
Ēe uzcelsim mēs sniegavīru
Tādu diezgan skaistu
Kapucīti arī liksim
Ir taču Ziemassvētki klāt!

Man nevajag daudz…
Tikai rokas, kas maigi spēj glāstīt
Dvēseli pilnu ar Sauli,
Un vēl lūpas, kas maigi spēj skūpstīt!

Labvakar(i), Jāņa māte,
Saņem savus Jāņa bērnus,
Jāņa bērni samirkuši,
Jāņa zāles lasīdami.

Nac nākdama Lieldieniņa,
Visi Tevi gaida jautri,
Paspēlēšos es ar Tevi,
Manas jaukās Lieldieniņas!

Katrs putninjsh, kas uz zara,
Lai Tev dzimšanas dienā zvana.

Mīla ir sapnis,
Mīla ir malds.
Bet pirmais skūpsts
Vienmēr ir salds.

Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!

Lai saulainās krāsās
Labās domas dvēselē zied!

Tik balti

Snieg tik neprātīgi balti
Un man bail, ka zemei šonakt auksti
Un es nezinu pa kuru laiku klusi
Mana sirds tā cieši šonakt aizmigusi

Piedziedājums
Mēs šonakt nozagsim
Sniega eņģeļiem spārnus
Sniegā zīmēsim vien baltus, baltus ērmus
Stāstīsim tos sētniekiem no blakus mājas
Un vīņi noticēs, jo redzēs mums pie pleciem spārnus

Un es baidos teikt pavisam skaļi
Ko man nozīmē tavs paklusēsim abi,
Un es plūstu cauri
Tavām rokām klusi
Kā piens tuvāk, tuvāk uz tavas sirds pusi

Mēs apledosim ātrāk nekā koki
Un klusi slīdēsim uz pavasara pusi
Dusi gan saule atradīs mūs abus
Un mulsi pasmaidīs kā noķērusi zagļus

Jubilārs, lai pirmais lūzt,
Ka tik ārā neiet pūst,
Ja ir grūti, vajag spēt,
Piedzerties un nostāvēt..
Daudz laimes!

Jaunais gads ar lielu joni,
Dej ar ezermalas roni.
Salatevs tā naiski skatās,
Jaunais gads mūk malu malās.

Briedis Rūdolfs acis bola,
Tikmēr Santa zaru sola.
Santa bārdu noplukušu,
Saka briedim stāvi klusu.

Vārdadienu viegli svinēt,
Otra diena grūti minēt,
Kāpēc guļu zaļā maurā,
Nevis savā gultā šaurā!!!

Jāņa vakaru vajagot iet uz kaimiņu robežas ēst, tad apēdīšot kaimiņa lauka svētību.

Dzīve bez darba – zādzība, darbs bez prasmes – barbarisms.

Ikreiz, kad Tavu dienu svinam,
Mēs lielo gadu skaitu minam
Un vienmēr kaut kā sanāk tā,
Ka paliekam Tev parādā.

Zied balta, balta kāzu dienas rota,
Un domas tikai laimes vārtos steidz.
Tur ticība un cerība tiek dota,
Tik stipra un tik tīra- vienu reiz.

Sūdu kausis

Kad laimi tumšā rozes ziedā
Kāds cits tev kādreiz steigsies nest,
Varbūt vēl kaut kur dziesmu dziedās
Kā dziedu šovakar tev es.
/Alfrēds Krūklis/

Lieldieniņa liela sieva,
Tā atnāca tukšu roku;
Miķelīts mazs vīriņš,
Tas atnāca pilnu roku.

Ūsīšam, tētiņam,
Zyrgu kūpt gribējuos:
Dīnu nesja auzu sīku,
Nakti soldonu yudini.

Līgo zāles labas bija
Jāņu puisi staltu dara
Savus augumus tie vija
Jāņu bērnus priekā rada

Lai tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa ja nav kauns,
Mums tu vienmēr būsi jauns.

Man atnāca sievas māte
Ziemassvētku vakarā;
Gaiļam dūra pakaklē,
Sivēnam smecerē.

Par labu karavīru nevar kļūt bez zināmas daļas muļķības. Sveiciens vīriešu dienā!

Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
/N. Kalniņš/

Tēti, kad es padomāju,-
Viegla dzīve man pa māju!
Tu mums esi apgādnieks
Tas gan laikam nav vis nieks.
Augu dienu darbā strādā,
Maizīti mums visiem gādā.
Apavu un drēbju arī
Vajag ziemā, pavasarī.

Tiklīdz pārnāc vakarā,
Jāsāk ar mums rotaļa.
Ja kas mājās saplīsis,
Gan jau tētis sataisīs.

Zāli pļaut un sētu taisīt,
Zāģēt, mūrēt, krāsu maisīt…
Tētis tas, kurš visu var
Tāds kā tu – es augšu ar!

Vectēv izbeidz pieri raukt,
steidzos ātrāk liela augt.
Sen, jau, sen jau sirdī jūtu,
gribu kļūt par prostitūtu.

Met projām šodien rūpes,
Kā vīns, lai dzirkstī
Vārda dienas prieks!
Lai dziesmas plūst
No draugu lūpām,
Un līdz pat rītam
Nenāk miegs!

Ziemassvētki,
Un egļu smarža liega…
Nāk Jaunais gads,
Un viegli baltas pārslas slīd.
Bet sirdi nevar ieputināt sniegā,
Tai jāiet lielus sapņus piepildīt.

Lai tev vārdadienā jautri iet,
Vajag kaut ko glāzē liet,
Uzsaukt tostu, dzert to sausu,
Lai tev būtu dzīvot prieks.

Lai pieburtu puisi, jāatrod jāņtārpiņš un jāieliek iecerētajam puisim kabatā, tad viņš būrēju iemīlēs.

Lai Pūpolsvētdiena rit siltā mierā,
Un domas līgo pavasara priekā.
Balts pūpolītis, pūkains, maigs
Tev saka – pavasaris, smaidīt laiks.

Nu pielej vīna kausu
Un dzer to visu sausu,
Lai dzīvē netrukst baudu
Un nezaudē tā jaudu!

Puse saujas labu darbu ir vairāk vērta par mucu ar zināšanām.

Viss izirst, viss izūd,
Viss dzīvē ir nieks.
Ar Tevi man tikties
Ir vienīgais prieks.

Lai Jaunais gads Tev piedod grēkus
Un jauniem grēkiem dod Tev spēkus
Lai Jaunā gadā darbi sokas
Lai mīlestībā labi iet
Lai sirds vēl klapē valša ritmā
Un naudas maks, lai neiet ciet.

Lai ienācēji nebūtu pļāpīgi, Jurģos viņiem nedrīkst dot ēst zirņus.

Neatlaidīgs darbs uzvar visu.

Klupdams, krizdams zaķis skrien,
Svētku garu katram siien,
Pienes olas katram klāt,
Lai var krāsot, darināt.

Salmu kūlis:Katrs dalībnieks izraugās draudziņu, nostājas pa pāriem, bet pāri atrodas dārziņā. Viens paliek vidūcī, un viņam par draudziņu iedod salmu kūli, nūju, slotaskātuvai ko citu. Dalībnieki iet pa apli un dzied (Jebkuru Jāņu vai Līgo dziesmu). Dziedot melodijas pirmo daļu, rotaļnieki iet pa apli. dziedot melodijas otro daļu, saķeras pāros un griežas elkoņos. Vidū esošais griezdamies dejo ar salmu kūli. Kad dziesma beidzas, tas, kas ir vidū nosviež salmu kūli, bet pārējie dalībnieki meklē sev jaunus draudziņus. Kurš paliek bez draudziņa, tam jāiet vidū un jādejo ar salmu kūli.

Mūsu Bērni, būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim.
Būs laime tad, ja pratīsim to dot.
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim,
Vien dodot citiem, varam laimi gūt.

Nav ko vairāk tinti smērēt,
Tevi mīlu, varu derēt!

Jaunais Gads kad pārkāps slieksni
Palielinās manu tieksmi
Satikt Tevi, skūpstīt maigi
Kamēr sarkani būs vaigi
Ceru, ka Tev nebūs baigi
Veselību, mīlu, naudu… Katru dienu gūt Tev baudu!

Jāņa nakti muca dega
Augsta kalna galiņā;
Ciema puiši sanākuši
Jāņa nakti priecāties.

Kad Tevi mīlu, pat zvirbuļus mīlu,
jo saprotu:zvirbuļiem jāčiepst,
lai nebūtu klusuma, kad klusējam mēs.

Kad Tevi mīlu, pat lietavas mīlu,
jo saprotu: pasaulē siltuma
pietiek, un labi, ja reizēm ir vēss.

Kad Tevi mīlu, pat akačus mīlu,
jo sausā laikā grāvjos nav ūdens
un purvos nāk brieži dzert.

Kad Tevi mīlu, pat kaķus es ciešu,
jo saprotu: pasaulē kādam pa naktīm
ir jādodas peles ķert…

Kad Tevi mīlu, šķiet: ne par matu
nav alksnis sliktāks kā palmas
vai cipreses zars.

Kad Tevi mīlu, kad Tevi mīlu –
pat dzīvot šai pasaulē var!…
/I.Auziņš/

Tavā vārdā – siltums, paļāvība,
Apvāršņu un atklāšanas prieks.
Labi,ka no viņa starošanas
Arī mums pa ziedputeksnim tiek!

Puisītis kļūdijās un
Laplandes vietā sazvanīja Sicīliju un
pasūtīja Ziemassvētku vecīti …..

Lai tev nekad nepietrūkst darāmā darba, lai nepietrūkst iespēju, draugu tuvuma, mīlestības un sirdsmiera. Skaties nākotnē ar cerību, drosmi un apņēmību, ar sparu un līksmu prātu. Jo šīs ir tās lietas, no kurām var veidot dzīvi, kādu patiešām ir vērts dzīvot.

Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!

Dzintars bija baigais gailis, visiem ir no viņa bailes.
Vakaros šis vistas slāna, rītos kazas kliegdams gāna.
Bet kad nav kam piesieties, bikses nost un cūkas kniebt.

Lakstīgalas meita biju,
Dziedādama vien staigāju;
Kad aināca Lieldienīna,
Virs zariem šūpojosi.

Lēkā un smejas
Laižas dejās
Slēpjas un brēkā
Putekļu Fejas

Griežas un skrienas
Tad apstājas uz vietas
Uzmetas un liekas
Šīs Vēja Fejas

Bet tās kas spīd un mirdz
Un sārtās krāsās spirdz
Tās bālās un ātrās
Tās gaismiņas mazās
Tās tās gaismiņas mūsu māmiņas ir

Šampanietis jādzer, kamēr tas ir dzirkstošs. Par dzīvi jāpriecājas, kamēr dzīvojam.

Ilgus, ilgus, skaistus gadus
Tev dzīvot, priecāties un smiet!
Vēl daudzas, daudzas vārda dienas
Tev saldu vīnu glāzēs liet!

Vecums iestājas tad, kad tu saki: “Nekad vēl neesmu juties tik jauns!”

Sirds tik viegla, laimes māta,
Viss kā zilā miglā tīts –
Zeme baltām pārslām klāta,
Ataust mirdzošs sniega rīts.
Bijīgs katrā solī stājos,
Apkārt lauks, tik balts un kluss,
Bērna dienām sarunājos,
Sveicot tālos apvāršņus.
Lai tie teic, cik sniega rītu
Manam mūžam pāri slīd.
Katru dienu aizvadītu
Vēlas sirds vēl ieraudzīt!
/Augusts Brocis/

Nedod, Dievs, tādu dienu,
Kāda diena Mārtiņam:
No ciemiņa ciemiņā,
Gaiļa nasta mugurā.

Jānīts gāja sienu pļaut
Pašā Jāņu vakarā;
Izkaptiņu strīķējot,
Kamolīši kustējās.

Veicais uzmetējs ir Raiti, nozadzis tas kakla saites.
Nezināja kur tās aiznest,- ņēma un pakārās mudaks.

Šodien ir mūsu vectēva jubileja,
Vectēvs, mīļais, es novēlu tev
Mazāk vectēva sāpju
Un dzeriet vairāk aveņu tējas.

Cik debesis zilas
Cik zvaigžņu tur mirdz
Tik laimes tev vēlu
No visas sirds!

Aizzamirsa, aizzamirsa
Jāņa diena neturēta!
Siesim sieru palagā,
Turēsim Jāņa dienu.

Pļūtterjes

Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru odi kodīs.

Pirmais zaķis sēž uz poda,
Otrais zaķis acis bola,
Trešais zaķis saka tā,
Viss ko darat ir netā!

Auksti vēji norimuši,
Mākulīši izgaisuši.
Veras plaša debestiņa,
Atnāk gaiša Lieldieniņa.