Vārda Diena - Dziesmas

Aijā, Ancīt, aijā,
Saldā miedziņā,
Māsiņ` tevi šūpos
Vieglām rociņām.

Augs trejādas avis
Manam Ancīšām,
Strup un garastītes,
Sprogainītes ar.

Trejiem zirgiem brauca
Tavās krustībās.
Dievs, dod Ancīšami
Sešiem zirgiem braukt.

Kad vasara sāk stāt, nāk Jāņu dien klāt,
Visapkārt atskan Līgo dziesmas,
Steidz ugunskuru kurt un prieku sirdī burt
Lai draudzībā iekvēlo sirds.
Kur alus puto balts un miestiņš garšo salds,
Kas aizdedz visiem līgo dziesmas,
Lai dziesmas uzdziedam un Jāni sveicinām,
Ar jāņuzālēm rotājot to,
Lai dziesmas uzdziedam un Jāni sveicinām
Un visi kopā Līgas sagaidām!

Piedz:
Hei Jāni, Jāni, Jāni ko mūs ar runām māni,
Sāc savus Jāņa bērnus cienāt,
Hei Hei Jāni, Jāni, Jāni, met skopumu nu sāni,
Lai kausā tek alutiņš salds.
Hei Jāni, Jāni, Jāni ver vaļā dziesmu lādi,
Lai dziedam un līksmojam tad,
Svin Jāņi, svin Līgas
Un dziesmām tiek sagaidīts rīts,
Dzied kalnos, dzied lejās
Un dzied katra latvieša sirds!

Kad vakars iesāk tumst, pēc dejām sākam skumst,
Pa pāriem gunij lecot pārī,
Tiek meklēts papard’s zieds un čalots, mīlēts, smiets,
Līdz saulīte rotāties nāks.
Lai kopā esam mēs un līksmes pilna sirds
Ar „Līgo” Jāni jāņos sveicot!
Lai dziesmas uzdziedam un Jāni sveicinām,
Ar jāņuzālēm rotājot to,
Lai dziesmas uzdziedam un Jāni sveicinām
Un visi kopā Līgas sagaidām!

Es viņu satiku reiz kādās lauku dejās,
Tur viņa dejoja un valsis bija jauks!
Bet viņai līdzi bija vecāki un brālis,
Vēl divas draudzenes un liekas arī draugs.

Es tomēr saņēmos un viņu uzrunāju
Un viņa smaidot teica – Līga mani sauc!
Bet tā kā blakus bija visi viņas radi,
Kas tālāk notika, es neatceros daudz.

Piedz.:
Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga,
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!

Kad atkal vēru savas zilās acis vaļā,
Es dzirdēju visapkārt sirēnas kā kauc.
Un manā sejā vērās daiļā medmāsiņa
Tad viņa maigi teica – Līga mani sauc!

Un kad pēc daudziem gadiem sēdēju pie upes,
Pa kuru laivinieki prom uz jūru brauc.
Pie manis zelta zivtiņa tad piepeldēja,
Un es jau zināju, kā viņu tagad sauc!

Piedz.:
Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga,
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists ir tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists tavs vārds!
Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga, Tik vien kā – Līga
Skaists tavs vārds!

Jurim bija grūta diena,
Mājās nebija neviena.
Trādi, rīdi, buļ, buļ, buļ,
Juris mammas gultā guļ.

Jurim sapnī šitā gadās
Kaķi rej, un suņi badās.

Zivis putniem Iīdzi lido,
Kaimiņi pa gridu slido.
Trādi, rīdi, buļ, buļ, buļ
Juris mammas gulti guļ.

Sapnī Jurim rādās cūkas,
Brūnas tā kā piparkūkas.

Puika domā, nu ir cauri,
Skrien pa ielu dinozauri,
Trādi, rīdi, buļ, buļ, buļ,
Juris mammas gultā guļ.

Sapnī skolā svētku diena
Skolotāja nav neviena.

Jurītis guļ saldu miegu,
Vasarā redz baltu sniegu.
Trādi, rīdi, buļ, buļ,buļ,
Juris mammas gultā guļ.

Bet, kad puika rāpjas kokā,
Paslīd kāja, paslīd roka.
Trādi, rīdi, Juris krīt,
Mamma saka- Nu, labrīt!

Es braucu pa ceļu, ir vientuļa nakts.
Vien radio izklaidē mani.
Man patīk tās dziesmas, kas ēterā skan,
Vien tālu Tu mīļotā man.

Piedz.
Tik vientuļš ceļš bez Tevis mans draugs,
Vien tālumā ilgas mūs sauc.
Bet drīz jau būšu, kur sirds mani sauc-
Pie Tevis, mans mīļotais draugs.

Es traucos caur tumsu, pie Tevis ved ceļš
Tev šodien ir vārda diena
No sirds Tevi mīļotā vēlos es sveikt,
Bet zieda nav manim neviena.

Te pēkšņi es dzirdu-skan diktora balss,
Kas piesaka dziesmiņu manu.
Šo dziesmiņu mīļotā dziedu es Tev
Tavā vārda dienā.

Bet rozes tās baltās, kas burvīgi zied,
Tev dāvāšu dzimšanas dienā.
Bet šodien es dāvāju mīļotā Tev
Dziesmiņu vārda dienā.

Vārds katram savs mums ir,
Ko māte, tēvs ir licis.
Vai pašiem patīk tas,
Vai tikai neapnicis.
Vārds Tevi godā ceļ,
Ja proti viņu valkāt,
Un tādēļ Tavējam
Mēs varam dziesmu dziedāt.
Gan skanīgs, viegls tas,
Gan godā celts un slavēts,
Lai, mūžu dzīvojot,
Tas top vēl vairāk mīlēts!

Lapu un asteru putenī,
Gājputnu atvadu klaigās,
Atkal Tavs vārds ar rudeni
Rokrokā mīļi staigā.
Līksmo par pēdējām dālijām,
Klejo pa purva ciņiem,
Dzērvenes lasa un bērzlapes,
Reibstot no vaivariņiem.
Izstaigājies un nokusis,
Piedziedājums:
“Laimes ceļam līdzi lai iet
Tava likteņa taka!
Allaž ap Tevi lai šalkotu
Sapņu un cerību druva
Un lai dvēsele paliktu
Vienmēr debesīm tuva!”