Vasarsvētki - Apsveikumi, Novēlējumi, Ticējumi, Pantiņi

Sekminēs (Vasars svētki) parnes berzus, izpuškuo istabas.

Vasarsvētku pirmo rītu
Es par grēku nebēdāju:
Maisā bāzu mūsu puišus
Un ar ādas siksnu gāzu.

Vasarsvētkos baznīca izpušķota bērziņiem. Nocērt kādu zaru no tiem un noliek siena šķūnī, tad peles negrauzīs sienu.

Saulaino pieneņu smaids
Vārtus vasarai ver –
Vasariņ, nāc!
Esi pasaulē gaidīta – ļoti,
Mazo saulīšu mūžs tik īss,
Steidz savu tās dzīvotprieku –
Cilvēkiem dāvināt.
Balto izpletnīšu eskadroni,
Debesīs aizpūkos drīz –
Lielo māsu – Saulīti,
Māsas mazākās apciemot steigs.
Vējš atvadu atnesīs vārdus:
– neskumstiet! gaidiet-
Mēs būsim vēl …
Priecīgus Vasarsvētkus!

Vasaras lapotnē zaļā
Ziedu pilns sakustas zars,
Saistīts, bet dievišķā vaļā
Mūžību sveicina gars.
Ceriņi, zāle un puķes

Apstājas brīnumā augt,
Sāk kad, pār dvēselēm zvanot,

Zeltaina mūžība plaukt.
/A.Eglītis/

Ja gribas uzzināt precinieku, agri no rīta Vasarsvētkos upes ūdenī jāmet sudraba vai vara monēta, neatskatoties jāiet atpakaļ mājās un jāliekas atkal gulēt. Kurš sapnī naudu no avota izņem, tas būs precinieks;

Dievs lai līdz, Dievs lai līdz
Vasarsvētkus sagaidīt,
Tad stāvēšu ar tautieti
Pliku gālu baznīcei.

Trīs ceturtdienas priekš Vasaras svētkiem nevajaga nekādu lauku darbu strādāt, citādi krusa nosit labību.

Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi sprāgstot.

Vasarsvētkos jāiet baznīcā, tad esot svētība.

Brīnumu vara
Vai nav mums vairs brīnumu tagadnē?
Vai senatnes vara jau lauzta?
Un viss, kas noticis pagātnē,
Ir teika tik, sapņu austa?
Nē! — Spēcīgs arī vēl tagad tas gars,
Kas no akmeņiem maizi spēj radīt.
Un spožs viņš kā Jahves liesmu stars
Spēj tautas caur tuksnešiem vadīt.
Un aizbirusi tā vieta nav vēl,
Kur citkārt bij Jēkaba aka:
Tā krūtīs ir sirds, kurai citu žēl
Un kas gurušus, tvīkušus slaka.
Un cilvēcei radies jauns pareģons
To glābt no verdzības lāsta,
Un āmuru klaudziens un mašīnu jons
Par viņa gudrībām stāsta.
Un vasarsvētki mums uzausīs,
Kas nākotnē redzas jau tāli,
Tad uguns mēles pār galvām mums līs
Un mēs sveiksim cits citu kā brāļi.
/Aspazija/

Kas Vasaras svētku meijas velk gar zemi, tad dabon kašķi.

Vasaras svētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs.

Trīs reiziņas pa gadiņu
Savas govis appuškoju:
Vasarsvētkos, Jāņu rītā,
Pirmo reizi pusdienā.

Vasaras svētkos priekš saules lēkšanas vajag aiziet uz avotu nomazgāt avota ūdenī muti un tad iemest sudraba jeb vara naudu. Uz māju ejot, nedrīkst atpakaļ skatīties. Tikko nonāk mājā, jāliekas gulēt. Sapnī redzēs, kas to naudu no avota izņems, tas arī licēju apprecēs.

Vasaras svētkos ļaudis ripojās.

Vasaras svētku naktī sanāk vienas biedrības jeb viena ciema saimnieki, kuriem ir kopu ganība, ar visiem saviem vīriešiem kopā pieguļā, vedot līdz visus zirgus. Viņi nes kulēs līdz arī alu, brandavīnu, gaļu, olas, sieru, pienu un citas ēdamas lietas. Visus zirgus sadzen kopā un tad saimnieki ņem uguns pagali rokā un skrien ap zirgiem, nesdami kules, kur tās ēdamās lietas. Ap zirgiem apskrējuši, sāk vārīt pantogu. Tad izdur ar mietu ugunskurā caurumu, ieliek tur Pieguļas mātei vienu olu un pēc tam arī drusku no citām ēdamām lietām. Kad tas izdarīts, tad sakur tur lielu uguni virsū. Tad tik sāk ēst paši pieguļnieki. Nākošā rītā uzsilda atkal pantoga atliekas, bet tās ēd tikai bez maizes. Tas sargā zirgus no slimībām, vilkiem un citām nelaimēm. Kurš saimnieks to nedara, tam neklājas ar zirgiem labi.

Vasarsvētki
Mirkļi nosirmo ātri.
Nesatvert, nenotvert.
Gaist kā ievziedu spārni
Smaržīgā vējā.

Pļavās pieneņu saules
Viena pēc otras riet.
Baltā saulrietā stāvam,
Baltā nolemtībā.

Drīz jasmīni piesnigs
Smaržīgu sniegu.
Pa saldam brīdim
Tiks ikvienam.

Mirkļi nosirmo ātri.
Aiziet pa ziedlapu laipu.
Vasarsvētki ver vārtus
Kaismīgai vasarai.
/G.Salna/

Drīz upēm skaidru ledu acīs liks.
Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs.
Bet grūtākās mums būs šīs dienas trīs
Bez gulbjiem un bez sniega debesīs.

Vasarsvētki senāk katoļiem bijuši lieli svētki, kurus svētījuši trīs dienas. Vasaras svētku naktī burvji un raganas staigājuši apkārt. Tāpēc Vasaras svētku rītā govis nedzinuši ganos, jo bez rasas apburtā zāle vairs nebijusi kaitīga. Vasaras svētkos pušķojuši istabas ar bērziem un kalmēm. Gani pušķojuši govis, par ko saimnieces tiem devušas sieru.

Vasarsvētku naktī

Kā iemidzināt taisās
Naktsvēja vieglās šūpas?
Es dzirdu – ziedi raisās
Un kvēl kā mīlā lūpas.

Un jūrai krūtīs ceļas
Jau dziļi dzelmē puksti,
Un viļņi krastā veļas
Un šalcot krastā šķeļas
Kā mīlestības čuksti.

Šai naktī gaiss zem tropas
Pilns jaunas dzīves šūnām.
Kaut varētu es dusēt
Uz zemes ziedu dūnām!
Kaut varētu es dusēt
Zem vēsās debess kopas,
Zem zvaigžņu smiltiņām!
/Ziemeļnieks/

Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelē.

Vasaras svētku naktī dzen zirgus pieguļā uz kopu ganību. Tur izmeklē vietu ugunskuram, skrien ap to apkārt ar maizes kulēm un ugunīm un tad iedur tur ar mietu caurumu, kur nu ieliek Pieguļas mātei vispirms vienu olu, tad ielej alu, brandvīnu un pienu, liek arī sieru, gaļu, taukus un pantogu. Tad uzkur tai vietā uguni un sāk paši ēst un dzert. Pantogs tiek ēsts tikai bez maizes. Kas vakarā paliek pāri, to apēd rītā. Tādā kārtā zirgi tiekot sargāti no vilkiem un slimībām. Kas šai pieguļā neņem dalību, tam klājas ar zirgiem slikti.

Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara.

Vasarsvētkos Dievs izņem no ūdens otru aukstuma akmeni, jo pirmo jau ir izņēmis Lieldienās.

Ja priekš Vasaras svētkiem, kamēr vēl bērzu sulas nav nestas baznīcā, peras pirtī ar jaunām peramām slotām, tad dabū kašķi.

Vasarsvētkos puķes un meijas jāliek pie katras gultas – veselībai, labklājībai un labai saimniekošanai.

Atausis ir priecīgs rīts
Balta, balta saule spīd,
Katrā sirdī prieks lai līst
Vasarsvētku dienā.

Svētais Gars pār mums ir nācis
Visus ļaudis svētīt sācis.
Šalciet birztalas un druvas,
Jo ir Vasarsvētku laiks.
/R.Skujiņa/

Skaņu miņa ēstu tautai,
Tautas dēliem, tautas meitām,
Paliek sirdī noglabāta.

Nu tie saprot birzes šalku,
Upes čalu, putnu dziesmas,
Visas lej tiem sirdī drosmi.

Liekas vēl: pats Vanemuine
Staigātu starp dziedātājiem,
Dziesmu liesmas kurinādams.

Vasarsvētki, ziedu svētki,
Dziesmu laiki, līksmes laiki –
Visi lauki gavilēja:

Tauta atkal kopā lasās,
Nāk no tāliem zemes galiem,
Nāk no vakariem un rītiem.

Viņu starpā Vanemuine,
Dziesmu liesmas kurinādams,
Staigā neredzamu gaitu.

Tūkstošiem tur dziedātāju
Aizkustinās tautas sirdis,
Tāli skanot tautas dziesmām. –

Dziesma dziesmu sveicināja,
Pāri robežām un tālēm
Ēstu tautas dziedātājus.
/Rainis/