Nāca veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Simtiem cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danču bērnu
Ziemassvētku vakarā.

Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.

Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.

Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.

Lai Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu svecītes kaut vienas
simt dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
/K. Apškrūma/

Salatēvs ar garu bārdu dāvanas man nenesīs,
Jo es sniega kupenā iečurāju viņa vārdu!

Padziedati, bāleliņi,
Ar savām māsiņām;
Ir bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā.

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Ai,bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam,veci,tekam,jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam klusumam,
aiz kura ir kaut kas mīļš,
sen aizmirsts un pazaudēts,
kas mums atkal no jauna jāatrod…
/K.Skalbe/

Lai bij prieki,kam bij prieki,
Bērniņiem -tiem bij prieki;
Sniedziņš sniga,putināja
Bērniņš kalna galiņā.

Ticu Saulgriežu sniegiem, kas zemi
tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,
kuram dvēselē jāienāk.

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

Ziemassvētkos vajag deviņas reizes ēst, tad būs bagāts gads.

Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes!

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām,
Skrienat, bērni, skatīties
Basajām kājiņām.

Ja Ziemassvētkos ir sniegputenis, nākamgad būs daudz medus.

Ziemassvētku rītā jāceļas agri, lai visu gadu varētu agri celties.

Ir Ziemassvētki saruna ar sevi
Par pārtapšanu, kuru iesākt rīt,
Lai svētā nakts
Caur mani nāk un Tevi,
Lai palīdz Mīlestībai kroni vīt!

Ziemassvētkos sāli kaisu,
Lai vecis var atnākt ar lielu maisu,
Un ar savu bārdu balto,
Neapmet tas dubultsalto.

Ziemeļbriedis šodien streiko,
Vārtās, lamājās un breiko!
Kāpēc dzēru es to krutku?
Paģiras jau trešo sutku!

Tumšu dienu gaišais brīdi,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Ziemassvētku vakarā klusi, klusi
Nakts sūta savus sargus uz mūsu pusi.
Ar tumšajām zvaigžņu mantijām māj,
Pār zemi tumsu un mieru klāj.

Ir ziemas diena. Gaiss tik savāds.
Ik zarā baltas sveces mirdz.
Un gaisma pludo tālās pļavās,
Un lielus svētkus gaida sirds.

Ziemassvētki sniegu brida,
Šurp nākdami Kurzemē.
Eita visi sagaidīt,
Laipni iekšā aicināt.

Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies

Dedziet gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā;
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā.

Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīt’s.

Šai ziemas saltajā rītā
Gribu tev trīs rudzupuķes uzdāvāt,
Kuras šonakt sniegotā pļavā,
Tik silti smaidīja.
Pēc mirkļa jau plaukstās bija
Pļavas puķes vienkāršās,
Debess sūtītās.
Lai dvēselē vasaras siltums un gaisma ielītu
Un Tavās acīs zvaigznes mirdzētu ,
Un sirsniņu saulīte sildītu.

Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts,
Viss tik tīrs un balts.

Tālu ziemeļos
Pārslu puteņos,
Tur, kur slejas kupenas,
Tur zvani iešķindas.

Zvani skan, zvani skan,
Ziemassvētki brauc:
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc.

Te no ziemeļiem
Pāri klajumiem,
Zvaigžņu staru šķilts,
Rodas gaismas tilts!

Un no tālienes
Vēsma skaņas nes,
Briežu vilktas tuvojas
Tur sapņu kamanas.

Zvani skan, zvani skan,
Ziemassvētki brauc:
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc.

Kad gada visgarākās naktis,
Nāk ar tumsu mūs biedēt,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu sāk kliedēt.

Lai Salatēvs ar savu maisu
Tev nesabojā visu gaisu,
Tam galdā brendiju Tu liec
Un ātri, ātri projām triec.

Bērni, lieciet to aiz auss –
Šogad nenāks Santaklauss:
Ziemeļbriedis, nelietis,
Ņēmis šo un uzmetis!

Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara, tad turpmāk visi darbi labi veiksies.

Šim vakaram – spožākās zvaigznes,
Šim vakaram – baltākais sniegs.
Bet gaišāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Dziesmas skan, gaisma līst,
Svētku smaržas visapkārt klīst!

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Tādēļ visi līdzi gavilēt lai sāk,
Jo no tēva troņa mums pasaul’s gaisma nāk!

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Gaisma tumšā ceļā, mūsu gaisma tu!
Tiem tu dod, kas Tevīm tic, svēto mieru nu.

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Ko priekš citiem darām, tas priekš tevis ir.
Lai teic katris Kristus bērns “Man šos svētkus šķir!”

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt!

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

Ziemassvētku vakarā jāskrien basām kājām trīs reizes apkārt mājai, lai nesāp zobi.

Lai sniegs, kas tavās takās šodien krīt,
par baltu prieku parvēršas jau rīt!

Ziemassvētki ir laiks, kad pēc skujām smaržo ne tikai tualetē.

Ja Ziemassvētkos nav sniega un sala, Lieldienas būs baltas un sniegotas.

Balti var nosnigt pār zemi sniegs,
Rāmi var pieskarties laimes mirklis,
ierausties klēpī kā kaķēns- prieks,-
Gaismu, ja šodien Tev dāvinās sirdis,
Izsējot siltāko sauli no sevis,
Tikai tad Tevī viss un ikviens
Atnāks vēlreiz un projām vairs neies.

Ziema, ziema!
Baltā māmuliņa!
Klusi, klusi atbraukusi
Šurp pa nakti viņa.

Klau, kā laukā
Bērni jautri klaigā
Slidinoties, vizinoties,
Purpursārti vaigā!

E kur, re kur
Lasās zēnu bari:
Pulkos stājas, rokām mājas –
Sāksies lielie kari.

Māmiņ! Māmiņ!
Manu cepurīti!
Es ar līdzi skriešu
Tur, kur visi citi!
/Vilis Plūdonis/

Ziemassvētku vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi –
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz!

Ko tie ciema suņi rej,
Pie vārtiem sasēduši?
Tur sabrauca Ziemasssvētki
Rakstītām kamanām.

Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža.

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Man kājiņas nenoautas.

Caur Ziemassvētku puteņiem saltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizošiem baltiem,
Mīļus sveicienus sūtu no sirds!

Mirdz svecītes un lēnām dziest,
Bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
Šai pasaulē viss kluss un tīrs.

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!

Dzied circenītis aizkrāsnē.
Nāc, puisīt, mātei azotē.
Ak, neprasi! Nav maizītes,
Skat, skat, tur laukā zvaigznītes! (x3)

Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš,
Mums, lūk, tur logā mēnestiņš!
Tāds mīļš, balts, apaļš mēnestiņš,
Tik spoži citiem nespīd viņš. (x3)

Beidz raudāt, dēliņ, rimsties nu,
Es tev ko jauku stāstīšu:
Mēs runci ratos iejūgsim,
Uz mēnestiņu nobrauksim. (x3)

Tur būs tev spožas spēlītes,
Būs runcim zelta pelītes.
Tev iedos sidrab’ šaut’nīti,
Un vēl ar zelta gailīti. (x3)

Pie sāniem būs tev zobentiņš,
Un rokās sarkans karodziņš.
Miedz, puisīt, aizmiedz azotē,
Kā circenītis aizkrāsnē. (x3)

Sniegmātes maisam vīle ira,
Sniega pārsliņas bira, bira.
Sniegmāte ķēra,
Pārslas bēra
Atpakaļ maisā, –
Visas visapkārt izķēra gaisā.
Ķer! Ķer! Ķer! Ķer!
Ber! Ber! Ber! Ber!

Lai sveču ungunskurā sadeg visas bēdas,
Gaišs prieks un siltums sirdi sasilda,
Lai Tavā takā paliek sniegbaltas pēdas,
Un mīlestība sirdi piepilda!

Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad Klusā nakts pār zemi snieg:
Lai šonakt pati Mīlestība
Uz tavas galvas roku liek.

Gaišas domas, prieks un labestība,
Lai par slieksni Ziemassvētkos nāk,
Un ne tikai saņemt mīlestību –
Citiem dot to arī sirds lai māk!

Lai naudas nekad netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.

Salavecis iet par lauku,
zandalītes kājās.
Iesim bērni skatīties,
vai tam visi mājās!

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu pastāvīga esi –
Tu zaļo ziemas aukstumā
Tāpat kā vasar’s karstumā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu pastāvīga esi.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu manim patikt vari.
No Ziemassvētku eglītes
Man spīd daudz gaišas svecītes.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu manim patikt vari.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca –
Pastāvība un cerība
Dod spēku skumjā nestundā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Cik skaista tu gan esi.
Tu grezno pilis, būdiņas,
Nes visur mieru, līksmību.
Ak eglīte, ak eglīte,
Cik skaista tu gan esi.

Gribas aizdegt sveces pretī Ziemassvētkiem,
Lai pār staru laipu viegli atnākt tiem,
Lai pār staru laipu baltas pārslas viz,
Nesot zemei tuvāk klusās debesis.

Ai jel manu sūru dienu,
Kur tāds lempis gadījos:
Sasatiku Sniegbaltīti –
Varen šerpi norāvos…

Lai cik grūti, turies, cīnies,
Pats sev esi pretinieks!
Tas ir Ziemassvētku brīnums,
Kad no sāpēm izaug prieks!

Sniegbaltīte iet pie ārsta,
ginekologam bēdu stāsta –
Salavecis vecais āzis,
eglē pakāris un drāzis,
čiekuri un skujas bira,
rūķi vai aiz smiekliem mira.

Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri
Tam brīnumam, ko Ziemssvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras,
lai atkal sasilst dvēseles!

Viens stars no kupla zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt!

Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.

Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
Egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.

Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā – Bin Ladens ar granātu maisu,
Atnāca uzlika taimeri klusi,
Un aizgāja spridzināt uz kaimiņu pusi.

Mīļais Ziemassvētku vecīti! Lūdzu, necenties nākamgad novietot dāvanu zem eglītes. Labāk uzreiz garāžā!

Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani… Klusas ilgas…
Rokās smaidošs egļu zariņš…
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā…

Zaķēns mežā kazu slauc –
Laikam ieņēmis par daudz.
Kamēr sals, kamēr sniegs,
Piens jau nav, bet spaidīt prieks.

Ziemassvētkus gaidīdams,
Saldu daru alutiņu;
Gan zināju Ziemassvētkus
Trīs dieniņas svētījami.

Mīļo,Salavecīt!
Ziemassvētkos Tev lūdzu, treknu bankas kontu un tievu ķermeni. Un nesajauc lūdzu šos vietām, kā pagājušo gad.

Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu,
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs!

Sals alkst tevi noglāstīt,
Kaut nedaudz mīļuma izrādīt.
Ir viņa laiks un tas būs īss,
Viņš vēlas sevi parādīt.Vai vēl kāds kokus izdaiļot tā māk?
Un krakšķināt, kad ezers
aizsalt sāk?
Putniem liek tas pulcēties
Un ar sārtām pīlādžogām mieloties.Kad rīts ir jauns un kristāltīrs,
Tavi pleci nezināmā dejā trīc.
Lai acis izkūst leduspuķu līksmē,
Un elpas dūmi gaisā patiesību zīmē.

Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.

Ziemassvētku naktī
Zvaigznes spožāk mirdz
Un sargeņģelis nolaižas
Pie Tavas mazās sirds…

Riti, laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!

Ziemassvētki labi svētki,
Lielu maisu atnesuši –
Siļķes asti, gaļas šķiņķi,
Medus podu atvēluši.

Lai sasildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme debesīm dzied.
Lai nosargā sevī to svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši caur puteņiem iet!

Adventes kalendārs jau no 1900.gada kļuva par nopietnu Ziemassvētku tradīciju. Agrāk tie bija nelieli pārsteigumi sakārti eglē, ko katru dienu vēra vaļā. Šodien pārdodas jau gatavi adventes kalendāri, gan ar konfektēm, gan skaistumkopšanas lietām, un citi tā veidi.

Sen dzirdēju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu:
Līdz zemei krēpes vilka,
Ledainām kājiņām.

Vai tu zini eglīte
Cik tu šodien skaista
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistas

Vai tu zini eglīte
Cik mums līksmas sirdis
Tev mēs dziedam dziesmiņas
Tu jau viņas dzirdi

Vai tu zini eglīte
Kāpēc mēs tā smaidām
Pašu sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām

Kādas ir 12 naktis pēc Ziemassvētkiem, tādi esot nākamie 12 mēneši.

Šai Ziemassvētku naktī
Lai valda līksms prāts,
Ēst pīrāgus un torti
Pie manis ciemos nāc.

Ja brīnumam tic, tas piepildās.
Ja brīnumu gaida, tas atnāk.
Ja brīnumā dalās, tas sagādā prieku!!!

Zaļās eglēs pār pasauli šovakar
Sveču liesmiņas uzplaukst un zied,
Uzplaukst sirdī pumpurots cerību zars,
Gadu sniegi lai siltāki šķiet!

Nez kas tas par salaveci
kule platāka kā pleci.
salavecis ielien alā
kule paliek alas malā..

Reiz mežā dzima eglīte un mežā auga tā,
Tik slaida, skaista, zaļoksna bij’ ziemā, vasarā.

Dzied dziesmu viņai putenis un miegā ieaijā,
Sals sniega segā satinis, lai nenosaltu tā.

Zem eglītes mazs zaķītis, kaut bailīgs, draiskuļo,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks tai garām aizcilpo.

Klau, sniegs kā dzied zem ragavām pa meža biezokņiem,
Tur zirdziņš kājām pinkainām skrien sīkiem riksīšiem.

Velk ragaviņas bērītis, sēž iekšā vectētiņš,
Mums eglīti ir nocirtis līdz pašai saknei viņš.

Tu uzposta un greznota pie mums nu esi te,
Cik daudz, daudz prieka mazajiem tu nesi, eglīte.

Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz darbi, lai darbi labi veiktos visu gadu.

Vai tu jūti, vai tu mani
kā smird salaveča zvani
bumbas smird un pimpis vīst
sniegbaltītei pupi plīst

Aiz kalniņa dūmi kūp
kas tos dūmus kūpināja?
salavecis briedi cepa
ar rūķiem sņabi dzēra.

Jebkuros Ziemassvētkos bija obligāts pirts rituāls, kas sagatavo gaismas uzvarai pār tumsu. Parasti pirti kurināja vienu dienu pirms Saulgrieziem vai to dienas rītā. Pirts bija ne tikai mazgāšanās rituāls, bet arī simboliska attīrīšanās no visa sliktā, kas gada laikā sakrājās.

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.

Kur bijāt, Ziemassvētki,
Kur naksniņu gulējāt?
Aiz kalniņa lejiņā
Tai mazā sētiņā.

Salaveci, aun nu kājas
Un pa svētkiem pamet savas mājas;
Travkas maisu plecos vel kā nākas,
Citiem sen jau lomkas sākas.

Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.

Viens zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt…

Lai gaiši sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts.

Vai tu dzirdi, vai tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs tev pāri!

Dieviņš stāv aiz vārtiem
Nosalušu kumeliņu;
Pūtiet guni, lauziet skalus,
Laidiet Dievu istabâ.

Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!
Neguli, saulīte, ābeļu dārzā!

Mēnesis izgāja malējas meklēt.
Mēnesis izgāja malējas meklēt

Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!
Bēdz, bēdz, saulīte, mēnesis dzenas!

Jau drīz saulīte
Mēneša rokās.

Spēles dalībnieki sastāda dārziņu. Meitene ir saule, bet puika ir mēness, tie atrodas ārpus dārziņa. Rotaļas dalībnieki dzied pirmos pantiņus un kustās pa apli. Saule un Mēness iet gar dārziņu. Izsaucot vārdus „bēdz, bēdz” dārziņš apstājās. Mēness cenšas noķert Sauli, kas skraida ap dārziņu. Trešo pantu atkārto tik ilgi, līdz ko Saule tiek noķerta, tikai tad dzied 4.pantiņu. Tad Saule un Mēness atroda kādu savā vietā. Rotaļa var sākties no sākuma.

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.

Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.

Gari nāca, gari nāca
Tie lielie Ziemassvētki.
Tekat, bērni, saņemat
Tos lielos Ziemassvētkus.

Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Tad ziņkārais brīnums
Laukā sprūk!

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt!

Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

Ziemassvētki,Ziemassvētki
Ir šie svētki klāt
Ejam laukā spēlēties
Mājā iekšā nesēžam
Ak cik jauki ir šie svētki
Svētki labie,brīnumainie
Saule spīd un sniedziņš krīt
Vējiņš papūš maigi
Ēe uzcelsim mēs sniegavīru
Tādu diezgan skaistu
Kapucīti arī liksim
Ir taču Ziemassvētki klāt!

Man atnāca sievas māte
Ziemassvētku vakarā;
Gaiļam dūra pakaklē,
Sivēnam smecerē.

Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.

Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
/N. Kalniņš/

Puisītis kļūdijās un
Laplandes vietā sazvanīja Sicīliju un
pasūtīja Ziemassvētku vecīti …..

Sirds tik viegla, laimes māta,
Viss kā zilā miglā tīts –
Zeme baltām pārslām klāta,
Ataust mirdzošs sniega rīts.
Bijīgs katrā solī stājos,
Apkārt lauks, tik balts un kluss,
Bērna dienām sarunājos,
Sveicot tālos apvāršņus.
Lai tie teic, cik sniega rītu
Manam mūžam pāri slīd.
Katru dienu aizvadītu
Vēlas sirds vēl ieraudzīt!
/Augusts Brocis/

Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši!!!!!!

Ir atkal Ziemassvētki klāt,
Ir miers un klusums dziļš,
Pie katrām durvīm pieklauvē
Kāds ciemiņš gaidīts, mīļš!

Kas pie Rīgas dumpējās
Apaķš ledus Daugavā?
Ziemassvētki dumpējās,
Šurp nākdami, Kurzemē.

Kad Ziemassvētku naktī iet uz krusta ceļu, tad var dabūt visu zināt, kas nākamā gadā notiks.

Ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, būs bagāta vasara.

Ir atkal Ziemassvētki.
Aiz rūtīm klusi snieg.
Tā liekas: līdz pat sirdij
Būs sniegos jāiestieg.

Ziemssvētku vakars atkal zemi sedz,
Miera eņģeļi zvaigznes debess samtā dedz,
Svētsvinīgas jūtas sirdī līst,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst!

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.

Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zelta blāzmojas.

Kad lejas smaga krēsla klāj,
Vēl viņi kvēlot nenostāj.

Kaut bieži viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos,

Drīz tomēr miglas atstās tos
Un viņi sauli atstaros.

Kā sniegi kalnu galotnēs
Lai mūžam balti būtu mēs.
/J. Jaunsudrabiņš/

Mēness balts pa gaisu slīd,
Zvaigznes mirdzēdamas spīd,
Ziemassvētku vakars jauks,
Sniegā ietīts mežs un lauks.

Tekat, bērni, skataties,
Kas pa namu rībinaja:
Ziemas svētki namu slauka,
Visus traukus cilādami.

Ezis zaķim saka klusi,
Paiesim uz meža pusi,
Tur uz cūku taciņas,
Dala visiem paciņas!

Ziemassvētku vakars, kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja sirdī mīt prieks!

Tik balts un kluss…tie gaidot aiztur elpu…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

Salatēti lūdz tūti,
Man bez tūtes dzīvot grūti.
Ja Tu tūti nedosi,
Tad par rīkli dabūsi.

Reiz no tāliem ciemiem nācis
Salatētis trakot sācis
Kamēr saldā miegā krācis
viņu izdupsējis LACIS!!

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīt’s ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns,
Bet, kur tas bija bijis,
Gaiši iedegās guns.
/Vilis Plūdonis/

Nāk ziema saltajā gadskārtā
Sniegbalti mirdzošā uzvalkā
Man ziema patīk, man viņa laba
Vai tiešām tik barga ir viņas daba?

Gan sniegi snieg un putina,
Gan sals aiz ausīm plucina,
Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri
Vai paļājot nedarat tai pāri?

Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks
Braukt ragutiņām jo lielāks prieks
Kā puteņu putenīšus tā kaisa
Kā bērniem sudraba taciņas taisa

Nē, mīļā ziema, es neļaušu,
Ka tevi par bargu kāds pataisa.
Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida
Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.
/Rainis/

Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt!

Skan kā bites vēji liegi,
Viegli laižas mīksti sniegi,
Svētkus gaidot, zeme salta
Top kā kupena drīz balta.
/Nikolajs Kalniņš/

Sniegbaltīte, draiskulīte,
Salatēti kaitināja;
Tērpta dārgā kažokā,
Bet zem kažoka – nekā!

Sniegbaltīte iet pa ceļu,
Novilkusi apakšveļu,
Salavecis saka:”Yess!
Man patīk plikas meitenes!”

Tek rūķim siekala gar kāju
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.

Visskaistākā laikam ir ziema,
Kad uzsnidzis sidrabains sniegs,
Visskaistākā laikam ir diena,
Kad Tevi neatstāj prieks!

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

Ziemassvētku naktī jāiet uz kūti klausīties, ko zirgi runā, tad dabūs zināt nākotni.

Svētku eglīte tik koši,
Tik jauki, tik spoži spīd,
Un liekas debešķīgais prieks
Ikviena sirdī mīt!

Ar gaišu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar labu domu, mīļu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru
Lai katram atnāk svētku prieks!

Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram skaistākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Visu gadu naudu krāju,
Ziemassvētkus gaidīdama;
Nu atnāca Ziemassvētki,
Nu naudiņa jātērē.

Jau izsenis Ziemassvētku vakarā tika zīlēts un mēģināts pareģot nākotni. Tas bija sava veida veids, kācīnīties ar ļaunajiem gariem un piesaistīt sev veiksmi. Īpaši daudz zīlēja neprecētās jaunietes, kuras gribēja noskaidrot sava izredzētā vārdu. Nākamo vīru mēģināja ieraudzīt, atmuguriski ejot pie krāsns un caur kājstarpi raugoties uz to.

Ziemassvētki ar garu bārdu
Atkal klauvē pie dvēseļu durvīm
Un izber maisu baltu vārdu
Tie ceļo uz cilvēku sirdīm
Un ienes sirdī Ziemsvētku mirkli.

Ar Adventes svecēm vainagā,
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš –
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.

Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdij,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!

Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.

Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt nesaglabājamo.
Par spīti ikdienišķībai
Izplaucēt brīnumu dzīvē,
Par spīti grūtumam
laimīgiem būt!
/L.Brīdaka/

Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.

Logu acīs uguns dzirkstī,
Tumsā metot gaismas tiltu.
Kā no tuva drauga pirkstiem
Sirdī ielīst gaismas siltums…

Zvaigžņu lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk.

Baltā, mīkstā kažociņā
Ziema eglēm tērpties liek.
Zaķēns apsēžas uz ciņa –
Arī viņam pūka tiek.

Ziema, ziema, sūti sniegu,
Lai uz zariem sarma zied.
Sargā meža balto miegu,
Bērniem ļauj ar slēpēm skriet!
/Jāzeps Osmanis/

Eima bišu klausities
Ziemas svētku vakarā.
Ja bitītes daili dzieda,
Tad būs silta vasariņa.

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!

Ziemassvētku zvaigznes
Lai pār visiem mirdz.
Miers, lai ir virs zemes,
Miers iekš katra sirds.

Kā eņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst!

Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.