Ziemassvētku Dziesmas un Dziesmu vārdi

Mežus pārklāj sniegs,
Lāčiem ziemas miegs,
Gaiss tik skanīgs, salts,
Viss tik tīrs un balts.

Tālu ziemeļos
Pārslu puteņos,
Tur, kur slejas kupenas,
Tur zvani iešķindas.

Zvani skan, zvani skan,
Ziemassvētki brauc:
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc.

Te no ziemeļiem
Pāri klajumiem,
Zvaigžņu staru šķilts,
Rodas gaismas tilts!

Un no tālienes
Vēsma skaņas nes,
Briežu vilktas tuvojas
Tur sapņu kamanas.

Zvani skan, zvani skan,
Ziemassvētki brauc:
Dāvanas būs tev un man,
Visi bērni sauc.

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Dziesmas skan, gaisma līst,
Svētku smaržas visapkārt klīst!

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Tādēļ visi līdzi gavilēt lai sāk,
Jo no tēva troņa mums pasaul’s gaisma nāk!

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Gaisma tumšā ceļā, mūsu gaisma tu!
Tiem tu dod, kas Tevīm tic, svēto mieru nu.

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt.
Ko priekš citiem darām, tas priekš tevis ir.
Lai teic katris Kristus bērns “Man šos svētkus šķir!”

Priecīgi Ziemassvētki klāt,
Prieka zvans sāk gaisu tricināt!

Ziema, ziema!
Baltā māmuliņa!
Klusi, klusi atbraukusi
Šurp pa nakti viņa.

Klau, kā laukā
Bērni jautri klaigā
Slidinoties, vizinoties,
Purpursārti vaigā!

E kur, re kur
Lasās zēnu bari:
Pulkos stājas, rokām mājas –
Sāksies lielie kari.

Māmiņ! Māmiņ!
Manu cepurīti!
Es ar līdzi skriešu
Tur, kur visi citi!
/Vilis Plūdonis/

Dzied circenītis aizkrāsnē.
Nāc, puisīt, mātei azotē.
Ak, neprasi! Nav maizītes,
Skat, skat, tur laukā zvaigznītes! (x3)

Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš,
Mums, lūk, tur logā mēnestiņš!
Tāds mīļš, balts, apaļš mēnestiņš,
Tik spoži citiem nespīd viņš. (x3)

Beidz raudāt, dēliņ, rimsties nu,
Es tev ko jauku stāstīšu:
Mēs runci ratos iejūgsim,
Uz mēnestiņu nobrauksim. (x3)

Tur būs tev spožas spēlītes,
Būs runcim zelta pelītes.
Tev iedos sidrab’ šaut’nīti,
Un vēl ar zelta gailīti. (x3)

Pie sāniem būs tev zobentiņš,
Un rokās sarkans karodziņš.
Miedz, puisīt, aizmiedz azotē,
Kā circenītis aizkrāsnē. (x3)

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu pastāvīga esi –
Tu zaļo ziemas aukstumā
Tāpat kā vasar’s karstumā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu pastāvīga esi.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu manim patikt vari.
No Ziemassvētku eglītes
Man spīd daudz gaišas svecītes.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu manim patikt vari.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca –
Pastāvība un cerība
Dod spēku skumjā nestundā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tavs apģērbs man ko māca.

Ak, eglīte, ak, eglīte,
Cik skaista tu gan esi.
Tu grezno pilis, būdiņas,
Nes visur mieru, līksmību.
Ak eglīte, ak eglīte,
Cik skaista tu gan esi.

Reiz mežā dzima eglīte un mežā auga tā,
Tik slaida, skaista, zaļoksna bij’ ziemā, vasarā.

Dzied dziesmu viņai putenis un miegā ieaijā,
Sals sniega segā satinis, lai nenosaltu tā.

Zem eglītes mazs zaķītis, kaut bailīgs, draiskuļo,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks tai garām aizcilpo.

Klau, sniegs kā dzied zem ragavām pa meža biezokņiem,
Tur zirdziņš kājām pinkainām skrien sīkiem riksīšiem.

Velk ragaviņas bērītis, sēž iekšā vectētiņš,
Mums eglīti ir nocirtis līdz pašai saknei viņš.

Tu uzposta un greznota pie mums nu esi te,
Cik daudz, daudz prieka mazajiem tu nesi, eglīte.

Klusa nakts, svēta nakts!
Visi dus nomodā.
Vēl ir Jāzeps un Marija
Kūtī, Dāvida pilsētā.
Jēzus silītē dus,
Jēzus silītē dus.

Klusa nakts, svēta nakts!
Ganiem Dievs novēl pats.
Dzirdēt eņģeļus slavējam,
Tuvu, tālu skandinām:
Kristus – glābējs ir klāt!
Kristus – glābējs ir klāt!

Klusa nakts, svēta nakts!
Dieva dēls, tava acs.
Mirdz mums dievišķā skaidrībā.
Nu ir dvēsele pestīta,
Jo Tu dzimis par mums!
Jo Tu dzimis par mums!

Jūs bērniņi nāciet ar priecīgu prāt’
Pie silītes Bētlemē visi nu klāt!
To prieku lai katris lai sirsniņā jūt
Kā debesu tēvs savu dēlu mums sūt’.

Ak, eita tur kūtī pie silītes ar!
Pie svecītes gaismiņas skatīties var,
Ka autiņi tīri, tur bērniņu sedz,
Par eņģeļiem jaukāku guļot to redz.

Tur guļ viņš, ak, bērni, uz salmiem un sien’,
To Jāzeps un Marija skata arvien.
Tur ganiņi ienāk, un ceļos tie krīt,
Un gaisā dzied eņģeļi: ’Dievs pie jums mīt!’

Ak, metieties ceļos kā gani ir jūs’,
Un salieciet rociņas, pateikties būs.
Un līksmojiet priecīgi eņģeļiem līdz:
’Mēs mīlējam tevi, kas autiņos tīts!’

Ko dosim, mēs, bērni, ko dāvāsim tev?
Ak, saņem mūs pašus par dāvanu sev!
Tu negribi mantas, ko pasaule rod,
Bet sirdi it šķīstu, kas godu tev dod.

Tālu, tālu tava gaisma mirdz.
Augstu tiecas mana pārgalvīgā sirds.
Citu skatu tavas acis redz.
Citu liesmu tavi sērkociņi dedz.

Saprotu, naivi skan, avaino,
Tomēr es ļauju sev izsapņot.

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!(2x)

Lūdzu, lūdzu, iedomāsimies:
Jūtu, jūtu mūsu lūpas vienuviet.
Silti, silti diviem kopā kļūst.
Īstas jūtas prāta žogam pāri plūst.

Saprotu, naivi skan, avaino!
Tomēr es ļauju sev izsapņot.

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!

Viens un divi, un trīs,
Un tu vairs neesi brīvs.
Ziemassvētku valsī nomedīts!

Vai tu zini, ko es vēlos,
Ko es vēlos Ziemassvētkos?
Ļoti vēlos es ar Tevi cieši
Sniegputenī dejot!(2x)

Uzsniga sniedziņš balts,
Balts kā vissmalkākie milti.
Uzsniga sniedziņš balts,
Un zemei palika silti.

Vienmēr uz pasaules kāds,
Kuram bez tevis ir auksti.
Un pat aiz pasaules vēl,
Vajag ar siltu plaukstu.

Saule kad miegu guļ,
Mēness kad staigā pa parku.
Spuldzes kā actiņas spīd,
Un pat vēl izdzēstas sargā.

Pelnrušķīt, laiks ir laiks,
Ceļš tavs drīz vedīs uz pili.
Paciet vēl grambas šīs,
Drīzi nāks mākoņi zili.

Ja tevi nemīl neviens,
Tev taču ir, ko mīlēt.
Labajā nosprūst naids,
Kā bulta ozola zīlē.

Vienmēr uz pasaules kāds,
Kuram bez tevis ir auksti.
Un pat aiz pasaules vēl,
Vajag ar siltu plaukstu.